Šīs tēmas mērķis ir tieši iesaistīt un atbalstīt valsts pārvaldes iestādes un citus attiecīgos sociālekonomiskos dalībniekus (piemēram, lauksaimniekus, zemes īpašniekus, akvakultūras ražotājus, tūrisma operatorus, zvejniekus, uzņēmumus, ūdenssaimniecības iestādes) ūdens piesārņojuma un bioloģiskās daudzveidības zuduma novēršanā, tādējādi demonstrējot un paātrinot pārejas, kas nepieciešamas, lai sasniegtu vienu vai vairākus misijas “Restore our Ocean and Waters” mērķus. Tiek stingri ieteikta attiecīgo iestāžu un ieinteresēto personu tieša iesaistīšanās konsorcijā.

Paredzams, ka projektu rezultāti sniegs ieguldījumu visos turpmāk minētajos sagaidāmajos rezultātos:

• Dalībvalstīm un asociētajām valstīm tiek nodrošināti izmaksu ziņā efektīvi risinājumi, lai sasniegtu Ūdens pamatdirektīvas un Jūras stratēģijas pamatdirektīvas, Pilsētu notekūdeņu attīrīšanas direktīvas, kā arī ES ilgtspējīgu ķimikāliju stratēģijas mērķus, un tās tiek pilnvarotas rīkoties, lai īstenotu ES bioloģiskās daudzveidības, klimata pārmaiņu pielāgošanās un ūdens noturības stratēģiju līdz 2030. gadam, kā arī ES nulles piesārņojuma rīcības plāna mērķus;
• Valsts, reģionālās un vietējās iestādes un citas attiecīgās ieinteresētās personas var piekļūt izmaksu ziņā efektīviem, adaptīviem un dabai labvēlīgiem risinājumiem piesārņojuma ar barības vielām, ķimikālijām, plastmasu un mikroplastmasu novēršanai un samazināšanai no avota līdz jūrai, un saņem atbalstu to ieviešanā, vienlaikus aizsargājot un atjaunojot ekosistēmu spēju sniegt pakalpojumus un pielāgoties klimata pārmaiņu ietekmei;
• Izmērāms, kvantitatīvi nosakāms, pārbaudāms un vērienīgs progress ceļā uz viena vai vairāku savstarpēji saistītu misijas “Restore our Ocean and Waters by 2030” mērķu un uzdevumu sasniegšanu, kā noteikts misijas īstenošanas plānā^[1], īstenojot efektīvas un labi pārvaldītas, uz konkrētu vietu orientētas un uz cilvēkiem vērstas darbības;
• Tiek veicinātas un mobilizētas publiskās un privātās investīcijas, lai īstenotu dabai labvēlīgus risinājumus piesārņojuma novēršanai okeānos un ūdeņos.

Saldūdens un jūras vides piesārņojums ar barības vielām, ķimikālijām un plastmasu, tostarp mikroplastmasu, rada pierādītus riskus cilvēku un vides veselībai. Kā liecina jaunākie Jūras stratēģijas pamatdirektīvas un Ūdens pamatdirektīvas novērtējumi, liela daļa Eiropas gruntsūdeņu, upju, ezeru, piekrastes, pārejas un jūras ūdeņu nav sasnieguši labu ekoloģisko vai labu vides stāvokli un bieži vien pārsniedz normatīvos robežlielumus, kas noteikti, lai izvairītos no iespējama riska cilvēku veselībai un videi. Turklāt zemes un jūras izmantošanas izmaiņas, kā arī pieaugošā klimata pārmaiņu ietekme ir kumulatīvi bioloģiskās daudzveidības samazināšanās un ekosistēmu pakalpojumu zuduma virzītājspēki kontinuumā no ūdensšķirtnes līdz piekrastes un jūras ekosistēmām.

Dabai labvēlīgas pieejas un risinājumi ir īpaši daudzsološi, lai risinātu gan ūdens piesārņojuma, gan bioloģiskās daudzveidības zuduma problēmas, piemēram, dabā balstīti risinājumi (NbS)^[2], tostarp aizsardzības un atjaunošanas pasākumi, hibrīdi NbS, bioremediācija (izmantojot augus vai citus organismus), reģeneratīvās prakses un metodes (piemēram, gliemju un aļģu audzēšana), agroekoloģiskie pasākumi, pārvaldības pasākumi dažādos biomos, tostarp attiecībā uz mobilām un migrējošām sugām, tehnoloģijas vai citi atbilstoši jauninājumi.

Priekšlikumos jārisina visi turpmāk minētie jautājumi:

• Balstoties uz pamatotu izpratni par galvenajiem piesārņojuma avotiem un savienojamību starp ūdensšķirtnēm, piekrastes un jūras ekosistēmām, identificēt, novērtēt un darīt ieinteresētajām personām pieejamus reģionāli visatbilstošākos un efektīvākos dabai labvēlīgos risinājumus un to kombinācijas piesārņojuma un bioloģiskās daudzveidības zuduma novēršanai, ņemot vērā to nozīmi nākotnes klimata un bioloģiskās daudzveidības scenārijos;
• Testēt un mērogot sistēmiskas un inovatīvas dabai labvēlīgu pieeju, risinājumu un jaunu tehnoloģiju kombinācijas, lai samazinātu barības vielu, ķīmisko vielu, plastmasas, tostarp mikroplastmasas piesārņojumu, vienlaikus aplūkojot funkcionāli saistītas saldūdens, piekrastes un jūras ekosistēmas;
• Veikt demonstrējumu aktivitātes vismaz 4 vietās no avota līdz jūrai, aptverot visatbilstošākās sociālekoloģiskās sistēmas kādā no Mission baseina mēroga bākas projektiem (lighthouses), tieši un aktīvi iesaistot publiskās iestādes un citas attiecīgās sociālekonomiskās ieinteresētās personas, lai nodrošinātu to atbalstu dabai labvēlīgu risinājumu ieviešanai, uzturēšanai un finansēšanai to teritorijās. Demonstrējumu aktivitāšu vietas(-u) mērogam un diapazonam jābūt ekoloģiski nozīmīgam un ietekmīgam, lai sasniegtu Mission 2030 mērķus;
• Uzraudzīt piesārņojuma līmeni katrā demonstrējumu vietā, lai novērtētu aktivitāšu ietekmi un ieguldījumu Mission mērķu un uzdevumu sasniegšanā, tostarp attīrīšanas rādītājus, aiztures kapacitāti, ekosistēmu reakcijas un modelēšanas metodes, lai nodrošinātu aktivitāšu uzraudzību un informētu adaptīvo pārvaldību. Projektiem jāizstrādā uzraudzības stratēģijas, kas sniedzas tālāk par projekta ilgumu, veicinot ilgtermiņa datu kopas, kas ir būtiskas kumulatīvās ietekmes, ekosistēmu atjaunošanās trajektoriju novērtēšanai un turpmāko intervenciju informēšanai. Uzraudzībā jāizmanto, jāpielāgo vai jāizmanto attiecīgi sensoru un modelēšanas rīki, ES digitālās infrastruktūras, piemēram, EU Digital Twin Ocean, Copernicus un EMODnet;
• Kvantificēt un prognozēt ekosistēmu pakalpojumus, ko sniedz dabai labvēlīgu risinājumu ieviešana (piemēram, piesārņojuma samazināšana, atjaunotie ekosistēmu pakalpojumi), kā arī no tiem izrietošos sabiedriskos labumus un ieguvumus;
• Novērtēt integrētu pieeju ekonomisko dzīvotspēju, mērogošanas potenciālu un sabiedrības akceptu saistīto ekosistēmu pārvaldībai no avota līdz jūrai un veicināt jaunu uzņēmējdarbības modeļu izstrādi šo pieeju īstenošanai.

Katrā priekšlikumā jāpievēršas tikai vienam baseinam / Mission “bākas projektam” (lighthouse), kam jābūt skaidri norādītam priekšlikumā, t.i.: 1. Atlantijas un Arktikas jūras baseins vai 2. Vidusjūras baseins vai 3. Baltijas un Ziemeļjūras baseins vai 4. Donavas upes baseins, tostarp Melnā jūra. Aktivitātēm jābūt pielāgotām reģionālajām/jūras baseina īpatnībām.

Projektiem jābalstās uz labākajām pieejamajām praktiski izmantojamām zināšanām, metodēm un inovācijām, jo īpaši no iepriekšējo valsts un ES projektu rezultātiem.

Kompetentās iestādes un citas projektā iesaistītās ieinteresētās personas tiek aicinātas apvienot un uzlabot sinerģiju^[3] ar citiem finansējuma avotiem (piemēram, strukturālajiem, kohēzijas fondiem, tādiem kā ERDF, vai LIFE), lai ieviestu un izvērstu inovatīvus risinājumus.

Paredzams, ka projekti uzrādīs ievērojamu replicēšanas potenciālu, tieši iesaistot attiecīgās iestādes un ieinteresētās personas, veicinot sadarbību starp attiecīgajām iestādēm un citām ieinteresētajām personām, kas saskaras ar līdzīgiem izaicinājumiem, un identificējot citas ieinteresētās personas, kas varētu replicēt piedāvātos risinājumus un pieejas. Rīcības plāni un ceļveži, kas nepieciešami risinājumu replicēšanai un mērogošanai, jāizstrādā līdz projektu beigām.

Paredzams, ka projekti sadarbosies un iesaistīs vismaz 4 “saistītos reģionus” (kurus pārstāv vietējās/reģionālās iestādes/publiskās struktūras), lai parādītu risinājumu efektivitāti noturības palielināšanā un izstrādātu replicēšanas plānu to ieviešanai “saistītajā reģionā” un kapacitātes palielināšanai vietējā līmenī. Tādējādi labuma guvēji var sniegt finansiālu atbalstu trešajām personām (skatīt šīs tēmas īpašo nosacījumu tabulu). Projektiem (1) proaktīvi jāuzrunā “saistītie reģioni”, lai dotu tiem iespēju cieši sekot līdzi projekta aktivitātēm, (2) nepārtraukti jādalās ar saviem rezultātiem un zināšanām ar šiem “saistītajiem reģioniem” un (3) jāsniedz tiem tehniskā palīdzība kapacitātes palielināšanai un izstrādātās pieejas ieviešanai to teritorijā.

Priekšlikumos jāizveido darbības saites un jāsadarbojas ar attiecīgajiem Lighthouse CSA un Mission Implementation Platform, jo īpaši, lai sniegtu ieguldījumu progresa izsekošanā ceļā uz Mission mērķiem un visu attiecīgo ieviešanas aktivitāšu koordinēšanā bākas baseinā.

Šī darbība atbalsta 2023. gada jūlija paziņojuma par ES Missions novērtējumu turpmākos pasākumus.

[1] Skatīt Mission Ocean and Waters Implementation Plan 1.2. sadaļu: https://research-and-innovation.ec.europa.eu/system/files/2021-09/ocean_and_waters_implementation_plan_for_publication.pdf

[2] “Risinājumi, kurus iedvesmojusi un atbalsta daba, kas ir rentabli, vienlaikus sniedz vides, sociālos un ekonomiskos ieguvumus un palīdz veidot noturību. Šādi risinājumi ienes vairāk un daudzveidīgāku dabu, kā arī dabas elementus un procesus pilsētās, ainavās un jūras ainavās, izmantojot lokāli pielāgotas, resursu ziņā efektīvas un sistēmiskas intervences.” Nature-based solutions - European Commission

[3] C(2022) 4747 final