Darbības šajā tematā palīdzēs virzīties uz Mission Soil un ES augsnes stratēģijas 2030. gadam, Rīcības plāna nulles piesārņojumam, Eiropas "Viena veselība" rīcības plāna pret antimikrobiālo rezistenci, kā arī Ilgtspējīgas attīstības mērķu^[1] mērķu un uzdevumu sasniegšanu.

Paredzams, ka projektu rezultāti sniegs ieguldījumu visos turpmāk minētajos sagaidāmajos rezultātos:

• politikas veidotājiem, zemes apsaimniekotājiem un citām attiecīgajām ieinteresētajām personām ir uzlabota izpratne par antimikrobiālās rezistences attīstību augsnē, galvenajiem faktoriem un ceļiem, kā augsne veicina cilvēku un dzīvnieku pakļaušanu antimikrobiālās rezistences gēnu un organismu iedarbībai, kā arī par antibiotiku biosintēzi augsnē;
• politikas veidotājiem un zemes apsaimniekotājiem ir palielināta piekļuve un kapacitāte ieviest uz pierādījumiem balstītas stratēģijas, kuru mērķis ir samazināt antimikrobiālās rezistences attīstības risku augsnē un līdz minimumam samazināt cilvēku un dzīvnieku pakļaušanu antimikrobiālās rezistences gēnu un organismu iedarbībai;
• politikas veidotāji un citas attiecīgās ieinteresētās personas gūst labumu no uzlabotas piekļuves bagātinātām datubāzēm par ar antibiotikām saistītiem gēniem un antibiotiku alternatīvām no augsnes mikroorganismiem;
• iedzīvotāji ir labāk informēti par augsnes un augsnes bioloģiskās daudzveidības nozīmi cilvēku, dzīvnieku un vides veselībai, kā arī par to potenciālu kā farmaceitiskiem mērķiem interesantu molekulu avotu.

Augsnes bioloģiskajai daudzveidībai ir būtiska nozīme cilvēku, dzīvnieku un ekosistēmu veselībā. Augsnes mikroorganismiem (baktērijām un sēnītēm) ir bijusi izšķiroša nozīme cilvēku un veterinārajā medicīnā izmantoto antibiotiku atklāšanā. Tomēr augsnes var būt arī antimikrobiālās rezistences attīstības perēklis, un tām var būt galvenā loma antimikrobiālās rezistences gēnu pārnesē starp organismiem un vides komponentiem. Paredzams, ka antibiotiku lietošana pasaulē pieaugs, palielinoties pieprasījumam pēc pārtikas ražošanā izmantojamiem dzīvniekiem, kas var vēl vairāk saasināt antimikrobiālās rezistences attīstību augsnēs. Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas datiem antimikrobiālā rezistence ir viens no lielākajiem draudiem sabiedrības veselībai^[2]. Tomēr antimikrobiālās rezistences attīstības virzītājspēki augsnēs, kā arī augsnes loma cilvēku un dzīvnieku pakļaušanā antimikrobiālās rezistences determinantiem ir maz pētīti. Turklāt mūsu zināšanas par ar antibiotikām saistītajiem gēniem pašlaik ir ierobežotas, kas apgrūtina jaunu interesējošo savienojumu identificēšanu. Lai labāk izprastu un apkarotu antimikrobiālās rezistences attīstību augsnēs, ir nepieciešama One-Health pieeja.

Projektu pieteikumos jāveic šādas darbības:

• jāizpēta antimikrobiālās rezistences attīstības avots un dinamika, kā arī antibiotiku biosintēzes mehānismi augsnēs visos attiecīgajos zemes izmantošanas veidos. Jāidentificē un jāņem vērā zemes izmantošanas, zemes apsaimniekošanas prakses un citu vides un antropogēno virzītājfaktoru loma;
• jāanalizē augsnes loma antimikrobiālās rezistences gēnu pārnesē starp organismiem un vides komponentiem, kā arī cilvēku un dzīvnieku pakļaušanā antimikrobiālās rezistences gēniem un organismiem;
• jāpaplašina datubāzes par ar antibiotikām saistītiem gēniem un antibiotiku alternatīvām no augsnes mikroorganismiem;
• jāizstrādā konkrētas vadlīnijas politikas veidotājiem un zemes apsaimniekotājiem, lai: i) labāk risinātu cilvēku un dzīvnieku pakļaušanu antimikrobiālās rezistences gēniem un organismiem; un ii) veicinātu jaunu farmaceitiski interesantu molekulu atklāšanu;
• jāīsteno komunikācijas un informētības veicināšanas pasākumi, kas vērsti uz iedzīvotājiem par augsnes un augsnes bioloģiskās daudzveidības nozīmi cilvēku, dzīvnieku un vides veselībai, kā arī par to potenciālu kā farmaceitiskiem mērķiem interesējošu molekulu avotu.

Īstenojot darbības, konsorcijiem jāstrādā starpdisciplinārā veidā, apvienojot dzīvības zinātnes, vides zinātnes, veselības zinātnes un veterinārzinātnes.

Paredzams, ka projektu pieteikumi sadarbosies ar projektiem, kas finansēti saskaņā ar HORIZON-HLTH-2024-DISEASE-09-01: European Partnership: One Health Anti-Microbial Resistance. Projektu pieteikumos arī jādemonstrē ceļš uz atvērtu piekļuvi, ilgmūžību, ilgtspēju un zināšanu un rezultātu savietojamību, cieši sadarbojoties ar EU Soil Observatory un SoilWise projektu. Tādēļ projektu pieteikumos jāiekļauj īpaši uzdevumi un atbilstoši resursi sadarbībai ar attiecīgajiem projektiem un iniciatīvām, kā arī jāiesaistās attiecīgajās Mission Soil klasterizācijas aktivitātēs.

[1] Jo īpaši SDG 3 – Labas veselības un labklājības nodrošināšana, un SDG 15 – Dzīvība uz sauszemes.

[2] https://www.who.int/news-room/fact-sheets/detail/antimicrobial-resistance