Šīs tēmas ietvaros veiktās darbības tieši veicinās Mission Soil mērķi līdz 2030. gadam izveidot 100 dzīvās laboratorijas un bākas, lai vadītu pāreju uz veselīgu augsni. Darbības arī sniegs ieguldījumu Cancer Mission mērķa sasniegšanā, proti: „līdz 2030. gadam uzlabot vairāk nekā 3 miljonu cilvēku dzīvi, izmantojot profilaksi, ārstēšanu un nodrošinot tiem, kurus skāris vēzis, tostarp viņu ģimenēm, iespēju dzīvot ilgāk un labāk”. Darbībām būtu arī jāveicina European Green Deal ambīciju un mērķu sasniegšana, jo īpaši EU Biodiversity Strategy for 2030, EU Soil Strategy for 2030, proposal for a Soil Monitoring and Resilience Directive, Zero Pollution Action Plan, Europe's Beating Cancer Plan, One Health approach, European Health Data Space, Chemicals Strategy for Sustainability, European Chemicals Industry Action Plan, kā arī Ilgtspējīgas attīstības mērķu^[1] sasniegšanu.

Paredzams, ka projektu rezultāti sniegs ieguldījumu visos turpmāk minētajos sagaidāmajos rezultātos:

• palielinātas spējas līdzdalības, starpdisciplinārai un transdisciplinārai pētniecībai un inovācijai, lai kopīgi radītu un ieviestu ekonomiski dzīvotspējīgus augsnes veselības risinājumus, kas pielāgoti augsnēm, kuras ir piesārņotas ar kancerogēnām vielām vai kurām draud šāds piesārņojums;
• padziļināta izpratne par vides ceļiem, pa kuriem šīs vielas ietekmē cilvēkus un pārtikas ķēdi, kā arī par saiknēm (virzītājspēkiem un procesiem) starp kancerogēnām vielām^[2] augsnē un vēža sastopamību, mirstību un izplatību cilvēku vidū.

Tiek lēsts, ka vides un arodveselības riski, kas saistīti ar vēzi, veido vairāk nekā 10% no kopējās vēža slimību sloga Eiropā, turklāt augsnes piesārņojums ar kancerogēnām vielām, piemēram, PFAS, un smagajiem metāliem, kā arsēns un kadmijs, rada būtiskas bažas par cilvēku un vides veselību^[3]. Tomēr sarežģītās attiecības starp zemes apsaimniekošanas praksi, augsnes cilmiezi, augsnes īpašībām un kancerogēno vielu klātbūtni joprojām lielā mērā nav zināmas. Turklāt pastāv ievērojamas zināšanu nepilnības attiecībā uz biomonitoringu, augsnes piesārņotāju bioakumulāciju un pārneses procesiem pārtikas ķēdē, ūdenī un gaisā, cilvēku saskares ceļiem un šādas saskares ietekmi uz vēža saslimstību, mirstību un izplatību.

Šīs tēmas ietvaros īstenojamo projektu mērķis ir paplašināt un papildināt Mission Soil dzīvo laboratoriju un bāku tīklu, kas aizsākts ar projektiem, kuri finansēti saskaņā ar Mission Soil 2023., 2024. un 2025. gada darba programmām, ar mērķi līdz 2030. gadam pakāpeniski izveidot 100 dzīvās laboratorijas un bākas, lai vadītu pāreju uz veselīgu augsni.

Mission Soil piedāvā jaunu pieeju pētniecībai un inovācijai augsnes veselības jomā, tostarp dzīvo laboratoriju ieviešanu. Dzīvajām laboratorijām ir potenciāls veicināt zaļu un taisnīgu pāreju, iesaistot vairākus dalībniekus reālās vietās vietējā/reģionālā līmenī, lai kopīgi radītu augsnes veselības risinājumus un panāktu liela mēroga ietekmi uz augsnes veselību un augsnes pārvaldību.

Dzīvās laboratorijas ir ilgtermiņa sadarbība starp vairākiem dalībniekiem, lai risinātu kopīgas augsnes veselības problēmas reālās vietās vietējā vai reģionālā līmenī (10 līdz 20 vietas katrā dzīvajā laboratorijā). Dzīvās laboratorijas var risināt augsnes veselības problēmas dažādos zemes izmantošanas veidos vai to starpā (lauksaimniecības, (pie)pilsētu, (pēc)rūpnieciskās, meža un (pus)dabiskās). Atkarībā no līmeņa, kādā darbojas katra dzīvā laboratorija, un konkrētā konteksta (piem., aptvertā zemes izmantošana vai risināmā augsnes veselības problēma), pieteikuma iesniedzēji izņēmuma kārtā var ierosināt dzīvās laboratorijas ar mazāku vietu skaitu. Atsevišķas vietas var būt saimniecības, meža īpašumi, pilsētu zaļās zonas, rūpnieciskās teritorijas utt. Vietas, kas ir priekšzīmīgas savā darbībā augsnes veselības uzlabošanas ziņā un kalpo kā risinājumu demonstrēšanas, apmācības un komunikācijas vietas, ir bākas. Bāku vietas var būt daļa no dzīvās laboratorijas vai atrasties ārpus tās. Paredzams, ka projekti, kas finansēti saskaņā ar šo tēmu, aizsāks līdzdalības procesu. Ja tiek balstīts uz esošiem procesiem, jaunajām ierosinātajām dzīvajām laboratorijām ir jāpapildina esošais Mission Soil Living Labs tīkls un jānodrošina unikāli projekta rezultāti. Lai gan vidēji projekti ilgst aptuveni četrus gadus, šīs tēmas ietvaros īstenojamo projektu ilgumam būtu jāpielāgojas ilgākiem laika posmiem, kas nepieciešami līdzdalības procesu izveidei un/vai augsnes procesu norisei.

Dalībnieki, kas strādā pie kopīgām augsnes veselības problēmām viena projekta dzīvo laboratoriju ietvaros un starp tām, varēs salīdzināt rezultātus, apmainīties ar labo praksi, validēt metodoloģijas, replicēt darbības un risinājumus, kā arī gūt labumu no savstarpējas bagātināšanās, tādējādi paātrinot pāreju uz kopīgo mērķi – augsnes veselības uzlabošanu.

Priekšlikumiem būtu:

• jāatbalsta četru līdz piecu uz pētniecību un inovāciju orientētu dzīvo laboratoriju izveide, lai tās sadarbotos dažādos zemes izmantošanas veidos, lai: 1) sniegtu uz pētījumiem balstītus sanācijas risinājumus augsnes piesārņojumam ar kancerogēnām vielām; 2) izpētītu saiknes starp kancerogēnām vielām^[2] augsnē un piesārņotāju pārnesi no augsnes uz cilvēkiem (piem., caur gaisu, ūdeni vai pārtikas ķēdi), kā arī ilgtermiņa ietekmi uz vēža saslimstību, mirstību un izplatību cilvēkiem. Ierosinātajiem risinājumiem jābūt pielāgotiem dažādiem vides, sociālekonomiskajiem un kultūras kontekstiem, kuros darbojas dzīvās laboratorijas. Dzīvajām laboratorijām jāatrodas vismaz trīs dažādās dalībvalstīs un/vai asociētajās valstīs. Īpaša uzmanība jāpievērš to reģioniem, kuros ir vislielākā vajadzība (kancerogēno vielu^[5] karstie punkti). Priekšlikumos jāizskaidro sadarbības pamatojums un mehānisms dzīvo laboratoriju ietvaros un starp tām;
• jāizveido starpdisciplināra, līdzdalības un vairāku dalībnieku pieeja dzīvajās laboratorijās, lai kopīgi īstenotu lokāli pielāgotus risinājumus kancerogēno vielu izolēšanai, imobilizēšanai, samazināšanai un/vai iznīcināšanai augsnē un no tās, kā arī lai uzraudzītu, kā šie risinājumi ietekmē kancerogēno vielu ceļus augsnē augsnes-ūdens-gaisa sasaistē, kā arī to mobilitāti un uzņemšanu pārtikas ķēdē;
• katrai dzīvajai laboratorijai jāizveido augsnes stāvokļa bāzes līnija (gan dabiski sastopamie, gan eksogēnie piesārņotāji), lai nodrošinātu precīzu augsnes veselības uzlabojumu uzraudzību laika gaitā un dažādās dzīvās laboratorijas vietās, kā arī pētniecībā balstītu sanācijas risinājumu ietekmi uz augsnes kancerogēno vielu ceļiem augsnes-ūdens-gaisa sasaistē un to mobilitāti un uzņemšanu pārtikas ķēdē. Par pamatu jāizmanto augsnes veselības rādītāju/deskriptoru kopums, kas priekšlikumā prezentēts Direktīvai par augsnes monitoringu un noturību; priekšlikumus var papildināt ar papildu rādītājiem, kas pielāgoti risināmajai augsnes veselības problēmai(-ām), pedoklimatiskajiem apstākļiem, zemes izmantošanai un citiem vietējiem/reģionālajiem faktoriem;
• jāanalizē piesārņotāju biopieejamās frakcijas, to potenciālā bioakumulācija kultūraugos; jāidentificē kritiskākie kancerogēno vielu saskares ceļi augsnē augsnes-ūdens-gaisa sasaistē un to mobilitāte un uzņemšana pārtikas ķēdē; jāanalizē to korelācija ar vēža saslimstību un izplatību cilvēkiem dažādās dzīvo laboratoriju vietās, izmantojot piesārņotāju biomonitoringu (atsevišķi un kombinācijā) cilvēkiem^[6], jāapvieno šis pētījums ar modelēšanu un dokumentāro izpēti, integrējot vides piesārņojuma datus ar veselības iznākumu datiem, piemēram, izmantojot biomonitoringa datus no Eiropas Cilvēku biomonitoringa iniciatīvas (HBM4EU) vai Partnerības ķīmisko vielu risku novērtēšanai (PARC), no reģionālajiem vai valsts vēža reģistriem un sadarbībā ar vietējām veselības aizsardzības iestādēm, pētniecības institūcijām un kopienu organizācijām;
• jādemonstrē ierosināto risinājumu tehniskā, sociālā, ekonomiskā, kultūras un vides dzīvotspēja, kā arī to potenciālā mērogojamība un pārnesamība uz dažādiem kontekstiem;
• jāidentificē augstas veiktspējas vietas, kuras var pārveidot par bākām. Jāiesaistās SOILL projektā, lai novērtētu šo bāku izaugsmi un attīstību un atbalstītu marķēšanas procesa izveidi, kas varētu oficiāli atzīt šīs priekšzīmīgās vietas par bākām;
• jāierosina stratēģijas (piem., finansiālas, organizatoriskas), lai nodrošinātu izveidoto dzīvo laboratoriju ilgtermiņa ilgtspēju pēc Horizon Europe finansējuma beigām. Stratēģijās jāiekļauj uzņēmējdarbības modeļi un darbības, kas ietver publiskā vai privātā finansējuma shēmu, finanšu instrumentu kombināciju, sadarbību ar vietējām iestādēm, sociālās ekonomikas subjektu, sociālo uzņēmumu, uzņēmējdarbības kopienu, SME iesaisti vai investoru un uzņēmēju piesaisti.

Saskaņā ar dzīvo laboratoriju būtību projektiem ir jāpieņem vairāku dalībnieku pieeja. Katrā dzīvajā laboratorijā iesaistītie dalībnieki var atšķirties atkarībā no tās unikālajām īpašībām, un tajos var ietilpt, cita starpā, pētnieki, zemes īpašnieki vai zemes apsaimniekotāji, nozares pārstāvji (piem., SME), valsts pārvaldes darbinieki un pilsoniskā sabiedrība (piem., patērētāji, vietējie iedzīvotāji, vides NVO, jauniešu organizācijas). Jāpievērš uzmanība tam, lai aprakstītu dzīvajās laboratorijās iesaistīto dažādo dalībnieku spējas, lomas un resursus. Sagaidāms efektīvs sociālo un humanitāro zinātņu (SSH) ieguldījums, lai veicinātu sociālo inovāciju, zināšanu pārnesi un sociokulturālās un uzvedības izmaiņas.

Lai veicinātu un atvieglotu dažāda veida dalībnieku iesaistīšanos dzīvajās laboratorijās, pieteikuma iesniedzējiem tiek atgādināts par dažādiem līdzdalības veidiem, kas iespējami projektā saskaņā ar Horizon Europe. Tas ietver ne tikai labuma guvējus (vai to saistītās vienības), bet arī asociētos partnerus, trešās personas, kas sniedz ieguldījumu natūrā, apakšuzņēmējus un finansiālā atbalsta saņēmējus trešajām personām^[7]. Finansiālu atbalstu trešajām personām (FSTP), lai veicinātu mazo dalībnieku (piem., zemes apsaimniekotāju, zemes īpašnieku, SME vai pilsoniskās sabiedrības) aktīvu iesaistīšanos vienā vai vairākās projekta dzīvajās laboratorijās, var sniegt, izmantojot uzaicinājumus, vai, ja tas ir pienācīgi pamatots, bez uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus. Atbalstāmās darbības, kuras var finansēt, ietver tās, kas saistītas ar vietas apsaimniekošanu, ieviešanu vai augsnes veselības risinājumu uzraudzību, piemēram, stundas likmes par datu vākšanu, paraugu ņemšanu vai dalību pasākumos, zināšanu apmaiņu, kapacitātes palielināšanu vai demonstrēšanas un informētības iniciatīvas, kā arī aprīkojumu un kompensāciju par ražošanas zudumiem. Pieteikuma iesniedzējiem ieteicams iepazīties ar standarta nosacījumiem, kas izklāstīti Vispārīgo pielikumu B pielikumā, tostarp tiem, kas attiecas uz FSTP.

Jāparedz īpaši uzdevumi un atbilstoši resursi sadarbībai ar SOILL – struktūru, kas izveidota, lai atbalstītu augsnes veselības dzīvās laboratorijas un bākas, un kas piedāvā būtiskas kapacitātes palielināšanas iespējas dzīvo laboratoriju dalībniekiem. Pieteikuma iesniedzēji var izmantot SOILL pakalpojumus jau priekšlikuma sagatavošanas posmā.

Pieteikuma iesniedzējiem jāņem vērā darbs, kas veikts saistītajos ES projektos, tostarp par endokrīnās sistēmas bojātājiem un veselību (EURION un ENKORE), mikro- un nanoplastmasu un veselību (CUSP), PFAS (PROMISCES, SCENARIOS un ZeroPM), augsnes piesārņojumu (ARAGORN) un citiem attiecīgiem Mission Soil projektiem. Jāņem vērā arī Vēža zināšanu centra (Knowledge Centre on Cancer) veiktais darbs.

Jāparedz īpaši uzdevumi un atbilstoši resursi sadarbībai ar EU Soil Observatory (EUSO) un citiem attiecīgiem Mission Soil projektiem. Jo īpaši priekšlikumos jānodrošina, ka attiecīgie dati, kartes un informācija var būt publiski pieejami, izmantojot EUSO kartes, un informācija var būt publiski pieejama, izmantojot EUSO un Vēža datu telpu. Priekšlikumos jānodrošina, ka priekšlikuma ietvaros ģenerētie ķīmisko vielu dati var tikt kopīgoti Ķīmisko vielu kopējā datu platformā un tās pakalpojumos, piemēram, IPCHEM un vides ilgtspējas datubāzē. Jāpieliek konkrētas pūles, lai nodrošinātu, ka finansētā projekta kontekstā iegūtie dati ir FAIR (atrodami, pieejami, savietojami un atkārtoti izmantojami).

Šī darbība atbalsta 2023. gada jūlija Paziņojuma par ES misiju novērtējumu turpmākos pasākumus.

[1] Jo īpaši SDG 3 – Labas veselības un labklājības nodrošināšana, un SDG 15 – Dzīvība uz zemes.

[2] Piemēram, PFAS, smagie metāli un pesticīdi.

[3] Vēža uzveikšana — Eiropas vides loma — Eiropas Vides aģentūra

[4] Piemēram, PFAS, smagie metāli un pesticīdi.

[5] PFAS piesārņojums un augsnes sanācija (Signāls) | Eiropas nulles piesārņojuma informācijas paneļi

[6] Pētniekiem jānodrošina, ka dalībnieki pilnībā apzinās pētījuma mērķi, riskus un ieguvumus, un pirms turpināšanas jāsaņem viņu piekrišana.

[7] Lai izpētītu visas iespējas, tostarp to, kāda veida izmaksas un darbības ir tiesīgas saņemt finansējumu saskaņā ar Horizon Europe, pieteikuma iesniedzējiem jāatsaucas uz AGA – Anotēto paraugdotācijas nolīgumu https://ec.europa.eu/info/funding-tenders/opportunities/docs/2021-2027/common/guidance/aga_en.pdf