Priekšlikumiem šajā jomā būtu jātiecas sasniegt rezultātus, kas ir vērsti uz visiem turpmāk minētajiem sagaidāmajiem rezultātiem, ir tiem pielāgoti un sniedz tajos ieguldījumu:

• Pacienti, kurus skāris plaušu, zarnu, krūts vai prostatas vēzis^[1], gūs labumu no uz pierādījumiem balstītu, pielāgotu, inovatīvu, cenas ziņā pieejamu un sasniedzamu uz diagnostiku un ārstēšanu vērstu klīniskās izpētes programmu rezultātiem, ko īstenos visaptverošas vēža infrastruktūras^[2].
• Pētnieki, ārsti, pacientu pārstāvji, pilsoniskā sabiedrība, labdarības organizācijas, fondi, apdrošināšanas sabiedrības, SME un inovatori^[3] izmantos iespējas attiecīgi līdzradīt, atbalstīt, mērogot vai komercializēt uz pierādījumiem balstītu, pielāgotu, cenas ziņā pieejamu un sasniedzamu klīniskās izpētes programmu rezultātus plaušu, zarnu, krūts vai prostatas vēža pacientu diagnostikai un ārstēšanai.
• Valsts un reģionālie veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēji, veselības aprūpes izmaksu segtāji, politikas veidotāji un iestādes Eiropas reģionos, ES dalībvalstīs un asociētajās valstīs iegūs pierādījumus, lai iesaistītos atbilstošu klīniskās izpētes programmu pilotēšanā, mērogošanā vai īstenošanā plaušu, zarnu, krūts vai prostatas vēža pacientu diagnostikai un ārstēšanai.

Plaušu, zarnu, krūts un prostatas vēža sastopamība, mirstība un izplatība ES dalībvalstīs un asociētajās valstīs pieaug, vienlaikus uzrādot būtiskas atšķirības, īpaši ietekmējot Centrāleiropas un Austrumeiropas kopienas, reģionus un valstis^[4]. Tajā pašā laikā visaptverošu vēža infrastruktūru attīstības līmenis ES dalībvalstīs un asociētajās valstīs joprojām ievērojami atšķiras, veicinot nevienlīdzību, jo īpaši klīniskās pētniecības kapacitātes, kā arī inovatīvu diagnostikas un terapeitisko intervenciju kvalitātes un pieejamības ziņā.

Pieteikuma iesniedzējiem jāpievēršas visiem turpmāk minētajiem aspektiem:

• Visaptverošas vēža infrastruktūras visās ES dalībvalstīs un asociētajās valstīs apvienojas, lai veiktu klīnisko pētniecību par plaušu, zarnu, krūts vai prostatas vēzi, koncentrējoties uz vismaz vienu no šādām jomām:
  • Inovatīva diagnostika;
  • Staru terapija, ķirurģija, ķīmijterapija;
  • Terapeitiskās vēža vakcīnas vēža pacientu ārstēšanai agrīnā stadijā, progresējošā, metastātiskā vai minimālas atlieku slimības stadijā (piemēram, pēc audzēja samazināšanas ar ķirurģiju, ķīmijterapiju, staru terapiju vai imūnterapiju);
  • Atbilstošu klīniskās prakses vadlīniju ieviešana diagnostikai un ārstēšanai valstīs, kurās nav visaptverošu vēža infrastruktūru vai tās ir ierobežotas;
• Visaptverošām vēža infrastruktūrām ir plaši jāizmanto izmēģinājumprojektos un jāpaplašina inovatīvas diagnostikas vai ārstēšanas programmas vismaz četrās dažādās ES dalībvalstīs vai asociētajās valstīs. Vienai no četrām mērķa ES dalībvalstīm jāpārstāv valsts, kurā nav visaptverošas vēža infrastruktūras vai tā ir mazāk attīstīta.
• Lai nodrošinātu, ka tās kopīgi risina – un, kad vien iespējams, pārvar – problēmas, kas izriet no nacionālā, reģionālā vai vietējā pētniecības un veselības aprūpes konteksta (piemēram, problēmas, ar kurām saskaras mazas ES dalībvalstis, vai problēmas, kas saistītas ar lielu lauku iedzīvotāju skaitu, īpašu vēža slogu, sociālekonomisko vai vides situāciju, vai ierobežotu klīniskās pētniecības kapacitāti^[5]), izstrādājot un īstenojot inovatīvas klīniskās pētniecības programmas ar pievienoto vērtību pacientu ar plaušu, zarnu, krūts vai prostatas vēzi savlaicīgai diagnostikai un ārstēšanai;
• Identificēt papildu resursus, izmantojot Eiropas Reģionālās attīstības fondu (ERDF), Tehniskā atbalsta instrumentu^[6], Atveseļošanas un noturības mehānismu (RRF), filantropiju, Eiropas Investīciju bankas grupu (EIB^[7], EIF^[8]) vai jebkuru citu iniciatīvu;
• Inovatīvās klīniskās pētniecības programmas jādefinē kopā ar pacientiem un viņu aprūpētājiem/ģimenēm, izmantojot līdzdalības pētniecības modeļus, un jāpielāgo mērķa populācijas vajadzībām un veselības aprūpes nodrošināšanas īpatnībām vietējā, reģionālā vai nacionālā līmenī, pienācīgi atspoguļojot (kultūras) daudzveidību un pieejamos resursus visās ES dalībvalstīs un asociētajās valstīs;
• Datiem jābūt sadalītiem pēc dzimuma, vecuma un citiem būtiskiem mainīgajiem, piemēram, pēc sociālekonomiskā statusa vai etniskās piederības rādītājiem;
• Visiem iegūtajiem datu kopumiem jābūt aprakstītiem ar metadatu ierakstiem Eiropas Veselības datu telpas datu kopu katalogā, savukārt visiem rīkiem un modeļiem jāizmanto pašreizējās Eiropas pētniecības infrastruktūras, jāievēro atvērtās zinātnes principi un jābūt pieejamiem, izmantojot nākotnes UNCAN.eu platformu;
• Pieteikuma iesniedzējiem jāiekļauj atbilstošs ieinteresēto personu kopums no dažādām disciplīnām un nozarēm^[9] un jāsniedz informācija par klīnisko pētījumu(-iem) īpašajā pielikumā, izmantojot iesniegšanas sistēmā nodrošināto veidni.

Veiksmīgie pieteikumi tiks aicināti pievienoties „Diagnostikas un ārstēšanas” klasterim^[10] ES Vēža misijas ietvaros, un tajos jāiekļauj budžets tīklošanai, dalībai sanāksmēs un kopīgām aktivitātēm^[11]. Komisija veicinās šo aktivitāšu koordināciju.

Paredzams, ka veiksmīgie pieteikumi balstīsies uz attiecīgiem tīkliem, kas izveidoti saskaņā ar Europe’s Beating Cancer Plan, kas varētu veicināt pārrobežu klīniskos pētījumus^[12], resursiem, ko dara pieejamus attiecīgās ESFRI Research Infrastructures^[13], un Knowledge Centre on Cancer (KCC), lai veicinātu ES saskaņošanu un koordināciju^[14].

[1] Jebkura vecuma grupa vai vēža apakštips

[2] Nacionālās vai reģionālās infrastruktūras, kas nodrošina resursus un pakalpojumus, lai atbalstītu, uzlabotu un integrētu vēža aprūpi, pētniecību, aprūpes speciālistu apmācību un izglītību vēža pacientiem, izdzīvojušajiem un viņu ģimenēm/aprūpētājiem jebkurā vecuma grupā. Tādējādi visaptverošas vēža infrastruktūras var sastāvēt no jebkādas kombinācijas, skaita vai veida – publiska vai privāta – vēža centra, slimnīcas, universitātes medicīnas centra, pētniecības nodaļas vai institūta, uzņēmuma, sabiedrības veselības iestādes utt.

[3] Inovatori pārvērš pētniecības rezultātus jaunos un labākos pakalpojumos un produktos, lai saglabātu konkurētspēju globālajā tirgū un uzlabotu Eiropas iedzīvotāju dzīves kvalitāti.

[4] Vēža nevienlīdzības reģistrs: https://cancer-inequalities.jrc.ec.europa.eu/

[5] pētniecības laboratorijas, diagnostikas un klīnisko pētījumu infrastruktūras

[6] Technical Support Instrument (TSI), DG REFORM

[7] Homepage | European Investment Bank

[8] eif.org/index.htm

[9] piemēram, ārsti, akadēmiskās aprindas, pacienti un viņu aprūpētāji, pacientu pārstāvji, inženieri, uzvedības zinātnieki, SME, biznesa tīkli, apdrošināšanas sabiedrības, labdarības organizācijas un fondi, pētniecības organizācijas, pilsoniskā sabiedrība.

[10] Lai sasniegtu ES Vēža misijas mērķus, dalībnieki sadarbosies projektu klasteros, lai piesaistītu ES finansējumu, palielinātu tīklošanos starp nozarēm un disciplīnām, kā arī izveidotu ES Vēža misijas R&I un politikas darbību portfeli.

[11] Šādu aktivitāšu piemēri ir pētniecība vai pētniecības kapacitāte, kopīgu semināru organizēšana, labākās prakses izveide, kopīga komunikācija vai iedzīvotāju iesaistīšanas aktivitātes ar projektiem, kas finansēti citu Horizon Europe klasteru un pīlāru ietvaros, vai citām ES programmām, atbilstoši situācijai. Pieteikumos nav jāiekļauj informācija par šīm aktivitātēm, jo tās tiks definētas granta līguma sagatavošanas laikā un projekta darbības laikā.

[12] Piemēram, ES visaptverošo vēža centru tīkls EUNetCCC

[13] Piemēram, BBMRI, EATRIS, ELIXIR, ECRIN.

[14] Uztur JRC. Īpaši ar ’European Guidelines and Quality Assurance Schemes for Breast, Colorectal and Cervical Cancer Screening and Diagnosis‘, kā arī ’European Cancer Information System (ECIS)’ un ’European Cancer Inequalities Registry (ECIR)’, skatīt https://knowledge4policy.ec.europa.eu/cancer_en.