Paredzams, ka projektu rezultāti sniegs ieguldījumu visos turpmāk minētajos sagaidāmajos rezultātos:

• Efektīvāka piekļuve labākajām pētniecības infrastruktūrām, kas pieejamas pētniekiem un inovatoriem fundamentālās un lietišķās pētniecības veikšanai un inovāciju veicināšanai neatkarīgi no to atrašanās vietas. Vienota piekļuves portāla izveide, integrēti vai savietojami pakalpojumu katalogi, kā arī konverģējoši piekļuves nosacījumi un atlases procedūras;
• Solis ceļā uz ilgtermiņa ilgtspējīgu piekļuves programmu, kas saskaņota dažādās ESFRI jomās;
• Izmantojot progresīvus pētniecības infrastruktūras pakalpojumus, tostarp no jaunizveidotiem objektiem, nodrošināta iespēja veikt nozīmīgus un vadošus pētījumus plašākai lietotāju kopienai, arī jaunās pētniecības jomās;
• Jauna pētnieku paaudze, kas apmācīta optimāli izmantot visus savam darbam nepieciešamos rīkus, īpašu uzmanību pievēršot karjeras sākuma posmā esošiem pētniekiem, kā arī pētniekiem no paplašināšanās valstīm un kandidātvalstīm;
• Starpdisciplinaritāte un informācijas, zināšanu un tehnoloģiju apmaiņa starp zinātnes nozarēm, pienācīgi ņemot vērā pētniecības drošību; labāka pārvaldība, tostarp FAIR datu principu ieviešana, attiecībā uz nepārtrauktu datu plūsmu, ko ievāc vai rada pētniecības infrastruktūras.

Šīs tēmas mērķis ir testēt „piekļuves programmai līdzīgus” projektus, kas nodrošina starpvalstu piekļuvi (uz vietas vai attālināti) un/vai virtuālu piekļuvi integrētām un pielāgotām pētniecības infrastruktūras iekārtām un pakalpojumiem izcilai pētniecībai – no fundamentālās un zinātkāres vadītas līdz lietišķajai pētniecībai –, ko piedāvā plašs papildinošu un starpdisciplināru pētniecības infrastruktūru klāsts ar pieredzi starpvalstu piekļuves nodrošināšanā. Piekļuvi nodrošina modernu pētniecības infrastruktūru kodols kā saņēmēji/saistītās vienības un trešo pušu piekļuves nodrošinātāji pēc pieprasījuma. Priekšlikumiem jāatbilst Eiropas Pētniecības infrastruktūru piekļuves hartas^[1] vadlīnijām un principiem. Priekšlikumiem ir jāattiecas uz vienu no šādām jomām, pamatojoties uz ESFRI zinātniskajām jomām^[2], un tajos skaidri jānorāda, uz kuru jomu tie attiecas:

1. joma, kas aptver šādas jomas: Fizikālās zinātnes un inženierzinātnes; Datu, skaitļošanas un digitālās pētniecības infrastruktūras

2. joma, kas aptver šādas jomas: Veselība un pārtika; Sociālās un humanitārās zinātnes

3. joma, kas aptver šādas jomas: Vide; Enerģētika.

Šīs jomas nosaka, kurā izmēģinājuma projektā pētniecības infrastruktūrai, kas identificēta kā galvenais piekļuves nodrošinātājs, jābūt saņēmējam/saistītajai vienībai. Trešo pušu piekļuves nodrošinātājiem pēc pieprasījuma ir jāpaplašina piekļuves iespējas attiecīgajā jomā vai starp jomām starpdisciplinārai pētniecībai.

Priekšlikumos pētniekiem un inovatoriem jāpadara pieejams plašs, iekļaujošs un visaptverošs Eiropas nozīmes^[3] papildinošu pētniecības infrastruktūras pakalpojumu portfelis, tostarp datu pakalpojumi. Priekšlikumos kā saņēmējiem jābūt iekļautiem vismaz diviem ESFRI Landmark^[4] un/vai European Research Infrastructure Consortium (ERIC)^[5]. Saskaņā ar šīs darba programmas sadaļu „Pētniecības infrastruktūru specifiskās iezīmes” piekļuve var būt atvērta arī trešo valstu pētniekiem. Pētniecības infrastruktūras no trešām valstīm var tikt iesaistītas kā saņēmēji vai saistītās vienības^[6], ja tas ir lietderīgi un ja priekšlikumā var pierādīt, ka tās piedāvā papildinošus vai progresīvākus pakalpojumus nekā tie, kas pieejami ES dalībvalstīs un asociētajās valstīs.

Piekļuve ietver ad hoc lietotāju apmācību un zinātnisko un tehnisko atbalstu (skatīt Pētniecības infrastruktūru specifiskās iezīmes). Var tikt atbalstīti arī papildu apmācības kursi, tostarp prasmju apguve datu pārvaldībā. Turklāt priekšlikumos labāk jāizmanto veiksmīgu starpvalstu piekļuves lietotāju projektu apmācības potenciāls, aicinot pētniekus, jo īpaši karjeras sākuma posmā esošus pētniekus, vai pētniecības infrastruktūras tehniķus no paplašināšanās valstīm un kandidātvalstīm sadarboties ar izraudzītajām lietotāju grupām. Priekšlikumos šim mērķim jāparedz pietiekami resursi, un šīs iespējas ir proaktīvi jāreklamē (tam jānotiek pēc lietotāju projektu atlases, un tas nedrīkst ietekmēt to izvērtēšanu).

Piekļuves nodrošināšanai esošajiem pakalpojumiem jābūt skaidri atspoguļotai piedāvātajās darbībās un atbilstoši piešķirtajos resursos.

Var tikt atbalstīta arī pakalpojumu uzlabošana un attīstība, ar nosacījumu, ka iegūtie pakalpojumi jau tiek piedāvāti darbību ietvaros (īstermiņa pētniecība un attīstība) un ka ir nodrošināta šādu pakalpojumu ilgtermiņa ilgtspēja.

Attiecīgā gadījumā jārisina datu pārvaldības (un ar to saistītie ētikas) jautājumi, savietojamība, kā arī digitālo pakalpojumu (piem., datu pakalpojumu) savienojamība ar European Open Science Cloud. Priekšlikumos pienācīgi jāņem vērā nozīmīgas Eiropas vai starptautiskās iniciatīvas, kas ir būtiskas attiecīgajā jomā. Attiecīgā gadījumā tajos jāveicina (atvērtu) globālo standartu izmantošana un ieviešana.

Priekšlikumos jāiekļauj informēšanas un iesaistes plāns, lai aktīvi reklamētu savus pakalpojumus pētniecības kopienām, jo īpaši no paplašināšanās valstīm un kandidātvalstīm, kā arī attiecīgajām nozarēm, tostarp SME, un, ja piemērojams, jānodrošina īpašs atbalsts pētniecības partnerību un sadarbības attīstībai ar pētniekiem no paplašināšanās valstīm un kandidātvalstīm. Paredzams, ka priekšlikumos tiks izmantota sinerģija un nodrošināta papildināmība un saskaņotība ar citiem ES grantiem, kas atbalsta piekļuves nodrošināšanu.

Priekšlikumos jāiekļauj to pamatpakalpojumu/iekārtu^[7] saraksts, kurus pētniecības infrastruktūras atver starpvalstu vai virtuālai piekļuvei, kā arī lietotājiem pieejamo piekļuves vienību skaits. Turpmāki nosacījumi un prasības attiecībā uz piekļuves noteikumiem, kas pretendentiem jāizpilda, izstrādājot priekšlikumu, ir sniegti šīs darba programmas daļas sadaļā „Pētniecības infrastruktūru specifiskās iezīmes”. Atbilstība šiem noteikumiem tiks ņemta vērā izvērtēšanas laikā.

Priekšlikumos jāiesniedz arī indikatīvs saraksts ar papildinošiem pakalpojumiem/iekārtām, ko trešo pušu pētniecības infrastruktūras atver starpvalstu vai virtuālai piekļuvei. Priekšlikumos jāparedz pietiekami resursi piekļuvei, jo īpaši šiem pakalpojumiem/iekārtām, un budžets jāpiešķir atbilstoši pieprasījumam pēc lietotāju grupu un lietotāju pētniecības un inovācijas projektu, t.s. „lietotāju projektu”, salīdzinošās izvērtēšanas. Šo papildinošo piekļuves daļu pētniecības infrastruktūrām var īstenot, izmantojot finansiālā atbalsta trešām personām (FSTP) mehānismu, ar nosacījumu, ka saņēmēji nodrošina, ka tiek izpildīti nosacījumi un prasības attiecībā uz piekļuves noteikumiem, kā norādīts sadaļā „Pētniecības infrastruktūru specifiskās iezīmes”. Šādā gadījumā attiecīgie nosacījumi un prasības jāiekļauj FSTP uzaicinājumos, un FSTP atklāto uzaicinājumu pretendentiem jābūt trešo pušu pētniecības infrastruktūrām, kuras pieprasījušas lietotāju grupas. Starpvalstu piekļuves gadījumā saņēmēji izvēlas lietotāju grupas saskaņā ar šīs darba programmas sadaļas „Pētniecības infrastruktūru specifiskās iezīmes” nosacījumiem un prasībām. Saņēmēji nodrošina, ka ar FSTP uzaicinājumiem izvēlētais piekļuves nodrošinātājs ir moderna pētniecības infrastruktūra un ka tā sniegs atbilstošu dokumentāciju, lai pamatotu un attaisnotu nodrošinātās piekļuves apjomu un informāciju par lietotājiem, kā norādīts šīs darba programmas sadaļā „Pētniecības infrastruktūru specifiskās iezīmes”. Lai vienkāršotu atlases procesu, priekšlikumi šajā tēmā var apvienot uzaicinājumus pētniekiem pieteikties starpvalstu piekļuvei un FSTP uzaicinājumus, lai varētu īstenot vienpakāpes atlases procedūru, pamatojoties uz kopīgu pieteikumu no lietotāju grupas, kas iesniedz „lietotāju projektu”, un nepieciešamā trešās puses piekļuves nodrošinātāja. Finansiālā atbalsta saņēmējs ir trešās puses pētniecības infrastruktūra, kas nodrošina piekļuvi izraudzītajai lietotāju grupai(-ām). Finansiālajam atbalstam jāsedz trešās puses izmaksas, kas radušās, nodrošinot piekļuvi (faktiskās izmaksas, vienības izmaksas vai abu kombinācija), kā arī jebkurš darbs pie pakalpojumu pielāgošanas, kā arī lietotāju ceļa un uzturēšanās izdevumi, ja infrastruktūras izmantošanai ir nepieciešami apmeklējumi. Alternatīvi priekšlikumi var izvēlēties centralizēti pārvaldītus ceļa un/vai uzturēšanās izdevumus visiem vai daļai izraudzīto lietotāju projektu. Šādā gadījumā šīs izmaksas tiek izslēgtas no attiecīgā FSTP.

Piekļuves iespējas jāprezentē vienotā portālā katram izmēģinājuma projektam, balstoties uz iepriekšējo ES projektu pieredzi, kas atbalstījuši piekļuvi attiecīgajās jomās. Projektējot vai modernizējot portālus, jāņem vērā savietojamība un spēja saplūst kopējā portālā, kā arī iespējamā savienojamība ar EOSC.

Lai nodrošinātu holistisku skatījumu no iespējamo piekļuves shēmu izstrādes līdz ieviešanai, priekšlikumos jānodrošina cieša un nepārtraukta sadarbība ar starpnozaru sagatavošanas darbību par piekļuvi HORIZON-INFRA-2025-01-DEV-05^[8], ar izmēģinājuma projektiem tēmas HORIZON-INFRA-2026-01-DEV-02 ietvaros, piemēram, izmantojot pakalpojumu katalogus, navigācijas rīku un saites uz galvenajām ES iniciatīvām, kā arī ar darbībām, kas atbalstītas tēmas HORIZON-INFRA-2027-01-SERV-02 ietvaros. Šai sadarbībai jānodrošina kopēja sākumlapa visām iepriekš minētajām darbībām, ko izveidojis viens no izmēģinājuma projektiem, sniedzot vismaz pamatinformāciju, piemēram, uzsverot ES atbalstītās piekļuves kopīgos mērķus, galvenos nosacījumus un prasības, sniedzot provizoriskas norādes par piekļuves iespējām un novirzot uz katra izmēģinājuma projekta vienoto portālu. Sadarbībai jāveicina arī vienkāršoti piekļuves ceļi, laba prakse attiecībā uz uzaicinājumu nosacījumiem, piekļuves modalitāšu un atlases procesa konverģence, kā arī efektīva to projektu kopuma pārvaldība, kas darbojas kā piekļuves programma ar atbilstošām konsultatīvām struktūrām.

Priekšlikumos var apsvērt European Commission's Joint Research Centre (JRC) iekļaušanu jebkurā no trim uzaicinājumā identificētajām jomām. JRC īsteno programmu „atvērta piekļuve JRC pētniecības infrastruktūrām”, kopš 2017. gada nodrošinot piekļuvi, apmācību un kapacitātes palielināšanu 18 dažādu iekārtu portfelim vairāk nekā 650 lietotājiem no 250 iestādēm Eiropā. Šajā ziņā JRC pieredze starpvalstu piekļuvē var būt ļoti vērtīga, lai izpētītu jaunus veidus, kā izveidot lielus tematiski saistītus Eiropas mēroga pētniecības infrastruktūru klasterus. Šajā sakarā JRC apsvērs sadarbību ar jebkuru veiksmīgu priekšlikumu, un šī sadarbība, ja tas ir lietderīgi, jāizveido pēc priekšlikuma apstiprināšanas.

Dzimumu dimensijas (dzimuma un dzimtes analīzes) integrēšana pētniecības un inovācijas saturā nav obligāta prasība. Tomēr, ja piemērojams, priekšlikumos savos uzaicinājumos piekļuvei jāveicina dzimumu dimensijas integrēšana to lietotāju pētniecības un inovācijas saturā, kuri piesakās uz šiem uzaicinājumiem.

[1] https://op.europa.eu/publication-detail/-/publication/ec4692ae-ac6f-11ef-acb1-01aa75ed71a1

[2] ESFRI domains: 1. Data, Computing and Digital Research Infrastructures; 2. Energy; 3. Environment; 4. Health & Food; 5. Physical Sciences and Engineering; 6. Social Sciences & Humanities. See ESFRI Landscape Analysis 2024 https://landscape2024.esfri.eu/.

[3] Pētniecības infrastruktūra ir Eiropas nozīmes, ja tā spēj piesaistīt lietotājus no ES vai asociētajām valstīm, kas nav tā valsts, kurā infrastruktūra atrodas. Tas ietver ESFRI un ERIC infrastruktūras.

[4] See lists of ESFRI 'Landmarks‘ in the 2021 ESFRI Roadmap on https://roadmap2021.esfri.eu/

[5] European Research Infrastructure Consortium (ERIC) | European Commission (europa.eu)

[6] See the Eligibility conditions for this topic.

[7] „Iekārta” nozīmē pētniecības infrastruktūras daļu vai pakalpojumu, ko var izmantot neatkarīgi no pārējās infrastruktūras. Pētniecības infrastruktūra sastāv no vienas vai vairākām iekārtām.

[8] https://cordis.europa.eu/programme/id/HORIZON_HORIZON-INFRA-2025-01-DEV-05