Šīs tēmas ietvaros veiktās darbības atbalstīs Mission Soil mērķus un palīdzēs sasniegt ES Augsnes stratēģijas 2030. gadam mērķrādītājus, kā arī īstenot Augsnes monitoringa un noturības direktīvu. Turklāt šīm darbībām būtu jāveicina augsnes apsaimniekošanas un vides snieguma uzlabošana, kas izklāstīta Lauksaimniecības un pārtikas vīzijā un Kopējā lauksaimniecības politikā.

Paredzams, ka projektu rezultāti sniegs ieguldījumu visos turpmāk minētajos sagaidāmajos rezultātos:

• uzlabota augsnes veselības datu uzticamība un pieejamība laboratorijām, zemes apsaimniekotājiem, konsultantiem un politikas veidotājiem;
• uzlabota zemes apsaimniekotāju, citu attiecīgo praktiķu un politikas veidotāju izpratne par augsnes datu un rezultātu un rīku (piem., datu kopu, rādītāju, deskriptoru, metodoloģiju, pedotransfēra funkciju) nosacījumiem, ierobežojumiem un nenoteiktību, ko izstrādājuši (cita starpā) Mission Soil projekti un iniciatīvas;
• palielināta sadarbība un mijiedarbība starp ieinteresētajām personām, tostarp galalietotājiem, saistībā ar augsnes veselības datu jautājumiem;
• atbalsts standartu, normu un atsauces sistēmu, kā arī valsts un starptautisko augsnes paraugu ņemšanas un monitoringa vadlīniju izstrādei un labākās prakses veicināšana.

Augsnes veselības novērtējumi būs būtiski ES, jo īpaši saistībā ar tādām iniciatīvām kā gaidāmā Augsnes monitoringa un noturības direktīva. Novērtējumi sniegs kritiski svarīgus datus, lai atbalstītu adaptīvās apsaimniekošanas prakses, kas optimizē augsnes veselību, uzlabojot konkurētspēju un noturību.

Augsnes analīzes ir pakļautas mainīgumam, kas izriet no paraugu ņemšanas metodēm, augsnes paraugu apstrādes un transportēšanas, laboratorijas aprīkojuma un kalibrēšanas atšķirībām, standartizētu testēšanas metožu trūkuma, cilvēciskām kļūdām un augsnes īpašību dabiskā mainīguma. Turklāt lauksaimniekiem un zemes apsaimniekotājiem parasti trūkst visaptverošas izpratnes par augsnes veselības rādītājiem. Tas mazina viņu spēju precīzi interpretēt augsnes analīžu rezultātus un īstenot efektīvus pasākumus, piemēram, mēslošanas prakses vai augsekas stratēģiju pielāgošanu. Ierobežota apmācība par pareizām paraugu ņemšanas metodēm un mūsdienīgu diagnostikas rīku izmantošanu vēl vairāk kavē viņu spēju pieņemt pamatotus lēmumus un efektīvi pārvaldīt augsnes veselību. Lai novērstu šīs nepilnības, ir būtiski ieviest stingrus protokolus un apmācību laboratorijas personālam, kā arī uzlabot lauksaimnieku un zemes apsaimniekotāju lēmumu pieņemšanas spējas.

Uzticami augsnes dati ir arī izšķiroši, jo tie ir pamats modeļiem, kas prognozē turpmākos augsnes veselības scenārijus, atbalsta uz pierādījumiem balstītas politikas izstrādi un uzlabo lēmumu pieņemšanas procesus ilgtspējīgai zemes apsaimniekošanai.

Priekšlikumiem būtu:

• jāorganizē sadarbības tīklu veidošanas un kapacitātes stiprināšanas pasākumi, lai nodrošinātu ieinteresētās personas, galvenokārt zemes apsaimniekotājus, laboratorijas personālu un konsultantus, ar praktiskiem rīkiem un prasmēm augsnes datu kvalitātes un augsnes datu interpretācijas uzlabošanai;
• jāapkopo un jāpopularizē (standartizētas) metodes un protokoli augsnes paraugu ņemšanai (laiks, dziļums, rīki, reprezentativitāte, nenoteiktība), augsnes analīzei (aprīkojums, kalibrēšana, savstarpējā salīdzināšana, nenoteiktība) un augsnes veselības monitoringa programmu izstrādei;
• jāveicina un jāatbalsta augsnes datu, datu kopu un datubāzu integrācija no dažādiem avotiem un metodēm, ļaujot apvienot rezultātus no tiešās paraugu ņemšanas, proksimālās un tālizpētes un citām modernām metodoloģijām;
• jāidentificē un jāpopularizē esošie (un, ja to trūkst, jāizstrādā) praktiskie rīki (piemēram, rokasgrāmatas vai lietotnes) par augsnes analīzi un monitoringu: rādītāji, paraugu ņemšanas un analīzes metodes, datu pārvaldība un analīze, rezultātu interpretācija utt., pamatojoties uz stabilu zinātnisko pieredzi, uzsvaru liekot uz jaunām metodēm un tehnoloģijām;
• jāveic pasākumi, piemēram, gadījumu izpēte vai sadarbības platformu izmēģināšana, lai izpētītu augsnes datu koplietošanas iespējas un ierobežojumus (privātums, sadrumstalotība, standartizācijas un atsauces sistēmas trūkums, intelektuālā īpašuma tiesības, savietojamība, ierobežotas piekļuves politikas);
• aktīvi jāsadarbojas ar attiecīgajām standartizācijas iestādēm, veidojot komunikāciju un sadarbību, lai nodrošinātu, ka izstrādātie vai piemērotie standarti atbilst ieinteresēto personu vajadzībām un ir saskaņoti ar spēkā esošajiem noteikumiem.

Projektā piedāvātajiem resursiem un iespējām jābūt pieejamām ieinteresētajām personām pat tad, ja tās nav iesaistītas projektā kā partneri, tādējādi palīdzot novērst pastāvošo nelīdzsvarotību augsnes analīzē un datu pieejamībā visā ES.

Paredzams, ka priekšlikumi balstīsies uz esošajām zināšanām (piemēram, datiem no valsts augsnes veselības monitoringa, LUCAS) un risinājumiem, kas izstrādāti un pārbaudīti valsts mērogā vai citu Horizon projektu ietvaros, tostarp tiem, kas finansēti saskaņā ar Mission Soil. Tāpēc priekšlikumos jāiekļauj īpaši uzdevumi un atbilstoši resursi sadarbībai ar attiecīgajiem projektiem un iniciatīvām^[1], kā arī jāiesaistās attiecīgajās Mission Soil klasteru aktivitātēs.

Priekšlikumos jādemonstrē ceļš uz atvērtu piekļuvi, ilgmūžību, ilgtspēju un zināšanu un rezultātu savietojamību, cieši sadarbojoties ar European Union Soil Observatory (EUSO) un projektu SoilWise. Jo īpaši priekšlikumos jānodrošina, ka attiecīgie dati, kartes un informācija var būt publiski pieejami, izmantojot EUSO. Jāpieliek konkrētas pūles, lai nodrošinātu, ka finansētā projekta kontekstā iegūtie dati ir FAIR (atrodami, pieejami, savietojami un atkārtoti izmantojami).

Šī darbība atbalsta turpmākos pasākumus saistībā ar 2023. gada jūlija paziņojumu par ES misiju novērtējumu.

[1] Piemēram, projekti, kas strādā pie augsnes rādītājiem, tādi kā MRV4SOC, BENCHMARKS, tie, kas strādā ar lauksaimniekiem un iedzīvotājiem, tādi kā Echo Horizon - EchoSoil, vienlaikus apsverot arī integrētās platformas, piemēram, TUdi Homepage.