Granti — projektu finansējums, kas nav jāatmaksā

Atvērtie un gaidāmie grantu konkursi vienuviet: 🇪🇺 ES Finansējuma un konkursu portāls (Apvārsnis Eiropa, LIFE, Erasmus+, Digitālā Eiropa u.c.) un 🇱🇻 Latvijas avoti — Sabiedrības integrācijas fonds, CFLA (ES fondu atlases), Lauku atbalsta dienests, Valsts kultūrkapitāla fonds, Zinātnes padome, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra, pašvaldības, LEADER vietējās rīcības grupas un citas valsts iestādes. ES konkursu nosaukumi latviski ir 411 no 411; tie ir mašīntulkojumi, un katrā konkursā ir poga uz oriģinālu. 160 konkursiem ir tieša saite uz pieteikuma iesniegšanu.

Atvērti: 187 Gaidāmie: 258 Izsludinātais finansējums: 11 mljrd. € Atjaunots: 2026-11-07 23:29 UTC ES dati: 2026-11-07 23:20 UTC
← Atpakaļ uz sarakstu
Apvārsnis Eiropa 🇪🇺 ES portāls ⚡ Klimats, enerģētika un transports gaidāms

Pārejas uz klimatneitrālām pilsētām, klimatneitrālu ekonomiku un atvērtu stratēģisko autonomiju veicināšana, izmantojot pirmskomerciālo iepirkumu (PCP)

Atbalsts Climate-Neutral and Smart Cities Mission īstenošanai · HORIZON-MISS-2027-04

Atvērt ES portālā ↗ Pieteikšanās vēl nav atvērta. Iesniegšanas sistēma parādās, kad konkurss atveras. Rādīt oriģinālu angliski

Termiņš2027-10-07 — vēl 333 dienas
atvērs 2027-02-09
Kam der👥 Vajag konsorciju
pirmskomercializācijas iepirkums
Finansējums27 milj. €
≈ 3 granti
Viens grants7 milj. € – 12 milj. €
🔁 dalīs mazos grantus līdz 200 000 €

Ko projektam jāsasniedz

Paredzams, ka projekti sniegs ieguldījumu šādos rezultātos:

  • Publiskie iepircēji no pieprasījuma puses stimulē tirgum gatavu inovatīvu risinājumu konkurētspējīgu izstrādi siltumnīcefekta gāzu un gaisa piesārņotāju emisiju samazināšanai, kas var veicināt vietējo kopienu pāreju uz klimatneitralitāti, vienlaikus stiprinot ES atvērto stratēģisko autonomiju [1];
  • Publiskie iepircēji izmanto PCP, lai tirgū ieviestu inovatīvus risinājumus klimata pārmaiņu mazināšanai nozīmīgās nozarēs (piemēram, ēku energoefektivitāte, atjaunojamās enerģijas ražošana un izmantošana, ilgtspējīga un vieda mobilitāte, digitalizācija u. c.) un īstenotu šos inovatīvos risinājumus iesaistītajās pilsētās, lai samazinātu siltumnīcefekta gāzu un gaisa piesārņotāju emisijas;
  • Publiskie iepircēji veicina inovācijas un palielina piegādes ķēdes noturību, paverot iespējas inovatīviem uzņēmumiem, kas reģistrēti Eiropas Savienības dalībvalstīs un Horizon Europe asociētajās valstīs, jo īpaši SME un jaunuzņēmumiem, piekļūt publiskā iepirkuma tirgum un paplašināt savu uzņēmējdarbību;
  • Palielinātas iespējas plašai tirgus ieviešanai un apjomradītiem ietaupījumiem piedāvājuma pusei, pateicoties pieaugošajam pieprasījumam pēc inovatīviem risinājumiem siltumnīcefekta gāzu un gaisa piesārņotāju emisiju samazināšanai vietējā līmenī, plašai rezultātu publicēšanai un, attiecīgā gadījumā, ieguldījumam standartizācijā, regulējumā vai sertifikācijā;
  • Uzrādīt paredzamo siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumu iesaistītajās pilsētās līdz 2030. un 2050. gadam, salīdzinot ar bāzes scenāriju, kas noteikts projekta sākumā.

Ko jādara

Likvidējot plaisu starp piedāvājumu un pieprasījumu tādā veidā, kas stiprina ES atvērto stratēģisko autonomiju, PCP var sniegt būtisku ieguldījumu Eiropas Savienības ekonomikas un konkurētspējas uzlabošanā[2]. Lai apgūtu zaļo un digitālo pārkārtošanos un padarītu mūsu pilsētas klimatneitrālas un dzīvošanai piemērotas vietas, Eiropas publiskajiem iepircējiem ir jārāda piemērs, iepērkot vairāk risinājumu siltumnīcefekta gāzu un gaisa piesārņotāju emisiju samazināšanai. Tādēļ šī tēma ir vērsta uz uz nākotni orientētu P&A iepirkumu, lai tirgū ieviestu jaunus risinājumus siltumnīcefekta gāzu un gaisa piesārņotāju emisiju samazināšanai, kas var palielināt Eiropas noturību un gatavību risināt klimata problēmas.

Lai gan PCP darbība jau bija iekļauta 2025. gada darba programmā (HORIZON-MISS-2026-04-CIT-PCP-01), šajā jomā joprojām ir nepieciešama uz pieprasījumu balstīta inovācija. Šī tēma atbalsta publiskos iepircējus, jo īpaši pašvaldības, lai kopīgi īstenotu PCP, tādējādi veicinot inovāciju no pieprasījuma puses un paverot plašākas komercializācijas iespējas uzņēmumiem Eiropā, lai tie varētu iegūt vai saglabāt starptautisku līderību jaunos tirgos nulles emisiju tehnoloģiju jomā, kas var sniegt risinājumus siltumnīcefekta gāzu un gaisa piesārņotāju emisiju samazināšanai. Mērķis ir izmantot PCP, lai veicinātu izstrādi un nodrošinātu pirmo klientu atsauci izrāvienu inovāciju pilotēšanai, uzstādīšanai un validēšanai. Darbības jāīsteno saskaņā ar mērķiem un ilgtspējīga un noturīga publiskā iepirkuma saistībām saskaņā ar Net Zero Industry Act[3].

PCP darbības ir vērstas uz iepircēju konsorcijiem ar līdzīgām vajadzībām, kuri vēlas iepirkt kopā. Šī tēma nesniedz tiešu finansējumu izstrādātājiem, nozarei vai pētniecības organizācijām P&A veikšanai. Tie varēs atbildēt uz iepirkumu konkursiem, ko izsludinājuši šī konkursa ietvaros finansēti iepircēju konsorciji. Īpašus norādījumus par PCP darbībām un minimālajām atbilstības prasībām var atrast Horizon Europe darba programmas vispārējo pielikumu H daļā.

Lai PCP būtu veiksmīgi, ir nepieciešams pastāvīgs dialogs starp pieprasījuma un piedāvājuma pusi, tāpēc priekšlikumā ir jāapsver galalietotāju (piemēram, pilsētu komandu, kurām būtu jāpieņem klimata pārmaiņu mazināšanas risinājumi, reģionālo struktūru, kas sadarbojas ar pilsētām klimata pārmaiņu mazināšanas jomā, iedzīvotāju u.c.) efektīva iesaistīšana. Turklāt, lai stimulētu dialogu ar piedāvājuma pusi, publiskajiem iepircējiem ir jāorganizē atklāta tirgus apspriešana pirms iepirkuma uzsākšanas un plaši jāreklamē iepirkuma konkurss visā Eiropā potenciāli ieinteresētajiem piegādātājiem.

Priekšlikumos jāpierāda darbības ilgtspēja pēc projekta dzīves cikla beigām. Tajos jāparāda, kā projekts ir balstīts skaidrā stratēģijā, lai nodrošinātu klimatneitrālas pilsētas un ilgtspējīgā veidā uzlabotu ekonomiku, pastiprināti un savlaicīgi ieviešot inovatīvus risinājumus siltumnīcefekta gāzu un gaisa piesārņotāju emisiju samazināšanai. Aptvertajām darbībām jāietver sadarbība ar politikas veidotājiem, lai stiprinātu valsts politikas satvarus un mobilizētu ievērojamus papildu valsts budžeta līdzekļus PCP un inovāciju iepirkumiem kopumā ārpus projekta darbības jomas.

Ir nepieciešama iepirkumu lēmumu pieņēmēju iesaistīšana, lai nodrošinātu, ka vietējie publiskie pircēji pieņem galīgo(-os) risinājumu(-us), tādējādi palielinot saistīto pētniecības darbību ietekmi uz sabiedrību. Tāpēc iepircējiem priekšlikumā jādeklarē sava interese turpināt PCP rezultātā iegūto risinājumu ieviešanu gadījumā, ja PCP sniedz veiksmīgus risinājumus, un jānorāda, vai tie (1) iepirks veiksmīgu(-us) risinājumu(-us) kā daļu no PCP, (2) uzsāks atsevišķu turpmāko iepirkumu pēc PCP, lai iegādātos šāda veida risinājumus, (3) pieņems veiksmīgus risinājumus bez nepieciešamības tos iepirkt (piemēram, atvērtā pirmkoda risinājumu gadījumā), (4) paredzēs finansiālus vai regulējošus stimulus citiem, lai tie pieņemtu veiksmīgus risinājumus (piemēram, ja risinājumu galalietotāji nav iepircēji, bet, piemēram, iedzīvotāji). Šajos četros gadījumos iepircēji var īstenot projektu kā paātrināto PCP (skatīt vispārējo pielikumu H). Pirmajā gadījumā iepircējiem priekšlikumā jāparedz budžets vismaz viena risinājuma iegādei PCP laikā. Otrajā gadījumā iepircējiem priekšlikumā jāiekļauj rezultāts, kas sagatavo turpmāko iepirkumu šāda veida risinājuma(-u) iegādei pēc PCP. Pirmajā un trešajā gadījumā iepircējiem projekta laikā jāparedz pietiekami daudz laika, lai pēc uzstādīšanas izvietotu un validētu, ka risinājumi darbojas labi. Ceturtajā gadījumā iepircēji var izmantot finansiālu atbalstu trešajām personām, lai sniegtu finansiālus stimulus galalietotājiem risinājumu pieņemšanai, ar maksimālo budžetu 200 000 EUR. Projektiem, kas tiek finansēti saskaņā ar šo tēmu un kuru mērķis ir budžeta diapazona augšējā robeža, jādemonstrē lielāka ambīcija inovācijas līmeņa un/vai ieviešanas apjoma ziņā. Trešo personu atlase, kuras tiks atbalstītas ar grantu, tiks balstīta uz neatkarīgu ekspertu veiktu piedāvātā darba ārējo izvērtējumu.

Projektiem, kas tiek finansēti saskaņā ar šo tēmu, jāietver vismaz trīs pilsētas no 112 atlasītajām pilsētām EU Mission on Climate-Neutral and Smart Cities[4], un vadošajam iepircējam no pircēju grupas jābūt vienai no šīm 112 pilsētām. Papildus pircēju grupai, kas īstenos PCP, projekti tiek mudināti aktīvi sadarboties ar papildu sekotāju pilsētu grupu iepirkuma sagatavošanā un turpmākajā darbībā, tostarp, iespējams, arī risinājumu testēšanā, lai veicinātu ātrāku risinājumu pārņemšanu plašākā sekotāju grupā. Sadarbība starp projektiem, kas finansēti saskaņā ar šo tēmu, un ar ‘Climate-Neutral Smart cities’ misijas platformu ir būtiska, lai palielinātu darbības ietekmi un saskaņotību. Priekšlikuma darba plānā jāiekļauj atbilstoši noteikumi par darbībām un resursiem, kuru mērķis ir nodrošināt šo sadarbību. Misijas platforma atbalstīs pilsētas ar sagatavošanās darbu PCP. Misijas platforma arī atbalstīs izstrādāto risinājumu mērogojamību un replicējamību, kā arī projektu ietekmes uzraudzību, izmantojot kopīgu metodoloģiju un skaidri noteiktus rādītājus. Sadarbība ar misijas platformu ir jāformalizē, izmantojot saprašanās memorandu, kas jānoslēdz pēc iespējas ātrāk pēc projekta sākuma datuma. Lai nodrošinātu, ka jaunie risinājumi tiek atbilstoši identificēti, projektiem jāplāno sadarbība ar dažādiem citiem Horizon finansētiem projektiem, partnerībām un iniciatīvām, kas veicina inovāciju dažādās jomās (piemēram, CCAM Partnership, 2ZERO Partnership un Built4People Partnership, Circular Cities and Regions, un CIVITAS), lai izvairītos no pārklāšanās vai pretrunīgiem secinājumiem.

Šī darbība atbalsta turpmākos pasākumus saistībā ar 2023. gada jūlija paziņojumu par EU Missions novērtējumu[5].

[1] ‘Atvērtā stratēģiskā autonomija’ attiecas uz terminu ‘stratēģiskā autonomija, vienlaikus saglabājot atvērtu ekonomiku’, kā tas atspoguļots Eiropadomes 2020. gada 1. un 2. oktobra secinājumos.

[2] Darba programmas vispārējais pielikums H paredz īpašus nosacījumus PCP, piemēram, izpildes vietu un komercializācijas nosacījumus, kas var pieprasīt, lai lielākā daļa iepirkto P&A darbību un vēlākā izstrādāto risinājumu komercializācija/ražošana notiktu Eiropas Savienības dalībvalstīs un asociētajās valstīs, kā arī iespēju ierobežot dalību PCP iepirkumā tikai tiem saimnieciskās darbības veicējiem, kas ir reģistrēti Eiropas Savienības dalībvalstīs un asociētajās valstīs, ja šajās teritorijās ir pietiekami daudz saimnieciskās darbības veicēju, kas var izstrādāt pieprasītos risinājumus. Šie nosacījumi attiecas uz šo tēmu.

[3] Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 13. jūnija Regula (ES) 2024/1735, ar ko izveido pasākumu satvaru Eiropas nulles emisiju tehnoloģiju ražošanas ekosistēmas stiprināšanai un groza Regulu (ES) 2018/1724 (Dokuments attiecas uz EEZ).

[4] EU Mission on Climate-Neutral and Smart Cities mērķis ir līdz 2030. gadam nodrošināt 100 klimatneitrālas un viedas pilsētas un nodrošināt, ka šīs pilsētas darbojas kā eksperimentu un inovāciju centri, lai ļautu visām Eiropas pilsētām sekot šim piemēram līdz 2050. gadam. 2022. gada 28. aprīlī Komisija paziņoja 100 ES pilsētas, kas piedalīsies misijā. Turklāt 12 pilsētas ir atlasītas no valstīm, kas ir asociētas vai paredzēts, ka tās būs asociētas Horizon Europe programmā.

[5] COM(2023) 457 final un SWD(2023) 260 final

Īpašās prasības pieteikuma iesniedzējam

Uz dotās tēmas ietvaros finansētajiem grantiem attiecas īpašie nosacījumi darbībām ar PCP/PPI iepirkumiem, kas izklāstīti Vispārējo pielikumu H sadaļā.

aprakstīts Darba programmas Vispārējo pielikumu B pielikumā.

Kvalifikācija un finansiālā spēja

Konkursa tekstā šī prasība netiek aprakstīta — tā ir vienāda visai programmai (darba programmas C pielikums). Praksē: finansiālo spēju pārbauda tikai koordinatoram un tikai tad, ja pieprasītais ES ieguldījums pārsniedz 500 000 €; publiskajām iestādēm, augstskolām un starptautiskām organizācijām to nepārbauda. Darbības spēju vērtē pēc pieteikumā aprakstītās komandas un pieredzes. Tas ir vispārējs skaidrojums, ne šī konkursa teksts.

Avots un licence. Oriģinālais konkursa teksts ↗ — © Eiropas Savienība, 1995–2026, CC BY 4.0. Teksts šeit ir sakārtots pa sadaļām un attīrīts no noformējuma (grozīts). Latviskojums ir mašīntulkojums un arī skaitās grozījums; kļūdas tulkojumā ir mūsu, ne Eiropas Komisijas. Juridiski saistošs ir tikai oriģināls.