Šī tēma ir vērsta uz tādu darbību atbalstīšanu, kas nodrošina vai veicina vienu vai vairākus paredzamos mērķus galamērķim „Palikt veselam strauji mainīgā sabiedrībā”. Šajā nolūkā priekšlikumiem šīs tēmas ietvaros būtu jātiecas sniegt rezultātus, kas ir vērsti uz visiem turpmāk minētajiem paredzamajiem rezultātiem, pielāgoti tiem un veicina to sasniegšanu:

• Personas ar invaliditāti ir pilnvarotas un var izmantot savas tiesības dzīvot neatkarīgi, piedalīties sabiedrības dzīvē un tikt iekļautas sabiedrībā uz vienlīdzīgiem pamatiem ar citiem.
• Zinātniskā kopiena izstrādā inovatīvus risinājumus, koncentrējoties uz to šķēršļu novēršanu, ar kuriem saskaras personas ar invaliditāti, lai dzīvotu neatkarīgi, un tām tiek nodrošināti sabiedrības atbalsta pakalpojumi vietās, kur tās dzīvo sabiedrībā.
• Politikas veidotāji, veselības un aprūpes dienesti, sociālo un pakalpojumu sniedzēji, invaliditātes organizācijas, finansētāji, zinātniskā kopiena un citas attiecīgās institūcijas tiek informētas par pētniecības sasniegumiem un labāko praksi, kas risina personu ar invaliditāti veselības jautājumus un vajadzības, lai atbalstītu to neatkarīgu dzīvi un iekļaušanu sabiedrībā.

Šīs tēmas uzmanības centrā ir cilvēki ar ilgstošiem invaliditātes veidiem^[1] – fiziskiem, garīgiem, intelektuāliem vai maņu traucējumiem –, kuru mērķis ir atbalstīt neatkarīgu dzīvi visa mūža garumā no veselības perspektīvas. Personām ar invaliditāti ir vienlīdzīgas tiesības dzīvot neatkarīgi un tikt iekļautām sabiedrībā. Neatkarīgai dzīvei ir nepieciešama diferencēta kvalitatīvu, pieejamu, uz personu vērstu un finansiāli pieejamu, sabiedrībā un ģimenē balstītu pakalpojumu vide, kas ietver personīgo asistenci, medicīnisko un sociālo aprūpi, kā arī sociālo darbinieku iejaukšanos, tādējādi atvieglojot ikdienas aktivitātes un nodrošinot izvēles iespējas personām ar invaliditāti un viņu ģimenēm^[2].

Šīs tēmas mērķis ir izpētīt jaunus veidus, kā veicināt personu ar invaliditāti neatkarīgu dzīvi un iekļaušanos sabiedrībā, maksimāli samazinot ikdienas dzīvē sastopamo šķēršļu ietekmi un atbalstot pāreju no institūcijām uz dzīvi sabiedrībā, vienlaikus risinot visaptverošus personīgā atbalsta aspektus, piemēram, sabiedrības transformāciju, pakalpojumu sniegšanu, palīgtehnoloģijas un pieejamas tehnoloģijas un vidi.

Pētniecības darbībām šīs tēmas ietvaros būtu jāaptver vismaz trīs no šādām jomām:

• Ar veselību saistīti pētījumi, kas pievēršas invaliditātei, kura izriet no veselības stāvokļiem, un ar invaliditāti saistītiem veselības stāvokļiem. Tādējādi pētījumos var tikt aplūkota slimības(-u), kas izraisa invaliditāti, cēloņu noteikšana un/vai slimību ārstēšana ar mērķi atbalstīt neatkarīgu dzīvi. Inovatīvi risinājumi var ietvert, cita starpā, diagnostiku, zāles, ārstēšanu, protokolus, tehnoloģijas, digitālos rīkus, zemo tehnoloģiju risinājumus utt., kas palīdz uzlabot personu ar invaliditāti autonomiju.
• Bērni ar invaliditāti no perinatālā perioda un/vai jaunieši ar invaliditāti, kuri pāriet pieaugušo vecumā, un/vai vecāka gadagājuma personas^[3]. Priekšlikumiem būtu jāveicina veidi, kā uzlabot autonomiju un dzīves kvalitāti.
• Piekļuve habilitācijas un rehabilitācijas pakalpojumiem, tostarp psiholoģiskajai rehabilitācijai un inovatīvai rehabilitācijai ar palīgtehnoloģijām, kad tas ir lietderīgi, lai palielinātu, uzturētu, aizstātu vai uzlabotu personu ar invaliditāti funkcionālās spējas vai lai mazinātu un kompensētu traucējumus, aktivitāšu ierobežojumus vai līdzdalības ierobežojumus, kas veicina neatkarības palielināšanu.
• Invaliditātes novēršana visa mūža garumā. Var tikt risināti dažādi aspekti, kas var ietekmēt personas ar invaliditāti, piemēram, dzimums, vecums, sociālekonomiskā izcelsme, etniskā piederība, autonomijas zudumu izraisošo riska faktoru noteikšana, liekā svara/aptaukošanās un saistīto blakusslimību risks (piemēram, diabēts, sirds un asinsvadu slimības), hospitalizācija, uzturs (piemēram, mātes un bērna uzturs grūtniecības laikā), augsts neaktivitātes/mazkustīga dzīvesveida līmenis un saistītās blakusslimības (piemēram, trauslums), fiziskās aktivitātes/sports, atkarība no ekrāna laika, smēķēšana, narkotiku lietošana^[4], alkohola lietošana, stress, psihiatriskās un somatiskās slimības, vientulība un/vai izolācija utt.
• Nosacījumi veiksmīgai pārejai no institūcijām uz dzīvi sabiedrībā, tostarp dažādi rīki tās sasniegšanai, piemēram, vajadzību novērtējumi, pakalpojumu sniegšana, budžets un resursi, pārvaldības plāni, uzraudzība, kvalitātes kontrole utt. Sabiedrības atbalsta pakalpojumi neatkarīgai dzīvei var ietvert personīgo asistenci vai atbalstu lēmumu pieņemšanā, un/vai invaliditāti iekļaujošus un pieejamus sabiedrībā balstītus pakalpojumus – medicīniskus, tehnoloģiskus, digitālus vai citas atbalstošas iniciatīvas –, nodrošinot izolācijas vai segregācijas novēršanu un atbalstot deinstitucionalizāciju. Īpaša uzmanība jāpievērš bērniem un jauniešiem, kuri pāriet pieaugušo vecumā, un vecāka gadagājuma personām, lai veicinātu viņu palikšanu dzīvot savās mājās^[5].
• Inovatīvi risinājumi, aprūpes modeļi un stratēģijas augstas kvalitātes uz personu vērstiem, pieejamiem un mērķtiecīgiem sociālajiem un veselības aprūpes pakalpojumiem, lai novērstu šķēršļus un atbalstītu neatkarīgu dzīvi, tostarp, ja iespējams, pašaprūpi, lai dotu iespējas personām ar invaliditāti, kā arī dažādas aprūpes izvēles iespējas visa mūža garumā. Daudzām personām ar invaliditāti atbalsta un aprūpes pakalpojumu trūkums, nepietiekams atbalsts ģimenēm un personīgās asistences nepieejamība mazina viņu neatkarību un iekļaušanos sabiedrībā.

Datu vākšana ir būtiska, lai izprastu personu ar invaliditāti dzīves situāciju, un joprojām ir izaicinājums vākt datus, kas sadalīti pa invaliditātes veidiem, dzimumu un vecumu. Turklāt savāktie dati bieži vien nav salīdzināmi, jo katrā dalībvalstī un asociētajā valstī tiek izmantotas atšķirīgas definīcijas. Tādēļ pieteikuma iesniedzēji tiek mudināti nodrošināt saskaņotu datu vākšanu, izmantojot Eurostat standartus un esošās starptautiskās jautājumu kopas savās pētniecības jomās.

Personām ar invaliditāti būtu jāiesaistās pētniecībā ar savu pārstāvošo organizāciju starpniecību kā pētniecības procesa dalībniekiem. Pētniecībā var iesaistīt arī viņu ģimenes, draugus, kolēģus, atbalstītājus un aprūpētājus, kā arī citus pakalpojumu sniedzējus. Var tikt ņemti vērā arī politikas veidotāji un valsts iestādes, sociālie dienesti un pilsoniskās sabiedrības organizācijas.

Attiecīgās Eiropas pētniecības infrastruktūras^[6] veselības jomā var tikt izmantotas pieejamiem digitālajiem rīkiem un pakalpojumiem datu kopu izveidei, standartizācijai, datu atklāšanai, drošai piekļuvei, pārvaldībai, vizualizācijai, saskaņošanai, analīzei un citām funkcijām, kā tas ir atbilstoši.

Šī tēma prasa efektīvu sociālo un humanitāro zinātņu (SSH) disciplīnu ieguldījumu un SSH ekspertu, organizāciju iesaisti, kā arī attiecīgās SSH ekspertīzes iekļaušanu, lai radītu nozīmīgu un būtisku ietekmi, uzlabojot saistīto pētniecības darbību ietekmi uz sabiedrību.

Projekti tiek arī mudināti izpētīt potenciālo papildināmību ar projektiem, kas finansēti saskaņā ar tēmu HORIZON-CL2-2025-01-TRANSFO-09: “Laba prakse personu ar invaliditāti, tostarp fiziskiem, garīgiem, intelektuāliem un maņu traucējumiem, autonomijas palielināšanai” un tēmu HORIZON-HLTH-2025-03-STAYHLTH-01-two-stage: “Intelektuālās attīstības traucējumu personu un viņu ģimeņu dzīves kvalitātes uzlabošana”.

Pieteikuma iesniedzējiem, kuri plāno iekļaut klīniskos pētījumus^[7], ir jāsniedz sīkāka informācija par saviem klīniskajiem pētījumiem īpašajā pielikumā, izmantojot iesniegšanas sistēmā sniegto veidni.

[1] Personas ar invaliditāti ietver tos, kuriem ir ilgstoši fiziski, garīgi, intelektuāli vai maņu traucējumi, kas mijiedarbībā ar dažādiem šķēršļiem var kavēt viņu pilnvērtīgu un efektīvu līdzdalību sabiedrībā uz vienlīdzīgiem pamatiem ar citiem (Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām 1. pants - https://www.ohchr.org/en/instruments-mechanisms/instruments/convention-rights-persons-disabilities).

[2] https://op.europa.eu/en/publication-detail/-/publication/3e1e2228-7c97-11eb-9ac9-01aa75ed71a1/language-en

[3] Apvienoto Nāciju Organizācija vecāka gadagājuma personu definē kā personu, kura ir vecāka par 60 gadiem.

[4] Ja priekšlikumi attiecas uz atkarību no narkotikām, tie tiek mudināti sazināties ar EU Drugs Agency.

[5] https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/PDF/?uri=OJ:C_202407188

[6] European Strategy Forum on Research Infrastructures (ESFRI) pētniecības infrastruktūru portfeļa katalogu var pārlūkot ESFRI tīmekļa vietnē: https://ri-portfolio.esfri.eu

[7] Lūdzu, ņemiet vērā, ka klīnisko pētījumu definīcija (skatīt šīs darba programmas daļas ievadu) ir plaša, un ir ieteicams to rūpīgi pārskatīt pirms pieteikuma iesniegšanas.