Darbības šajā tematiskajā jomā palīdzēs virzīties uz Mission Soil un ES Augsnes stratēģijas 2030. gadam mērķu un uzdevumu sasniegšanu. Turklāt darbībām būtu jāsniedz ieguldījums arī Ilgtspējīgas attīstības mērķu^[1] ambīciju īstenošanā.

Paredzams, ka projektu rezultāti sniegs ieguldījumu visos turpmāk minētajos sagaidāmajos rezultātos:

• politikas veidotājiem un citām attiecīgajām ieinteresētajām personām ir uzlabota piekļuve zināšanām un kvantitatīviem datiem par augsnes degradācijas izmaiņām pēdējo gadsimtu līdz tūkstošgadu laikā dažādos pedoklimatiskajos reģionos, kā arī prognozēm par turpmākajām augsnes veselības tendencēm dažādos scenārijos;
• politikas veidotājiem, zemes apsaimniekotājiem un citām attiecīgajām ieinteresētajām personām ir padziļināta izpratne par ilgtermiņa virzītājspēkiem (un līdzībām un atšķirībām ar īstermiņa virzītājspēkiem) un augsnes degradācijas procesu ilgtermiņa sekām, tostarp to lomu klimata un bioloģiskās daudzveidības sistēmās, kā arī ūdens un barības vielu apritē, gan pagātnē, gan nākotnē;
• politikas veidotājiem un citām attiecīgajām ieinteresētajām personām ir paplašināta izpratne par sociālajiem un kultūras faktoriem, kas veicina vēsturisko augsnes degradāciju, un sabiedrības uztveri par augsnes degradāciju un augsnes veselību, kā arī uzlabota izpratne par augsnes degradācijas procesu ilgtermiņa sociālekonomiskajām sekām, piemēram, attiecībā uz ES lauksaimniecības konkurētspēju, gan pagātnē, gan nākotnē;
• iedzīvotāji ir labāk informēti par augsnes degradācijas ietekmi uz sabiedrību un ilgstošo atjaunošanās procesu, lai veicinātu paātrinātu ilgtspējīgas augsnes apsaimniekošanas prakses pieņemšanu.

Kopš lauksaimniecības pirmsākumiem cilvēku darbība visā pasaulē ir veicinājusi augsnes degradāciju, tostarp augsnes eroziju, augsnes sablīvēšanos un augsnes organiskā oglekļa zudumu, kā arī citas problēmas. Tas radīja problēmas lauksaimniekiem un zemes īpašniekiem, kā arī sabiedrībai kopumā. Tomēr mūsu zināšanas par augsnes veselības izmaiņām pēdējos gadsimtos līdz gadu tūkstošos ir ierobežotas, un pieejamās datu kopas aptver tikai pēdējās divas vai trīs desmitgades. Šis zināšanu trūkums kavē pilnīgu izpratni par augsnes degradācijas ilgtermiņa virzītājspēkiem un sekām, par uzlabotām nākotnes prognozēm attiecībā uz augsnes veselību dažādos klimata un zemes apsaimniekošanas izmaiņu scenārijos, par augsnes apsaimniekošanas prakses ilgtermiņa ietekmi, kā arī par to, kā cilvēku uzvedība var mainīties, lai pieņemtu pasākumus augsnes veselības uzlabošanai. Tas ir īpaši aktuāli turpmāko klimata pārmaiņu kontekstā.

Priekšlikumiem būtu:

• jāpēta pagātnes augsnes degradācijas procesi un to sociālekonomiskie, kultūras un dabas virzītājspēki un sekas dažādos pedoklimatiskajos reģionos, pamatojoties uz vairākiem pierādījumu avotiem, kas iegūti, piemēram, no vēsturiskiem dokumentiem, vēsturiskiem ierakstiem, arheoloģiskajiem datiem, nogulumu arhīviem, apraktām fosilajām augsnēm un arhivētiem augsnes un augu paraugiem;
• jāpiemēro, jāvalidē un jāveicina metodoloģiju izstrāde pagātnes augsnes veselības pētīšanai, izmantojot tādas metodes kā senās eDNS analīze, ziedputekšņi, sporas, vides radionuklīdi un citi aizstājējrādītāji, kā arī jāīsteno multiskalāra pieeja, lai integrētu šos datus pedoklimatisko reģionu mērogā;
• jāizmanto skaitliskie modeļi un digitālie rīki, lai rekonstruētu pagātnes augsnes degradācijas modeļus un prognozētu nākotnes tendences, kā arī jāizstrādā trajektorijas ilgtspējīgai augsnes apsaimniekošanai;
• jāveicina iedzīvotāju un ieinteresēto personu iesaistīšanās, aktīvi piedaloties datu vākšanā un datu analīzē ar pilsoniskās zinātnes iniciatīvām, kā arī jāveic komunikācijas un informētības veicināšanas pasākumi par augsnes veselības ilgtermiņa izmaiņām un augsnes degradācijas ietekmi uz sabiedrību.

Īstenojot šīs darbības, konsorcijiem jāstrādā starpdisciplinārā veidā, piesaistot disciplīnas, zināšanas un pieejas no augsnes zinātnēm, vides zinātnēm un sociālajām un humanitārajām zinātnēm (tostarp vēstures, arheoloģijas, socioloģijas un sociālās ģeogrāfijas).

Ņemot vērā šīs tēmas tvērumu, starptautiskā sadarbība tiek stingri atbalstīta, jo īpaši ar Ķīnu saskaņā ar EU-China Food, Agriculture and Biosolutions (FAB) vadošo iniciatīvu. Konkrētu tehnoloģiju izstrāde virs TRL 4 neietilpst šīs tēmas tvērumā.

Paredzams, ka priekšlikumi sadarbosies ar projektiem, kas finansēti saskaņā ar HORIZON-MISS-2025-05-SOIL-02: Social, economic and cultural drivers, and costs of land degradation, un balstīsies uz to rezultātiem. Priekšlikumiem arī jādemonstrē ceļš uz atvērto piekļuvi, ilgmūžību, ilgtspēju un zināšanu un rezultātu savietojamību, cieši sadarbojoties ar EU Soil Observatory un SoilWise projektu.

[1] Jo īpaši SDG 13 – Klimata pārmaiņas, un SDG 15 – Dzīvība uz zemes.