Atbalstītie priekšlikumi veicinās ES iniciatīvas par biotehnoloģiju un bioinženieriju un ES Dzīvības zinātņu stratēģijas, kā arī atjauninātās ES Bioekonomikas stratēģijas, Tīrās rūpniecības darījuma, Eiropas Ķīmijas rūpniecības rīcības plāna, gaidāmo ES Biotehnoloģiju un Aprites ekonomikas aktu īstenošanu.

Paredzams, ka projektu rezultāti sniegs ieguldījumu šādos sagaidāmajos rezultātos:

• Palielināta atlikušās biomasas pievienotā vērtība biorefinēšanas lietojumiem.
• Plašāks ilgtspējīgu biobāzētu produktu portfelis, izmantojot rūpniecisko biotehnoloģiju.
• Izturīgi, mērogojami un efektīvi biotehnoloģiskie procesi, kas piemērojami atlikušajai biomasai.

Biomasas izejvielu resursu dažādošana biobāzētiem produktiem ir būtiska, lai veicinātu biobāzētu darbību noturību un stratēģisko autonomiju. Rūpnieciskās biotehnoloģijas ir pierādījušas, ka tām var būt galvenā loma atlikušās biomasas pārstrādē vērtīgos biobāzētos produktos. Tomēr mērogošana no pētniecības līdz demonstrācijas līmenim prasa risināt sistēmiskus un tehniskus izaicinājumus. Tas ietver atbilstošu pirmapstrādes un konversijas procesu integrāciju, kas pielāgoti mērķa atlikušajai biomasai un tās sastāva mainīgumam, lai sasniegtu augstu iznākumu, titru un selektivitāti. Tajā pašā laikā tas prasa, lai šie procesi būtu mērogojami un ilgtspējīgi. Turklāt ir nepieciešama efektīva loģistika, lai mobilizētu atlikušo biomasu, kas prasa sadarbību ar primārajiem ražotājiem, atkritumu apsaimniekošanas operatoriem un citiem biomasas piegādātājiem.

Priekšlikumiem šajā tēmā būtu:

• Jādemonstrē (vismaz TRL 6 līmenī) efektīvi uz biotehnoloģijām balstīti procesi atlikušās biomasas plūsmu pārveidošanai par biobāzētām ķimikālijām, starpproduktiem, polimēriem, materiāliem, sastāvdaļām^[1] un/vai enzīmiem. Tēma koncentrējas uz procesiem, kuros biotehnoloģija ir galvenā tehnoloģija; atbalsta vienību operāciju integrācija, kas balstītas uz citām tehnoloģijām, nevis biotehnoloģiju, ir iekļauta darbības jomā. Atlasītu šūnu, enzīmu un/vai mikroorganismu, tostarp mikrobiomu, optimizācija arī ir iekļauta darbības jomā. Iekļautās izejvielas ietver:
  • Mežsaimniecības un lauksaimniecības atliekas un/vai blakusplūsmas no mežsaimniecības un lauksaimniecības biomasas pārstrādes (tostarp lopkopības atliekas, piemēram, kūtsmēsli un dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti),
  • atliekas no ūdens biomasas, tostarp no zvejniecības, mikro/makro aļģu ražošanas un akvakultūras,
  • pilsētvides un/vai rūpnieciskos biobāzētus atkritumus un blakusplūsmas (tostarp pārtikas rūpniecības atkritumus un blakusplūsmas, celulozi no pēcpatēriņa un pēcrūpnieciskajiem atkritumiem, pilsētvides bioatkritumus un notekūdeņu dūņas, kā arī citus biobāzētus atkritumus/blakusplūsmas no rūpnieciskām darbībām, tostarp koksnes, celulozes un papīra rūpniecības),
  • jauktas plūsmas no iepriekš minētajiem avotiem.
• Jāintegrē optimizēti biomasas pirmapstrādes/frakcionēšanas procesi, kas pielāgoti atlasītajai atlikušajai biomasai, un jāoptimizē (energo)efektīvi atdalīšanas un/vai attīrīšanas procesa posmi visā vērtību ķēdē. Blakusproduktu un blakusplūsmu valorizācija visā vērtību ķēdē, izmantojot kaskādes pieeju, ir iekļauta darbības jomā.
• Jāvalidē (TRL 5 un augstākā līmenī) biorefinērijas produkta(-u) konversija (vai izmantošana) galaproduktos, pierādot atbilstību tirgus prasībām atlasītajās lietojumu nozarēs.
• Jārisina resursu efektivitātes un apritīguma jautājumi. Īstenojot aprites modeļus, jānodrošina, ka ciklā netiek ievadīti ne patogēni, ne piesārņotāji, lai izvairītos no negatīvas ietekmes uz cilvēku veselību un vidi.

Papildus īpašajām prasībām, kas attiecas uz darbības veidu, kā aprakstīts CBE JU Annual Work Programme 2026 2.2.3.1. sadaļā^[2], priekšlikumiem šajā tēmā būtu:

• Saskaņā ar daudzu iesaistīto pušu pieeju (MAA), jānodrošina pietiekama izejvielu ražotāju/apsaimniekotāju iesaiste atlikušo izejvielu piegādē.
• Jāoptimizē atlikušo izejvielu loģistikas modeļi (tostarp sagāde, uzglabāšana un transports), samazinot attālumus un izmaksas. Jānodrošina vienmērīga integrācija ar biomasas piegādātājiem, vienlaikus veicinot abpusēji izdevīgus biznesa modeļus.
• Jāveic riska novērtējums par ietekmi uz cilvēku drošību, bioloģisko daudzveidību, kā arī vides drošību, kas potenciāli var rasties biotehnoloģiju izmantošanas rezultātā, un jāidentificē atbilstoši mazināšanas pasākumi. Jānovērtē politikas un regulatīvo līdzekļu atbilstība šo risku pārvaldībai un jāsniedz ieteikumi identificēto potenciālo šķēršļu pārvarēšanai.
• Jānodrošina papildināmība ar iepriekšējiem un pašreizējiem R&I projektiem, kas risina līdzīgus izaicinājumus, tostarp projektiem, kas finansēti Horizon 2020/Horizon Europe ietvaros (saskaņā ar Cluster 6 un citiem Horizon Europe klasteriem) un BBI JU/CBE JU projektiem.

[1] Iekļautās sastāvdaļas ietver barības/pārtikas sastāvdaļas, bioaktīvās vielas, sastāvdaļas kosmētikas, mājas un/vai personīgās higiēnas, uztura bagātinātāju nozarēm, mēslošanas līdzekļus, tostarp biostimulatorus.

[2] https://www.cbe.europa.eu/reference-documents