Paredzams, ka projekti sniegs ieguldījumu visos turpmāk minētajos rezultātos:

• Tādu pieeju, rīku un metožu izstrāde, kā un kur atjaunot, palielināt un uzturēt pilsētas zaļo zonu un koku vainagu segumu, lai panāktu vislielāko pozitīvo ietekmi uz klimata pārmaiņu mazināšanu, pielāgošanos tām un noturību, bioloģisko daudzveidību, augsnes, gaisa un ūdens kvalitāti, dzīves kvalitāti un cilvēku veselību.
• Risinājumu pārņemšana un ieviešana pilsētas zaļās zonas un koku vainagu seguma kartēšanai, atjaunošanai, palielināšanai un uzturēšanai, izmantojot izmēģinājuma vietas vadošajās pilsētās, tostarp gar pilsētas transporta tīkliem^[1].
• Izmēģinājuma vietās ieviesto risinājumu vides, ekonomiskās, sociālās un veselības ietekmes uzraudzība, novērtēšana un izvērtēšana, tostarp blakusieguvumu un kompromisu apzināšana.
• Rezultātu izplatīšana pilsētām, kas seko piemēram, un attiecīgajām mērķgrupām citās valstīs un pilsētās.

Lai sasniegtu paredzētos rezultātus, no atsevišķiem projektiem tiks prasīts risināt visus turpmāk minētos aspektus, ar vismaz trim aspektiem katrā izmēģinājuma vietā:

• Izstrādāt un pārbaudīt pieejas, rīkus un metodes, lai izprastu, kā dažādi pilsētas zaļo zonu un koku vainagu seguma modeļi ietekmē vietējo temperatūras regulēšanu / siltuma salas efektu, bioloģisko daudzveidību, ūdens trūkumu, lietus ūdens un zemes nogruvumu pārvaldību, vietējo gaisa kvalitāti; un kā pilsētas zaļo zonu un koku vainagu seguma sadalījuma / daudzuma / kvalitātes / savienojamības maiņa / palielināšana varētu palīdzēt veidot noturīgākas un bioloģiski daudzveidīgākas pilsētvides ekosistēmas.
• Apzināt šķēršļus un barjeras, kas ierobežo pilsētas zaļo zonu attīstību un koku stādīšanu / uzturēšanu, tostarp pārvaldības aspektus, saskarnes problēmas starp zaļajām struktūrām un pazemes infrastruktūru (pazemes caurulēm u.c.), kā arī vispārējo sakņu augšanu un izdzīvošanu, ūdens trūkumu un vietējo koku stādu piegādes deficītu. Izstrādāt inovatīvus risinājumus, kas novērš šādas barjeras un nodrošina pilsētas zaļo zonu un koku ilgtspēju.
• Izstrādāt inovatīvus pasākumus un prakses pilsētas zaļo zonu un koku vainagu seguma palielināšanai, ņemot vērā, kāda veida koki vai citi augi ir vispiemērotākie vietējās bioloģiskās daudzveidības uzlabošanai, prioritāti piešķirot vietējām sugām, atbalstot klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām, samazinot gaisa piesārņojumu, uzlabojot cilvēku veselību un dzīves kvalitāti, vienlaikus nodrošinot savienojamību, lai izvairītos no izolētiem vai fragmentāriem risinājumiem.
• Izpētīt daudzfunkcionālus risinājumus, pievēršoties infrastruktūrai un pilsētplānošanai, kas var sniegt papildu ieguvumus tādās jomās kā lietus ūdens pārvaldība, bioloģiskās daudzveidības uzlabošana, rekreācijas telpu nodrošināšana, patvērums no ekstremāliem laikapstākļiem, nevienlīdzīgas piekļuves dabai samazināšana, gaisa kvalitātes uzlabošana, trokšņa samazināšana, pieejamības uzlabošana.

Projektiem ir jārisina visi turpmāk minētie aspekti:

• īstenot inovatīvus pasākumus un prakses, lai palielinātu pilsētas zaļās zonas un/vai koku vainagu segumu vismaz divās izmēģinājuma vietās divās vadošajās pilsētās, tostarp vismaz vienā izmēģinājuma vietā gar pilsētas transporta tīklu vai apbūvētā vidē.
• iesaistīt vietējās kopienas, tostarp nelabvēlīgā situācijā esošas grupas, un vietējās ieinteresētās personas, tostarp publiskos un privātos zemes un īpašumu īpašniekus, šo pasākumu un prakšu izstrādē un attīstībā.
• uzraudzīt, izvērtēt un novērtēt izmēģinājuma vietās veikto pasākumu ietekmi uz vidi, ekonomiku, sabiedrību un veselību^[2].
• izklāstīt plānus centienu ilgtspējas un mantojuma nodrošināšanai pēc projekta darbības beigām.

Katrā projektā, kas tiek finansēts saskaņā ar šo tēmu, ir jāiesaista vienības^[3] no vismaz četrām pilsētām, katra no citas dalībvalsts vai asociētās valsts. Vismaz vienai no četrām pilsētām ir jābūt vienai no 112 pilsētām, kas atlasītas EU Mission on Climate-neutral and Smart Cities^[4], un vismaz vienai ir jābūt Adaptation Mission Charter^[5] parakstītājai. Izmēģinājuma vietas jāizveido vismaz divās vadošajās pilsētās, un jānotiek strukturētai sadarbībai ar vismaz divām sekojošajām pilsētām, lai dalītos ar labāko praksi. Priekšlikumos jāpārskata, jābalstās uz un jāsavienojas ar citiem attiecīgiem projektiem, ko finansē Horizon Europe, Horizon 2020 un LIFE, lai izvairītos no pārklāšanās vai pretrunīgiem secinājumiem^[6].

Lai palielinātu ietekmi un saskaņotību, priekšlikumos jāiekļauj mehānisms un resursi, lai izveidotu operatīvas saites un sadarbību/koordināciju ar ‘Climate-Neutral Smart cities’ Mission platform, Adaptation Mission Implementation Platform^[7] un 'New European Bauhaus hub for results and impact'. Sadarbība ar šīm platformām ir būtiska, un projektiem ir jānodrošina, ka priekšlikuma darba plānā ir iekļauti atbilstoši noteikumi par darbībām un resursiem, kuru mērķis ir īstenot šo sadarbību.

Atlasītie projekti iesaistīsies klasteru aktivitātēs ar citiem attiecīgiem projektiem, kas tiek atbalstīti saskaņā ar Climate-Neutral and Smart Cities un Climate Adaption Missions, kā arī New European Bauhaus Facility, lai veicinātu sinerģiju un savstarpēju papildināmību. Sinerģija jāizpēta un, attiecīgā gadījumā, jāīsteno arī ar citām attiecīgām iniciatīvām, piemēram, Green City Accord, European Green Capital / Leaf Awards, LIFE projektiem, European Urban Initiative un Covenant of Mayors.

Šī darbība atbalsta 2023. gada jūlija paziņojuma par EU Missions novērtējumu turpmākos pasākumus^[8]. Tā arī atbalsta Nature Restoration Regulation īstenošanu.