Granti — projektu finansējums, kas nav jāatmaksā

Atvērtie un gaidāmie grantu konkursi vienuviet: 🇪🇺 ES Finansējuma un konkursu portāls (Apvārsnis Eiropa, LIFE, Erasmus+, Digitālā Eiropa u.c.) un 🇱🇻 Latvijas avoti — Sabiedrības integrācijas fonds, CFLA (ES fondu atlases), Lauku atbalsta dienests, Valsts kultūrkapitāla fonds, Zinātnes padome, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra, pašvaldības, LEADER vietējās rīcības grupas un citas valsts iestādes. ES konkursu nosaukumi latviski ir 411 no 411; tie ir mašīntulkojumi, un katrā konkursā ir poga uz oriģinālu. 160 konkursiem ir tieša saite uz pieteikuma iesniegšanu.

Atvērti: 187 Gaidāmie: 258 Izsludinātais finansējums: 11 mljrd. € Atjaunots: 2026-11-07 23:29 UTC ES dati: 2026-11-07 23:20 UTC
← Atpakaļ uz sarakstu
Apvārsnis Eiropa 🇪🇺 ES portāls 🌿 Vide, daba un bioloģiskā daudzveidība

Bezmugurkaulnieku bioloģiskās daudzveidības samazināšanās tiešo un netiešo virzītājspēku novērtēšana

Pārveidojošas pārmaiņas ceļā uz dabai labvēlīgu ekonomiku un sabiedrību · HORIZON-NATURE-2027-02

Sākt pieteikumu ↗ Konkursa apraksts ↗ Atvērsies ES iesniegšanas sistēma. Vajadzīgs bezmaksas EU Login konts. Rādīt oriģinālu angliski

Termiņš2027-01-14 — vēl 67 dienas
Kam der👥 Vajag konsorciju
pētniecības un inovācijas darbība
Finansējums15 milj. €
≈ 2 granti
Viens grants7,5 milj. €
💶 vienreizējs maksājums

Ko projektam jāsasniedz

Projekta pieteikumiem ir jāsniedz ieguldījums visos turpmāk minētajos sagaidāmajos rezultātos:

  • ieinteresētajām personām, kas iesaistītas bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas un atjaunošanas darbībās, ir uzlabojusies izpratne par to, kā darbojas bioloģiskās daudzveidības samazināšanās tiešie un netiešie virzītājspēki[1], ņemot vērā telpiskos un laika mērogus un dinamiku, kā arī to savstarpējo mijiedarbību;
  • ir uzlabota ES bioloģiskās daudzveidības politikas un tiesību aktu, jo īpaši Dabas atjaunošanas regulas (Nature Restoration Regulation — NRR), īstenošana dažādos telpiskajos un laika mērogos, tādējādi ļaujot noteikt darbību prioritātes un identificēt sistēmiskus risinājumus;
  • ieinteresētās personas, tostarp primārie ražotāji, kuru uzņēmējdarbības modeļi balstās uz ekosistēmu pakalpojumiem, ir labāk sagatavotas stratēģisku lēmumu pieņemšanai, kas atbalsta bioloģisko daudzveidību, tādējādi palielinot iespējas un vienlaikus samazinot to pakļautību riskiem, kas saistīti ar šo pakalpojumu samazināšanos.

Ko jādara

Bioloģiskās daudzveidības samazināšanās rada ķēdes reakciju, kas ietekmē klimatu, ekonomiku un cilvēku labklājību. Koncentrēšanās uz reprezentatīvām bezmugurkaulnieku grupām (tostarp kukaiņiem, gliemjiem un vēžveidīgajiem, un jo īpaši uz mazpētītām taksonomiskajām grupām) reprezentatīvās Eiropas sauszemes, saldūdens un jūras ekosistēmās ir izšķiroša efektīvu bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas stratēģiju izstrādei, jo tie ir veselīgu ekosistēmu pamats un to skaita samazināšanās rada kaskādes ietekmi uz ekosistēmu veselību un pakalpojumiem. Lai izstrādātu efektīvas un saskaņotas bioloģiskās daudzveidības aizsardzības un atjaunošanas stratēģijas, kas īsteno ES Nature Restoration Regulation[2], vienlaikus veidojot noturīgu un konkurētspējīgu ekonomiku, ir nepieciešams izprast minēto virzītājspēku relatīvo ietekmi dažādos telpiskos (no vietēja līdz globālam) un laika (no tūlītēja līdz ilgtermiņa) mērogos un dinamikā.

Projekta pieteikumos būtu jā:

  • novērtē un sarindo bioloģiskās daudzveidības samazināšanās tiešos un netiešos virzītājspēkus, pamatojoties uz bezmugurkaulnieku gadījumu izpēti reprezentatīvās Eiropas sauszemes, saldūdens un jūras ekosistēmās, ņemot vērā to kumulatīvo ietekmi, dažādus telpiskos un laika mērogus un dinamiku, kā arī to savstarpējo mijiedarbību;
  • labāk izprot bezmugurkaulnieku skaita samazināšanās virzītājspēkus un to, kā tie mainās telpā un laikā, tiecoties panākt progresu cēloņsakarību noteikšanā. Tas varētu ietvert telpiskās analīzes metožu, laika tendenču analīzes un modelēšanas pieeju, kā arī citu modernu tehnoloģisko pieeju izmantošanu, lai paredzētu nākotnes izmaiņas; izstrādāt metodes un ieteikumus šī uzdevuma atkārtošanai citos telpiskos apstākļos;
  • iesaistot attiecīgās ieinteresētās personas, izstrādāt un nodrošināt lēmumu atbalsta rīkus kompetentajām iestādēm un ieinteresētajām personām efektīvu aizsardzības un atjaunošanas stratēģiju īstenošanai, ļaujot tām noteikt prioritātes un risināt kritiskākos bezmugurkaulnieku skaita samazināšanās virzītājspēkus, ar mērķi uzlabot ekosistēmu noturību un pakalpojumus;
  • balstoties uz attiecīgiem esošajiem ekosistēmu modelēšanas ietvariem, iekļaut/pievienot paredzamu un prognozējošu dimensiju, integrējot agrīnās brīdināšanas sistēmas un stresa testēšanas pieejas, kas spēj novērtēt nākotnes trajektorijas dažādos zemes izmantošanas scenārijos;
  • nodrošināt, ka rezultāti tiek iekļauti lēmumu atbalsta rīkos[3], kas izstrādāti primārajiem ražotājiem, lai tie varētu izdarīt pamatotu izvēli, kas uzlabo to uzņēmējdarbības noturību un konkurētspēju, atjaunojot un aizsargājot ekosistēmas, no kurām ir atkarīgi to sniegtie pakalpojumi;

Projekta pieteikumam būtu jākoncentrējas uz bezmugurkaulnieku sugām, jo īpaši uz mazpētītām taksonomiskajām grupām, reprezentatīvās Eiropas sauszemes, saldūdens un jūras ekosistēmās, pievēršoties A jomai: Koncentrēšanās uz kukaiņiem vai B jomai: Koncentrēšanās uz gliemjiem un vēžveidīgajiem. Joma (A vai B) ir skaidri jānorāda pieteikumā.

Ir jāpieliek konkrētas pūles, lai nodrošinātu, ka finansēto projektu kontekstā radītie dati ir FAIR (atrodami, pieejami, savietojami un atkārtoti izmantojami), jo īpaši reāllaika datu plūsmu kontekstā, izpētot darbplūsmas, kas var nodrošināt “FAIR-by-design” datus, t.i., datus, kas ir FAIR jau no to ģenerēšanas brīža. Būtu jāapsver iespējas, ko piedāvā European Open Science Cloud (EOSC) pētniecības datu uzglabāšanai un piekļuvei tiem.

Šī tēma prasa efektīvu sociālo un humanitāro zinātņu (SSH) disciplīnu ieguldījumu un SSH ekspertu, institūciju iesaisti, kā arī attiecīgās SSH ekspertīzes iekļaušanu, lai radītu nozīmīgu un būtisku ietekmi, kas uzlabo saistīto pētniecības darbību ietekmi uz sabiedrību.

Starptautiskā sadarbība ir vēlama.

Lai palielinātu projektu sinerģiju un ietekmi, visiem finansējumam atlasītajiem projekta pieteikumiem ir jāveido kopums (klasteris), un ir sagaidāms, ka tie piedalīsies kopīgās tīklošanās un sadarbības aktivitātēs, tostarp ar projektiem no citiem uzsaukumiem, ja tas tiek uzskatīts par lietderīgu. Šīs aktivitātes ir jāiekļauj īpašā darba paketē, kurai ir piešķirts pietiekams budžets. Šīs aktivitātes var ietvert:

  • kopīgu izplatīšanas un komunikācijas stratēģiju;
  • kopīgu datu pārvaldības stratēģiju un kopīgu politikas stratēģiju (tostarp kopīgus politikas pārskatus);
  • tematiskus seminārus/apmācības/darba grupas par kopīgu interešu jautājumiem (piemēram, datu pārvaldība un apmaiņa);
  • ciešu sadarbību ar EC Knowledge Centre for Biodiversity (KCBD)[4] un tā zinātnes dienestu, tostarp piedalīšanos atbilžu sniegšanā uz zinātnes un politikas pieprasījumiem.

[1] Bioloģiskās daudzveidības samazināšanās tiešie un netiešie virzītājspēki | IPBES sekretariāts

[2] Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2024/1991 (2024. gada 24. jūnijs) par dabas atjaunošanu un ar ko groza Regulu (ES) 2022/869 (Dokuments attiecas uz EEZ)

[3] Jo īpaši AKIS, kā arī projekti, misijas un partnerības (agroekoloģija).

[4] https://knowledge4policy.ec.europa.eu/biodiversity-knowledge-centre_en

Īpašās prasības pieteikuma iesniedzējam

Šim konkursam nav īpašu prasību papildus programmas vispārējiem noteikumiem — atbilstību nosaka darba programmas B pielikums (valstis, konsorcija sastāvs) un pieteikšanās modelis augstāk.

Kvalifikācija un finansiālā spēja

Konkursa tekstā šī prasība netiek aprakstīta — tā ir vienāda visai programmai (darba programmas C pielikums). Praksē: finansiālo spēju pārbauda tikai koordinatoram un tikai tad, ja pieprasītais ES ieguldījums pārsniedz 500 000 €; publiskajām iestādēm, augstskolām un starptautiskām organizācijām to nepārbauda. Darbības spēju vērtē pēc pieteikumā aprakstītās komandas un pieredzes. Tas ir vispārējs skaidrojums, ne šī konkursa teksts.

Avots un licence. Oriģinālais konkursa teksts ↗ — © Eiropas Savienība, 1995–2026, CC BY 4.0. Teksts šeit ir sakārtots pa sadaļām un attīrīts no noformējuma (grozīts). Latviskojums ir mašīntulkojums un arī skaitās grozījums; kļūdas tulkojumā ir mūsu, ne Eiropas Komisijas. Juridiski saistošs ir tikai oriģināls.