Ja saraksts.lv tev šodien noderēja, atbalsti tā uzturēšanu — arī daži eiro palīdz. Atbalstīt

Granti — projektu finansējums, kas nav jāatmaksā

Atvērtie un gaidāmie grantu konkursi vienuviet: 🇪🇺 ES Finansējuma un konkursu portāls (Apvārsnis Eiropa, LIFE, Erasmus+, Digitālā Eiropa u.c.) un 🇱🇻 Sabiedrības integrācijas fonds. ES konkursu nosaukumi latviski ir 626 no 626; tie ir mašīntulkojumi, un katrā konkursā ir poga uz oriģinālu. 347 konkursiem ir tieša saite uz pieteikuma iesniegšanu.

Atvērti: 354 Gaidāmie: 266 Izsludinātais finansējums: 16 mljrd. € Atjaunots: 2026-09-10 22:20 UTC ES dati: 2026-09-10 16:24 UTC
← Atpakaļ uz sarakstu
Apvārsnis Eiropa 🇪🇺 ES portāls ⚡ Klimats, enerģētika un transports

Klimata pakalpojumu standartizēšana un atbalsts klimata pielāgošanās jomā

Atbalsts Adaptation to Climate Change Mission īstenošanai · HORIZON-MISS-2026-1

Sākt pieteikumu ↗ Konkursa apraksts ↗ Atvērsies ES iesniegšanas sistēma. Vajadzīgs bezmaksas EU Login konts. Rādīt oriģinālu angliski

Termiņš2026-09-23 — vēl 12 dienas
Kam der👥 Vajag konsorciju
pētniecības un inovācijas darbība
Finansējums9,2 milj. €
≈ 1 grants
Viens grants9 milj. €
💶 vienreizējs maksājums

Ko projektam jāsasniedz

Atbalstītais priekšlikums veicinās ES misijas "Pielāgošanās klimata pārmaiņām" un gaidāmā Eiropas klimata pielāgošanās plāna īstenošanu. Paredzams, ka projekti sniegs ieguldījumu visos turpmāk minētajos rezultātos:

  • Ir pilnveidota metodoloģija globālo un reģionālo atsauces klimata datu kopu un scenāriju identificēšanai, atlasei un konsolidēšanai, kā arī tiek atbalstīta to konsekventa izmantošana visā ES saistībā ar pielāgošanos klimata pārmaiņām.
  • Ir uzlabota klimata pakalpojumu standartizācija un kvalitāte visā ES, kā arī veicināta to izmantošana.
  • Klimata pakalpojumi un labākā prakse tiek efektīvi izmantoti, lai pamatotu klimata pielāgošanās politiku un lēmumus.

Ko jādara

Pamatojums

Klimata riskiem pastiprinoties, pieaug pieprasījums pēc pielāgotiem un efektīviem klimata pakalpojumiem. Tomēr, neskatoties uz to pieaugošo izmantošanu, pietiekama regulējuma trūkums var apdraudēt klimata pakalpojumu kvalitātes nodrošināšanu un konsekvenci, izraisot kļūdainu lēmumu pieņemšanu, ierobežotu izmantošanu politikas veidošanā un nepietiekami attīstītus tirgus, kas galu galā noved pie nepareizas pielāgošanās.

Savā Paziņojumā par klimata risku pārvaldību Eiropas Komisija paziņoja par nodomu lūgt Eiropas standartizācijas organizācijas izstrādāt jaunus standartus klimata pakalpojumiem un ņemt vērā klimata pārmaiņu pielāgošanos Eiropas standartos infrastruktūras projektēšanai, kuras kalpošanas laiks pārsniedz 30 gadus.

Šī tēma atbalsta Komisijas paziņojumu un tās mērķis ir uzlabot uzticamu, uz lietotāju orientētu un pieejamu klimata pakalpojumu izmantošanu. Šajā nolūkā ir izvirzīti divi galvenie mērķi: 1) konsolidēt un veicināt konsekventu kvalitātes nodrošinātu atsauces globālo un reģionālo klimata datu kopu un scenāriju izmantošanu, un 2) standartizēt un pilnveidot klimata pakalpojumu praksi, lai atbalstītu uz informāciju balstītu lēmumu pieņemšanu un politikas izstrādi klimata pārmaiņu pielāgošanās jomā, ņemot vērā reģionālās un vietējās īpatnības, kā arī vajadzības pēc kapacitātes stiprināšanas.

Šīs tēmas kontekstā standartizācija ietver tehniskos, procesuālos un darbības standartus[1].

Projekta darbības

Priekšlikumiem jārisina visi turpmāk minētie mērķi:

1. mērķis: atsauces klimata datu kopas un scenāriji standartizētiem klimata pakalpojumiem

Priekšlikumiem jāsniedz ieguldījums klimata pakalpojumu standartizācijas procesos, izmantojot atsauces klimata datu kopas un scenārijus, kas izmantojami visās ES dalībvalstīs un dažādos mērogos (kontinentālā, valsts, reģionālā). Īpaša uzmanība jāpievērš kontinentāla mēroga risinājumu konsekvencei un saskaņotībai ar attīstību valsts līmenī, kur tas ir lietderīgi.

Darbā jāpievēršas visiem turpmāk minētajiem aspektiem:

  • Attīstīt inovatīvas un stabilas metodoloģijas, lai identificētu, atlasītu, destilētu un konsolidētu konsekventas globālās un reģionālās atsauces klimata datu kopas un scenārijus ar to saistītajām nenoteiktībām, kas skaidri jākomunicē. Tas jādara ciešā sadarbībā ar galalietotājiem, lai nodrošinātu to darbības atbilstību un lietojamību pielāgošanās lēmumu pieņemšanā visā ES. Šīm atsaucēm jābūt balstītām uz atbilstošiem pieejamiem novērojumiem, (re)analīzēm un simulācijām no galvenajām ES un/vai starptautiskajām iniciatīvām (piemēram, CMIP, CORDEX, DestinE), izmantojot kvantitatīvi novērtējamas un izsekojamas pieejas;
  • Piedāvātajam risinājumam jāietver mehānisms regulārai pamatā esošo klimata scenāriju atjaunināšanai, lai nodrošinātu, ka atlasītās klimata prognozes paliek saskaņotas ar jaunākajiem emisiju scenāriju atjauninājumiem un pieejamo zinātnisko informāciju;
  • Iekļaut iepriekš minētās metodoloģijas un mehānismus klimata pakalpojumu standartizācijā.

2. mērķis: klimata pakalpojumu standartizācija un pilnveidošana lēmumu pieņemšanai un politikas veidošanai pielāgošanās jomā

Cieši sadarbojoties ar Eiropas standartizācijas organizācijām (piemēram, CEN-CENELEC un citām), finanšu iestādēm (piemēram, Eiropas Investīciju banku), galalietotājiem un citām attiecīgām struktūrām, darbībām jāpievēršas visiem turpmāk minētajiem aspektiem:

  • Atbalstīt klimata pakalpojumu standartizāciju, īpašu uzmanību pievēršot kombinētiem un citiem sarežģītiem klimata riskiem dažādos laika (no vairākiem gadiem līdz vairākām desmitgadēm) un telpiskajos mērogos (no vietējā līdz reģionālajam);
  • Veicināt un demonstrēt pilotprojektu standartizētu klimata pakalpojumu izmantošanu galvenajās ar pielāgošanos saistītajās jomās, novērtējot un integrējot kvalitātes nodrošinātu klimata informāciju lēmumu pieņemšanā. Tam jāatbilst Parīzes nolīguma pielāgošanās mērķiem, un tas varētu ietvert, piemēram:
    • Klimata finansējuma nodrošināšanas procesus un rīkus, lai atbalstītu regulētās iestādes atbilstības nodrošināšanā ES Taksonomijas regulas pielāgošanās mērķiem;
    • (Publisko un privāto) investīciju klimata noturību būvētā vidē un kritiskajā infrastruktūrā no projektēšanas līdz piegādei un ekspluatācijai;
    • Citas nozares (piemēram, veselība, lauksaimniecība, enerģētika, ūdenssaimniecība, apdrošināšana, dabas vide), ja tas ir pienācīgi pamatots.

Saikne ar misiju un citiem projektiem un iniciatīvām

Darbībām jābalstās uz zināšanām no esošajiem klimata pakalpojumu pētniecības projektiem un jāizpēta sinerģija ar notiekošajām iniciatīvām, ko finansē ES un valstu programmas (jo īpaši Copernicus un Destination Earth).

Darbībām jāietver mehānisms un resursi, lai izveidotu operatīvas saites un sadarbību ar Misijas īstenošanas platformu un citām attiecīgām programmām. Sagaidāms, ka projekti, kas finansēti saskaņā ar šo tēmu, piedalīsies Misijas prakses kopienā un dalīsies ar attiecīgām zināšanām, lai papildinātu projekta darbu, kas izriet no HORIZON-MISS-2026-01-CLIMA-02.

Pieteikuma iesniedzējiem ir jāatzīst šie elementi un jau jāņem tie vērā savā priekšlikumā, paredzot atbilstošus resursus un budžetu, lai iesaistītos un sadarbotos ar misiju.

[1] Skatīt, piemēram, Climateurope2 galvenos vēstījumus par standartizāciju

Īpašās prasības pieteikuma iesniedzējam

⚑ paplašināta dalība ⚑ Copernicus/Galileo obligāts

  • paplašināta dalība. Šoreiz drīkst piedalīties arī tādi dalībnieki, kas parasti nav atbilstīgi (piem. trešo valstu organizācijas).
  • Copernicus/Galileo obligāts. Ja projekts lieto satelītu datus, tiem jābūt no ES sistēmām Copernicus, Galileo vai EGNOS.

Starptautiskas organizācijas, kuru galvenā mītne atrodas kādā no dalībvalstīm vai asociētajām valstīm/neasociētajām trešām valstīm, izņēmuma kārtā ir tiesīgas saņemt finansējumu, lai nodrošinātu saskaņotību un koordināciju ar klimata pakalpojumu izstrādi un standartizāciju starptautiskā līmenī.

Ja projektos tiek izmantoti satelītu Zemes novērošanas, pozicionēšanas, navigācijas un/vai saistītie laika noteikšanas dati un pakalpojumi, finansējuma saņēmējiem ir jāizmanto Copernicus un/vai Galileo/EGNOS (papildus var izmantot arī citus datus un pakalpojumus).

aprakstīts B pielikumā Darba programmas vispārīgajos pielikumos.

Kvalifikācija un finansiālā spēja

Konkursa tekstā šī prasība netiek aprakstīta — tā ir vienāda visai programmai (darba programmas C pielikums). Praksē: finansiālo spēju pārbauda tikai koordinatoram un tikai tad, ja pieprasītais ES ieguldījums pārsniedz 500 000 €; publiskajām iestādēm, augstskolām un starptautiskām organizācijām to nepārbauda. Darbības spēju vērtē pēc pieteikumā aprakstītās komandas un pieredzes. Tas ir vispārējs skaidrojums, ne šī konkursa teksts.

Avots un licence. Oriģinālais konkursa teksts ↗ — © Eiropas Savienība, 1995–2026, CC BY 4.0. Teksts šeit ir sakārtots pa sadaļām un attīrīts no noformējuma (grozīts). Latviskojums ir mašīntulkojums un arī skaitās grozījums; kļūdas tulkojumā ir mūsu, ne Eiropas Komisijas. Juridiski saistošs ir tikai oriģināls.