Ja saraksts.lv tev šodien noderēja, atbalsti tā uzturēšanu — arī daži eiro palīdz. Atbalstīt

Granti — projektu finansējums, kas nav jāatmaksā

Atvērtie un gaidāmie grantu konkursi vienuviet: 🇪🇺 ES Finansējuma un konkursu portāls (Apvārsnis Eiropa, LIFE, Erasmus+, Digitālā Eiropa u.c.) un 🇱🇻 Sabiedrības integrācijas fonds. ES konkursu nosaukumi latviski ir 626 no 626; tie ir mašīntulkojumi, un katrā konkursā ir poga uz oriģinālu. 346 konkursiem ir tieša saite uz pieteikuma iesniegšanu.

Atvērti: 354 Gaidāmie: 265 Izsludinātais finansējums: 16 mljrd. € Atjaunots: 2026-09-13 22:20 UTC ES dati: 2026-09-13 22:20 UTC
← Atpakaļ uz sarakstu
Apvārsnis Eiropa 🇪🇺 ES portāls 🌿 Vide, daba un bioloģiskā daudzveidība gaidāms

Upes krastu un piekrastes zonu noturības palielināšana pret klimata pārmaiņām, tostarp piekrastes pilsētās un salās.

Atbalsts Restore our Ocean and Waters misijas īstenošanai · HORIZON-MISS-2027-03

Atvērt ES portālā ↗ Pieteikšanās vēl nav atvērta. Iesniegšanas sistēma parādās, kad konkurss atveras. Rādīt oriģinālu angliski

Termiņš2027-09-21 — vēl 371 diena
atvērs 2027-02-09
Kam der👥 Vajag konsorciju
inovācijas darbība
Finansējums36 milj. €
≈ 4 granti
Viens grants8 milj. € – 8,9 milj. €
TRL6–8
🔁 dalīs mazos grantus līdz 100 000 €

Ko projektam jāsasniedz

Šīs tēmas mērķis ir tieši iesaistīt un atbalstīt upju piekrastes un piekrastes teritorijas, piekrastes pilsētas un salas, kā arī to kopienas, demonstrējot un paātrinot pārejas, kas nepieciešamas, lai sasniegtu vienu vai vairākus misijas “Restore our Ocean and Waters” mērķus. Tiek stingri mudināta attiecīgo publisko iestāžu, kas pārvalda šīs teritorijas, un to kopienu dalība kā konsorcija partneriem.

Paredzams, ka projektu rezultāti sniegs ieguldījumu visos turpmāk minētajos rezultātos:

  • Dalībvalstīm un asociētajām valstīm tiek nodrošināti izmaksu ziņā efektīvi un inovatīvi risinājumi upju piekrastes un piekrastes teritoriju noturības palielināšanai pret klimata pārmaiņām, īpaši piekrastes pilsētās un salās, tādējādi palīdzot sasniegt ES klimata pielāgošanās un ūdens noturības stratēģiju mērķus 2030. gadam, kā arī atbalstot ES bioloģiskās daudzveidības stratēģijas 2030. gadam, Ūdens struktūrdirektīvas un Jūras stratēģijas pamatdirektīvas mērķu sasniegšanu;
  • Uzlabotas upju piekrastes un piekrastes teritoriju ekoloģiskās funkcijas, tostarp piekrastes pilsētās un salās (piemēram: ūdens kvalitātes uzlabošana, piesārņojuma sanācija, erozijas kontrole, morfodinamika un nogulšņu transports, bioloģiskās daudzveidības saglabāšana un atjaunošana);
  • Samazināta neaizsargātība pret ar klimata pārmaiņām saistītiem riskiem (piemēram: plūdu risku mazināšana, palielinot to dabisko buferspēju; pielāgošanās jūras līmeņa celšanās un ekstremāliem notikumiem, kā arī sausuma noturības uzlabošana, palielinot gruntsūdeņu atjaunošanās funkcijas, oglekļa sekvestrāciju, kaitīgo aļģu ziedēšanas samazināšanu utt.) ar papildu ieguvumiem bioloģiskajai daudzveidībai;
  • Palielināti sociālekonomiskie ieguvumi, kas izriet no upju piekrastes un piekrastes teritoriju aizsardzības un atjaunošanas, kā arī piesārņojuma sanācijas, kā arī no atpūtas un tūrisma aktivitātēm;
  • Ieinteresētās personas un vietējās kompetentās iestādes, kas pārvalda upju piekrastes un piekrastes teritorijas, tostarp piekrastes pilsētās un salās (neaprobežojoties tikai ar tiem, kas ir konsorcija partneri), tiek iesaistītas inovatīvu risinājumu ieviešanā un mērogošanā, kas palīdz palielināt noturību pret klimata pārmaiņām un ar ūdeni saistītiem riskiem, tostarp stiprinot sinerģiju ar to pašu programmām un resursiem un veicinot publiskās un privātās investīcijas.

Ko jādara

Piekrastes un krastmalas teritorijām ir izšķiroša nozīme vietējā klimata regulēšanā, un tās kalpo kā buferzonas starp sauszemi un ūdensceļiem, nodrošinot plašu svarīgu ekosistēmu pakalpojumu klāstu, piemēram, darbojoties kā dabiski aizsargbarjeras pret vētras uzplūdiem, plūdiem un eroziju, filtrējot piesārņotājus no ūdens, regulējot plūdus, nodrošinot dzīvotnes sugām un uzlabojot augsnes veselību, kā arī piesaistot oglekli. Salas, kas piedāvā nenovērtējamus dabas resursus, kuri atbalsta cilvēkus, kultūras un iztikas līdzekļus, ir īpaši neaizsargātas pret klimata pārmaiņām.[1]

Priekšlikumam (attiecīgā gadījumā) jābalstās uz iepriekš izstrādātiem vai esošiem risinājumiem, ko īstenojuši citi projekti, kurus finansē ES un nacionālās programmas, jo īpaši European Union Framework programmes for Research and Innovation [2], līdzfinansētā partnerība Water4All[3], kā arī ERDF, INTERREG un LIFE programmas. Priekšlikumi tiek arī aicināti apsvērt — kur tas ir lietderīgi — pakalpojumus, ko piedāvā European research infrastructures[4]. Priekšlikumos jāņem vērā projekti, kas tiks finansēti saskaņā ar HORIZON-MISS-2025-01-CLIMA-03: Demonstrating solutions to help hotspots in coastal regions to adapt to climate change.

Katram priekšlikumam jāattiecas tikai uz vienu baseinu / misijas "bāku" (Mission 'lighthouse'), kas skaidri jānorāda priekšlikumā, t.i.: 1. Atlantijas un Arktikas jūras baseins vai 2. Vidusjūras baseins vai 3. Baltijas un Ziemeļjūras baseins vai 4. Donavas upes baseins (ieskaitot tās deltu un Melno jūru). Darbībām jābūt pielāgotām reģionālajām/jūras baseina īpatnībām, iesaistot valsts pārvaldes iestādes, tostarp attiecīgās salu publiskās iestādes, spēcīgā un nozīmīgā veidā. Baseini / misijas "bākas" ietver upju baseinus, kas ietek attiecīgajos jūras baseinos.

Priekšlikumiem:

  • Jāpārbauda un jādemonstrē efektīvi risinājumi piekrastes un krastmalas teritorijās, tostarp piekrastes pilsētās un salās, lai sasniegtu misijas mērķus un uzdevumus, kā arī risinātu tajās dzīvojošo kopienu noturību pret attiecīgajām klimata pārmaiņu ietekmēm. Priekšlikumi tiek aicināti likt uzsvaru uz dabā balstītiem risinājumiem (Nature-based Solutions), integrētu pieeju no avota līdz jūrai, tostarp sauszemes un jūras mijiedarbību, pārrobežu darbībām un zilās ekonomikas atjaunošanu;
  • Jāuzrāda nozīmīgs replicēšanas potenciāls, identificējot teritorijas un vietas, kur piedāvātie risinājumi varētu būt replicējami. Līdz projekta beigām ir jāizstrādā rīcības plāns un ceļvedis risinājumu replicēšanai un mērogošanai, lai uzlabotu salu, kā arī krastmalas un piekrastes teritoriju noturību pret klimata pārmaiņām;
  • Jāuzrauga demonstrējumu darbību ietekme un efektivitāte vietējā mērogā. Projektam jāsasaistās ar darbībām, kas tiek veiktas saskaņā ar Digital Twin Ocean, jo īpaši tām, kas vērstas uz piekrastes un saldūdeņiem, un jāatbalsta datu un zināšanu apmaiņa, izmantojot Ocean and Water Knowledge System, kā arī jāgūst labums no tās, lai veicinātu starpreģionālas, vispārējas Eiropas pieejas. Uzraudzībai jāaptver sabiedrības piekrišana piedāvātajiem pasākumiem; uzraudzības centieniem jābūt saskaņotiem ar ilgtermiņa ekoloģiskās un bioloģiskās daudzveidības novērošanas programmām, lai nodrošinātu, ka salu, kā arī krastmalas un piekrastes teritoriju noturība tiek izsekota un izprasta desmitgažu laika skalā.
  • Jāstrādā nozīmīgā un ļoti ciešā veidā ar valsts iestādēm un jāsniedz tām pilnvaras, lai paātrinātu inovatīvu risinājumu ieviešanu un veicinātu iedzīvotāju aktīvu līdzdalību (piemēram, izmantojot dzīvās laboratorijas);
  • Jāsniedz ieteikumi un norādījumi, lai saskaņotu krastmalas un piekrastes teritoriju, tostarp piekrastes pilsētu un salu, noturības uzlabošanu pret klimata pārmaiņām attiecībā uz jauniem politikas pasākumiem un zaļās infrastruktūras projektiem, kā arī lai stiprinātu sadarbību starp attiecīgajām nozarēm (ūdenssaimniecība, navigācija, zivsaimniecība, hidroenerģētika un enerģētika utt.);
  • Jāveicina sinerģija[5] ar citām pētniecības un inovāciju jomā nozīmīgām ES, nacionālajām vai reģionālajām programmām un jāveicina finansējuma piesaiste (piemēram, strukturālie vai kohēzijas fondi, tādi kā ERDF vai LIFE), nozīmīgi iesaistot reģionālās/vietējās/pilsētu iestādes un, kur tas ir lietderīgi, privāto sektoru;
  • Projektiem jāveic vismaz 6 demonstrējumu darbības dažāda veida krastmalas un piekrastes teritorijās, tostarp piekrastes pilsētās un salās, lai reālos apstākļos pierādītu inovatīvu risinājumu darbības iespējamību un ekonomisko dzīvotspēju, lai uzlabotu krastmalas un piekrastes teritoriju noturību pret klimata pārmaiņām un nodrošinātu bioloģiskās daudzveidības papildu ieguvumus. Konsorcijam jāveic demonstrējumu darbības vismaz 3 dažādās valstīs, kas ietilpst priekšlikumā aplūkotajā baseinā.

Reģionālās un vietējās iestādes, kā arī iekšzemes ūdeņu apsaimniekošanas iestādes tiek aicinātas būt par partneriem konsorcijā, lai nodrošinātu, ka efektīvi risinājumi tiek pielāgoti katras salas, kā arī krastmalas un piekrastes teritorijas kontekstam.

Paredzams, ka projekti sadarbosies ar vismaz 5 "saistītajiem reģioniem" (kurus pārstāv vietējās/reģionālās iestādes/publiskās struktūras), lai parādītu risinājumu efektivitāti noturības palielināšanā un izstrādātu replicēšanas plānu to ieviešanai "saistītajā reģionā", kā arī veidotu kapacitāti vietējā līmenī. Tādējādi labuma guvēji var sniegt finansiālu atbalstu trešajām personām (skatīt šīs tēmas īpašo nosacījumu tabulu). Projektiem (1) proaktīvi jāuzrunā "saistītie reģioni", lai ļautu tiem cieši sekot līdzi projekta darbībām, (2) nepārtraukti jādalās ar saviem rezultātiem un zināšanām ar šiem "saistītajiem reģioniem" un (3) jāsniedz tiem tehniskā palīdzība kapacitātes veidošanai un to izstrādātās pieejas ieviešanai savā teritorijā.

Priekšlikumiem jāsadarbojas ar koordinācijas un atbalsta darbību (CSA) attiecīgajai misijas "bākai"'[[Informācija par misijas "bāku" CSA ir pieejama vietnē https://projects.research-and-innovation.ec.europa.eu/en/funding/funding-opportunities/funding-programmes-and-open-calls/horizon-europe/eu-missions-horizon-europe/restore-our-ocean-and-waters/mission-lighthouses un Mission Implementation Platform[6], tostarp lai izsekotu progresam ceļā uz misijas mērķiem. Sadarbība ar Water Oriented Living Labs, ko veicina Water4All partnerība, ir apsveicama, ja tas ir lietderīgi.

Tiek veicināta sadarbība ar EU Outermost Regions[7], ņemot vērā šo reģionu dabas resursus.

Šī darbība atbalsta 2023. gada jūlija paziņojuma par ES misiju novērtējumu turpmākos pasākumus.

Īpašās prasības pieteikuma iesniedzējam

⚑ Copernicus/Galileo obligāts

  • Copernicus/Galileo obligāts. Ja projekts lieto satelītu datus, tiem jābūt no ES sistēmām Copernicus, Galileo vai EGNOS.

Ja projektos tiek izmantoti satelītu dati un pakalpojumi, kas saistīti ar Zemes novērošanu, pozicionēšanu, navigāciju un/vai laika noteikšanu, finansējuma saņēmējiem ir jāizmanto Copernicus un/vai Galileo/EGNOS (papildus var izmantot arī citus datus un pakalpojumus).

aprakstīts Annex B Darba programmas vispārīgajos pielikumos.

Kvalifikācija un finansiālā spēja

Konkursa tekstā šī prasība netiek aprakstīta — tā ir vienāda visai programmai (darba programmas C pielikums). Praksē: finansiālo spēju pārbauda tikai koordinatoram un tikai tad, ja pieprasītais ES ieguldījums pārsniedz 500 000 €; publiskajām iestādēm, augstskolām un starptautiskām organizācijām to nepārbauda. Darbības spēju vērtē pēc pieteikumā aprakstītās komandas un pieredzes. Tas ir vispārējs skaidrojums, ne šī konkursa teksts.

Avots un licence. Oriģinālais konkursa teksts ↗ — © Eiropas Savienība, 1995–2026, CC BY 4.0. Teksts šeit ir sakārtots pa sadaļām un attīrīts no noformējuma (grozīts). Latviskojums ir mašīntulkojums un arī skaitās grozījums; kļūdas tulkojumā ir mūsu, ne Eiropas Komisijas. Juridiski saistošs ir tikai oriģināls.