Visām jomām:

• Efektīvāka piekļuve labākajām pētniecības infrastruktūrām, kas pieejamas pētniekiem un inovatoriem, lai veiktu uz problēmu risināšanu vērstu pētniecību, uzlabotu reaģētspēju uz jaunām problēmām un veicinātu inovācijas neatkarīgi no atrašanās vietas, izmantojot vienotu piekļuves portālu, integrētus vai savietojamus pakalpojumu katalogus un konverģējošus piekļuves nosacījumus un atlases procedūras;
• Izrāvienu un progresīva pētniecība, ko nodrošina uzlaboti pētniecības infrastruktūras pakalpojumi, tostarp kopīgas pētniecības darbības, kas darītas pieejamas plašākai lietotāju kopienai, arī jaunās pētniecības jomās;
• Jauna pētnieku paaudze, kas apmācīta optimāli izmantot visus būtiskos rīkus savai pētniecībai, pienācīgu uzmanību pievēršot karjeras sākuma posma pētniekiem un pētniekiem no paplašināšanās valstīm un kandidātvalstīm;
• Starpdisciplināra savstarpēja bagātināšanās un plašāka informācijas, zināšanu un tehnoloģiju apmaiņa starp zinātnes jomām, ko veicina ciešāka mijiedarbība starp pētniekiem un inovatoriem, kuri darbojas pētniecības infrastruktūrās un ap tām, veicinot starpdisciplināras un interdisciplināras kopīgas pētniecības darbības pielāgotiem pakalpojumiem un pienācīgi pievēršot uzmanību pētniecības drošībai; labāka pārvaldība, tostarp FAIR datu principu īstenošana attiecībā uz nepārtrauktu pētniecības infrastruktūru savākto vai radīto datu plūsmu.

Visām jomām:

Šīs tēmas mērķis ir nodrošināt starpvalstu piekļuvi (uz vietas vai attālināti) un/vai virtuālu piekļuvi integrētiem un pielāgotiem pētniecības infrastruktūras pakalpojumiem, kas paredzēti izaicinājumos balstītai pētniecībai un inovācijai katrā no tālāk uzskaitītajām jomām, ko piedāvā plašs papildinošu un starpdisciplināru augstākā līmeņa pētniecības infrastruktūru klāsts. Priekšlikumiem jāatbilst Eiropas Pētniecības infrastruktūru piekļuves hartas^[1] vadlīnijām un principiem.

Piekļuve ietver arī ad hoc lietotāju apmācību un zinātnisko un tehnisko atbalstu (skatīt sadaļu „Īpašas iezīmes pētniecības infrastruktūrām”). Var tikt atbalstīti arī papildu apmācību kursi, tostarp prasmju apguve datu pārvaldībā, lai sagatavotu jauno pētnieku paaudzi pienācīgai vadošo pētniecības infrastruktūru izmantošanai. Turklāt priekšlikumos jāizmanto veiksmīgi atlasīto starpvalstu piekļuves lietotāju projektu apmācību potenciāls, uzaicinot pētniekus, jo īpaši karjeras sākuma posmā esošus pētniekus, vai pētniecības infrastruktūras tehnisko personālu no paplašināšanās valstīm un kandidātvalstīm. Priekšlikumos šim mērķim jāparedz pietiekami resursi, un šīs iespējas ir aktīvi jāreklamē (tām jābūt organizētām pēc lietotāju projektu atlases, un tās nedrīkst ietekmēt projektu izvērtēšanu).

Šīs tēmas galvenais mērķis ir piekļuves nodrošināšana esošajiem pakalpojumiem: tam ir skaidri jāatspoguļojas piedāvātajās darbībās un piešķirtajos resursos. Tiks atbalstīta arī ar izaicinājumiem saistīto pakalpojumu uzlabošana un attīstība, ja vien rezultātā iegūtie pakalpojumi tiek atvērti un piedāvāti jau darbību ietvaros (īstermiņa pētniecība un attīstība) un ja iesaistītās pētniecības infrastruktūras nodrošina šādu pakalpojumu ilgtermiņa ilgtspēju. Var tikt atbalstīta arī jaunu vai uzlabotu pakalpojumu turpmāka attīstība izmantošanai vidējā termiņā (2–3 gadi), ja tas ir pienācīgi pamatots, piemēram, lai risinātu labi identificētas vajadzības, kā noteikts ESFRI ainavas analīzē, vai Horizon Europe misiju vai partnerību pētniecības programmās, vai lai labāk apkalpotu atvērtās ES rūpnieciskās pētniecības un inovācijas vajadzības.

Attiecīgajos gadījumos jārisina datu pārvaldības (un ar to saistītie ētikas) jautājumi, savietojamība, kā arī digitālo pakalpojumu (piemēram, datu pakalpojumu) savienošana ar European Open Science Cloud. Priekšlikumos pienācīgi jāņem vērā nozīmīgas Eiropas vai starptautiskās iniciatīvas un attiecīgajā jomā nozīmīgas ES prioritātes. Attiecīgos gadījumos tiem jāveicina (atvērto) globālo standartu izmantošana un ieviešana.

Priekšlikumos pētniekiem jādara pieejams plašs, iekļaujošs un visaptverošs Eiropas nozīmes^[2] papildinošu pētniecības infrastruktūras pakalpojumu portfelis, tostarp datu pakalpojumi un pielāgotas darbplūsmas, lai nodrošinātu pētniecību un inovāciju, kas risina izvirzīto izaicinājumu. Priekšlikumos kā labuma guvējam^[3] jāiekļauj vismaz viens ESFRI Landmark vai European Research Infrastructure Consortium (ERIC). Sadalīta ERIC gadījumā, kā alternatīva ERIC dalībai kā labuma guvējam, kā labuma guvējs var piedalīties juridiska persona, kas uzņem ERIC iekārtas, resursus vai saistītos pakalpojumus^[4].

Saskaņā ar šīs darba programmas sadaļu „Īpašas iezīmes pētniecības infrastruktūrām” piekļuve var būt atvērta arī trešo valstu pētniekiem. Attiecīgos gadījumos var iesaistīt pētniecības infrastruktūras no trešajām valstīm, tostarp, ja priekšlikumā var pierādīt, ka tās piedāvā papildinošus vai progresīvākus pakalpojumus nekā tie, kas pieejami ES dalībvalstīs un asociētajās valstīs kā labuma guvējiem vai saistītajām vienībām^[5].

Priekšlikumos jāiekļauj informēšanas un iesaistes plāns, lai aktīvi reklamētu savus pakalpojumus mērķtiecīgām pētniecības kopienām, jo īpaši no paplašināšanās valstīm un kandidātvalstīm, kā arī attiecīgajām nozarēm, tostarp SME, un, ja piemērojams, jānodrošina īpašs atbalsts pētniecības partnerību un sadarbības attīstībai ar pētniekiem no paplašināšanās valstīm un kandidātvalstīm. Sagaidāms, ka priekšlikumi izmantos sinerģiju un nodrošinās papildināmību un saskaņotību ar citiem ES grantiem, kas atbalsta piekļuves nodrošināšanu.

Priekšlikumos jāiekļauj to pakalpojumu/iekārtu^[6] saraksts, kurus pētniecības infrastruktūras atvērušas starpvalstu vai virtuālai piekļuvei, un lietotājiem pieejamo piekļuves vienību skaits. Turpmāki nosacījumi un prasības attiecībā uz piekļuves noteikumiem, kas pretendentiem jāizpilda, izstrādājot priekšlikumu, ir sniegti šīs darba programmas daļas sadaļā „Īpašas iezīmes pētniecības infrastruktūrām”. Atbilstība šiem noteikumiem tiks ņemta vērā vērtēšanas laikā.

Dzimumu dimensijas (dzimumu analīzes) integrēšana pētniecības un inovācijas saturā nav obligāta prasība. Tomēr, ja piemērojams, priekšlikumos savos uzaicinājumos uz piekļuvi jāpieprasa dzimumu dimensijas integrēšana to lietotāju pētniecības un inovācijas saturā, kuri piesakās uz šiem uzaicinājumiem.

Piekļuves iespējas jāprezentē vispiemērotākā izmēģinājuma projekta vienotā piekļuves punkta portālā saskaņā ar HORIZON-INFRA-2027-01-SERV-01. Izstrādājot vai modernizējot portālus, jāņem vērā savietojamība un spēja saplūst kopējā portālā, kā arī iespējamā savienošana ar EOSC.

Lai nodrošinātu holistisku skatījumu no iespējamo piekļuves shēmu izstrādes līdz ieviešanai, priekšlikumos jānodrošina cieša un nepārtraukta sadarbība ar starpnozaru sagatavošanas darbību piekļuves jomā HORIZON-INFRA-2025-01-DEV-05^[7], ar izmēģinājuma projektiem tēmas HORIZON-INFRA-2026-01-DEV-02 ietvaros, piemēram, izmantojot pakalpojumu katalogus, navigācijas rīku un saites uz galvenajām ES iniciatīvām, kā arī ar darbībām, kas tiek atbalstītas tēmas HORIZON-INFRA-2027-01-SERV-01 ietvaros. Šai sadarbībai jānodrošina kopēja sākumlapa visām iepriekš minētajām darbībām, ko izveidojis viens no izmēģinājuma projektiem, izceļot ES atbalstītās piekļuves kopīgos mērķus, galvenos nosacījumus un prasības, sniedzot sākotnējas norādes par piekļuves iespējām un novirzot uz katra izmēģinājuma projekta vienotā piekļuves punkta portālu. Sadarbībai jāveicina arī vienkāršotu piekļuves ceļu ieviešana, laba prakse attiecībā uz uzaicinājuma nosacījumiem, piekļuves modalitāšu un atlases procesa konverģence, kā arī efektīva to projektu kopas pārvaldība, kas darbojas kā piekļuves programma ar atbilstošām konsultatīvām struktūrām.

Priekšlikumos var apsvērt Eiropas Komisijas Joint Research Centre (JRC) Nanobiotechnology Laboratory iekļaušanu 1. un 2. jomai (skatīt zemāk) savā pētniecības infrastruktūras portfelī, ņemot vērā tā kompetenci pētniecības darbību un regulatīvo aspektu saskarsmē, kā arī European Laboratory for Structural Assessment 4. jomai (skatīt zemāk), ņemot vērā tā kompetenci pilna mēroga konstrukciju drošības pārbaudēs, kā arī materiālu un konstrukciju komponentu pārbaudēs ļoti ātras dinamiskas slodzes apstākļos. Šajā ziņā JRC apsvērs sadarbību ar jebkuru veiksmīgu priekšlikumu, un šī sadarbība, kad tas ir būtiski, jāizveido pēc priekšlikuma apstiprināšanas.

Tēma aptver šādas jomas, kas saistītas ar zinātniskiem izaicinājumiem un ES prioritātēm. Sagaidāms, ka priekšlikumi risinās vienu no jomām un tajos skaidri jānorāda, kuru jomu tie risina:

1. joma: Vēža pētniecības veicināšana, izmantojot integrētas biomedicīnas infrastruktūras

Darbībām jāapvieno vairākas papildinošas un starpdisciplināras galvenās pētniecības infrastruktūras, kas ir būtiskas pilna vēža pētniecības dzīves cikla atbalstam, veicinot inovatīvu ārstēšanas metožu, tostarp imūnterapijas un personalizētās medicīnas, izstrādi. Pakalpojumiem jāietver progresīvas attēlveidošanas, genomikas un proteomikas platformas, kā arī klīnisko pētījumu vadība, risinot vēža heterogenitātes un epiģenētikas jautājumus. Priekšlikumos jāintegrē un jāveicina datu, paraugu un pakalpojumu atkārtota izmantošana un kopīgošana, kā arī jāveicina mākslīgā intelekta un digitālo tehnoloģiju izmantošana lielo datu kopu analīzei un vēža bioloģijas un ārstēšanas paredzamo modeļu izstrādei.

Tiks nodrošinātas atbilstošas saites un papildināmība ar HE vēža misiju, EU4Health un citām nozīmīgām Eiropas un starptautiskajām iniciatīvām, un attiecīgos gadījumos jābalstās uz iepriekšējo/notiekošo projektu rezultātiem, piemēram, tiem, kas finansēti saskaņā ar Horizon Europe tēmu HORIZON-INFRA-SERV-2021-01-01.

2. joma: Ilgtspējīgas un noturīgas lauksaimniecības pārtikas sistēmas un agroekoloģiskās pārejas, kas veicina ES politiku ar One Health pieeju un sekmē ES konkurētspēju

Darbībām jāapvieno papildinošas galvenās pētniecības infrastruktūras, lai uzlabotu pētniecību un inovāciju ilgtspējīgās lauksaimniecības pārtikas sistēmās un agroekoloģiskajās pārejās, kas atbilst One Health pieejai un atbalsta attiecīgo ES politiku un konkurētspēju. Priekšlikumos jāveicina lielo datu pieejas, veicinot starpvalstu piekļuvi līdzīgiem vai papildinošiem ģenētiskajiem resursiem vairākās iekārtās, ievērojot FAIR principus, izstrādājot un pielietojot mākslīgo intelektu un statistikas lietojumus un metodes. Jāizveido saites un papildināmība ar attiecīgām iniciatīvām, piemēram, ar EU Partnership on Agroecology and Agriculture of Data, Mission Soil, kur dzīvajām laboratorijām jāveicina agroekoloģiskā prakse un holistiska pieeja ilgtspējīgām un noturīgām lauksaimniecības pārtikas sistēmām. Attiecīgos gadījumos priekšlikumos jābalstās arī uz iepriekšējo/notiekošo projektu rezultātiem, piemēram, tiem, kas finansēti saskaņā ar Horizon Europe tēmu HORIZON-INFRA-SERV-2021-01-02^[8], un jāizvairās no to pārklāšanās.

3. joma: Noturīgas un ilgtspējīgas polārās ekosistēmas: klimata, bioloģiskās daudzveidības un cilvēka darbības mijiedarbības izpratne un pārvaldība

Priekšlikumos jānodrošina piekļuve plašam pakalpojumu klāstam, atbalstot pētniecību un inovāciju polārajos reģionos un risinot tādus galvenos jautājumus kā klimata pārmaiņu ietekme, bioloģiskā daudzveidība, ekosistēmu pārvaldība, piesārņojums, tūrisms, ģeopolitiskās pārmaiņas un ietekme uz pamatiedzīvotāju un vietējām kopienām. Pakalpojumiem jābūt pielāgojamiem, ļaujot integrēt jaunas tehnoloģijas un metodoloģijas, un tiem jāveicina zinātnes diplomātija. Kad vien tas ir būtiski, tajos jāiesaista pamatiedzīvotāju un vietējās kopienas pētniecības darbībās un jāņem vērā tradicionālās zināšanas. Priekšlikumiem jābūt saistītiem ar attiecīgām Eiropas un starptautiskajām iniciatīvām, piemēram, European Polar Board, EU Polar Cluster, Copernicus, GEOSS, EMODNET, Antarctica InSync, Greenland-EU partnerību, kur tas ir būtiski. Priekšlikumos, ja piemērots, jābalstās arī uz iepriekšējo/notiekošo projektu rezultātiem, piemēram, tiem, kas finansēti saskaņā ar Horizon Europe tēmu HORIZON-INFRA-2023-SERV-01-01^[9].

4. joma: Materiālu aprites palielināšana un materiālu vides snieguma uzlabošana

Darbībām jāapvieno vairākas papildinošas un starpdisciplināras galvenās pētniecības infrastruktūras, kas ir būtiskas materiālu pētniecībai un inovācijai apritīguma un uzlabota materiālu vides snieguma nodrošināšanai, piemēram, lai sasniegtu Ecodesign for Sustainable Products Regulation un Critical Raw Materials Act mērķus. Pakalpojumiem jāattiecas uz dažādiem TRL, un tiem jābūt būtiskiem ieinteresētajām personām visā vērtību ķēdē un ņemot vērā iespējamos rūpnieciskos lietojumus. Sniegtajiem pakalpojumiem jāpalīdz sasniegt Green Deal ambīcijas attiecībā uz nulles piesārņojumu un toksisku vielu nesaturošu vidi. Attiecīgos gadījumos priekšlikumos jābalstās arī uz iepriekšējo/notiekošo projektu rezultātiem, piemēram, tiem, kas finansēti saskaņā ar Horizon Europe tēmu HORIZON-INFRA-2021-SERV-01-04^[10], un jāizvairās no to pārklāšanās.

5. joma: Pusvadītāji: nākamās paaudzes un nākotnes pusvadītāju mikroshēmu un saistīto tehnoloģiju ilgtspējīga attīstība.

Saskaņā ar European Chips Act darbību mērķim jābūt pētniecības infrastruktūras pakalpojumu sniegšanai, kas veicina pētniecības un inovācijas darbības, kuras palīdz stiprināt ražošanas darbības Savienībā, stimulējot Eiropas dizaina ekosistēmu un atbalstot mērogošanu un inovāciju visā pusvadītāju vērtību ķēdē. Priekšlikumos jānodrošina atbilstošas saites, sinerģija un papildināmība, arī TRL ziņā, ar attiecīgām darbībām citās Horizon Europe daļās un citās iniciatīvās ES līmenī šajā jomā. Attiecīgos gadījumos priekšlikumos jābalstās arī uz iepriekšējo/notiekošo projektu rezultātiem, piemēram, tiem, kas finansēti saskaņā ar Horizon Europe tēmu HORIZON-INFRA-2023-SERV-01-01^[9], un jāizvairās no to pārklāšanās.

6. joma: Ģeosfēras pētniecības infrastruktūras progresīvai pētniecībai par ģeobīstamību, ko izraisa Zemes dinamika un tās atkarība no cilvēka izraisītām pārmaiņām.

Darbībām jāapvieno papildinošas un starpdisciplināras ģeosfēras pētniecības infrastruktūras, kas ir būtiskas, lai izprastu Zemes dinamiku, kas izraisa dabas apdraudējumus (zemestrīces, vulkānu izvirdumus, zemes nogruvumus, cunami …), un to atkarību no cilvēka izraisītām pārmaiņām (piemēram, klimats un resursu izpēte, uzglabāšana un izmantošana), kā arī lai stiprinātu zinātnes, politikas un sabiedrības saskarsmi, veicinot uz pierādījumiem balstītu lēmumu pieņemšanu.

[1] https://op.europa.eu/publication-detail/-/publication/ec4692ae-ac6f-11ef-acb1-01aa75ed71a1

[2] Pētniecības infrastruktūra ir Eiropas nozīmes, ja tā spēj piesaistīt lietotājus no ES vai asociētajām valstīm, kas nav valsts, kurā infrastruktūra atrodas. Tas ietver ESFRI un ERIC infrastruktūras.

[3] Skatīt ESFRI Landmarks ESFRI RIs PORTFOLIO https://ri-portfolio.esfri.eu/ un ERIC Landscape – Active European Research Infrastructure Consortia (ERICs) https://research-and-innovation.ec.europa.eu/strategy/strategy-research-and-innovation/our-digital-future/european-research-infrastructures/eric/eric-landscape_en.

[4] Termins „sadalīta” pētniecības infrastruktūra parasti attiecas uz vienu vai dažiem centrālajiem mezgliem un vairākiem savstarpēji saistītiem (valsts vai institucionāliem) mezgliem, kur daudzi pētniecības infrastruktūras komponenti var nebūt daļa no vienas un tās pašas juridiskās personas, ERIC. ERIC juridiskā pārstāvja parakstītai deklarācijai jāapstiprina, ka ERIC atbalsta šo dalību, jāpaskaidro nozīme ERIC un jāapraksta jebkāda turpmāka sadarbība ar ERIC.

[5] Skatīt šīs tēmas atbilstības nosacījumus.

[6] „Iekārta” nozīmē pētniecības infrastruktūras daļu vai pakalpojumu, ko var izmantot neatkarīgi no pārējās infrastruktūras. Pētniecības infrastruktūra sastāv no vienas vai vairākām iekārtām.

[7] https://cordis.europa.eu/programme/id/HORIZON_HORIZON-INFRA-2025-01-DEV-05

[8] https://cordis.europa.eu/programme/id/HORIZON_HORIZON-INFRA-2021-SERV-01-02

[9] https://cordis.europa.eu/programme/id/HORIZON_HORIZON-INFRA-2023-SERV-01-01

[10] https://cordis.europa.eu/programme/id/HORIZON_HORIZON-INFRA-2021-SERV-01-04

[11] https://cordis.europa.eu/programme/id/HORIZON_HORIZON-INFRA-2023-SERV-01-01