Darbībām jāatbilst starptautiskajiem European Green Deal mērķiem, konkrēti sniedzot ieguldījumu ES augsnes stratēģijā 2030. gadam, ES Biodaudzveidības stratēģijā 2030. gadam, Nulles piesārņojuma rīcības plānā un priekšlikumā Augsnes monitoringa un noturības direktīvai. Plašākā nozīmē darbības atbalstīs arī ES centienus Ukrainas ilgtermiņa atjaunošanā, koncentrējoties uz augsnes piesārņojuma samazināšanu un atjaunošanas veicināšanu saskaņā ar Ukraine Plan.

Paredzams, ka projektu rezultāti sniegs ieguldījumu visos turpmāk minētajos sagaidāmajos rezultātos:

• stiprinātas reģionālās R&I ekosistēmas un uzlabotas spējas līdzdalīgām, starpdisciplinārām un transdisciplinārām R&I pieejām, nodrošinot efektīvu sadarbību starp pētniecību, praksi un politiku, lai risinātu augsnes veselības problēmas Ukrainā, kas radušās militāro darbību un cita veida netieša spiediena rezultātā;
• palielināta ar augsni saistītu un praksē orientētu zināšanu izmantošana un pielietošana lauksaimnieku, zemes apsaimniekotāju, mežsaimnieku, pašvaldību un citu attiecīgo ieinteresēto personu vidū, lai uzlabotu augsnes veselību un ar to saistītos ekosistēmu pakalpojumus;
• padziļināta politikas veidotāju izpratne par vietējām vajadzībām un ierobežojumiem attiecībā uz augsnes veselību, ilgtspējīgas apsaimniekošanas praksēm un inovatīvām tehnoloģijām augsnes degradācijas novēršanai, tostarp tām, kas radušās militāro darbību dēļ, atbalstot efektīvu un pielāgotu politikas izstrādi.

Ukrainā augsnes ir pakļautas degradācijai barības vielu nepareizas apsaimniekošanas, paskābināšanās, erozijas, sablīvēšanās, sāļošanās un piesārņojuma dēļ, karam vēl vairāk veicinot postījumus, atbrīvojot toksiskus elementus, kas rada ilgtermiņa kaitējumu gan ekosistēmām, gan cilvēku veselībai^[1]. Militāro darbību laikā augsnes ir vienas no visvairāk skartajām vides sastāvdaļām, kas tiek pakļautas mehāniskai, ķīmiskai un fiziskai degradācijai^[2]. Karš ir arī traucējis pētniecības un inovāciju darbības, kas vēl vairāk kavē valsts spēju risināt augsnes degradācijas problēmas. Jo īpaši tāpēc, ka jau pirms kara inovāciju videi Ukrainā bija nepieciešami atbalstošāki politiskie, regulatīvie un tiesiskie regulējumi, kā arī attīstītākas un uzlabotas inovācijas^[3].

Priekšlikumiem būtu:

• jāapzina un jāidentificē attiecīgās ieinteresētās personas (piemēram, pētnieki, inovatori, lauksaimnieki, mežsaimnieki, zemes apsaimniekotāji, telpiskās plānošanas speciālisti, vietējās iestādes, iedzīvotāji, pilsoniskās sabiedrības organizācijas, politikas veidotāji) un esošās attiecīgās ES iniciatīvas, projekti, kā arī zināšanu un inovāciju sistēmas (piemēram, tematiskie tīkli, AKIS, līdzdalības, starpdisciplināras un transdisciplināras R&I pieejas) Ukrainā;
• jāidentificē un jāanalizē R&I ekosistēmas izaicinājumi, potenciālie zināšanu, prasmju un kompetenču trūkumi, kas nepieciešami uz lietotāju orientētām, uz vietas balstītām transdisciplinārām R&I ekosistēmām, jo īpaši tām, kas risina augsnes degradācijas un augsnes veselības problēmas, kuras radušās militāro darbību ietekmē^[4], un jāizpēta potenciālā sinerģija, sadarbība un pieredzes un labās prakses apmaiņa ar identificētajām iniciatīvām, projektiem un zināšanu inovāciju sistēmām;
• pamatojoties uz kartēšanu un analīzi, jānodrošina prasmju attīstības un zināšanu pārneses stratēģija, koncentrējoties uz prasmēm un zināšanām divās galvenajās jomās: ieinteresēto personu spēju uzlabošana iesaistīties līdzdalības, starpdisciplinārās un transdisciplinārās R&I pieejās un sniegt ieguldījumu tajās, kā arī ar augsni saistīto zināšanu pārnese, jo īpaši tām, kas iegūtas misijas ‘A Soil Deal for Europe’ ietvaros;
• jāatbalsta attiecīgie dalībnieki ar kapacitātes stiprināšanas un zināšanu pārneses aktivitātēm saskaņā ar definēto stratēģiju, piemēram, izmantojot sadraudzības pasākumus, apmācības, seminārus, tīklošanās aktivitātes, konferences, mācību braucienus un pasākumus;
• jāizveido reģionālie zināšanu centri, kas kalpo kā platformas tīklošanai, sadarbībai un turpmākai ar augsni saistīto zināšanu un prakses, kā arī prasmju apmaiņai līdzdalības, starpdisciplinārām un transdisciplinārām R&I pieejām, vienlaikus nodrošinot sinerģiju un efektīvi izmantojot citas līdzīgas esošās iniciatīvas Ukrainā;
• jāsniedz ieteikumi par ilgtspējīgas apsaimniekošanas praksi un inovatīvām tehnoloģijām attiecīgajām ieinteresētajām personām, tostarp politikas veidotājiem, lai uzlabotu augsnes veselību. Tajā jāņem vērā visi attiecīgie degradācijas procesi, tostarp tie, kas izriet no militārām darbībām, kā arī klimata pārmaiņu ietekme un nepieciešamība pēc noturīgām lauksaimniecības sistēmām.

Visām aktivitātēm jānotiek teritorijās, kurās nenotiek aktīva karadarbība, lai nodrošinātu visu dalībnieku drošību.

Projektam tiek stingri ieteikts sadarboties ar attiecīgajiem Horizon Europe projektiem, tostarp tiem, kas finansēti misijas Mission Soil ietvaros, misijas Mission Soil Living Labs, Living Lab Support Structure SOILL, un projektu, kas tiks finansēts saskaņā ar uzaicinājumu ‘HORIZON-CL6-2026-01-ZEROPOLLUTION-02: Bioremediation of Ukraine’s ecosystems contaminated by conflicts’, lai jau no projektu sākuma radītu spēcīgu sinerģiju.

Šī darbība atbalsta 2023. gada jūlija Communication on EU Missions assessment turpmākos pasākumus.

[1] JRC Publications Repository - Status of Environment and Climate in Ukraine

[2] https://www.mdpi.com/2073-445X/13/10/1614

[3] Technology transfer in Ukraine 2019-2020 - Publications Office of the EU

[4] Soil Degradation and Contamination Due to Armed Conflict in Ukraine