Paredzams, ka projekti sniegs ieguldījumu vairākos no šādiem sagaidāmajiem rezultātiem:

• Uzlabota Eiropas pētniecības infrastruktūru vides veiktspēja, zinātniskā kapacitāte un izcilība, stiprinot ERA problēmu risināšanas spējas, lai risinātu zinātnes, rūpniecības un sabiedrības problēmas;
• Atrisināti juridiski, finansiāli un tehniski jautājumi, kas nodrošina ilgtermiņa perspektīvu ieguldījumiem pētniecības infrastruktūrā un jaunas pētniecības infrastruktūras izveidi, kā arī nodrošina dalībvalstu/asociēto valstu apņemšanos attiecībā uz to ilgtermiņa darbību un izmantošanu;
• Dalībvalstīm/asociētajām valstīm, to finansējošajām iestādēm un citām attiecīgajām ieinteresētajām personām (piemēram, starptautiskajām organizācijām, trešām valstīm, fondiem) ir pieejams stabils pamats lēmumu pieņemšanai par jaunām pētniecības infrastruktūrām (vai to būtiskiem uzlabojumiem);
• Strukturējoša ietekme uz ERA, izmantojot konsekventu un labi funkcionējošu Eiropas pētniecības infrastruktūru ekosistēmu, attīstot sinerģiju un savstarpēju papildināmību starp jaunām un esošām pētniecības infrastruktūrām, kā arī ar citām infrastruktūrām, piemēram, tehnoloģiju infrastruktūrām un infrastruktūrām, ko finansē no ERDF vai Digital Europe Programme.

Šī tēma atbalsta jaunu ESFRI pētniecības infrastruktūras projektu sagatavošanas posmu, kas noteikts ESFRI ceļveža 2026. gada atjauninājumā. Šie ESFRI projekti ir izraudzīti to zinātniskā pamatojuma izcilības, kā arī to stratēģiskās nozīmes dēļ Eiropas pētniecības telpai un Eiropas pētniecības infrastruktūras ekosistēmas strukturēšanai.

Priekšlikumu konsorcijiem ir jāiesaista visas ieinteresētās personas, kas nepieciešamas projekta virzīšanai uz priekšu, lēmumu pieņemšanai un finansiālo saistību uzņemšanai pirms būvniecības uzsākšanas (tostarp, bet ne tikai, valsts/reģionālās ministrijas/valdības, pētniecības padomes vai finansējošās aģentūras no valstīm, kuras jau ir apliecinājušas savu apņemšanos pieteikumā ESFRI). Attiecīgos gadījumos var tikt iesaistīti arī pētniecības objektu operatori, pētniecības centri, universitātes un nozare.

Pētniecības infrastruktūras sagatavošanas posmu priekšlikumiem ir jārisina visi galvenie jautājumi, kas saistīti ar tiesiskiem, finansiāliem un tehniskiem aspektiem, kuri vedina uz jaunas pētniecības infrastruktūras izveidi un nodrošina dalībvalstu/asociēto valstu apņemšanos attiecībā uz to ilgtermiņa darbību un izmantošanu visās zinātnes jomās.

Šajā sakarā priekšlikumos ir jāpievēršas visiem turpmāk minētajiem aspektiem:

• tiesisko un finansiālo satvaru/plānu izstrāde attiecībā uz pētniecības infrastruktūras izveidi, būvniecību un/vai valsts resursu integrāciju, darbību un ekspluatācijas pārtraukšanu, kā arī tās pārvaldības struktūru; valsts un ES instrumentu savstarpējo papildināmību un/vai inovatīvu finansējumu;
• tiesisko un finansiālo nolīgumu sagatavošana, tostarp attiecībā uz atrašanās vietu, pārvaldību, iekšējiem noteikumiem un jauno pētniecības infrastruktūru finansēšanu. Tie ir sasniedzamie rezultāti, kuriem jābūt pabeigtiem pirms projekta beigām (piemēram, izmantojot saprašanās memorandu; "parakstīšanai gatavu" dokumentu pētniecības infrastruktūras izveidei un faktiskajai īstenošanai);
• loģistikas un cilvēkresursu pārvaldības plānu izveide saistībā ar būvniecību/integrāciju un turpmāko darbību, tostarp pētniecības infrastruktūras pakalpojumu sniegšanu, kā arī efektīvu datu pārvaldību un saglabāšanu un piekļuves nodrošināšanu datiem, kas iegūti vai radīti nākotnes infrastruktūrā, saskaņā ar FAIR principiem;
• tehniskie izaicinājumi, kas saistīti ar kopīgu izstrādi, zināšanu nodošanu un galveno pētniecības infrastruktūras tehnoloģiju ieviešanu, kā arī infrastruktūras galīgā tehniskā projekta pabeigšanu;
• plānu izstrāde pētniecības infrastruktūras pakalpojumu sniegšanai identificētām zinātnisko lietotāju kopienām;
• pētniecības infrastruktūras nozīme zinātnei un sabiedrībai, tostarp tās sociālekonomiskā ietekme vietējā/reģionālā līmenī un saikne ar viedās specializācijas stratēģijām reģionālā līmenī.

Priekšlikumos jāizskaidro jebkāda sinerģija un papildināmība ar iepriekšējiem vai pašreizējiem ES grantiem, jo īpaši saskaņā ar Horizon Europe darba programmas pētniecības infrastruktūras daļu.

Attiecīgos gadījumos jaunu vai modernizētu pētniecības infrastruktūru sagatavošanas posmā jāintegrē ietekme uz vidi (tostarp ar klimatu saistītie aspekti), kā arī resursu un enerģijas izmantošanas optimizācija.