PFAS ietekmes uz bioloģisko daudzveidību un ekosistēmu pakalpojumiem dabas un apjoma izpratne

Projekta pieteikumiem ir jāsniedz ieguldījums visos turpmāk minētajos sagaidāmajos rezultātos:

• ir uzlabota mehānistiskā izpratne par PFAS (per- un polifluoralkilvielu) ietekmi uz bioloģisko daudzveidību, ekosistēmām un ekosistēmu pakalpojumiem, kā arī ir pieejami to apjoma novērtējumi;
• ir labāk apzinātas pētniecības vajadzības, lai novērstu zināšanu trūkumus un risinātu jautājumus par bioloģisko daudzveidību un ekosistēmu pakalpojumiem;
• jaunās zināšanas politikas veidotāji var integrēt savos lēmumos, kas saistīti ar bioloģiskās daudzveidības aizsardzību un atjaunošanu, vides aizsardzību un cilvēku veselības aizsardzību, kā arī sociālekonomiskajās izmaksu un ieguvumu analīzēs attiecībā uz PFAS politikas pasākumiem.

PFAS piesārņojums būtiski ietekmē cilvēku veselību un vidi. PFAS problēmas risināšana ir nozīmīgs vadošais pasākums saskaņā ar Water Resilience Strategy^[1]. Pieaug pierādījumi par ietekmi uz bioloģisko daudzveidību virs un zem zemes, kā arī ūdenī, taču ir nepieciešami papildu pierādījumi, lai pamatotu ietekmi uz dažādām sugām, populācijām un veselām ekosistēmām, kā arī tās apmēru. Eiropas Komisija pētījums, kas publicēts 2026. gada 29. janvārī^[2], atklāja būtiskus zināšanu trūkumus par PFAS ietekmi uz bioloģisko daudzveidību. Jo īpaši pētījumā tika uzsvērtas grūtības novērtēt un monetizēt ekosistēmu pakalpojumu zudumu PFAS dēļ, jo trūkst datu par ietekmi ekosistēmas līmenī.

Projekta pieteikumos būtu jā:

• veic lauka pētījumus, iespējams, kombinācijā ar kontrolētiem pētījumiem, lai labāk izprastu PFAS un to sadalīšanās produktu ietekmi uz sugām, populācijām un ekosistēmām, kā arī to ilgtermiņa ekoloģisko ietekmi;
• novērtē ietekmes raksturu, kā arī tās laika un telpisko mērogu, tostarp vairāku paaudžu ietekmi gan uz galvenajām sugām, gan uz veselām ekosistēmām;
• izpēta un piemēro stabilas un, kur iespējams, salīdzināmas metodes, lai novērtētu PFAS ietekmi uz ekosistēmu pakalpojumiem, tostarp praktiskas pieejas biofizikālai un, attiecīgā gadījumā, ekonomiskai novērtēšanai, kas var kalpot par pamatu lēmumiem un politikas veidošanai;
• nosaka prioritātes un pamato PFAS vielas vai vielu grupas (piemēram, īsās un garās ķēdes vielas; fluorpolimērus; F-gāzes; īpaši īsas ķēdes PFAS, piemēram, trifluoretiķskābes utt.), kuras tiks pētītas, ņemot vērā to sastopamību Eiropas ekosistēmās, nozīmi bioloģiskās daudzveidības ietekmēšanā un politisko aktualitāti, kā arī vides vidi, caur kuru notiek piesārņojums (augsne, ūdenstilpes, lietus, jūras putas, polārie apgabali, okeāns, gaiss utt.);
• ņem vērā bioakumulāciju un biomagnifikāciju, tostarp trofiskajā ķēdē, vairāku PFAS vielu vienlaicīgu iedarbību kā daļu no citu in-situ konstatēto toksisko vielu kombinācijas, ilgtermiņa un hronisku iedarbību ilgstošā laika periodā un nekontrolētus vides mainīgos lielumus, kas var mazināt vai pastiprināt PFAS ietekmi;
• koncentrējas uz audiem specifiskiem PFAS uzkrāšanās un izplatīšanās modeļiem, novērtējot to bioakumulāciju un toksikoloģisko ietekmi; apsver organismus, kuriem līdz šim pievērsta mazāka uzmanība^[3], piemēram, virsotnes plēsējus, savvaļas augus, tostarp ūdensaugus, augsnes organismus, planktonu vai zema trofiskā līmeņa sugas, kā arī biotopus, kas ir trausli un/vai apdraudēti, bet vienlaikus ir funkcionālās ekoloģijas stūrakmeņi. Arī attiecībā uz augu sugām, kas var uzņemt ļoti lielu PFAS daudzumu, piemēram, tām, ko izmanto fitoremediācijai (piemēram, niedres un kaņepes), būtu jāizpēta, vai tās izjūt būtiski negatīvāku ietekmi šo augstāko PFAS koncentrāciju dēļ to audos. Pieteikuma iesniedzēja ziņā ir pamatot izvēlēto bioloģiskās daudzveidības aspektu un tā saistību ar PFAS. Var apsvērt uzsvaru uz reģionālajām fokusa zonām, jo augsts PFAS piesārņojums bieži ir ļoti lokalizēts;
• novērtē izmaksas, kas rodas ekosistēmu pakalpojumu zuduma dēļ PFAS piesārņojuma rezultātā;
• izpēta tādas pieejas kā ekouzraudzība, lai uzraudzītu ekosistēmu veselību, balstoties uz efektīvām pieejām, kas jau ir ieviestas, kur tas ir iespējams, un ņemot vērā difūzos un punktveida piesārņojuma avotus. Būtu jātiecas identificēt indikatorsugas, kuras var izmantot, lai uzraudzītu ekosistēmas, kuras bojājis PFAS piesārņojums, un to atjaunošanos pēc sanācijas;
• identificē atlikušos kritiskos zināšanu trūkumus, kuru novēršanai būs nepieciešami mērķtiecīgāki pētījumi;
• iesaka veidus, kā politikas veidotājiem integrēt jaunās zināšanas lēmumos un iespējamos risinājumos attiecībā uz dabas aizsardzību un atjaunošanu, vides aizsardzību kopumā un cilvēku veselības aizsardzību.

Šī tēma ir paredzēta, lai atbalstītu EU biodiversity strategy for 2030, EU Soil Strategy for 2030, EU Water Resilience Strategy un EU zero pollution action plan mērķus.

Šī tēma prasa efektīvu SSH disciplīnu ieguldījumu un SSH ekspertu, institūciju iesaisti, kā arī attiecīgās SSH ekspertīzes iekļaušanu, jo īpaši, lai atbalstītu ekosistēmu pakalpojumu novērtēšanu, projekta rezultātu izmantošanu politikā un lēmumu pieņemšanai nozīmīgu pieeju izstrādi nenoteiktības apstākļos, lai radītu jēgpilnu un būtisku ietekmi, kas uzlabo saistīto pētniecības darbību sabiedrisko ietekmi.

Ir jāpieliek konkrētas pūles, lai nodrošinātu, ka finansēto projektu kontekstā radītie dati ir FAIR (atrodami, pieejami, savietojami un atkārtoti izmantojami), jo īpaši reāllaika datu plūsmām, izpētot darbplūsmas, kas var nodrošināt “FAIR-by-design” datus, t.i., datus, kas ir FAIR jau no to ģenerēšanas brīža. Būtu jāapsver iespējas, ko piedāvā European Open Science Cloud (EOSC), lai uzglabātu pētniecības datus un nodrošinātu tiem piekļuvi.

Starptautiskā sadarbība ir vēlama.

Lai palielinātu projektu sinerģiju un ietekmi, visiem finansējumam atlasītajiem projekta pieteikumiem ir jāveido kopums (klasteris), un tiem ir jāpiedalās kopīgos tīklošanas un sadarbības pasākumos, tostarp ar projektiem no citiem uzsaukumiem, kur tas tiek uzskatīts par lietderīgu. Šīs darbības ir jāiekļauj īpašā darba paketē, kurai ir piešķirts pietiekams budžets. Šīs darbības var ietvert:

• kopīgu izplatīšanas un komunikācijas stratēģiju;
• kopīgu datu pārvaldības stratēģiju un kopīgu politikas stratēģiju (tostarp kopīgus politikas pārskatus);
• tematiskus seminārus/apmācības/darba grupas par kopīgu interešu jautājumiem (piemēram, datu pārvaldība un apmaiņa);
• ciešu sadarbību ar EC Knowledge Centre for Biodiversity (KCBD)^[4] un tā zinātnes dienestu, tostarp piedalīšanos atbilžu sniegšanā uz zinātnes un politikas pieprasījumiem.

[1] Water resilience strategy - European Commission

[2] New study confirms huge and growing costs of PFAS pollution - Environment

[3] Projekta pieteikumiem būtu jābalstās uz notiekošajām pētniecības darbībām un jāpapildina tās, jo īpaši saskaņā ar līdzfinansēto partnerību Partnership for the Assessment of Risks from Chemicals | Parc un Horizon projektu TerraChem

[4] https://knowledge4policy.ec.europa.eu/biodiversity-knowledge-centre_en