Darbības šajā tematiskajā jomā atbalstīs ES lauksaimniecības un pārtikas vīziju, ES augsnes stratēģiju 2030. gadam, tostarp ES Augsnes monitoringa un noturības direktīvas īstenošanu, ES pielāgošanās stratēģiju, ES ūdens noturības stratēģiju un gaidāmo Eiropas klimata pielāgošanās plānu.

Paredzams, ka projektu rezultāti sniegs ieguldījumu visos turpmāk minētajos sagaidāmajos rezultātos:

• uzlabots augsnes monitorings subnacionālā līmenī (piemēram, reģionos un pašvaldībās), kas nodrošina vispārēji uzlabotu augsnes noturību pret ekstremāliem laikapstākļiem, jo īpaši attiecībā uz augsnes spēju izturēt plūdus, sausumu, karstuma viļņus un plašākas temperatūras svārstības un atgūties no tiem;
• tiek ieviesta pielāgota augsnes apsaimniekošanas prakse un risinājumi, kas uzlabo augsnes veselību, veicinot ilgtspējīgu zemes apsaimniekošanu, stiprinot pārtikas sistēmas noturību, tostarp pārtikas nodrošinājumu^[1], un stiprinot lauksaimniecības sistēmu vispārējo noturību pret pašreizējiem un turpmākiem klimata ekstremālajiem notikumiem.

Praktisku risinājumu izstrāde un mērogošana, lai uzlabotu augsnes noturību pret ekstremāliem laikapstākļiem, ir izšķiroša pielāgošanās klimata pārmaiņām. Tā kā ekstremāli laikapstākļi, piemēram, sausums, stipras lietusgāzes un plūdi, karstuma viļņi un citas temperatūras anomālijas (piemēram, nesezonālas salnas), kļūst arvien biežāki, plašāki un smagāki, tie rada ievērojamus draudus augsnes veselībai, lauksaimniecības produktivitātei un pārtikas nodrošinājumam kopumā. Tas ir saistīts, inter alia, ar augsnes eroziju, barības vielu izskalošanos, pastiprinātu sāļošanos, augsnes organiskā oglekļa zudumu, mikrobu aktivitātes samazināšanos vai zudumu, pārpurvošanos un skābekļa deficītu, atkarībā no konkrētā ekstremālā laikapstākļa veida. Augsnes noturības stiprināšana saimniecību un ainavu līmenī, ņemot vērā arī kontekstu, piemēram, pārvaldības (noteikumu un institūciju) ziņā, ir vitāli svarīga, lai tiktu galā ar šiem izaicinājumiem. Tādas sistēmas izveide, kas piemērota dažādiem pedoklimatiskajiem apstākļiem un reģioniem, palīdzētu nodrošināt labāko pieeju ieviešanu pārtikas nodrošinājuma uzturēšanai un ilgtspējīgas lauksaimniecības prakses veicināšanai, kā arī uzlabotu vispārējo ainavas noturību pret šiem notikumiem.

Priekšlikumiem jāpievēršas visiem turpmāk minētajiem aspektiem:

• izstrādāt, pārbaudīt un demonstrēt virkni risinājumu, tostarp agroekoloģiju un dabā balstītus risinājumus, kas uzlabo augsnes noturību pret ekstremāliem laikapstākļiem, vienlaikus piemērojot sistēmisku domāšanu un risinot mijiedarbību starp saimniecības, ainavas un pārvaldības līmeņiem. Aprakstīt, kā šādi risinājumi atbalstītu pārtikas nodrošinājumu^[1], piemēram, saglabājot augsnes produktivitāti un samazinot ražas svārstīgumu, ko izraisa ekstremāli laikapstākļi, tādējādi nodrošinot stabilāku, pieejamāku, drošāku un uzturvielām bagātāku pārtikas apgādi;
• izstrādāt un ieviest integrētu starpdisciplināru sistēmu, lai veicinātu iepriekš minēto risinājumu replicēšanu un mērogošanu. Uzlabot attiecīgo valsts iestāžu un ieinteresēto personu iesaisti (tostarp vietējo zināšanu integrēšanai) dažādos pārvaldības līmeņos, no saimniecības līdz ainavas līmenim, un izpētīt inovatīvus un mērogojamus uzņēmējdarbības modeļus, kas atbalsta pārtikas sistēmu noturību un pārtikas nodrošinājumu arī ilgtermiņā;
• izstrādāt replicējamu metodoloģiju, lai novērtētu ekstremālu laikapstākļu ietekmi uz augsnes ekosistēmu pakalpojumiem, tostarp ūdens aizturi un kvalitāti, dažādos reģionos. Sistēma jāizstrādā kopā ar vietējām iestādēm, ieinteresētajām personām un zemes apsaimniekotājiem, lai tie to varētu izmantot un novērtēt, kā arī pārvaldīt ietekmi uz augsnes pakalpojumiem attiecīgajā teritorijā;
• izplatīt labo praksi galvenajām ieinteresētajām personām un praktiķiem, lai atbalstītu uz informāciju balstītu lēmumu pieņemšanu un adaptīvu zemes apsaimniekošanu.

Demonstrācijas vietas un saistītās darbības

Soil Deal for Europe un Adaptation misijas mudina uz sadarbību starp reģionālajām un vietējām iestādēm, kas saskaras ar līdzīgiem izaicinājumiem, un uzskata to par ļoti efektīvu pieeju liela ietekmes panākšanai. Tāpēc priekšlikumu demonstrācijas darbībām:

• jānotiek vismaz 3 dažādu reģionālo vai vietējo iestāžu teritorijā, katrai no tām atrodoties citā dalībvalstī vai asociētajā valstī;
• jau jāidentificē vismaz 3 "replicējošas" reģionālās vai vietējās iestādes no 3 dažādām dalībvalstīm vai asociētajām valstīm, kuras ir ieinteresētas atkārtoti izmantot gūtās atziņas (pilnībā, daļēji vai ar nepieciešamajiem pielāgojumiem) savās teritorijās. Replicēšanai konsorcijs varētu iekļaut vienu vai vairākus partnerus, kas sniegtu atbalstu tehniskajai apmaiņai un zināšanu pārņemšanai "replicējošajos" reģionos vai vietējās iestādēs. Nav obligāti, ka replicējošie reģioni projekta laikā jau veic darbības uz vietas. Tomēr replicējošajiem reģioniem vismaz jāsagatavo teorētiskais ietvars veiksmīgo risinājumu replicēšanai un jāizpēta līdzekļi šo risinājumu ieviešanas finansēšanai.

Saikne ar misijām un citiem projektiem un iniciatīvām

Priekšlikumos jāiekļauj mehānisms un resursi, lai izveidotu operatīvas saiknes un sadarbību ar Mission Adaptation īstenošanas platformu (tostarp uzraudzības jomā). Paredzams, ka projekti, kas finansēti šīs tēmas ietvaros, piedalīsies Adaptation misijas prakses kopienā.

Pieteikuma iesniedzējiem ir jāapzinās šīs prasības un jau jāiekļauj tās savā priekšlikumā, paredzot atbilstošus resursus un budžetu, lai iesaistītos un sadarbotos ar misijām.

Priekšlikumiem (attiecīgā gadījumā) jābalstās uz esošajām un jaunām zināšanām^[3] un risinājumiem, kas izstrādāti iepriekšējos projektos un iniciatīvās^[4], kuras risina saikni starp pielāgošanos klimata pārmaiņām, augsni un pārtiku, un kuras finansētas no ES un valstu programmām, jo īpaši Eiropas Savienības pētniecības un inovācijas pamatprogrammām (piemēram, Horizon 2020 un Horizon Europe to dažādos pīlāros un klasteros), kā arī LIFE programmas.

Projektiem jāpiemēro daudzu dalībnieku pieeja, lai nodrošinātu to rezultātu uzticamību, atbilstību un ietekmi uz sabiedrību, iesaistot dažādas ieinteresētās personas visā projekta dzīves ciklā, veicinot kopradi un atvieglojot inovatīvu risinājumu pieņemšanu un ieviešanu^[5].

Priekšlikumos jādemonstrē arī ceļš uz atvērtu piekļuvi, ilgmūžību, ilgtspēju un zināšanu un rezultātu savietojamību, cieši sadarbojoties ar EU Soil Observatory un SoilWise projektu.

Šī darbība atbalsta 2023. gada jūlija paziņojuma par ES misiju novērtējumu turpmākos pasākumus.