Šīs tēmas ietvaros veiktās darbības sekmēs Mission Soil mērķus un uzdevumus, kā arī sniegs ieguldījumu ES augsnes stratēģijas 2030. gadam, ES bioloģiskās daudzveidības stratēģijas 2030. gadam, Rīcības plāna nulles piesārņojumam, priekšlikuma Augsnes monitoringa un noturības direktīvai, Dzīvības zinātņu stratēģijas, Paziņojuma par biotehnoloģiju un bioinženierijas veicināšanu ES mērķu sasniegšanā, vienlaikus sniedzot ieguldījumu arī Lauksaimniecības un pārtikas vīzijas mērķos, kas saistīti ar augsnes apsaimniekošanas un vides snieguma uzlabošanu.

Paredzams, ka projektu rezultāti sniegs ieguldījumu visos turpmāk minētajos sagaidāmajos rezultātos:

• attīstīt, validēt un līdz TRL līmenim, kas gatavs tirgum, nogādāt inovatīvas, mērogojamas, ilgtspējīgas un izmaksu ziņā efektīvas biotehnoloģijas, jo īpaši tās, kurās izmantots augsnes mikrobioms, kas uzlabo kultūraugu kvalitāti un produktivitāti, vienlaikus attīrot augsni no piesārņojuma un uzlabojot augsnes veselību;
• attiecīgajām ieinteresētajām personām ir pieejami validēti, tirgum gatavi biotehnoloģiskie risinājumi augsnes attīrīšanai un augsnes veselības uzlabošanai, lai mazinātu atkarību no sintētiskajām ķimikālijām, kā arī palielinātu kultūraugu noturību un lauksaimniecības produktivitāti.

Eiropa saskaras ar pieaugošiem izaicinājumiem, ko rada augsnes degradācija, bioloģiskās daudzveidības zudums un klimata pārmaiņu paplašinošā ietekme. Šo problēmu risināšana ir būtiska, lai nodrošinātu pārtikas drošību un ilgtspējīgu zemes izmantošanu. Biotehnoloģiju integrācija var spēlēt pārveidojošu lomu šajā ziņā dažādos vides apstākļos un zemes izmantošanas veidos visā Eiropā. Turklāt biotehnoloģiju risinājumi, kas uzlabo augsnes veselību (piemēram, jauni bioloģiskas izcelsmes mēslošanas līdzekļi vai mikrobu inokulanti), var būtiski palielināt kultūraugu produktivitāti, atjaunojot augsnē būtiskas uzturvielas un mikrobu līdzsvaru. Visbeidzot, biotehnoloģiju risinājumi var nodrošināt inovatīvas metodes degradētu augšņu un zemju attīrīšanai un rehabilitācijai, tādējādi palielinot nepietiekami izmantoto teritoriju ekoloģisko un ekonomisko vērtību.

Priekšlikumiem ir jā:

• izstrādā, identificē, mērogo, pilotē un validē biotehnoloģiju risinājumus, īpaši izmantojot augsnes mikrobiomu (piemēram, jaunus bioloģiskas izcelsmes mēslošanas līdzekļus vai mikrobu inokulantus, bet ne tikai tos), kas sanē, atjauno un uzlabo augsnes veselību dažādos pedoklimatiskajos un kultūraugu audzēšanas apstākļos;
• risina šādus jautājumus: piesārņotu augšņu bioremediācija (t.i., no smagajiem metāliem, farmaceitiskajiem līdzekļiem, PFAS); augsnes organiskā oglekļa krājumu palielināšana, augsnes struktūras uzlabošana, lai veicinātu augsnes bioloģisko daudzveidību, ūdens aizturi un uzturvielu pieejamību; kopumā tam būtu jāveicina kultūraugu kvalitātes un produktivitātes uzlabošanās, nodrošinot augstāku un ilgtspējīgāku biomasas ražošanu;
• nodrošina, ka izstrādātie risinājumi ir mērogojami, ilgtspējīgi, rentabli un integrē aprites ekonomikas principus, lai veicinātu resursu efektivitāti un atbalstītu ilgtspējīgas augsnes apsaimniekošanas prakses;
• novērtē izstrādāto biotehnoloģisko risinājumu ekonomisko, vides un sociālo ietekmi; analizē to sociālekonomisko īstenojamību (tostarp izmaksu un ieguvumu analīzi, ieviešanas šķēršļus un tirgus potenciālu) un validē to mērogojamību un gatavību tirgum, sadarbojoties ar ieinteresētajām personām (piemēram, SME, lauksaimniekiem, nozari); risina problēmas, kas saistītas ar izstrādāto risinājumu vides stabilitāti un ilgtspēju, kā arī pielāgojamību mainīgiem vides apstākļiem;
• izstrādā integrētus ceļus gatavībai tirgum izstrādātajiem biotehnoloģiju risinājumiem, lai paātrinātu to drošu, efektīvu un sociāli pieņemtu ieviešanu. Ceļiem ir jānodrošina atbilstība normatīvajiem aktiem, tostarp riska novērtējuma apsvērumi, ieinteresēto personu iesaistes stratēģijas, tirgus pieņemšanas analīze un politikas prognozēšana.

Priekšlikumos ir jāīsteno "daudzu dalībnieku pieeja" (multi-actor approach) un jānodrošina visu attiecīgo vērtību ķēdes dalībnieku atbilstoša iesaiste, piemēram, akadēmiskās vides, pētniecības un tehnoloģiju organizāciju, mazo un vidējo uzņēmumu (tostarp jaunuzņēmumu), investoru, produktu izstrādātāju, intelektuālā īpašuma un juridisko konsultantu, ražošanas un izplatīšanas partneru, kā arī galalietotāju, piemēram, lauksaimnieku un praktiķu.

Priekšlikumos jāiekļauj īpašs uzdevums, atbilstoši resursi un plāns par to, kā tie sadarbosies ar citiem projektiem, kas finansēti šajā tēmā un citās saistītās tēmās. Tiem jāpiedalās kopīgās aktivitātēs, semināros, fokusa grupās vai sociālajās laboratorijās, kā arī jāorganizē kopīgas komunikācijas un izplatīšanas aktivitātes un jāparāda potenciāls mērogošanai un savstarpējai bagātināšanai. Pieteikuma iesniedzējiem jāplāno nepieciešamais budžets šo aktivitāšu segšanai.