Šī tēma ir vērsta uz tādu darbību atbalstīšanu, kas nodrošina vai veicina vienu vai vairākus paredzamos galamērķa „Dzīvošana un strādāšana veselību veicinošā vidē” ietekmes veidus. Šajā nolūkā priekšlikumiem šīs tēmas ietvaros būtu jātiecas sniegt rezultātus, kas ir vērsti uz lielāko daļu no turpmāk minētajiem paredzamajiem rezultātiem, pielāgoti tiem un veicina to sasniegšanu:

• Pētniekiem, politikas veidotājiem, veselības aprūpes speciālistiem un sabiedrībai ir vispusīgāka izpratne par cilvēka ekspozomu un klimatisko, vides un sociālās uzvedības faktoru mijiedarbību, ko atbalsta FAIR^[1] dati, kuri saista šo iedarbību ar slimībām un veselības iznākumiem.
• Pētniekiem, valdībām, politikas veidotājiem, sociālās aprūpes dienestiem un veselības aprūpes speciālistiem ir uzlabotas zināšanas par saikni starp ekspozoma klimatiskajiem, sociālajiem, dzīvesveida un vides faktoriem un globālo veselības slogu, atbalstot viņu centienus izmantot ekspozoma pieeju, lai identificētu un risinātu attiecīgo ietekmi uz veselību.
• Sabiedrībai ir pieejama jaunākā informācija par globālās vides iedarbības ietekmi uz veselību, kas ļauj pieņemt veselību veicinošu, klimatam noturīgu un dabai labvēlīgu uzvedību.

Ekspozoms ir visu to iedarbību kopums (un to mijiedarbība), ko indivīds piedzīvo savas dzīves laikā, tostarp ķīmiski, fiziski, bioloģiski, uztura un psihosociāli faktori, sākot no ieņemšanas brīža. Daudzi no šiem faktoriem rodas vidē, tostarp ar klimatu saistīta iedarbība, piemēram, pārmērīgs karstums, paaugstināts gaisa piesārņojums vai sausums. Klimata pārmaiņas var pastiprināt vai sinerģiski mijiedarboties ar citiem labāk zināmiem iedarbības veidiem, dinamiski mainot cilvēka ekspozomu un tā ietekmi uz veselību. Neskatoties uz to, klimata faktori joprojām ir nepietiekami pārstāvēti liela mēroga cilvēka ekspozoma pētījumos.

Pētniecības darbībām šajā jomā būtu jāstiprina ekspozoma pieejas izmantošana globālās iedarbības izpētei un jārada pierādījumi par to ietekmi uz veselību. Priekšlikumiem jākoncentrējas uz ar klimatu saistītu faktoru integrēšanu ekspozoma pētniecībā un izpratni par to, kā ekspozoms mainās, reaģējot uz tiešu un netiešu klimata iedarbību. Turklāt pētniecības darbībām jābūt daudzmēroga un daudznozaru, un tajās jāņem vērā veselības determinantu sarežģītība un daudzfaktoru daba, kā arī vissteidzamākās neatrisinātās medicīniskās vajadzības saistībā ar vides degradāciju un traucētām ekosistēmām. Priekšlikumos kā daļa no ierosinātajām darbībām jāiekļauj ar klimatu saistīti sociālie veselības determinanti.

Konkrētāk, pētniecības darbībām šajā jomā jāietver visas šādas aktivitātes:

• Iekļaut vairākus klimata iedarbības veidus ekspozomikas pētījumos un sniegt ieskatu par to ietekmi uz slimību slogu, izmantojot mijiedarbību ar citiem ekspozoma faktoriem.
• Prognozēt, identificēt un uzraudzīt izmaiņas ekspozomā (tostarp vides, sociālajā un arodiedarbībā), kas izriet no ar klimatu saistīta spiediena, un pētīt to ietekmi uz veselību, lai identificētu jaunus veselības riskus un klimata pārmaiņu potenciālos ieguvumus.
• Veicināt datu ģenerēšanu, analīzi, integrāciju un interpretāciju cilvēka ekspozomikā, izstrādājot metodoloģijas un integrējot jaunas pieejas (piemēram, AI tehnoloģijas un mašīnmācīšanos) padziļinātai datu analītikai, tostarp reālās pasaules datiem (RWD)^[2].

Turklāt pētniecības darbībām jāietver vairākas no šīm mērķtiecīgajām aktivitātēm:

• Izveidot un izpētīt bioloģiskos ceļus un mehānismus, caur kuriem ekspozoms ietekmē veselību, kopīgi apsverot ar klimatu saistītu un citu iedarbību. Balstīties uz (attiecīgā gadījumā) un pētīt esošās un/vai no jauna izveidotās garenvirziena kohortas, kas apvieno individuālos ekspozoma datus ar atbilstošiem medicīniskiem, omikas un bioloģiskiem datiem.
• Identificēt ar ekspozomu saistītus rādītājus un biomarķierus ar ekspozomu saistītiem veselības riskiem un potenciālajiem ieguvumiem, izmantojot visaptverošus ekspozoma pētījumus, kas apvieno klimata, vides, uzvedības un sociālo iedarbību. Attiecīgā gadījumā ņemt vērā atšķirības individuālajās trajektorijās un iedarbības modeļos.
• Ziņot par veselībai nozīmīgiem ekspozoma atklājumiem, pēc iespējas izmantojot standartizētus rādītājus, lai nodrošinātu saskaņotu ziņošanu par ekspozoma izraisīto slimību slogu dažādos reģionos un nozarēs. Balstīties uz esošajām ekspozoma rīkkopām un palielināt to robustumu un pārklājumu, integrējot ar klimatu saistītu iedarbību.
• Pētīt sociālekonomisko (piemēram, ienākumi, enerģētiskā nabadzība, nodarbošanās), demogrāfisko (piemēram, dzimums, rase vai etniskā izcelsme^[3], vecums) un uzvedības (piemēram, sabiedrības uzticēšanās, riska uztvere) faktoru lomu iedarbības modeļu noteikšanā, izmantojot ekspozoma pieeju, lai radītu zināšanas par krustojošo neaizsargātību un noturību pret ekspozoma izraisītu (tostarp klimata izraisītu) ietekmi uz veselību. Identificēt nesamērīgi skartās iedzīvotāju grupas un izstrādāt intervences pasākumus atšķirību mazināšanai.

Apstrādājot neaizsargātības datus un rādītājus, jāvāc un jāanalizē dati, kas sadalīti pa dzimumiem, rases vai etniskās izcelsmes^[3] pazīmēm, kur iespējams un lietderīgi iekļaujot krustojošos faktorus.

Tiek veicināta starptautiskā sadarbība, jo īpaši ar reģioniem, kas ir nepietiekami pārstāvēti cilvēka ekspozoma pētniecībā.

Projektiem jāizmanto zināšanas, dati un rīki, kas jau izstrādāti iepriekšējās iniciatīvās, piemēram, EHEN^[5], un pašreizējās iniciatīvās, piemēram, IHEN^[6], ICOS ERIC^[7] un EIRENE RI^[8].

Priekšlikumi tiek aicināti, kur tas ir lietderīgi, ņemt vērā datus, zināšanas un pakalpojumus, ko piedāvā Eiropas pētniecības infrastruktūras^[9] vides, klimata un veselības jomā. Projektiem jāpadara kā daļa no to pētniecības izstrādātie rīki pieejami IHEN Exposome Toolbox^[10] un jāaugšupielādē savas datu kopas IHEN Data Catalogue^[11].

Lai maksimāli palielinātu sinerģiju un palielinātu projektu ietekmi, visi priekšlikumi, kas atlasīti finansējuma saņemšanai šajā jomā, veidos kopu, un tiem būs jāpiedalās kopīgā tīklošanā un kopīgās aktivitātēs. Norādījumus par izstrādājamajām potenciālajām aktivitātēm var iegūt, konsultējoties ar pašreizējām projektu kopām, kas darbojas saskaņā ar Environment, Climate and Health pētniecības portfeli^[12].

Priekšlikumos jāpārliecinās, ka attiecīgās aktivitātes, rezultāti un izstrādnes tiek kopīgotas ar European Climate and Health Observatory^[13], izmantojot kopu, kas tiks izveidota pēc priekšlikumu apstiprināšanas.

Šī tēma prasa efektīvu sociālo un humanitāro zinātņu (SSH) disciplīnu ieguldījumu un SSH ekspertu, institūciju iesaisti, kā arī attiecīgās SSH ekspertīzes iekļaušanu, lai radītu jēgpilnu un nozīmīgu ietekmi, kas uzlabo saistīto pētniecības darbību ietekmi uz sabiedrību.

Pieteikuma iesniedzējiem, kuri plāno iekļaut klīniskos pētījumus^[14], jāsniedz sīkāka informācija par saviem klīniskajiem pētījumiem īpašajā pielikumā, izmantojot iesniegšanas sistēmā sniegto veidni.

[1] Skatīt FAIR datu definīciju šīs darba programmas daļas ievadā.

[2] EMA definīcija: “Reālās pasaules dati ir ikdienā vākti dati, kas attiecas uz pacienta veselības stāvokli vai veselības aprūpes sniegšanu no dažādiem avotiem, kas nav tradicionālie klīniskie pētījumi (piemēram, prasību datubāzes, slimnīcu dati, elektroniskie veselības ieraksti, reģistri, m-veselības dati utt.)”.

[3] Termina "rase vai etniskā izcelsme" lietošana nenozīmē tādu teoriju pieņemšanu, kas mēģina noteikt atsevišķu cilvēku rasu esamību.

[4] Termina "rase vai etniskā izcelsme" lietošana nenozīmē tādu teoriju pieņemšanu, kas mēģina noteikt atsevišķu cilvēku rasu esamību.

[5] https://www.humanexposome.eu

[6] https://humanexposome.net

[7] https://www.icos-cp.eu/about/organisation-governance/icos-eric

[8] https://eirene.eu

[9] European Strategy Forum on Research Infrastructures (ESFRI) pētniecības infrastruktūru portfeļa katalogu var pārlūkot ESFRI tīmekļa vietnē: https://ri-portfolio.esfri.eu

[10] https://bio.tools/t?domain=exposome

[11] https://data-catalogue.molgeniscloud.org/catalogue/catalogue

[12] https://research-and-innovation.ec.europa.eu/research-area/health/environment-climate-and-health_en

[13] https://climate-adapt.eea.europa.eu/en/observatory

[14] Lūdzu, ņemiet vērā, ka klīnisko pētījumu definīcija (skatīt šīs darba programmas daļas ievadu) ir plaša, un pirms pieteikuma iesniegšanas ieteicams to rūpīgi pārskatīt.