Labāka izpratne, paredzēšana un risināšana attiecībā uz tīro un digitālo industriju ieguvumiem un ietekmi uz bioloģisko daudzveidību

Projekta pieteikumiem ir jāsniedz ieguldījums visos turpmāk minētajos sagaidāmajos rezultātos:

• sabiedrība, galalietotāji, rūpniecība un lēmumu pieņēmēji labāk izprot, paredz un risina Eiropas reindustrializācijas un dekarbonizācijas ietekmi uz bioloģisko daudzveidību visā vērtību ķēdē, sākot no pieprasījuma puses un projektēšanas un darbības fāzes līdz pat dzīves cikla beigu un atkritumu fāzēm, tādējādi saglabājot bioloģisko daudzveidību un ekosistēmu pakalpojumus, izvēloties vismazāk kaitīgos pārejas variantus;
• sabiedrība, galalietotāji, rūpniecība un lēmumu pieņēmēji izprot ieguvumus un ietekmi uz bioloģisko daudzveidību, ko rada sabiedriskās, politiskās, ekonomiskās un tehnoloģiskās izvēles, ņemot vērā tiešās, netiešās un kumulatīvās, kā arī telpiskās un laika dimensijas, tādējādi izvairoties no sloga pārvirzīšanas starp ekosistēmām, reģioniem un vērtību ķēdēm;
• tīrās un digitālās nozares ir noturīgākas un tām tiek nodrošināti risinājumi, lai mazinātu to ietekmi uz sauszemes, jūras un saldūdens ekosistēmām un strādātu virzienā uz dabu pozitīvu ekonomiku saskaņā ar EU Taxonomy un principu "nenodarīt būtisku kaitējumu" (Do No Significant Harm).

Viena no ES lielākajām prioritātēm ir suverēnas tīras pārejas un digitālās pārejas sasniegšana. Clean Industrial Deal ir Eiropas plāns konkurētspējas uzlabošanai un oglekļa emisiju samazināšanai, izmantojot apritīgumu, koncentrējoties uz energoietilpīgām nozarēm un tīrajām tehnoloģijām, tostarp kritiski svarīgajām izejvielām un enerģētikas infrastruktūru, kas tās atbalsta. Eiropas Savienība arī tiecas vadīt digitālo pāreju un AI revolūciju, jo īpaši ar datu centru izbūvi. Šīs nozares veicina klimata pārmaiņu mazināšanu un plašākus vides mērķus, atsakoties no fosilajiem, neapritīgiem un ierastajiem uzņēmējdarbības modeļiem. Tomēr, kā norādīts IPBES Business and Biodiversity Assessment, ir nepieciešams risināt šo nozaru ietekmi uz bioloģisko daudzveidību un atkarību no tās, kā arī pamatā esošo sabiedrības pieprasījumu, lai samazinātu kompromisus un veicinātu dabai labvēlīgus ieguvumus. Nodrošinot ieinteresētās personas ar praktiskām un zinātniski pamatotām lēmumu atbalsta iespējām, šīs tēmas mērķis ir uzlabot šo nozaru sniegumu bioloģiskās daudzveidības jomā salīdzinājumā ar pašreizējo stāvokli, palielināt sabiedrības atbalstu un sniegt plašāku ieguvumu klāstu sabiedrībai. Šīs tēmas tvērumā ietilpst visas Eiropā bāzētās nozares, kas ir būtiskas Clean Industrial Deal, kā arī digitālā un mākslīgā intelekta nozare, tostarp Eiropā bāzētā fiziskā infrastruktūra, kas tās tieši atbalsta (t.i., transports, enerģijas ražošana un elektrotīkli, kalnrūpniecība, ieguves un minerālu pārstrādes rūpniecība, datu centri u.c.). Datu ietilpīgajām nozarēm, jo īpaši intelektuālā īpašuma tiesību un autortiesību nozarēm, būtu jāsniedz atbalsts to digitālās ražošanas un patēriņa ietekmes uz bioloģisko daudzveidību novērtēšanā.

Šī tēma ir paredzēta, lai atbalstītu ES biodiversity strategy for 2030, Critical Raw Materials Act, Clean Industrial Deal ceļvedi un palīdzētu ieinteresētajām personām ievērot Environmental Impact Assessment Directive, Strategic Environmental Assessment Directive, Nature Directives, ES taksonomijas regulu, kā arī TEN-E un TEN-T regulas. Projekta pieteikumos būtu jānodrošina ģeogrāfiskais pārklājums vismaz trīs ES vai asociēto valstu bioģeogrāfiskajos reģionos^[1].

Projekta pieteikumos būtu jāveic vismaz piecām dažādām rūpnieciskajām darbībām (ISIC nodaļas/NACE līmenī^[2]):

• izstrādāt bioloģiskās daudzveidības ieguvumu, ietekmes un atkarību tipoloģijas sauszemes, jūras un saldūdens ekosistēmās katrai rūpnieciskajai darbībai, balstoties uz ENCORE datubāzi^[3]. Tam būtu jāatbalsta nozares to ietekmes uz bioloģisko daudzveidību un atkarību novērtēšanā, kā arī jāatbilst to uzticamības pārbaudes ziņošanas pienākumiem^[4] un ilgtspējas sertifikācijas saskaņošanai;
• ņemot vērā ES rūpniecības un digitālā sektora prognozēto izaugsmi, holistiski novērtēt to tiešo, netiešo un kumulatīvo ietekmi uz dabas resursiem (izmantošanu, ieguvi un piesārņojumu), sauszemes, jūras un saldūdens ekosistēmām un šo rūpniecisko attīstības projektu ekoloģisko savienojamību, ņemot vērā to telpiskās un laika dimensijas, attiecīgā gadījumā izmantojot Absolute Environmental Sustainability Assessment (AESA)^[5];
• salīdzināt ierastās nozares ar dekarbonizētām, digitalizētām un apritīgām nozarēm, sniedzot bioloģiskās daudzveidības mazināšanas pasākumu izmaksu un ieguvumu novērtējumus un izstrādājot telpiskus, uz bioloģisko daudzveidību vērstus scenārijus, kas analizē alternatīvu tehnoloģisko, ekonomisko un sabiedrisko ceļu kompromisus un sinerģiju Eiropas mērogā, izmantojot dabas kapitāla uzskaiti, dzīves cikla analīzi un sistēmdinamikas modelēšanu;
• sniegt ieteikumus un rīkus, kas tieši kalpo par pamatu lēmumiem sabiedrībai, nozarēm un lēmumu pieņēmējiem par bioloģiskajai daudzveidībai jutīgām sabiedriskām, ekonomiskām un tehnoloģiskām trajektorijām (piem., politikas nepilnības, pieprasījuma pamatcēloņu risināšana, infrastruktūras atļauju izsniegšanas procesi un telpiskā plānošana, "bioloģiskajai daudzveidībai draudzīgas" tehnoloģiskās alternatīvas, investīciju izvērtēšana, bioloģiskās daudzveidības mazināšanas hierarhijas ieviešana u.c.);
• iesaistīt rūpniecības partnerus, vietējās iestādes un pilsoniskās sabiedrības organizācijas ieteikumu testēšanā un īstenošanā, kā arī agrīnu pierādījumu iegūšanā praktiskos apstākļos (piem., uz dabu balstītu mazināšanas risinājumu pilotēšana, rūpniecisko teritoriju turpmākā izmantošana, bioloģiskās daudzveidības stresa testi u.c.), demonstrējot izmērāmus uzlabojumus un nodrošinātus ekosistēmu pakalpojumus.

Projekta pieteikumiem būtu jāsadarbojas ar attiecīgiem projektiem, kas finansēti Clean Industrial Deal Horizon Europe uzsaukuma ietvaros.

Šī tēma prasa transdisciplināru pieeju ar efektīvu rūpniecības partneru, institūciju un pilsoniskās sabiedrības ieguldījumu, lai radītu nozīmīgu un būtisku ietekmi, kas uzlabo saistīto pētniecības darbību sabiedrisko ietekmi tīrās un digitālās pārejas kontekstā. Turklāt šī tēma prasa efektīvu SSH disciplīnu ieguldījumu un SSH ekspertu, institūciju iesaisti, kā arī attiecīgās SSH ekspertīzes iekļaušanu, lai radītu nozīmīgu un būtisku ietekmi, kas uzlabo saistīto pētniecības darbību sabiedrisko ietekmi.

Lai palielinātu sinerģiju un projektu ietekmi, visiem finansējumam atlasītajiem projekta pieteikumiem ir jāveido kopums (klasteris), un tiem ir jāpiedalās kopīgos tīklošanās un sadarbības pasākumos, tostarp ar projektiem no citiem uzsaukumiem, ja tas tiek uzskatīts par lietderīgu. Šīs darbības ir jāiekļauj īpašā darba paketē, kurai ir piešķirts pietiekams budžets. Šīs darbības var ietvert:

• kopīgu izplatīšanas un komunikācijas stratēģiju;
• kopīgu datu pārvaldības stratēģiju un kopīgu politikas stratēģiju (tostarp kopīgus politikas pārskatus);
• tematiskus seminārus/apmācības/darba grupas par kopīgu interešu jautājumiem (piem., datu pārvaldība un apmaiņa);
• ciešu sadarbību ar EC Knowledge Centre for Biodiversity (KCBD)^[6] un tā zinātnes dienestu, tostarp piedalīšanos atbilžu sniegšanā uz zinātnes un politikas pieprasījumiem.

[1] EEA datu kopa Biogeographical regions, Europe 2016, ver.1, pieejama šeit: Biogeographical regions

[2] ISIC (Starptautiskā visu saimniecisko darbību standartklasifikācija) un NACE (ES saimniecisko darbību statistiskā klasifikācija)

[3] ENCORE, Exploring Natural Capital Opportunities, Risks and Exposure (UNEP, 2026)

[4] Vienkāršoti ilgtspējas ziņošanas un uzticamības pārbaudes noteikumi uzņēmumiem: EP 2025. gada 16. decembrī pieņemtais jaunais teksts

[5] JRC Publications Repository - Norādījumi absolūtās vides ilgtspējas novērtējuma piemērošanai darbībām dažādos mērogos

[6] https://knowledge4policy.ec.europa.eu/biodiversity-knowledge-centre_en