Veiksmīgie priekšlikumi sniegs ieguldījumu ES iniciatīvas par biotehnoloģiju un bio-ražošanu un ES dzīvības zinātņu stratēģijas, kā arī atjauninātās ES bioekonomikas stratēģijas, gaidāmā ES biotehnoloģiju akta un ES aprites ekonomikas akta īstenošanā.

Paredzams, ka projektu rezultāti sniegs ieguldījumu šādos sagaidāmajos rezultātos:

• Pilna rūpnieciska mēroga biorefinērija un saistītā(-ās) vērtību ķēde(-es) uzturvielām bagātu pārtikas sastāvdaļu ražošanai.
• ES pārtikas nozaru noturība un stratēģiskā autonomija, dažādojot uzturvielām bagātu pārtikas sastāvdaļu avotus.
• Paaugstināta pārtikas nozaru vides ilgtspēja (piemēram, risinot tādus jautājumus kā zemes izmantošana, ūdens patēriņš, enerģijas patēriņš, slāpekļa cikls, citas uzturvielas utt.).
• Uzlabota patērētāju izpratne un pieņemšana attiecībā uz uzturvielām bagātām pārtikas sastāvdaļām no alternatīviem avotiem, veicinot ilgtspējīgu un veselīgu uzturu.

Cilvēku uzturs ir galvenā joma, kurā bioekonomikas nozares var spēlēt nozīmīgu lomu pašreizējo sabiedrības un klimata izaicinājumu risināšanā. Ievērojama uzmanība tiek pievērsta alternatīvu olbaltumvielu, šķiedrvielu un eļļu/tauku avotu izmantošanai, ņemot vērā pieaugošo pasaules iedzīvotāju skaitu un spiedienu uz ierobežotajiem dabas resursiem. Pastāv daudzi pārtikas sastāvdaļu avoti, kas ir alternatīvi lauksaimniecības kultūrām un ir veiksmīgi izmēģināti visā ES. Tomēr ir nepieciešami centieni, lai palielinātu ilgtspējīgu procesu mērogu, sasniegtu atbilstošas vai pat uzlabotas uzturvērtības īpašības, nodrošinātu drošību un patērētāju/galalietotāju akceptu, vienlaikus panākot izmaksu konkurētspēju.

Priekšlikumiem šajā tēmā būtu:

• Jādemonstrē (TRL 8 līmenī) efektīva uzturvielu sastāvdaļu ražošana pārtikas lietojumiem. Olbaltumvielas, lipīdi, speciālie ogļhidrāti un šķiedrvielas ir iekļauti darbības jomā. Mērķējiet vismaz uz vienu no tiem kā galveno produktu, kas virza biznesa pamatojumu. Strukturālās vai funkcionālās sastāvdaļas, piemēram, krāsvielas, konservanti, stabilizatori, tekstūras uzlabotāji, fermenti, nav iekļauti darbības jomā kā galvenais produkts.
  • Sinerģiska vairāku un dažādu pārtikas un barības sastāvdaļu, kā arī citu bioekonomikas produktu kopražošana arī ir iekļauta darbības jomā, ievērojot kaskādes principu.
  • Visi bioekonomikas izejvielu^[1] avoti ir iekļauti darbības jomā.
  • Tieša pārtikas ražošana no lauksaimniecības kultūrām, mājlopiem, zvejniecības un akvakultūras nav iekļauta darbības jomā. Rūpnieciskas kvalitātes izejvielu^[2] izmantošana no lauksaimniecības kultūrām ir iekļauta darbības jomā pārstrādei pārtikas kvalitātes sastāvdaļās.
• Jāvalidē (TRL 6 un augstākā līmenī) iegūtās uzturvielu pārtikas sastāvdaļas(-u) izmantošana vismaz viena pārtikas produkta formulācijā, pierādot kvalitāti, stabilitāti, uzturvērtības un sensorās īpašības. Papildu aspekti, kas saistīti ar nepanesamības/alerģiju novēršanu, uzlabotu garšas īpašību un sagremojamību, ieguvumiem veselībai utt., arī ir iekļauti darbības jomā atkarībā no izstrādātās sastāvdaļas(-ām), formulācijas(-ām) un produkta(-iem).
• Jārisina resursu efektivitātes un apritīguma aspekti, lai palielinātu ekonomisko un sociāli vides pievienoto vērtību. Īstenojot aprites modeļus, nodrošiniet, ka ciklā netiek atgriezti ne patogēni, ne piesārņotāji, lai izvairītos no negatīvas toksikoloģiskas ietekmes.

Papildus īpašajām prasībām, kas attiecas uz darbības veidu, kā aprakstīts CBE JU Annual Work Programme 2026^[3] 2.2.3.1. sadaļā, priekšlikumiem šajā tēmā būtu:

• Jānovērtē izstrādāto uzturvielu pārtikas sastāvdaļu drošība saskaņā ar ES regulatīvajām prasībām un EFSA vadlīniju dokumentiem. Turklāt jāidentificē iespējamās ES regulatīvās nepilnības un jāpiedāvā ieteikumi attiecīgajiem ES politikas veidotājiem par to, kā labāk atbalstīt pārtikas sastāvdaļu uzņēmumus (tostarp jaunuzņēmumus un strauji augošus uzņēmumus), risinot EFSA riska novērtējumu.
• Kā daļu no daudzpusējās pieejas (MAA), jāiesaista galalietotāji (tostarp patērētāji) un citi attiecīgie dalībnieki jau no agrīnajiem posmiem, lai apkopotu ieguldījumu, palielinātu informētību un galu galā veicinātu mērķa galaproduktu tirgus akceptu un iekļautu atziņas produktu izstrādē.
• Jānodrošina papildināmība un jāizvairās no pārklāšanās ar iepriekšējiem un pašreizējiem R&I projektiem, kas risina līdzīgus izaicinājumus un tiek finansēti saskaņā ar CBE JU un Horizon Europe tēmām.

[1] Piemēri ietver: augus, bezmugurkaulniekus, mikroorganismus, sēnes, ūdens biomasu (tostarp mikro un makro aļģes, jūraszāles, akvakultūras un zvejniecības atliekas), bioekonomikas izejvielu fermentāciju (tostarp biogēno gāzveida oglekli), lauksaimniecības, saimniekošanas (tostarp mājlopu) un mežsaimniecības atliekas, pilsētu un/vai rūpnieciskās atkritumu plūsmas (tostarp no pārtikas rūpniecības)

[2] Piemēram, ciete, cukuri, eļļas

[3] https://www.cbe.europa.eu/reference-documents