Paredzams, ka projekti nodrošinās vienu vai vairākus no šādiem tematiskiem rezultātiem:

• Paātrināta centralizētās siltumapgādes sistēmu pāreja uz zemas temperatūras darbību
• Paātrināta ēku apkures sistēmu pāreja uz zemas temperatūras darbību
• Palielināta atjaunojamās enerģijas un/vai siltuma atkritumu izmantošana.

Zemas temperatūras centralizētās siltumapgādes sistēmas pilsētās piedāvā lielāku potenciālu atjaunojamo energoresursu un siltuma atkritumu integrācijai, taču to ieviešana norit lēni, jo esošais neefektīvo ēku fonds ir projektēts augstas temperatūras siltuma piegādes sistēmām. Šī tēma atbalsta nepieciešamo nosacījumu radīšanu esošo apgādes risinājumu – gan centralizētās siltumapgādes, gan individuālās apkures – pārveidei par zemas temperatūras alternatīvām, vienlaikus samazinot un optimizējot ēku siltuma slodzi.

Ir sagaidāms, ka efektīvas centralizētās siltumapgādes sistēmas atbildīs arvien stingrākiem kritērijiem attiecībā uz atjaunojamās enerģijas, siltuma atkritumu un/vai koģenerācijas izmantošanu saskaņā ar Direktīvas (ES) 2023/1791 26. panta 1. punktu. Lai palīdzētu centralizētās siltumapgādes operatoriem izpildīt šos kritērijus, ir nepieciešams demonstrēt risinājumus, kas atbalsta pāreju uz zemas temperatūras centralizētās siltumapgādes sistēmām, kuras darbojas ar piegādes temperatūru zem 70°C.

Pašlaik ir ierobežota izvēle starp izveidotām bezfosilā kurināmā apkures un karstā ūdens sistēmām, lai aizstātu uz fosilo kurināmo balstītas apkures sistēmas daudzdzīvokļu ēkās. Ir nepieciešams demonstrēt sistēmas, kuru pamatā ir siltumsūkņu risinājumi, lai aizstātu gan centrālos, gan individuālos fosilā kurināmā katlus esošajās dzīvojamās daudzdzīvokļu ēkās.

Pieteikumos ir jārisina vismaz divi no turpmāk minētajiem uzdevumiem:

• Demonstrēt sistēmu projektēšanu un tehniskos risinājumus rajona un ēkas līmenī, lai nodrošinātu dažādu siltuma piegādes avotu (īpaši atjaunojamo energoresursu un siltuma atkritumu) integrāciju un veicinātu pāreju uz zemas temperatūras centralizētās siltumapgādes sistēmām. Turklāt pilnveidot digitālos rīkus centralizētās siltumapgādes sistēmu kontrolei un uzraudzībai, kā arī digitālos rīkus lēmumu pieņemšanas atbalstam gan sākotnējos plānošanas posmos, gan risinājumu standartizētai replicēšanai.
• Demonstrēt ēkas līmeņa apkures risinājumus karstajam ūdenim un zemas temperatūras apkurei ar maksimālo siltuma piegādes temperatūru līdz 50°C, kas atbilst ūdens drošības noteikumiem vismaz četrās dzīvojamās daudzdzīvokļu ēkās, katrā ar platību vismaz 1000 m2. Risinājumiem jābūt pārnesamiem un standartizētiem.
• Demonstrēt ēkas līmeņa apkures risinājumus karstā ūdens un apkures vajadzībām vismaz četrās dzīvojamās daudzdzīvokļu ēkās, katrā ar platību vismaz 1000 m2, kurās tiek izmantoti uz vietas pieejami atjaunojamie energoresursi, apkārtējās vides vai ģeotermālā cilpa, kas koplietota ar citām ēkām/objektiem, vai pieslēgums centralizētās siltumapgādes sistēmām siltuma piegādei.
• Ēkas, rajona vai pilsētas līmenī demonstrēt pieejas ēku savienošanai, izmantojot centralizētās siltumapgādes tīklus un apkārtējās vides vai ģeotermālās cilpas, lai samazinātu kopējo enerģijas pieprasījumu, veicinātu zemas temperatūras centralizētās siltumapgādes sistēmu ieviešanu un uzlabotu apkures sistēmu elastību, integrējot siltuma uzkrāšanu, tostarp siltumtīklos, ko veic enerģētikas kopienas vai iesaistot tās.
• Nodrošināt vietējo enerģētikas kopienu līdzdalību, lai novērtētu to sociālekonomiskos ieguvumus vietējai sabiedrībai un siltumapgādes sistēmu operatoriem.

Projektiem ir jādemonstrē piedāvātie risinājumi divās dažādās klimata zonās ēkas, rajona un/vai pilsētas līmenī, kā arī jānovērtē piedāvāto risinājumu vides, sociālie un ekonomiskie ieguvumi vietējai sabiedrībai un siltumapgādes sistēmu operatoriem, ņemot vērā reģionālos ekonomiskos un regulatīvos aspektus. Sistēmas projektā jāiekļauj uzlabota vadība, kas ļauj kolektīvi izmantot individuālo apkures sistēmu enerģētisko elastību. Projektiem jāsniedz kodolīgs pārskats par jaunāko sasniegumu līmeni attiecībā uz esošajiem atbilstošajiem risinājumiem, zināšanām un rīkiem no ES finansētiem projektiem.

Projektiem ir jāsniedz ieguldījums Klimata pilsētu līgumu un/vai Ilgtspējīgas enerģētikas rīcības plānu, Ilgtspējīgas enerģētikas un klimata rīcības plānu īstenošanā. Sadarbība ar Cities Mission Platform ir būtiska. Sadarbība ar Cities Mission Platform ir jāformalizē, noslēdzot saprašanās memorandu pēc iespējas ātrāk pēc projekta sākuma datuma. Cities Mission Platform vadībā atlasītie projekti iesaistīsies klasterizācijas aktivitātēs ar citiem attiecīgiem projektiem, kas tiek atbalstīti saskaņā ar Cities Mission, lai veicinātu sinerģiju un papildināmību. Pieteikumos jānodrošina, ka darba plānā ir iekļauti atbilstoši noteikumi par aktivitātēm un resursiem, kuru mērķis ir īstenot klasterizācijas aktivitātes un sadarbību ar Cities Mission Platform.