Priekšlikumiem šajā temata ietvaros ir jābūt vērstiem uz rezultātu sasniegšanu, kas ir mērķtiecīgi un pielāgoti turpmāk minētajiem sagaidāmajiem rezultātiem, kā arī sniedz ieguldījumu to īstenošanā:

• Uzlabota izpratne par gados vecāku vēža pacientu aprūpes vajadzībām un pieejām to risināšanai;
• Gados vecāki vēža pacienti iegūst piekļuvi inovatīvām, vecumam specifiskām pieejām un rīkiem, kas ir labāk pielāgoti viņu aprūpes vajadzībām;
• Valstu veselības aprūpes sniedzējiem, politikas veidotājiem un iestādēm Eiropas reģionos, ES dalībvalstīs un asociētajās valstīs ir pierādījumi, lai ieviestu pielāgotu aprūpi gados vecākiem vēža pacientiem, ko ir iespējams integrēt ikdienas ārstēšanā un turpmākajā aprūpē viņu veselības aprūpes sistēmās;

Šī tēma sniedz ieguldījumu EU Cancer Mission mērķī uzlabot vēža pacientu dzīves kvalitāti. Uzsvars tiek likts uz vēža pacientiem vecumā no 65 gadiem.

Pašlaik gados vecāki vēža pacienti veido lielāko daļu vēža pacientu, īpaši Eiropā, kur vairāk nekā divas trešdaļas jaunu vēža gadījumu tiek diagnosticēti pacientiem, kas vecāki par 65 gadiem. Tomēr joprojām ir salīdzinoši maz zināšanu par viņu funkcionālās veselības un aprūpes vajadzībām ārstēšanas laikā un pēc tās.

Vēža ārstēšana gados vecākiem pacientiem ir sarežģīta, ņemot vērā lielo neviendabīgumu attiecībā uz viņu iekšējām veselības spējām, tostarp garīgo veselību un kognitīvajām spējām, blakusslimībām, trauslumu utt., kā arī attiecībā uz viņu darbības aktivitātēm, tostarp sociālo mijiedarbību, darbu, mobilitāti utt. Līdz ar to gados vecāku vēža pacientu vispārējās veselības aprūpes vajadzības būtiski atšķiras.

Gados vecāki vēža pacienti klīniskajos pētījumos pastāvīgi ir pārstāvēti nepietiekami, un šī pārstāvība pakāpeniski samazinās, palielinoties vecumam. Tas rada zināšanu trūkumu par ārstēšanu, īpašām vajadzībām un klīniskajiem rezultātiem. Gados vecāki pacienti ir arī īpaši neaizsargāti pret ārstēšanas toksicitāti, muskuļu masas zudumu, un viņiem var rasties dažādas blakusslimības un simptomi, kas būtiski ietekmē viņu dzīves kvalitāti ārstēšanas laikā un pēc tās.

Tādējādi dzīves kvalitātes gaidas būtu sistemātiski jāiekļauj lēmumu pieņemšanas procesā, lai noteiktu optimālo pieeju vēža pārvaldībai.

Šīs tēmas vispārējais mērķis ir uzlabot izpratni par gados vecāku vēža pacientu aprūpes vajadzībām un izstrādāt inovatīvas, vecumam atbilstošas aprūpes pieejas un rīkus, lai veicinātu vispārējo dzīves kvalitāti. Jo īpaši:

• Balstoties uz datiem no esošām vai no jauna izveidotām kohortām, nodrošināt rūpīgu dzīves kvalitātes vajadzību un atbilstošo dimensiju novērtējumu gados vecākiem pacientiem, ņemot vērā tādus aspektus kā sociālie un veselības determinanti, tostarp dzimums, vecums, blakusslimības, iekšējais un funkcionālais veselības stāvoklis, sociālekonomiskais stāvoklis, dzīvesvieta lauku vai attālos apvidos, izglītība, piekļuve/sasniedzamība slimību pārvaldības programmām (ceļošanas attālumu un spēju dēļ) utt.
• Izstrādāt, testēt, ieviest un mērogot inovatīvas, holistiskas pieejas un rīkus reālās dzīves apstākļos (piemēram, īstenojot pragmatiskus klīniskos pētījumus vai efektivitātes un ieviešanas hibrīddizainus), lai optimizētu ārstēšanas un/vai novērošanas režīmus gados vecākiem pacientiem, tiecoties samazināt blakusslimības, traucējumus un trauslumu, vienlaikus uzlabojot vispārējo dzīves kvalitāti. Jāapsver arī prehabilitācijas stratēģijas (piemēram, īstenojamas pēc diagnozes noteikšanas, bet pirms ārstēšanas). Šo pieeju un rīku izstrādē jāņem vērā iespējamās ar dzimumu saistītās atšķirības ārstēšanas rezultātos un dzīves kvalitātē, piemēram, hormonālo izmaiņu vai aprūpes pienākumu ietekme.
• Pragmatiskā klīniskā pētījuma(-u) primārajiem un sekundārajiem mērķa kritērijiem jāatbalsta pacientu ziņotie rezultāti un dzīves kvalitāte. Šādi mērķa kritēriji jādefinē kopā ar pacientiem un viņu aprūpētājiem, veicot pētījumus, kas stimulē sociālo inovāciju un atbalsta galalietotāju iesaisti, izmantojot līdzdalības pētniecības modeļus.
• Īpaša uzmanība jāpievērš tādiem aspektiem kā sāpju pārvaldība, kognitīvais un sociālais atbalsts, garīgās veselības pakalpojumi utt. Turklāt jārisina rehabilitācijas jautājumi, kas skar tādas izplatītas problēmas kā samazināta mobilitāte, osteoporoze, sirds un asinsvadu veselība, neirokognitīvās izmaiņas, miega traucējumi, neatkarības zudums, laika un finansiālā toksicitāte utt., kas ir būtiski labas dzīves kvalitātes uzturēšanai. Var apsvērt arī veselībpratību, tostarp digitālo pratību. Jāņem vērā arī to ģimeņu un aprūpētāju īpašās vajadzības, kuri aprūpē gados vecākus vēža pacientus.
• Galu galā sniegt zinātniskus pierādījumus, lai nodrošinātu pieejamu un sasniedzamu ārstēšanu un novērošanas aprūpi, kas pielāgota gados vecāku vēža pacientu vajadzībām un aprūpes nodrošināšanas specifikai vietējā, reģionālā vai nacionālā līmenī, pienācīgi atspoguļojot (kultūras) daudzveidību visās ES dalībvalstīs un asociētajās valstīs.
• Visi izveidotie datu kopumi jāapraksta ar metadatu ierakstiem European Health Data Space datu kopumu katalogā, savukārt visiem rīkiem un modeļiem jāizmanto pašreizējās Eiropas pētniecības infrastruktūras, jāievēro atvērtās zinātnes principi un jābūt pieejamiem, izmantojot nākotnes UNCAN.eu platformu.

Tēma ir izstrādāta, lai aizpildītu nepilnības pierādījumu, zināšanu, ekspertīzes, rīku, datu un resursu jomā gados vecāku vēža pacientu pārvaldībā. Tas jāsasniedz, izmantojot daudznacionālu, starpnozaru un multidisciplināru sadarbību.

Šim nolūkam projektiem jāietver atbilstošs ieinteresēto personu sajaukums no dažādām disciplīnām un nozarēm, tostarp, bet ne tikai, ārsti, psihologi, medmāsas, akadēmiskās aprindas, pacienti un viņu aprūpētāji, pacientu pārstāvji, uzvedības zinātnieki, SME, apdrošināšanas sabiedrības, labdarības organizācijas un fondi, pētniecības organizācijas, pilsoniskā sabiedrība, reģionālās un nacionālās veselības aizsardzības iestādes.

Jo īpaši ir nepieciešama tieša vēža pacientu un izdzīvojušo, izdzīvojušo pārstāvju organizāciju un aprūpētāju iesaistīšana, kā arī efektīvs SSH disciplīnu ieguldījums un SSH ekspertu, institūciju iesaistīšana, kā arī attiecīgās SSH ekspertīzes iekļaušana, lai iegūtu jēgpilnus un nozīmīgus rezultātus, uzlabojot saistīto pētniecības darbību ietekmi.

Veiksmīgie priekšlikumi tiks aicināti pievienoties 'Quality of life” klasterim EU Cancer Mission^[1] ietvaros, un tajos jāiekļauj budžets tīklošanai, dalībai sanāksmēs un kopīgām aktivitātēm^[2]. Komisija veicinās šo darbību koordināciju.

Pieteikuma iesniedzējiem jāsniedz sīkāka informācija par klīniskajiem pētījumiem īpašajā pielikumā, izmantojot iesniegšanas sistēmā sniegto veidni.

[1] Lai risinātu EU Cancer Mission mērķus, dalībnieki sadarbosies projektu klasteros, lai piesaistītu ES finansējumu, palielinātu tīklošanos starp nozarēm un disciplīnām, kā arī izveidotu EU Cancer Mission pētniecības un inovācijas un politikas darbību portfeli.

[2] Šādu darbību piemēri ir pētniecība vai pētniecības kapacitāte, kopīgu semināru organizēšana, labākās prakses izveide, kopīga komunikācija vai pilsoņu iesaistes aktivitātes ar projektiem, kas finansēti citu Horizon Europe klasteru un pīlāru ietvaros, vai citām ES programmām, kā tas ir atbilstoši. Priekšlikumos nav jāiekļauj sīkāka informācija par šīm darbībām, jo tās tiks definētas granta līguma sagatavošanas fāzē un projekta darbības laikā.