Paredzams, ka projektu rezultāti sniegs ieguldījumu visos turpmāk minētajos rezultātos:

• Izmērāmi uzlabojumi kritisko jūras un/vai saldūdens biotopu (tostarp zilā oglekļa piesaistes spēju) un sugu stāvoklī, izmantojot aktīvus un pasīvus saglabāšanas un atjaunošanas pasākumus;
• Paaugstināta zvejas prakses un rīku ilgtspēja un uzlabota uz ekosistēmām balstītu pieeju īstenošana, kā izklāstīts Kopējā zivsaimniecības politikā (CFP);
• Izmērāmi sociālekonomiskie ieguvumi vietējām kopienām, prasmju attīstība un darbvietu radīšana;
• Uzlabota pārvaldība ekosistēmu un resursu līdzpārvaldībā vietējā un baseina līmenī, kā arī kopumā stiprināts misijas pārvaldības satvars;
• Uzlabota pārrobežu koordinācija zivju migrācijas datu vākšanā un apmaiņā.

Komisijas paziņojumā „Vīzija lauksaimniecības un pārtikas nozarēm – kopīgi veidojot pievilcīgu ES lauksaimniecības un pārtikas nozari nākamajām paaudzēm”^[1] ir uzsvērta zivsaimniecības stratēģiskā nozīme Savienībai un zvejnieku loma, kā dabas sargiem, mūsu okeāna, ūdeņu un bioloģiskās daudzveidības aizsardzībā un noturībā. Tikpat svarīgi ir mērķi un darbības, kas izklāstīti Eiropas okeānu paktā^[2] un ES rīcības plānā: Jūras ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana ilgtspējīgai un noturīgai zivsaimniecībai^[3].

Paredzams, ka priekšlikumi šajā temata ietvaros parādīs, kā darbības un rezultāti veicinās gan Misijas 1. mērķa – Aizsargāt un atjaunot jūras un saldūdens ekosistēmas un bioloģisko daudzveidību, gan Misijas 3. mērķa – Ilgtspējīga, oglekļneitrāla un apritīga zilā ekonomika – sasniegšanu.

Mērķis ir turpmāk attīstīt adaptīvas kopīgas pārvaldības pieejas, lai saskaņotu zivsaimniecību ar vides ilgtspēju, nodrošinot gan jūras un/vai saldūdens ekosistēmu, gan vietējo iztikas avotu ilgtermiņa dzīvotspēju. Šī pieeja veicina harmoniskas attiecības starp zvejniekiem un piekrastes kopienām, sekmējot ilgtspējīgāku un iekļaujošāku jūras resursu pārvaldību. Kopīgas pārvaldības pieejās būtu jāiekļauj ilgtermiņa līdzdalības ekoloģiskais monitorings, tieši iesaistot zvejniekus datu vākšanā un sniedzot ieguldījumu ekosistēmas veselības un zivsaimniecības ilgtspējas nepārtrauktā novērtēšanā.

Priekšlikumos jāpievēršas visiem turpmāk minētajiem jautājumiem:

• koncentrēties uz zvejnieku, tostarp maza mēroga un atpūtas zvejnieku, pilnvarošanu pārejai uz ilgtspējīgu zivsaimniecību, iesaistot un līdzdarbojoties viņiem jūras un saldūdens ekosistēmu un resursu kopīgā pārvaldībā, jo īpaši aizsargājamās teritorijās un rezervātos, kur zveja ir atļauta;
• parādīt aktīvu zvejnieku iesaisti kopš projekta sākuma;
• pārbaudīt un demonstrēt uz vietas ilgtspējīgas un iekļaujošas, zinātniski pamatotas pieejas un risinājumus jūras un saldūdens resursu kopīgai pārvaldībai.

Aktīva zvejnieku iesaistīšanās biotopu aizsardzībā un atjaunošanā varētu ietvert, piemēram: reģeneratīvu praksi; ekosistēmu pārvaldības pieejas; invazīvo sugu novēršanas un kontroles pasākumus; zivju krājumu atjaunošanas plānus; ilgtspējīgas zemas ietekmes zvejas darbības, tehnoloģijas un rīkus; jūras telpas daudzfunkcionālu izmantošanu, kā arī pilsoniskās zinātnes darbības, lai palielinātu zvejnieku informētību un iesaistītu viņus visos posmos no datu vākšanas līdz to novērtēšanai un izmantošanai. Projekti tiek mudināti veikt darbības, lai uzlabotu jūras un piekrastes ekosistēmu, tostarp mangrovju, sāls purvu un jūraszāļu biotopu, oglekļa sekvestrācijas spējas. Šīm darbībām jāatbilst QU.A.L.ITY kritērijiem (kvantitatīva noteikšana, papildināmība, ilgtermiņa uzglabāšana un ilgtspēja), kas noteikti Regulā (ES) 2024/3012, ar kuru izveido brīvprātīgu Savienības sertifikācijas sistēmu pastāvīgai oglekļa piesaistei, oglekļaudzēšanai un oglekļa uzglabāšanai produktos, un jāsadarbojas ar atzītām sertifikācijas iestādēm/shēmām, lai sniegtu pierādījumus par oglekļa sekvestrācijas spējām.

Katrā priekšlikumā skaidri jānorāda attiecīgais baseins, t.i.: 1. Atlantijas un Arktikas jūras baseins vai 2. Vidusjūras baseins vai 3. Baltijas un Ziemeļjūras baseins vai 4. Donavas upes baseins, tostarp Melnā jūra. Vienā priekšlikumā jānorāda tikai viens baseins.

Piedāvāto pasākumu efektivitāte un lietderība ir jāpierāda vismaz 5 demonstrējumu vietās trīs dažādās dalībvalstīs vai asociētajās valstīs katrā baseinā.

Aktīva zvejnieku iesaistīšanās testēšanas/demonstrēšanas darbībās ir izšķiroša, lai risinājumus pielāgotu konkrētiem apstākļiem un nodrošinātu, ka viņu zināšanas, vajadzības un cerības tiek pienācīgi ņemtas vērā.

Jāiekļauj arī apmācības un komunikācijas pasākumi, kas vērsti uz zvejniekiem un attiecīgajām ieinteresētajām personām, tostarp vietējām/reģionālajām iestādēm, lai veidotu kapacitāti un veicinātu ilgtspējīgu attīstību un uzņēmējdarbības iespējas vietējā līmenī, tostarp saistībā ar klimata pārmaiņu ietekmi uz resursu pieejamību. Sociālo un humanitāro zinātņu (SSH) ekspertu iesaistīšana varētu būt noderīga šīm darbībām. Priekšlikumos jāņem vērā arī dzimumu un intersekcionālā dimensija darbību īstenošanā.

Turklāt projektiem jānodrošina, ka zvejnieki pieņem ētiskas un ilgtspējīgas prakses un metodes, kurās prioritāte ir dzīvnieku labturība un tiek novērsts nevajadzīgs kaitējums jūras un saldūdens sugām.

Paredzams, ka darbības sniegs ieguldījumu datu vākšanā un datu apmaiņā, izmantojot Eiropas Jūras novērojumu un datu tīklu (EMODnet), un atbalstīs Digital Twin Ocean.

Jānodrošina projektu īstenoto darbību nepārtraukta uzraudzība un novērtēšana, lai izmērītu ekoloģisko un sociālekonomisko ietekmi (piemēram: uz nodarbinātību, darba apstākļiem, ienākumiem, labklājību) un darbību ieguldījumu Misijas mērķu un uzdevumu sasniegšanā.

Paredzams, ka projekti parādīs ievērojamu replicēšanas potenciālu, identificējot virkni attiecīgo ieinteresēto personu, kas varētu replicēt piedāvātos risinājumus un pieejas. Rīcības plāni un ceļveži, kas nepieciešami risinājumu replicēšanai un mērogošanai, jāizstrādā līdz projektu beigām.

Pārvaldības jautājumi ir jārisina, lai nodrošinātu efektīvu darbību īstenošanu un veicinātu daudzlīmeņu pārvaldību valsts, reģionālā un vietējā līmenī, kā arī lai atvieglotu apmaiņu un replicēšanu starp dažādiem dalībniekiem.

Priekšlikumos jāizveido operatīvās saites un jāsadarbojas ar attiecīgajiem Lighthouse CSAs un Misijas īstenošanas platformu, jo īpaši, lai sniegtu ieguldījumu progresa izsekošanā ceļā uz Misijas mērķiem un visu attiecīgo īstenošanas darbību koordinēšanā bākas baseinā.