Ja saraksts.lv tev šodien noderēja, atbalsti tā uzturēšanu — arī daži eiro palīdz. Atbalstīt

Granti — projektu finansējums, kas nav jāatmaksā

Atvērtie un gaidāmie grantu konkursi vienuviet: 🇪🇺 ES Finansējuma un konkursu portāls (Apvārsnis Eiropa, LIFE, Erasmus+, Digitālā Eiropa u.c.) un 🇱🇻 Sabiedrības integrācijas fonds. ES konkursu nosaukumi latviski ir 626 no 626; tie ir mašīntulkojumi, un katrā konkursā ir poga uz oriģinālu. 346 konkursiem ir tieša saite uz pieteikuma iesniegšanu.

Atvērti: 353 Gaidāmie: 266 Izsludinātais finansējums: 16 mljrd. € Atjaunots: 2026-09-12 22:20 UTC ES dati: 2026-09-12 22:20 UTC
← Atpakaļ uz sarakstu
Apvārsnis Eiropa 🇪🇺 ES portāls ⚡ Klimats, enerģētika un transports gaidāms

Aprites loģistikas risinājumu attīstīšana pilsētās

Atbalsts Climate-Neutral and Smart Cities Mission īstenošanai · HORIZON-MISS-2027-04

Atvērt ES portālā ↗ Pieteikšanās vēl nav atvērta. Iesniegšanas sistēma parādās, kad konkurss atveras. Rādīt oriģinālu angliski

Termiņš2027-10-07 — vēl 389 dienas
atvērs 2027-02-09
Kam der👥 Vajag konsorciju
inovācijas darbība
Finansējums23 milj. €
≈ 3 granti
Viens grants7,5 milj. €
TRL7–8
💶 vienreizējs maksājums

Ko projektam jāsasniedz

Paredzams, ka projekti sniegs ieguldījumu visos turpmāk minētajos rezultātos:

  • Paātrināta pāreja uz aprites ekonomiku kravu pārvadājumu nozarē un visā pilsētas loģistikas vērtību ķēdē, sniedzot ieguldījumu Climate-neutral and Smart Cities Mission un EU Circular Cities and Regions Initiative (CCRI) mērķu sasniegšanā;
  • Palielināta jaunu un pārbaudītu aprites sistēmisko loģistikas risinājumu ieviešana loģistikas operatoru vidū, tostarp modulāras iekraušanas vienības un atkārtoti lietojamas transporta iepakojuma sistēmas, kas pielāgotas pilsētas piegādes apstākļiem;
  • Uzlabota reversās loģistikas integrācija pilsētas loģistikas modeļos, lai nodrošinātu augstākus atkārtotas izmantošanas un pārstrādes rādītājus;
  • Optimizēta resursu izmantošana pilsētas loģistikā, izmantojot inovatīvas aprites ekonomikas pieejas, kas nodrošina būtisku materiālu patēriņa un oglekļa pēdas nospieduma samazinājumu;
  • Uzlabota sadarbība starp pilsētas ieinteresētajām personām, tostarp pašvaldībām, loģistikas pakalpojumu sniedzējiem, mazumtirgotājiem un patērētājiem, veicinot aprites biznesa modeļus un uzlabojot patērētāju piekrišanu.

Ko jādara

Straujā e-komercijas un pilsētu loģistikas izaugsme ir radījusi iepakojuma atkritumu pieaugumu, kravu pārvadājumu neefektivitāti un pieaugošu ietekmi uz vidi. Pašreizējās pilsētu loģistikas sistēmas bieži balstās uz vienreizlietojamo iepakojumu un sadrumstalotām transporta operācijām, kas rada ievērojamus materiālu atkritumus, resursu neefektivitāti un oglekļa emisijas. Šo problēmu risināšanai ir nepieciešamas inovatīvas aprites ekonomikas pieejas, veicinot sistēmiskus, inovatīvus, apritīgus un mērogojamus risinājumus atkritumu rašanās samazināšanai saskaņā ar pārskatīto ES Iepakojuma un izlietotā iepakojuma regulu (PPWR)[1], kā arī uzlabojot resursu efektivitāti uzņēmumu savstarpējā (B2B) un uzņēmumu un patērētāju (B2C) loģistikā.

Balstoties uz iepriekš finansēto projektu rezultātiem un izmantojot potenciālo savstarpējo papildināmību ar esošajiem reģionālajiem aprites centriem un citām iniciatīvām (piemēram, CCRI [2] un ar to saistītajiem projektiem [3], kā arī Driving Urban Transition Partnership (DUT)[4]), priekšlikumiem ir jāaptver visas turpmāk minētās darbības:

  • Projektēt un izstrādāt risinājumus inovatīvam, modulāram, atkārtoti lietojamam un pārstrādājamam iepakojumam un iekraušanas vienībām. Piedāvātajiem risinājumiem ir jāsamazina vienreizlietojamā iepakojuma izmantošana pilsētu kravu pārvadājumos un jādemonstrē to izmantošanas ieguvumi pilsētu loģistikas procesos, vienlaikus ņemot vērā iepakojuma atkritumu regulējuma ietekmi uz loģistikas un piegādes modeļiem pilsētās.
  • Izstrādāt un testēt digitālos rīkus un sistēmas iekraušanas vienību izmantošanas izsekošanai un optimizācijai, kā arī drošai un efektīvai kraušanai, transportēšanai un apstrādei, integrējot tādas tehnoloģijas kā lietu internets (Internet of Things), perifērijas skaitļošana (edge computing), mākslīgais intelekts (Artificial Intelligence) un uz datiem balstītas sadarbības platformas (piemēram, datu telpas), ņemot vērā tehnoloģisko suverenitāti un energoefektivitāti.
  • Iesaistīt pilsētu un vietējās ieinteresētās personas, tostarp vietējās iestādes, loģistikas operatorus, mazumtirgotājus un iedzīvotājus, inovatīvu risinājumu kopīgā izstrādē, lai ieviestu atkārtoti lietojamu un pārstrādājamu iepakojumu un izmantotu paku skapjus un mikromezglus (savākšanas punktus) jaunu preču atgriešanai un lietotu preču savākšanai (remonta, atkārtotas izmantošanas, atjaunošanas, pārveidošanas vai pārstrādes nolūkos), tādējādi veicinot pāreju uz apritīgu pilsētu loģistiku dažādās produktu vērtību ķēdēs.
  • Demonstrēt piedāvātos risinājumus reālos izmēģinājuma projektos vismaz divās dažādās pilsētvidēs, katram izmēģinājumam aptverot vismaz divus dažādus preču veidus (piemēram, tekstilizstrādājumus, plaša patēriņa elektroniku), sadarbībā ar loģistikas pakalpojumu sniedzējiem, pilsētām un e-komercijas vērtību ķēdes dalībniekiem. Izmēģinājumos jāņem vērā arī reversās loģistikas sistēmas, kā arī inovatīvas atgriešanas un atkārtotas izmantošanas shēmas.
  • Izpētīt un novērtēt aprites ekonomikas pieeju ietekmi uz vidi, sociālo un ekonomisko jomu (piemēram, nepieciešamību pēc jauniem uzņēmējdarbības modeļiem un stimulēšanas shēmām), un jo īpaši reversās loģistikas sistēmu potenciālu nodrošināt materiālu aprites plūsmas, samazināt siltumnīcefekta gāzu un piesārņojošo vielu emisijas, kā arī atbalstīt atkārtotas izmantošanas shēmas.
  • Koprades procesā ar vietējām iestādēm ierosināt politikas rekomendācijas un vadlīnijas, lai atbalstītu pilsētas labvēlīgu regulatīvo sistēmu un tirgus stimulu izstrādē, kas saskaņoti ar vietējiem aprites ekonomikas mērķiem, un aprites ekonomikas principu integrēšanā ar pilsētu loģistiku saistītajās politikās, plānos[5] un regulējumos.
  • Sniegt politikas rekomendācijas, lai veicinātu modulāro iekraušanas vienību ieviešanu un ilgtspējīgu loģistikas pasākumu integrēšanu plašākās pilsētu aprites ekonomikas stratēģijās visās Eiropas pilsētās un reģionos.

Sadarbība ar Cities Mission Platform – izmantojot CIVITAS iniciatīvu[6] – un CCRI ir būtiska. Priekšlikumos jāiekļauj atbilstoši noteikumi par darbībām un resursiem, lai atbalstītu klasteru veidošanas aktivitātes un sadarbību ar Cities Mission Platform, CCRI un CIVITAS iniciatīvu[7]. Priekšlikumos jāplāno arī aktīva sadarbība starp projektiem, kas atlasīti šīs tēmas ietvaros – izplatīšanai, novērtēšanai un koordinācijai –, ko veicina iepriekš minētās iniciatīvas un kas notiek to ietvaros. Turklāt ir sagaidāms, ka priekšlikumi nodrošinās, ka to izplatīšanas un izmantošanas stratēģijas ietver īpašas darbības rezultātu un gūtās pieredzes popularizēšanai Cities Mission Platform, CIVITAS un CCRI tīmekļa vietnēs.

Šī darbība atbalsta turpmākos pasākumus saistībā ar 2023. gada jūlija paziņojumu par ES misiju novērtējumu[8].

Īpašās prasības pieteikuma iesniedzējam

⚑ konsorcija sastāvs noteikts

  • konsorcija sastāvs noteikts. Konkursa teksts pats nosaka, cik un kādi partneri vajadzīgi — ne tikai vispārējie programmas noteikumi.

Piemēro šādus papildu atbilstības kritērijus:

Kā labuma guvējiem ir jāpiedalās vismaz trim pilsētām, kuras pārstāv pašvaldība vai vienība ar nepārprotamu pašvaldības piekrišanu, katrai no tām jābūt no citas dalībvalsts vai asociētās valsts. Vismaz vienai no trim pilsētām ir jābūt vienai no 112 pilsētām, kas atlasītas EU Mission on Climate-Neutral and Smart Cities. EU Mission on Climate-Neutral and Smart Cities mērķis ir līdz 2030. gadam nodrošināt 100 klimatneitrālas un viedas pilsētas un nodrošināt, ka šīs pilsētas darbojas kā eksperimentu un inovāciju centri, lai ļautu visām Eiropas pilsētām sekot šim piemēram līdz 2050. gadam. 2022. gada 28. aprīlī Komisija paziņoja 100 ES pilsētas, kas piedalīsies misijā. Turklāt 12 pilsētas ir atlasītas no valstīm, kas ir asociētas vai kuras paredzēts asociēt Horizon Europe programmā.

Ievērojot ierobežojumus Eiropas sakaru tīklu aizsardzībai.

aprakstīts Annex B darba programmas vispārīgajos pielikumos.

Kvalifikācija un finansiālā spēja

Konkursa tekstā šī prasība netiek aprakstīta — tā ir vienāda visai programmai (darba programmas C pielikums). Praksē: finansiālo spēju pārbauda tikai koordinatoram un tikai tad, ja pieprasītais ES ieguldījums pārsniedz 500 000 €; publiskajām iestādēm, augstskolām un starptautiskām organizācijām to nepārbauda. Darbības spēju vērtē pēc pieteikumā aprakstītās komandas un pieredzes. Tas ir vispārējs skaidrojums, ne šī konkursa teksts.

Avots un licence. Oriģinālais konkursa teksts ↗ — © Eiropas Savienība, 1995–2026, CC BY 4.0. Teksts šeit ir sakārtots pa sadaļām un attīrīts no noformējuma (grozīts). Latviskojums ir mašīntulkojums un arī skaitās grozījums; kļūdas tulkojumā ir mūsu, ne Eiropas Komisijas. Juridiski saistošs ir tikai oriģināls.