Darbības šajā tematiskajā jomā tieši atbilst Mission Soil mērķim līdz 2030. gadam izveidot 100 dzīvās laboratorijas un bākas, lai vadītu pāreju uz veselīgu augsni, un atbalsta tā īpašos mērķus^[1].

Darbībām būtu arī jāsniedz ieguldījums Kopējā lauksaimniecības politikā un European Green Deal ambīciju un mērķu sasniegšanā, jo īpaši tajos, kas noteikti EU Biodiversity Strategy for 2030, EU Soil Strategy for 2030 un proposal for a Soil Monitoring and Resilience Directive, Zero Pollution Action Plan, Communication on Boosting Biotechnology and Biomanufacturing in the EU, kā arī Ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanā^[2].

Paredzams, ka projektu rezultāti sniegs ieguldījumu visos turpmāk minētajos sagaidāmajos rezultātos:

• uzlabotas spējas līdzdalīgai, starpdisciplinārai un transdisciplinārai R&I, lai līdzradītu un kopīgi īstenotu ekonomiski dzīvotspējīgus augsnes veselības risinājumus;
• uzlabota augsnes veselības uzraudzība un palielināta augstas kvalitātes, standartizētu augsnes datu pieejamība vietējā un reģionālā līmenī;
• palielināta uz praksi orientētu zināšanu pieejamība zemes apsaimniekotājiem un zemes lietotājiem, kas veicina efektīvu augsnes veselības risinājumu labāku ieviešanu dažādos kontekstos;
• politikas veidotāji ir labāk informēti par vietējām vajadzībām saistībā ar augsnes veselību, tostarp tās virzītājspēkiem, un var izmantot šīs zināšanas, lai izstrādātu un īstenotu efektīvāku politiku augsnes veselības uzlabošanai, ņemot vērā risinājumu ekonomisko ilgtspēju.

Mission Soil piedāvā ieviest dzīvās laboratorijas kā jaunu pieeju pētniecībai un inovācijām augsnes veselības jomā^[3]. Dzīvās laboratorijas var veicināt zaļo pāreju, iesaistot vairākus dalībniekus reālās vietās vietējā/reģionālā līmenī, lai kopīgi radītu risinājumus augsnes veselībai un panāktu plaša mēroga ietekmi uz augsnes veselību un augsnes pārvaldību. Projektos, kas tiek finansēti šajā tematiskajā jomā, būtu jāizveido vairākas dzīvās laboratorijas, lai paplašinātu un papildinātu to augsnes veselības dzīvo laboratoriju tīklu, kas aizsākts iepriekšējās Mission Soil tēmās, ar mērķi līdz 2030. gadam pakāpeniski izveidot 100 dzīvās laboratorijas un bākas projektus, kas vadīs pāreju uz veselīgu augsni^[4].

Augsnes veselības dzīvās laboratorijas ir ilgtermiņa sadarbība starp vairākiem dalībniekiem, lai risinātu kopīgas augsnes veselības problēmas reālās vietās vietējā vai reģionālā līmenī^[5] (10 līdz 20 vietas katrā dzīvajā laboratorijā). Dzīvās laboratorijas var risināt augsnes veselības problēmas dažādos zemes izmantošanas veidos vai to starpā (lauksaimniecības, (pie)pilsētas, (pēc)rūpnieciskās, meža un (pus)dabiskās). Atkarībā no līmeņa, kādā darbojas katra dzīvā laboratorija, un konkrētā konteksta (piem., aptvertā zemes izmantošana vai risināmā augsnes veselības problēma), pieteikuma iesniedzēji izņēmuma kārtā var piedāvāt dzīvās laboratorijas ar mazāku vietu skaitu. Atsevišķas vietas var būt saimniecības, meža īpašumi, pilsētas zaļās^[6] zonas, rūpnieciskās teritorijas utt. Vietas, kas ir priekšzīmīgas augsnes veselības uzlabošanas ziņā un kalpo kā vietas risinājumu demonstrēšanai, apmācībai un komunikācijai, ir bākas projekti. Bākas projektu vietas var būt daļa no dzīvās laboratorijas vai atrasties ārpus tās. Paredzams, ka projekti, kas tiek finansēti šajā tematiskajā jomā, aizsāks līdzdalības procesu vai balstīsies uz jau esošiem procesiem. Ja tiek izmantoti esošie procesi, jaunajām piedāvātajām dzīvajām laboratorijām ir jāpapildina esošais Mission Soil Living Labs tīkls un jānodrošina unikāli rezultāti. Lai gan vidēji projekti ilgst aptuveni četrus gadus, šīs tēmas ietvaros īstenoto projektu ilgumam būtu jāpielāgojas ilgākiem termiņiem, kas nepieciešami līdzdalības procesu izveidei un/vai augsnes procesu norisei.

Dalībnieki, kas strādā pie kopīgas augsnes veselības problēmas(-ām) viena projekta dzīvo laboratoriju ietvaros un starp tām, varēs salīdzināt rezultātus, apmainīties ar labo praksi, validēt metodoloģijas, replicēt darbības un risinājumus, kā arī gūt labumu no savstarpējās bagātināšanās, tādējādi paātrinot pāreju uz kopīgo mērķi – uzlabot augsnes veselību.

Pieteikumos būtu jā:

• atbalsta četru līdz piecu dzīvo laboratoriju izveide vai nu kontinentālajā bioģeogrāfiskajā reģionā, vai vienā vai vairākos no šiem trim bioģeogrāfiskajiem reģioniem: Melnās jūras, Panonijas un stepju^[7]. Pieteikumos skaidri jānorāda to fokuss, un lielākā daļa dzīvo laboratoriju jāizveido izvēlētajā fokusa bioģeogrāfiskajā reģionā vai reģionos. Dzīvajām laboratorijām katra pieteikuma ietvaros ir jāstrādā kopā pie kopīgas augsnes veselības problēmas(-ām), kas ir būtiska(-as) izvēlētajam bioģeogrāfiskajam reģionam vai reģioniem. Dzīvajām laboratorijām jāatrodas vismaz trīs dažādās dalībvalstīs un/vai asociētajās valstīs. Pieteikumos jāizskaidro sadarbības pamatojums un mehānisms dzīvo laboratoriju ietvaros un starp tām, kā arī tas, kā veicamais darbs veicinās vienu vai vairākus misijas specifiskos mērķus^[8]. Pieteikumi, kuros visas dzīvās laboratorijas strādā pie augsnes apsaimniekošanas praksēm, lai samazinātu eitrofikāciju konkrētā upes sateces baseinā, ir izslēgti no šīs tēmas, jo šajā darba programmā ir atvērta īpaša tēma (HORIZON-MISS-2027-05-SOIL-02-two-stage: Living Labs for co-creating solutions to reduce eutrophication from agriculture);
• izveido starpdisciplināru, līdzdalības un vairāku dalībnieku pieeju dzīvajās laboratorijās, lai kopīgi izstrādātu, attīstītu un īstenotu lokāli pielāgotus risinājumus (prakses, rīkus, stratēģijas utt.) kopīgajai augsnes veselības problēmai(-ām), ņemot vērā būtiskos augsnes veselības virzītājspēkus un spiedienu^[9]. Piedāvātajiem risinājumiem jābūt pielāgotiem dažādiem vides, sociālekonomiskajiem un kultūras kontekstiem, kuros darbojas dzīvās laboratorijas;
• izveido katrai dzīvajai laboratorijai augsnes stāvokļa bāzes līniju, lai nodrošinātu precīzu izmaiņu kopīgu novērtējumu dažādās vietās laika gaitā. Uzrauga augsnes veselības un saistīto ekosistēmu pakalpojumu uzlabojumus. Kā pamatu izmanto augsnes veselības rādītāju/deskriptoru kopu, kas pieteikumā prezentēta Direktīvai par augsnes monitoringu un noturību; pieteikumus var papildināt ar papildu rādītājiem, kas pielāgoti risināmajai augsnes veselības problēmai(-ām), pedoklimatiskajiem apstākļiem, zemes izmantošanai un citiem vietējiem/reģionālajiem faktoriem;
• novērtē un demonstrē piedāvāto risinājumu tehnisko, sociālo, ekonomisko, kultūras un vides dzīvotspēju, kā arī to potenciālo mērogojamību un pārnesamību uz dažādiem kontekstiem;
• identificē augstas veiktspējas vietas, kuras var pārveidot par bākas projektiem, vai nu pieteikuma stadijā, vai vēlāk. Sadarbojas ar SOILL, lai novērtētu šo bākas projektu izaugsmi un attīstību un atbalstītu marķēšanas procesa izveidi, kas varētu oficiāli atzīt šīs priekšzīmīgās vietas par bākas projektiem;
• piedāvā stratēģijas (piem., finansiālas, organizatoriskas), lai nodrošinātu izveidoto dzīvo laboratoriju ilgtermiņa ilgtspēju pēc Horizon Europe finansējuma beigām. Stratēģijās jāiekļauj iespējamo uzņēmējdarbības modeļu identificēšana un darbības, kas ietver publiskā vai privātā finansējuma shēmu, finanšu instrumentu, sadarbības ar vietējām iestādēm, sociālās ekonomikas vienību, sociālo uzņēmumu, uzņēmējdarbības kopienu, SME, kā arī investoru un uzņēmēju piesaistes kombināciju.

Atbilstoši dzīvo laboratoriju būtībai, projektiem ir jāpieņem vairāku dalībnieku pieeja. Katrā dzīvajā laboratorijā iesaistītie dalībnieki var atšķirties atkarībā no tās unikālajām īpašībām, un tajos var ietilpt, cita starpā, pētnieki, zemes īpašnieki vai zemes apsaimniekotāji, nozares pārstāvji (piem., SME), valsts pārvaldes iestādes un pilsoniskās sabiedrības pārstāvji (piem., patērētāji, vietējie iedzīvotāji, vides NVO, jauniešu organizācijas). Jāpievērš uzmanība dzīvajās laboratorijās iesaistīto dažādo dalībnieku spēju, lomu un resursu aprakstam. Sagaidāms efektīvs sociālo un humanitāro zinātņu un mākslas (SSHA) ieguldījums, lai veicinātu sociālās inovācijas, zināšanu pārnesi un sociokultūras un uzvedības pārmaiņas.

Lai veicinātu un atvieglotu dažāda veida dalībnieku iesaistīšanos dzīvajās laboratorijās, pieteikuma iesniedzējiem tiek atgādināts par dažādiem dalības veidiem, kas iespējami Horizon Europe ietvaros. Tas ietver ne tikai labuma guvējus (vai to saistītās vienības), bet arī asociētos partnerus, trešās personas, kas sniedz ieguldījumu natūrā, apakšuzņēmējus un finansiālā atbalsta saņēmējus trešajām personām. Finansiālo atbalstu trešajām personām (FSTP), lai veicinātu mazo dalībnieku (piem., zemes apsaimniekotāju un zemes īpašnieku, piemēram, lauksaimnieku, SME vai pilsoniskās sabiedrības) aktīvu iesaistīšanos vienā vai vairākās projekta dzīvajās laboratorijās, var sniegt, izmantojot uzaicinājumus, vai, ja tas ir pienācīgi pamatots, bez uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus. Finansējamās darbības ir, piemēram, tās, kas saistītas ar vietas apsaimniekošanu vai augsnes veselības risinājumu ieviešanu vai uzraudzību, tostarp stundas likmes datu vākšanai, paraugu ņemšanai vai dalībai pasākumos, zināšanu apmaiņai, kapacitātes palielināšanai vai demonstrējumu un informētības iniciatīvām; aprīkojumu; un/vai kompensāciju par ražošanas zudumiem. Pieteikuma iesniedzējiem ieteicams iepazīties ar standarta nosacījumiem, kas izklāstīti Vispārīgo pielikumu B pielikumā, tostarp tiem, kas attiecas uz FSTP.

Jāparedz īpaši uzdevumi un atbilstoši resursi sadarbībai ar SOILL – struktūru, kas izveidota, lai atbalstītu augsnes veselības dzīvās laboratorijas un bākas projektus ar plašu darbību klāstu, kas ietver mērķtiecīgu kapacitātes palielināšanu, zināšanu apmaiņu, popularizēšanu, izplatīšanu, tīklošanās iespējas un regulāras uzraudzības darbības attiecībā uz dzīvo laboratoriju sniegumu. Sadarbības detaļas tiks precizētas granta līguma sagatavošanas posmā.

Paredzams, ka pieteikumi balstīsies uz esošajām zināšanām (piem., datiem no valsts augsnes veselības monitoringa, LUCAS) un risinājumiem, kas izstrādāti un pārbaudīti valsts mērogā vai citu Horizon projektu ietvaros, tostarp tiem, kas finansēti saskaņā ar misiju „A Soil Deal for Europe”. Tāpēc pieteikumos jāiekļauj īpaši uzdevumi un atbilstoši resursi sadarbībai ar attiecīgiem projektiem un iniciatīvām, kā arī jāiesaistās attiecīgajās Mission Soil klasterizācijas darbībās. Pieteikumus arī mudina, attiecīgā gadījumā, apsvērt datus, ekspertīzi un pakalpojumus, ko piedāvā Eiropas pētniecības infrastruktūras (ESFRI), un sadarboties ar Horizon Europe partnerībām agroekoloģijas (Agroecology) un ilgtspējīgu pārtikas sistēmu (Sustainable Food Systems) jomā un/vai attiecīgiem tīkliem, kas darbojas vietējā līmenī, piemēram, EIP-AGRI operatīvajām grupām, lai veicinātu galveno vietējo ieinteresēto personu iesaistīšanos.

Pieteikumos jādemonstrē ceļš uz atvērtu piekļuvi, ilgmūžību, ilgtspēju un zināšanu un rezultātu savietojamību, cieši sadarbojoties ar European Union Soil Observatory (EUSO) un projektu SoilWise. Jo īpaši pieteikumos jānodrošina, ka attiecīgie dati, kartes un informācija potenciāli var būt publiski pieejami, izmantojot EUSO. Jāpieliek konkrētas pūles, lai nodrošinātu, ka finansētā projekta kontekstā iegūtie dati ir FAIR (atrodami, pieejami, savietojami un atkārtoti izmantojami).

Granti tiks piešķirti pieteikumiem ne tikai pēc to ranga, bet arī vismaz vienam projektam, kas koncentrējas uz kontinentālo bioģeogrāfisko reģionu, un vienam projektam, kas koncentrējas uz vienu vai vairākiem no trim bioģeogrāfiskajiem reģioniem (Melnās jūras, Panonijas un stepju), ar nosacījumu, ka pieteikumi sasniedz visus sliekšņus.

[1] Skatīt Misijas īstenošanas plānu

[2] Jo īpaši SDG 3 – Labas veselības un labklājības nodrošināšana, un SDG 15 – Dzīvība uz zemes.

[3] ES misiju īstenošanas plāni - Eiropas Komisija

[4] Katalogs 2024 - Mission Soil dzīvās laboratorijas un bākas projekti | Mission Soil Platform

[5] Šajā tematiskajā jomā ieteicams definēt dzīvo laboratoriju atrašanās vietu, izmantojot NUTS2 iedalījumu (Eurostat statistikas atlants ; Regula - 1059/2003 - EN - EUR-Lex).

[6] Ar pilsētas zaļajām zonām mēs saprotam zaļās teritorijas pilsētās, piemēram, parkus, dārzus, zaļos jumtus vai sienas, zaļos koridorus, laukumus, atpūtas zonas utt.

[7] Bioģeogrāfiskie reģioni Eiropā saskaņā ar Eiropas Vides aģentūru

[8] Mission Soil specifiskie mērķi: samazināt zemes degradāciju, kas saistīta ar pārtuksnešošanos; saglabāt un palielināt augsnes organiskās oglekļa krājumus, panākt nulles neto augsnes blīvēšanu un palielināt pilsētas augsnes atkārtotu izmantošanu; samazināt augsnes piesārņojumu un uzlabot atjaunošanu; novērst eroziju; uzlabot augsnes struktūru, lai uzlabotu biotopu kvalitāti augsnes biotas un kultūraugu vajadzībām; samazināt ES globālo ietekmi uz augsni; palielināt augsnes pratību sabiedrībā.

[9] Augsnes vajadzības un pārmaiņu virzītājspēki visā Eiropā un zemes izmantošanas veidi - buklets no PREPSOIL projekta