Šīs tēmas ietvaros veiktās darbības tieši atbilst Mission Soil mērķim līdz 2030. gadam izveidot 100 dzīvās laboratorijas un bākas projektus, lai vadītu pāreju uz veselīgu augsni, kā arī atbalstīt Mission Soil mērķus un uzdevumus^[1]. Darbībām būtu arī jāsniedz ieguldījums Kopējā lauksaimniecības politikā un jāpalīdz sasniegt Eiropas zaļā kursa ambīcijas un mērķus, jo īpaši tos, kas noteikti EU Biodiversity Strategy for 2030, EU soil strategy for 2030 un proposal for a Soil Monitoring and Resilience Directive, kā arī EU Water Framework Directive, Eiropas ūdens noturības stratēģijā, Nitrates Directive, Zero Pollution Action Plan, Communication on Boosting Biotechnology and Biomanufacturing in the EU, kā arī ilgtspējīgas attīstības mērķos^[2].

Paredzams, ka projektu rezultāti sniegs ieguldījumu visos turpmāk minētajos sagaidāmajos rezultātos:

• uzlabotas spējas īstenot līdzdalīgu, starpdisciplināru un transdisciplināru P&I, lai kopīgi radītu un ieviestu ekonomiski dzīvotspējīgus augsnes veselības risinājumus lauksaimniecības izraisītas eitrofikācijas mazināšanai un ūdens kvalitātes uzlabošanai;
• uzlabota augsnes veselības uzraudzība un palielināta augstas kvalitātes standartizētu augsnes datu pieejamība vietējā un reģionālā līmenī;
• palielināta uz praksi orientētu zināšanu un rīku pieejamība zemes apsaimniekotājiem un zemes lietotājiem, kas veicina efektīvu augsnes veselības risinājumu labāku ieviešanu eitrofikācijas mazināšanai dažādos kontekstos;
• politikas veidotāji ir labāk informēti par riskiem, kas saistīti ar eitrofikāciju, un vietējām vajadzībām attiecībā uz augsnes veselību, tostarp tās virzītājspēkiem, un var izmantot šīs zināšanas, lai izstrādātu un īstenotu efektīvāku politiku eitrofikācijas mazināšanai un augsnes veselības uzlabošanai, vienlaikus ņemot vērā risinājumu ekonomisko ilgtspēju.

Eitrofikācija ir kritiska vides problēma, kas galvenokārt skar ūdenstilpes, taču to lielā mērā nosaka barības vielu dinamika augsnē, kā arī difūzā piesārņojuma avoti. Eitrofikācija izraisa aļģu ziedēšanu, hipoksiju un bioloģiskās daudzveidības zudumu, kas savukārt izjauc visu barības ķēdi, apdraudot gan pārtikas pieejamību un drošumu, gan citas ekosistēmu funkcijas un to sniegtos pakalpojumus (piemēram, dzeramo ūdeni, rekreāciju). Augsnes apsaimniekošanas prakse, jo īpaši lauksaimniecības zemēs, var izraisīt pārmērīgu barības vielu, galvenokārt slāpekļa (N) un fosfora (P), uzkrāšanos augsnē, kā arī to noteci vai izskalošanos ūdenstilpēs. Tādējādi augsnes apsaimniekošana ir svarīga stratēģija eitrofikācijas mazināšanai^[3]. Turklāt degradētas augsnes ar zemu ūdens aiztures spēju un ierobežotu barības vielu aprites kapacitāti pastiprina eitrofikāciju. Tāpēc augsnes veselības atjaunošana sniedz būtisku iespēju barības vielu aizturēšanai un lejpus esošo ūdenstilpju ietekmes mazināšanai.

Mission Soil piedāvā ieviest dzīvās laboratorijas kā jaunu pieeju pētniecībai un inovācijām augsnes veselības jomā^[4]. Dzīvās laboratorijas var veicināt zaļo pāreju, iesaistot vairākus dalībniekus reālās vietās vietējā/reģionālā līmenī, lai kopīgi radītu risinājumus augsnes veselībai un panāktu plaša mēroga ietekmi uz augsnes veselību un augsnes pārvaldību. Projektos, kas tiek finansēti šajā tematiskajā jomā, ir jāizveido vairākas dzīvās laboratorijas, lai paplašinātu un papildinātu iepriekšējos Mission Soil tematos uzsākto augsnes veselības dzīvo laboratoriju tīklu, pakāpeniski izveidojot 100 dzīvās laboratorijas un bākas projektus, kas līdz 2030. gadam vadīs pāreju uz veselīgām augsnēm^[5].

Augsnes veselības dzīvās laboratorijas ir ilgtermiņa sadarbība starp vairākiem dalībniekiem, lai risinātu kopīgas augsnes veselības problēmas reālās vietās vietējā vai reģionālā līmenī^[6] (10 līdz 20 vietas katrā dzīvajā laboratorijā). Atkarībā no līmeņa, kādā darbojas katra dzīvā laboratorija, un konkrētā konteksta (piemēram, izmantotā zemes platība vai risināmā augsnes veselības problēma), pieteikuma iesniedzēji izņēmuma kārtā var ierosināt dzīvās laboratorijas ar mazāku vietu skaitu. Dzīvās laboratorijas var risināt augsnes veselības problēmas dažādos zemes izmantošanas veidos (lauksaimniecības, meža un (daļēji) dabiskās teritorijas) vai to starpā. Atsevišķas vietas var būt saimniecības, meža īpašumi, (daļēji) dabiskas teritorijas utt., kur darbs tiek veikts un uzraudzīts reālos apstākļos. Eitrofikācijas gadījumā vietu izvēle jāveic tā, lai nodrošinātu visaptverošu to dažādo faktoru pārstāvību, kas veicina eitrofikācijas procesu nelielā upes sateces baseinā, un kur risinājumus var kopīgi izstrādāt un ieviest. Vietām jāatrodas nitrātu jutīgajās zonās^[7], kā tās noteikušas ES valstis vai reģionālās iestādes 7. ziņošanas periodā (vai jaunākā), vai arī skaidram eitrofikācijas problēmas pamatojumam, kas balstīts uz valsts, reģionālajiem vai vietējiem datiem, jāpamato atrašanās vieta citās teritorijās. Vietas, kas ir priekšzīmīgas augsnes veselības uzlabošanas ziņā un kalpo kā vietas risinājumu demonstrēšanai, apmācībai un komunikācijai, ir bākas projekti. Bākas projektu vietas var būt daļa no dzīvās laboratorijas vai atrasties ārpus tās. Paredzams, ka projekti, kas tiek finansēti šajā tematiskajā jomā, uzsāks līdzdalības procesu vai balstīsies uz jau esošiem procesiem. Ja tiek balstīts uz esošiem procesiem, jaunajām ierosinātajām dzīvajām laboratorijām ir jāpapildina esošais Mission Soil dzīvo laboratoriju tīkls un jāsniedz unikāli rezultāti.

Lai gan vidēji projekti ilgst aptuveni četrus gadus, projektu ilgumam šajā tematiskajā jomā būtu jāatbilst ilgākam laika posmam, kas nepieciešams līdzdalības procesu izveidei un/vai augsnes procesu norisei.

Dalībnieki, kas strādā pie kopīgām augsnes veselības problēmām viena projekta dzīvo laboratoriju ietvaros un starp tām, varēs salīdzināt rezultātus, apmainīties ar labo praksi, validēt metodoloģijas, replicēt darbības un risinājumus, kā arī gūt labumu no savstarpējas pieredzes apmaiņas, tādējādi paātrinot pāreju uz kopīgo mērķi – uzlabot augsnes veselību un mazināt eitrofikāciju.

Pieteikumos jāparedz:

• atbalsts četru līdz piecu dzīvo laboratoriju izveidei, lai kopīgi strādātu pie augsnes veselības aspektiem, kas var ietekmēt eitrofikāciju tuvējās saldūdens tilpēs. Dzīvajām laboratorijām jāatrodas vismaz trīs dažādās dalībvalstīs un/vai asociētajās valstīs, un katrai dzīvajai laboratorijai jākoncentrējas uz konkrētu nelielu upes sateces baseinu, skaidri identificējot eitrofikācijas problēmas augštecē un lejtecē. Pieteikumos jāizskaidro sadarbības pamatojums un mehānisms dzīvo laboratoriju ietvaros un starp tām, vienlaikus izskaidrojot, kā veicamais darbs veicinās vienu vai vairākus misijas īpašos mērķus^[8];
• starpdisciplināras, līdzdalības un vairāku dalībnieku pieejas izveide dzīvajās laboratorijās, lai kopīgi izstrādātu, attīstītu un ieviestu lokāli pielāgotus risinājumus (prakses, rīkus un stratēģijas) eitrofikācijas mazināšanai. Ierosinātajiem risinājumiem jābūt pielāgotiem dažādiem vides, sociālekonomiskajiem un kultūras kontekstiem upes sateces baseinā, kurā darbojas dzīvās laboratorijas, un jāņem vērā klimata pārmaiņu pašreizējā un turpmākā ietekme uz barības vielu izplūdi plūdu un sausuma laikā;
• katrai dzīvajai laboratorijai jāizveido augsnes un tuvējo ūdenstilpju stāvokļa bāzes līnija, lai nodrošinātu precīzu izmaiņu kopīgu novērtējumu dažādās vietās laika gaitā. Augsnes veselības, ekosistēmu un saistīto pakalpojumu uzlabojumu, kā arī eitrofikācijas līmeņa samazinājuma uzraudzība. Par pamatu jāizmanto augsnes veselības rādītāju/deskriptoru kopums, kas iesniegts pieteikumā Direktīvai par augsnes monitoringu un noturību; pieteikumus var papildināt ar papildu rādītājiem, kas pielāgoti eitrofikācijai, kā arī konkrētiem pedoklimatiskajiem apstākļiem, zemes izmantošanai un citiem vietējiem/reģionāliem faktoriem;
• tehniskās, sociālās, ekonomiskās, kultūras un vides dzīvotspējas novērtēšana un demonstrēšana ierosinātajiem risinājumiem, kā arī to potenciālā mērogojamība un pārnesamība uz dažādiem kontekstiem, iekļaujot SSHA atziņas;
• augstas veiktspējas vietu identificēšana, kuras var pārveidot par bākas projektiem, vai nu pieteikuma stadijā, vai vēlāk projekta īstenošanas laikā. Sadarbība ar SOILL^[9], lai novērtētu šo bākas projektu izaugsmi un attīstību un atbalstītu marķēšanas procesa izveidi, kas varētu oficiāli atzīt šīs priekšzīmīgās vietas par bākas projektiem;
• stratēģiju ierosināšana (piemēram, finansiālas, organizatoriskas), lai nodrošinātu izveidoto dzīvo laboratoriju ilgtermiņa ilgtspēju pēc Horizon Europe finansējuma beigām. Stratēģijās jāiekļauj iespējamo uzņēmējdarbības modeļu identificēšana un darbības, kas ietver publiskā vai privātā finansējuma shēmu, finanšu instrumentu, sadarbības ar vietējām iestādēm, sociālās ekonomikas vienību, sociālo uzņēmumu, uzņēmēju kopienu, SME iesaistes, kā arī investoru un uzņēmēju piesaisti.

Saskaņā ar dzīvo laboratoriju būtību, projektiem jāpieņem vairāku dalībnieku pieeja. Katrā dzīvajā laboratorijā iesaistītie dalībnieki var atšķirties, pamatojoties uz tās unikālajām īpašībām, un var ietvert, cita starpā, pētniekus, zemes īpašniekus vai zemes apsaimniekotājus, nozares pārstāvjus (piemēram, SME), valsts pārvaldes iestādes un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus (piemēram, patērētājus, vietējos iedzīvotājus, vides NVO, jauniešu organizācijas). Jāpievērš uzmanība dzīvajās laboratorijās iesaistīto dažādo dalībnieku spēju, lomu un resursu aprakstam. Sagaidāms efektīvs sociālo un humanitāro zinātņu un mākslas (SSHA) ieguldījums, lai veicinātu sociālo inovāciju, zināšanu pārnesi, sociokulturālās un uzvedības izmaiņas, ņemot vērā tiesisko/institucionālo/politisko ietvaru vietējā, reģionālā un valsts līmenī, ja tas ir būtiski.

Lai veicinātu un atvieglotu dažāda veida dalībnieku iesaistīšanos dzīvajās laboratorijās, pieteikuma iesniedzējiem tiek atgādināts par dažādiem līdzdalības veidiem, kas iespējami Horizon Europe ietvaros. Tas ietver ne tikai labuma guvējus (vai to saistītās vienības), bet arī asociētos partnerus, trešās personas, kas sniedz ieguldījumu natūrā, apakšuzņēmējus un finansiālā atbalsta saņēmējus trešajām personām. Finansiālu atbalstu trešajām personām (FSTP), lai veicinātu mazo dalībnieku (piemēram, zemes apsaimniekotāju un zemes īpašnieku, piemēram, lauksaimnieku, SME vai pilsoniskās sabiedrības) aktīvu iesaistīšanos projekta dzīvajās laboratorijās, var sniegt, izmantojot uzaicinājumus vai, ja tas ir pienācīgi pamatots, bez uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus. Finansējamās darbības ir, piemēram, tās, kas saistītas ar vietas apsaimniekošanu vai augsnes veselības risinājumu ieviešanu vai uzraudzību, tostarp stundas likmes par datu vākšanu, paraugu ņemšanu vai piedalīšanos pasākumos, zināšanu apmaiņu, kapacitātes palielināšanu vai demonstrēšanas un informētības iniciatīvām; aprīkojumu; un/vai kompensāciju par ražošanas zudumiem. Pieteikuma iesniedzējiem ieteicams iepazīties ar standarta nosacījumiem, kas izklāstīti Vispārīgo pielikumu B pielikumā, tostarp tiem, kas attiecas uz FSTP.

Jāparedz īpaši uzdevumi un atbilstoši resursi sadarbībai ar SOILL ^[10] – struktūru, kas izveidota, lai atbalstītu augsnes veselības dzīvās laboratorijas un bākas projektus ar plašu darbību klāstu, kas ietver mērķtiecīgu kapacitātes palielināšanu, zināšanu apmaiņu, popularizēšanu, izplatīšanu, tīklošanās iespējas un regulāras uzraudzības darbības par dzīvo laboratoriju sniegumu. Sadarbības detaļas tiks precizētas dotāciju līguma sagatavošanas posmā.

Paredzams, ka pieteikumi balstīsies uz esošajām zināšanām (piemēram, datiem no valsts augsnes veselības monitoringa, LUCAS) un risinājumiem, kas izstrādāti un pārbaudīti valsts mērogā vai citu Horizon projektu ietvaros, tostarp tiem, kas finansēti saskaņā ar Mission Soil. Tāpēc pieteikumos jāiekļauj īpaši uzdevumi un atbilstoši resursi sadarbībai ar attiecīgiem projektiem un iniciatīvām, kā arī jāiesaistās attiecīgajās Mission Soil klasteru aktivitātēs. Pieteikumi tiek arī mudināti apsvērt, kur tas ir būtiski, datus, zināšanas un pakalpojumus, ko piedāvā Eiropas pētniecības infrastruktūras (ESFRI), un sadarboties ar Horizon Europe partnerībām Agroekoloģijas un Ilgtspējīgu pārtikas sistēmu jomā un/vai attiecīgiem tīkliem, kas darbojas vietējā līmenī, piemēram, EIP-AGRI operatīvajām grupām, lai veicinātu galveno vietējo ieinteresēto personu iesaistīšanos.

Pieteikumos jādemonstrē ceļš uz atvērtu piekļuvi, ilgmūžību, ilgtspēju un zināšanu un rezultātu savietojamību, cieši sadarbojoties ar Eiropas Savienības Augsnes observatoriju (EUSO) un projektu SoilWise. Jo īpaši pieteikumos jānodrošina, ka attiecīgie dati, kartes un informācija var būt publiski pieejami, izmantojot EUSO. Jāpieliek konkrētas pūles, lai nodrošinātu, ka finansētā projekta kontekstā iegūtie dati ir FAIR (atrodami, pieejami, savietojami un atkārtoti izmantojami).

[1] Skatīt Misijas īstenošanas plānu

[2] Jo īpaši SDG 3 – Labas veselības un labklājības nodrošināšana, un SDG 15 – Dzīvība uz zemes

[3] Globāla perspektīva par integrētām stratēģijām augsnes fosfora stāvokļa pārvaldībai eitrofikācijas kontrolei, neierobežojot zemes produktivitāti - Withers - 2019 - Journal of Environmental Quality - Wiley Online Library

[4] ES misiju īstenošanas plāni - Eiropas Komisija

[5] Katalogs 2024 - Mission Soil dzīvās laboratorijas un bākas projekti | Mission Soil platforma

[6] Šajā tematiskajā jomā ieteicams definēt dzīvo laboratoriju atrašanās vietu, izmantojot NUTS2 iedalījumu (Eurostat statistikas atlants ; Regula - 1059/2003 - EN - EUR-Lex).

[7] Nitrātu direktīva - Ziņošana par jutīgajām zonām

[8] Mission Soil īpašie mērķi: mazināt zemes degradāciju, kas saistīta ar pārtuksnešošanos; saglabāt un palielināt augsnes organiskās oglekļa krājumus, panākt nulles līmeņa augsnes blīvēšanu un palielināt pilsētu augsnes atkārtotu izmantošanu; mazināt augsnes piesārņojumu un uzlabot atjaunošanu; novērst eroziju; uzlabot augsnes struktūru, lai uzlabotu biotopu kvalitāti augsnes bioti un kultūraugiem; mazināt ES globālo ietekmi uz augsni; palielināt sabiedrības izpratni par augsni.

[9] Skatīt www.soill2030.eu/about-us

[10] Par mums | Soill