Darbībām jāatbalsta Mission Soil un kopējās lauksaimniecības politikas (KLP), Eiropas zaļā kursa mērķi un uzdevumi, un jo īpaši ES Bioloģiskās daudzveidības stratēģijas 2030. gadam, ES Augsnes stratēģijas 2030. gadam, ES klimata politikas, ES Rīcības plāna bioloģiskās ražošanas attīstībai un priekšlikuma Augsnes monitoringa un noturības direktīvai mērķi. Tādējādi darbībām jāsniedz ieguldījums mērķu sasniegšanā, kas saistīti ar augsnes apsaimniekošanas, vides snieguma un konkurētspējas uzlabošanu Lauksaimniecības un pārtikas vīzijas ietvaros.

Paredzams, ka projektu rezultāti sniegs ieguldījumu visos turpmāk minētajos sagaidāmajos rezultātos:

• palielināta agro mežsaimniecības ieviešana ainavas līmenī ES un asociētajās valstīs;
• uzlabota piekļuve agroekoloģiskiem risinājumiem un praktiskiem rīkiem, kā arī to izmantošana, kas veicina augsnes veselību agro mežsaimniecībā, ko īsteno lauksaimnieki, mežsaimnieki, konsultanti un pārtikas ķēdes dalībnieki;
• agro mežsaimniecības un augsnes veselības uzņēmējdarbības modeļi, kas integrē visus dalībniekus visā vērtību ķēdē, tostarp lauksaimniecības tehnoloģiju uzņēmumus, pārtikas rūpniecību, mazumtirgotājus un patērētājus, ir pārbaudīti un apstiprināti;
• agro mežsaimniecības ieguvumi vides (īpaši augsnes), sociālās un ekonomiskās ilgtspējas jomā, kā arī šķēršļi tās ieviešanai un mehānismi to pārvarēšanai ir vispusīgāk izprasti un efektīvi izplatīti.

Agroekoloģijas prakses un agromežsaimniecība (zemes apsaimniekošanas prakse, kurā lauksaimniecības ainavās tiek integrēti koki un krūmi^[1]) ir pazīstamas ar to, ka tās uzlabo augsnes veselību, taupa ūdeni un sniedz ekonomiskus un vides ieguvumus, vienlaikus veicinot ļoti daudzveidīgus ainavas elementus, kas nodrošina ekosistēmu pakalpojumus un atbalsta lauksaimniecības zemju bioloģisko daudzveidību^[2]. Degradētu ainavu atjaunošana, izmantojot agromežsaimniecību, var palielināt kopienu noturību pret satricinājumiem, tostarp sausumu un pārtikas trūkumu, kā arī palīdzēt mazināt klimata pārmaiņas. Agroekoloģija un agromežsaimniecība arī uzlabo lauksaimnieku saimniecību rentabilitāti, apvienojot ekonomiskos ieguvumus ar vides ilgtspēju, saskaņā ar Lauksaimniecības un pārtikas vīziju.

Tomēr tās ieviešana ES joprojām ir ierobežota, galvenokārt lauksaimnieku zināšanu trūkuma un finansiālu apsvērumu dēļ. Sākotnējās izmaksas agromežsaimniecības sistēmu izveidei var būt augstas, un finansiālā atdeve var prasīt ilgāku laiku, salīdzinot ar tradicionālajām lauksaimniecības praksēm. Esošie uzņēmējdarbības modeļi un tradicionālā lauku saimniecību finansēšana bieži vien nav pielāgota ilgtermiņa, diversificētām sistēmām.

Ainavas pieeja var būtiski palīdzēt pārvarēt šķēršļus agromežsaimniecības ieviešanai ES un asociētajās valstīs, veicinot integrētu un ilgtspējīgu zemes apsaimniekošanas praksi plašākās teritorijās.

Priekšlikumiem jākoncentrējas uz agromežsaimniecības prakses īstenošanu ainavas mērogā, tiecoties palielināt ilgtspējīgas augsnes apsaimniekošanas prakses agromežsaimniecības sistēmās visās vērtību ķēdēs un teritoriālajos kontekstos. Priekšlikumos jāizmanto līdzdalības, starpdisciplināras un transdisciplināras pieejas, iesaistot dalībniekus visā vērtību ķēdē, tādējādi maksimāli palielinot ekoloģisko un sociālekonomisko ietekmi.

Lai gan parasti projekti ilgst četrus gadus, projektu ilgumam jāatbilst ilgākiem laika posmiem, kas nepieciešami agromežsaimniecībai un augsnes procesiem.

Priekšlikumiem:

• izmantojot starpdisciplināru, līdzdalības un daudzu iesaistīto pušu pieeju, kopīgi jāprojektē, jāizstrādā un jāpilotē lokāli pielāgotas agromežsaimniecības sistēmas ar ainavas pieeju, kas demonstrē augsnes veselības uzlabošanos dažādās atbilstošās pedoklimatiskajās zonās visā ES un asociētajās valstīs;
• jānovērtē un jāuzrauga agromežsaimniecības prakses ietekme uz augsnes veselību. Šim nolūkam jāizveido augsnes stāvokļa bāzes līnija teritorijās, kurās projekts darbosies, lai nodrošinātu precīzu augsnes veselības izmaiņu uzraudzību laika gaitā un pēc projekta beigām, izmantojot dažādas agromežsaimniecības apsaimniekošanas prakses. Darbībām jāļauj salīdzināt konvencionālās un bioloģiskās lauksaimniecības ietekmi;
• jānovērtē un jādemonstrē piedāvāto agromežsaimniecības sistēmu tehniskā, sociālā, ekonomiskā, kultūras un vides dzīvotspēja, kā arī to potenciālā mērogojamība un pārnesamība uz dažādiem kontekstiem;
• jāiesaista publiskā un privātā sektora dalībnieki, lai mobilizētu finansējumu, tostarp jaukto finansējumu, un izstrādātu un pārbaudītu ilgtermiņa, ilgtspējīgus uzņēmējdarbības modeļus, kas veicina pāreju uz mērogojamām agromežsaimniecības sistēmām;
• jāizstrādā ieteikumi par to, kā politikas un makroekonomiskais satvars varētu atbalstīt praktiski īstenojamus ieviešanas ceļus un vērtību ķēžu tīklus liela mēroga agromežsaimniecības izvēršanai;
• jānodrošina kapacitātes palielināšanas un apmācības iespējas visiem dalībniekiem visā vērtību ķēdē — tostarp lauksaimniekiem, konsultantiem, uzņēmumiem, patērētājiem un politikas veidotājiem —, koncentrējoties uz praktiskām prasmēm un izpratni par augsnes veselības uzlabošanu, efektīvu agromežsaimniecības pārvaldību, atbalstošiem uzņēmējdarbības modeļiem un stimuliem pārejas paātrināšanai.

Priekšlikumos jāīsteno daudzu iesaistīto pušu pieeja, lai nodrošinātu, ka tiek apvienotas zināšanas un vajadzības no dažādām nozarēm. Iesaistītajiem dalībniekiem jābūt lauksaimniekiem, meža lietotājiem, pētniekiem, zemes īpašniekiem vai zemes apsaimniekotājiem – gan no lauksaimniecības, gan mežsaimniecības nozarēm, nozarei (piem., SME), valsts pārvaldes iestādēm (kas atbildīgas gan par lauksaimniecības, gan mežsaimniecības jautājumiem), pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem (piem., patērētājiem, vides NVO).

Lai veicinātu un atvieglotu dažāda veida mazo dalībnieku iesaistīšanos, pieteikuma iesniedzēji var izmantot finansiālu atbalstu trešajām personām (FSTP), ko var sniegt, izmantojot konkursus vai, ja tas ir pienācīgi pamatots, bez uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus. Pieteikuma iesniedzējiem ieteicams iepazīties ar standarta nosacījumiem, kas izklāstīti Vispārīgo pielikumu B pielikumā, tostarp tiem, kas attiecas uz FSTP.

Priekšlikumiem jāaizpilda pētniecības un inovāciju (R&I) nepilnības, demonstrējot pievienoto vērtību un papildināmību ar iepriekšējiem/notiekošajiem ES finansētajiem R&I projektiem, tostarp Mission Soil dzīvajām laboratorijām. Priekšlikumos jāiekļauj īpaši uzdevumi un atbilstoši resursi koordinācijai ar attiecīgiem notiekošajiem un gaidāmajiem projektiem, ko finansē Horizon Europe partnerība Agroecology. Priekšlikumos jāiekļauj koordinācijas un sadarbības mehānismi un darbības ar mērķi izmantot sinerģiju un papildināmību, kas rada lielāku ietekmi uz augsnes veselību un paātrina agromežsaimniecības ieviešanu ES un asociētajās valstīs.

Attiecīgā gadījumā izmantojiet to atbilstošo dzīvo laboratoriju esamību, kas izveidotas citu ES finansētu darbību ietvaros, piemēram, Agroecology Partnership, lai palielinātu prakses mērogu no saimniecības līdz ainavas līmenim. Priekšlikumiem jādemonstrē ceļš uz zināšanu un rezultātu atvērtu piekļuvi, ilgmūžību, ilgtspēju un savietojamību , cieši sadarbojoties ar European Union Soil Observatory (EUSO) un projektu SoilWise. Jo īpaši priekšlikumos jānodrošina, ka attiecīgie dati, kartes un informācija var būt publiski pieejami, izmantojot EUSO. Jāpieliek konkrētas pūles, lai nodrošinātu, ka finansētā projekta kontekstā iegūtie dati ir FAIR (atrodami, pieejami, savietojami un atkārtoti izmantojami).

Šajā tēmā jāiesaista efektīvs sociālo un humanitāro zinātņu disciplīnu ieguldījums.

Šī darbība atbalsta 2023. gada jūlija Paziņojuma par ES misiju novērtējumu turpmākos pasākumus.

[1] Agromežsaimniecība | Eiropas Meža informācijas sistēma

[2] Agromežsaimniecība ainavu atjaunošanai