Ja saraksts.lv tev šodien noderēja, atbalsti tā uzturēšanu — arī daži eiro palīdz. Atbalstīt

Granti — projektu finansējums, kas nav jāatmaksā

Atvērtie un gaidāmie grantu konkursi vienuviet: 🇪🇺 ES Finansējuma un konkursu portāls (Apvārsnis Eiropa, LIFE, Erasmus+, Digitālā Eiropa u.c.) un 🇱🇻 Sabiedrības integrācijas fonds. ES konkursu nosaukumi latviski ir 626 no 626; tie ir mašīntulkojumi, un katrā konkursā ir poga uz oriģinālu. 346 konkursiem ir tieša saite uz pieteikuma iesniegšanu.

Atvērti: 353 Gaidāmie: 266 Izsludinātais finansējums: 16 mljrd. € Atjaunots: 2026-09-11 22:20 UTC ES dati: 2026-09-11 22:20 UTC
← Atpakaļ uz sarakstu
Apvārsnis Eiropa 🇪🇺 ES portāls ⚡ Klimats, enerģētika un transports gaidāms

Inovatīvu notekūdeņu apsaimniekošanas, attīrīšanas un valorizācijas risinājumu ieviešana Eiropas pilsētās un reģionos klimata pārmaiņu kontekstā

Kopīgs uzsaukums starp Climate-Neutral and Smart Cities Mission un Adaptation to Climate Change Mission · HORIZON-MISS-2027-07

Atvērt ES portālā ↗ Pieteikšanās vēl nav atvērta. Iesniegšanas sistēma parādās, kad konkurss atveras. Rādīt oriģinālu angliski

Termiņš2027-09-22 — vēl 375 dienas
atvērs 2027-02-09
Kam der👥 Vajag konsorciju
inovācijas darbība
Finansējums29 milj. €
≈ 3 granti
Viens grants9,5 milj. €
TRL7–8

Ko projektam jāsasniedz

Paredzams, ka projekti sniegs ieguldījumu visos turpmāk minētajos rezultātos:

  • Pilsētas un reģioni ir nodrošināti ar inovatīvām praksēm pilsētu notekūdeņu apsaimniekošanā, kas pielāgotas klimata pārmaiņām, ņemot vērā: energoefektivitāti, enerģijas un otrreizējo izejvielu reģenerāciju un ūdens atkārtotu izmantošanu, tostarp atjaunojamās enerģijas ražošanas un otrreizējo resursu ieguves iespējas, kas īstenotas pilsētas un reģionālā līmenī.
  • Pilsētās un reģionos tiek izvietota un mērogota ūdens, lietus ūdens un notekūdeņu attīrīšanas infrastruktūra un pārvaldības risinājumi, kam ir pozitīva ietekme uz pielāgošanos klimata pārmaiņām, bioloģisko daudzveidību, gaisa un ūdens piesārņojuma samazināšanu, resursu valorizāciju un energoefektivitāti.
  • Tiek izplatītas zināšanas par inovatīvām praksēm, pārvaldības un uzņēmējdarbības modeļiem integrētai (notek)ūdeņu apsaimniekošanai klimata pārmaiņu kontekstā attiecīgo ieinteresēto personu grupās, lai veicinātu efektīvu replicēšanu un mērogošanu.
  • Tiek izstrādātas praktiski izmantojamas atziņas, lai atbalstītu Eiropas pilsētas un reģionus galveno administratīvo, pārvaldības un finansēšanas šķēršļu novēršanā lietus ūdens un notekūdeņu apsaimniekošanā, resursu (otrreizējo izejvielu, ūdens un enerģijas) reģenerācijā un to (tirgus) valorizācijā.

Ko jādara

Šī tēma atbalsta EU Mission Climate-Neutral Smart Cities, EU Mission on Adaptation to Climate Change, kā arī ES Circular Cities and Regions Initiative (CCRI) īstenošanu. Tās mērķis ir atbalstīt ūdenssaimniecības nozari Eiropas pilsētās un reģionos, paātrinot to pāreju uz klimatneitralitāti, klimatnoturību un aprites ekonomiku.

Pārstrādātā ES Pilsētu notekūdeņu attīrīšanas direktīva[1] ievieš jaunas prasības attiecībā uz enerģētisko neitralitāti valsts līmenī pilsētu notekūdeņu attīrīšanas iekārtām (UWWTPs), kas apkalpo vairāk nekā 10 000 iedzīvotāju ekvivalentu. Tā arī pieprasa izstrādāt lietusūdens pārplūdes pārvaldības plānus un apsvērt aprites ekonomikas pasākumus, lai veicinātu slāpekļa, fosfora un ūdens atkārtotu izmantošanu.

Ieguldījumi notekūdeņu infrastruktūrā ir nozīmīgi izdevumi, kas parasti attiecas tikai uz savākšanas un attīrīšanas aspektiem. Lai šādus ieguldījumus izmantotu pēc iespējas efektīvāk, ir būtiski pieņemt holistisku un integrētu pieeju. Apvienojot atziņas par zemes izmantošanu, notekūdeņu īpašībām un zināšanas par kanalizācijas sistēmām, mēs varam labāk pārvaldīt lietusūdens noteci ekstremālos laikapstākļos, optimizēt resursu, piemēram, otrreizējo izejvielu, ūdens un enerģijas, atgūšanu un novērst piesārņojuma incidentus, kas saistīti ar lietusūdens pārplūdēm. Turklāt reģionālās pieejas iekļaušana varētu ļaut mazākām notekūdeņu apsaimniekošanas iestādēm efektīvāk koplietot resursus.

Lai risinātu šīs vajadzības, no projektu pieteikumiem tiek prasīts izstrādāt integrētas pieejas, kas risina vismaz trīs no šādiem aspektiem:

  • Demonstrēt dabā balstītus risinājumus, piemēram, apzaļumotus grāvjus, attīrīšanas mitrājus un uzkrāšanas dīķus, kas izstrādāti bioloģiskās daudzveidības atbalstam un infiltrācijas veicināšanai, un, kur iespējams, lietusūdens savākšanai atkārtotai izmantošanai pilsētas un reģionālā līmenī, vienlaikus risinot klimata pārmaiņu ietekmi.
  • Īstenot ilgtspējīgas pilsētvides drenāžas principus un zaļi zilos lietusūdens pārvaldības risinājumus, lai novērstu un samazinātu piesārņojumu no lietus un vētras ūdeņiem, tostarp ekstremālu laikapstākļu laikā.
  • Īstenot energoefektivitātes un atgūšanas pasākumus un tehnoloģijas kanalizācijas sistēmās un/vai vienā vai vairākās UWWTPs, lai samazinātu siltumnīcefekta gāzu un gaisa piesārņotāju emisijas, apvienojot resursus; tas var ietvert atjaunojamo enerģiju no saules enerģijas ražošanas, siltuma atgūšanu vai biogāzes ražošanu no dūņām.
  • Izpētīt resursu apvienošanu reģionālā līmenī, lai racionalizētu ieguldījumus resursu atgūšanas tehnoloģijās un risinātu saistītos regulatīvos šķēršļus, izmantojot vietējos atkritumu statusa izbeigšanas kritērijus.

Visiem projektiem ir jārisina visi turpmāk minētie aspekti:

  • iekļaut risinājumus (notek)ūdens atkārtotai izmantošanai, risinot pieaugošo spiedienu uz ūdens resursu pieejamību.
  • konceptualizēt, īstenot un pārbaudīt iespējamās pilsētu notekūdeņu attīrīšanas, valorizācijas un atkārtotas izmantošanas procesu kombinācijas izvēlētās Eiropas pilsētās un reģionos (dēvēti par „demonstrētājiem”).
  • identificēt labvēlīgus nosacījumus, piemēram, tiesiskos, regulatīvos, politikas, pārvaldības un finansēšanas nosacījumus, kas atbalsta šo pārbaudīto risinājumu ieviešanu citās Eiropas pilsētās un reģionos (tā sauktie „replikatori”).
  • izstrādāt praktiski izmantojamas atziņas, kuras Eiropas pilsētas un reģioni var izmantot, lai pārvarētu šķēršļus notekūdeņu atkārtotai izmantošanai un valorizācijai, kā arī ļautu turpmāku replikāciju un mērogošanu.

Katrā projektā, kas tiek finansēts saskaņā ar šo tēmu, jāiesaistās vienībām no vismaz četrām pilsētām vai reģioniem, katrai no citas dalībvalsts vai asociētās valsts, ar praktisko testēšanu vismaz divās demonstrētāju pilsētās/reģionos un sadarbību ar vismaz divām replikatoru pilsētām/reģioniem, lai identificētu labvēlīgus nosacījumus plašākai ieviešanai. Iesaistītajās pilsētās vai reģionos vietējai ūdenssaimniecības organizācijai jābūt konsorcija sastāvā. Vismaz vienai vienībai katrā projektā jābūt no vienas no 112 pilsētām, kas izvēlētas EU Mission on Climate-neutral and Smart Cities[2], un vismaz vienai jābūt no Adaptation Mission Charter parakstītājas[3].

Projekti tiek mudināti iesaistīties klasteru veidošanas aktivitātēs ar citiem attiecīgiem Horizon Europe projektiem, kuriem ir kopīga tēma un kuri risina līdzīgas problēmas, un/vai ir saistīti ar Climate Neutral and Smart Cities un Climate Adaptation misijām, kā arī CCRI. Šajā nolūkā pieteikumos jāiekļauj īpašs uzdevums, jāpiešķir atbilstoši resursi un jāizstrādā sadarbības plāns ar attiecīgajiem projektiem, partneriem un iniciatīvām. Turklāt ir sagaidāms, ka pieteikumi nodrošinās, ka to izplatīšanas un izmantošanas stratēģijās ir iekļautas īpašas (un, iespējams, kopīgas) darbības rezultātu un gūto atziņu popularizēšanai attiecīgajās platformās, piemēram, Cities Mission Platform, Mission on Adaptation Platform[4] un CCRI tīmekļa vietnē, kā arī izmantojot saistītos kanālus. Šādas aktivitātes veicinās zināšanu apmaiņu, mudinās uz risinājumu replikāciju un pārņemšanu, kā arī maksimāli palielinās ietekmi. Sinerģija ir jāizpēta un, attiecīgā gadījumā, jāīsteno ar citām attiecīgām iniciatīvām, piemēram, Green City Accord, European Urban Initiative, Hubs4Circularity, Covenant of Mayors Europe un New European Bauhaus.

Pieteikumos ir jānodrošina pienācīga uzmanība Pilsētu notekūdeņu attīrīšanas direktīvas prasībām, kā arī darbam, kas veikts vai tiek veikts citos attiecīgos Horizon Europe finansētos projektos, tostarp saskaņā ar Water4All līdzfinansēto partnerību, un jāņem vērā European Water Resilience Strategy.

Šī darbība atbalsta 2023. gada jūlija paziņojuma par ES misiju novērtējumu[5] turpmākos pasākumus.

Īpašās prasības pieteikuma iesniedzējam

Ir spēkā šādi papildu atbilstības kritēriji:

Kā labuma guvējiem ir jāpiedalās vienībām no vismaz četrām pilsētām vai reģioniem, katrai no citas dalībvalsts vai asociētās valsts. Vismaz vienai vienībai katrā projektā ir jābūt no vienas no 112 pilsētām, kas atlasītas EU Mission on Climate-neutral and Smart Cities EU Mission on Climate-Neutral and Smart Cities mērķis ir līdz 2030. gadam nodrošināt 100 klimatneitrālas un viedas pilsētas un nodrošināt, ka šīs pilsētas darbojas kā eksperimentu un inovāciju centri, lai dotu iespēju visām Eiropas pilsētām sekot šim piemēram līdz 2050. gadam. 2022. gada 28. aprīlī Komisija paziņoja 100 ES pilsētas, kas piedalīsies misijā. Turklāt 12 pilsētas ir atlasītas no valstīm, kas ir asociētas vai kuru asociēšana ir paredzēta Horizon Europe programmā. un vismaz vienai ir jābūt no Adaptation Mission Charter parakstītājas Skatiet hartas parakstītāju sarakstu https://climate-adapt.eea.europa.eu/en/mission/the-mission/regions-and-local-authoritie.

aprakstīts Annex B darba programmas vispārīgajos pielikumos.

Kvalifikācija un finansiālā spēja

Konkursa tekstā šī prasība netiek aprakstīta — tā ir vienāda visai programmai (darba programmas C pielikums). Praksē: finansiālo spēju pārbauda tikai koordinatoram un tikai tad, ja pieprasītais ES ieguldījums pārsniedz 500 000 €; publiskajām iestādēm, augstskolām un starptautiskām organizācijām to nepārbauda. Darbības spēju vērtē pēc pieteikumā aprakstītās komandas un pieredzes. Tas ir vispārējs skaidrojums, ne šī konkursa teksts.

Avots un licence. Oriģinālais konkursa teksts ↗ — © Eiropas Savienība, 1995–2026, CC BY 4.0. Teksts šeit ir sakārtots pa sadaļām un attīrīts no noformējuma (grozīts). Latviskojums ir mašīntulkojums un arī skaitās grozījums; kļūdas tulkojumā ir mūsu, ne Eiropas Komisijas. Juridiski saistošs ir tikai oriģināls.