Paredzams, ka projektu rezultāti sniegs ieguldījumu šādos iznākumos:

Atbalstītajiem pēcdoktorantūras stipendiātiem

• Paplašināts pētniecības un pārnesamo prasmju un kompetenču kopums, kas uzlabo MSCA pēcdoktorantūras stipendiātu nodarbinātību un karjeras izredzes akadēmiskajā vidē un ārpus tās;
• Jauna domāšana un pieejas pētniecības un inovācijas darbam, kas veidojušās starptautiskā, starpnozaru un starpdisciplinārā pieredzē;
• Uzlabotas sadarbības un komunikācijas spējas ar zinātniskajiem kolēģiem, kā arī ar plašāku sabiedrību, kas palielinās un paplašinās pētniecības un inovācijas ietekmi.

Iesaistītajām organizācijām

• Uzlabota pētnieku darba apstākļu saskaņošana saskaņā ar principiem, kas izklāstīti Eiropas pētnieku hartā;
• Uzlabota pētniecības apmācības un uzraudzības kvalitāte un ilgtspēja;
• Palielināta iesaistītās(-o) organizācijas(-u) globālā pievilcība, redzamība un reputācija;
• Stiprināta pētniecības un inovācijas kapacitāte un rezultāti iesaistītajās organizācijās; labāka zināšanu pārnese;
• Regulāra pētniecības rezultātu atgriezeniskā saite iesaistīto organizāciju mācību un izglītības procesā.

Pēcdoktorantūras stipendijas tiks piešķirtas izciliem pētniekiem, kuri īsteno starptautisko mobilitāti. Pieteikumus kopīgi iesniegs pētnieks un saņēmēja organizācija akadēmiskajā vai neakadēmiskajā sektorā.

Pēcdoktorantūras stipendijas var tikt īstenotas Eiropā (t.i., ES dalībvalstī vai Horizon Europe asociētajā valstī) vai trešajā valstī, kas nav asociēta ar Horizon Europe:

• Eiropas pēcdoktorantūras stipendijas ir pieejamas jebkuras valstspiederības pētniekiem, kuri vēlas iesaistīties pētniecības un inovācijas projektos, ierodoties Eiropā no jebkuras pasaules valsts vai pārvietojoties Eiropas ietvaros. Šo stipendiju standarta ilgumam jābūt no 12 līdz 24 mēnešiem.
• Globālās pēcdoktorantūras stipendijas ir pieejamas Eiropas valstspiederīgajiem vai pastāvīgajiem iedzīvotājiem^[1], kuri vēlas iesaistīties pētniecības un inovācijas projektos ar organizācijām ārpus ES dalībvalstīm un Horizon Europe asociētajām valstīm. Šīm stipendijām ir nepieciešams izbraukuma posms vismaz 12 un maksimāli 24 mēnešu garumā trešajā valstī, kas nav asociēta, un obligāts 12 mēnešu atgriešanās posms uzņemošajā organizācijā, kas atrodas ES dalībvalstī vai Horizon Europe asociētajā valstī.

Īpaši atbilstības nosacījumi attiecas uz MSCA pēcdoktorantūras stipendijām pētniecības jomās, kuras aptver Euratom Research and Training Programme ^[1].

Komandējumi

Pētnieki, kuri saņem pēcdoktorantūras stipendiju, var izvēlēties iekļaut komandējuma posmu savas stipendijas kopējā ilguma ietvaros jebkurā pasaules valstī. Komandējuma posms var būt viens periods vai sadalīts īsākos mobilitātes periodos.

Eiropas pēcdoktorantūras stipendijām komandējumi nedrīkst pārsniegt pusi no pieprasītā darbības ilguma (izslēdzot no darbības ilguma jebkuru papildu periodu neakadēmiskajai praksei), un tiem jāatbilst projekta mērķiem, sniedzot būtisku pievienoto vērtību un ietekmi uz stipendiju.

Globālajām pēcdoktorantūras stipendijām izvēles komandējumi ir atļauti līdz pusei no izbraukuma posma. Maksimāli trīs mēnešus no šādiem komandējumiem var pavadīt projekta sākumā pie saņēmēja organizācijas (vai ar saņēmēju saistītajiem partneriem), ļaujot pētniekam pavadīt laiku tur pirms došanās pie saistītā partnera trešajā valstī. Šis maksimāli trīs mēnešu periods tiks uzskatīts par daļu no izbraukuma posma.

Komandējumi nevar notikt obligātā divpadsmit mēnešu atgriešanās perioda laikā uzņemošajā organizācijā ES dalībvalstī vai Horizon Europe asociētajā valstī.

Prakse neakadēmiskajā sektorā

Pēcdoktorantūras stipendijas var nodrošināt papildu periodu līdz sešiem mēnešiem, lai atbalstītu pētniekus, kuri izvēlas praksi projekta beigās, lai strādātu pie pētniecības un inovācijas projektiem organizācijā no neakadēmiskā sektora, kas izveidota ES dalībvalstī vai Horizon Europe asociētajā valstī^[3]. Lai gan šī iespēja ir pieejama arī stipendiātiem, kas pieņemti darbā neakadēmiskajā sektorā, šāda prakse ir jāīsteno citā neakadēmiskajā uzņemošajā organizācijā, kas izveidota ES dalībvalstī vai Horizon Europe asociētajā valstī^[4]. Pieprasījumam pēc šādas neakadēmiskās prakses jābūt neatņemamai pieteikuma sastāvdaļai, izskaidrojot pievienoto vērtību projektam un pētnieka karjeras attīstībai, un tas tiks pakļauts izvērtēšanai. Šis stimuls ir vērsts uz karjeras pāreju veicināšanu starp sektoriem un organizācijām, tādējādi stimulējot inovāciju un zināšanu pārnesi, vienlaikus paplašinot karjeras iespējas pētniekiem.

Ja prakse neatbilst prasībām (notiek akadēmiskajā organizācijā vai trešajā valstī), pieteikums tiks izvērtēts, neņemot vērā praksi. Tas var ietekmēt galīgo vērtējumu.

Apmācību aktivitātes

Apmācību aktivitātēm, kas tiek īstenotas pēcdoktorantūras stipendiju ietvaros, jāintegrē galvenās pārnesamās prasmes un kompetences, kas kopīgas visām jomām, tostarp digitālās (piemēram, ģeneratīvais AI), un jāveicina atvērtās zinātnes kultūra, zināšanu valorizācija^[5], un, ja piemērojams, inovācija un uzņēmējdarbība, kā arī laba zinātniskā prakse, piemēram, pētniecības integritāte. Jo īpaši pēcdoktorantūras stipendijām vajadzētu dot iespēju stipendiātiem veidot karjeru pētniecībā un pienācīgi sagatavot viņus pastiprinātai pētniecības sadarbībai un informācijas apmaiņai, ko nodrošina jaunas (digitālās) tehnoloģijas (piemēram, sadarbības rīki, piekļuves atvēršana publikācijām un citiem pētniecības rezultātiem, tostarp datiem, FAIR datu pārvaldība, sabiedrības iesaiste un pilsoņu zinātne utt.).

Karjeras attīstības plāns

Lai nodrošinātu MSCA pēcdoktorantūras stipendiātus ar prasmēm, kas uzlabo un paplašina viņu karjeras iespējas akadēmiskajā vidē un ārpus tās, vadītājam(-iem) un pētniekam kopīgi jāizstrādā karjeras attīstības plāns. Papildus pētniecības mērķiem šajā plānā jāietver pētnieka apmācības un karjeras vajadzības, tostarp apmācība par pārnesamām prasmēm, mācīšanu, publikāciju plānošanu un dalību konferencēs un pasākumos, kuru mērķis ir atvērt zinātni un pētniecību iedzīvotājiem. Plāns būs jāiesniedz kā projekta rezultāts darbības sākumā, un to var atjaunināt pēc nepieciešamības.

Euratom

Lai uzlabotu kodolenerģētikas ekspertīzi un izcilību, kā arī programmu sinerģiju, organizācijas, kas darbojas kodolpētniecībā un ir izveidotas kādā no ES dalībvalstīm vai valstīm, kas asociētas ar Euratom Research and Training Programme, ir tiesīgas piedalīties^[6]. MSCA pēcdoktorantūras stipendijas šajā pētniecības jomā tiks atbalstītas no Euratom Research and Training Programme ar indikatīvu ikgadējo finansiālo ieguldījumu 1 miljona EUR apmērā MSCA pēcdoktorantūras stipendiju konkursam^[7].

ERA stipendijas

ERA stipendijas, kas tiek īstenotas, izmantojot darba programmas 11. pielikumu "Dalības paplašināšana un Eiropas pētniecības telpas stiprināšana", sniedz īpašu atbalstu pētniekiem, lai viņi varētu īstenot savu stipendiju paplašināšanās valstī^[8]. Tas palīdzēs izplatīt izcilību un veicināt līdzsvarotu "smadzeņu apriti" paplašināšanās valstīs.

[1] Skatīt atbilstības nosacījumus šīs darba programmas daļas beigās.

[2] Skatīt atbilstības nosacījumus šīs darba programmas daļas beigās.

[3] Pieteikumiem pētniecības jomās, kuras aptver Euratom Research and Training Programme, organizācijai no neakadēmiskā sektora jābūt izveidotai ES dalībvalstī vai valstī, kas asociēta ar Euratom Research and Training Programme.

[4] idem

[5] “Zināšanu valorizācija” ir process, kurā tiek radīta sociālā un ekonomiskā vērtība no zināšanām, savienojot dažādas jomas un sektorus un pārveidojot datus, zinātību un pētniecības rezultātus ilgtspējīgos produktos, pakalpojumos, risinājumos un uz zināšanām balstītās politikās, kas sniedz labumu sabiedrībai” (EUR-Lex - 32022H2415 - EN - EUR-Lex).

Lai iegūtu vairāk norādījumu par konkrētām zināšanu valorizācijas jomām, skatiet Eiropas Komisijas prakses kodeksus par intelektuālā īpašuma pārvaldību, par standartizāciju, par industrijas un akadēmijas kopradi un par pilsoņu iesaisti zināšanu valorizācijai.

[6] Skatīt atbilstības nosacījumus šīs darba programmas daļas beigās.

[7] Kā norādīts Euratom darba programmā.

[8] Šīs valstis ir saskaņotas ar darba programmas 11. daļu "Dalības paplašināšana un Eiropas pētniecības telpas stiprināšana".