Izmaksu ziņā efektīva bioloģiskās daudzveidības uzraudzība ES politikas jomām

Projekta pieteikumiem ir jāsniedz ieguldījums visos turpmāk minētajos sagaidāmajos rezultātos:

• ir pieejamas precīzākas un efektīvākas bioloģiskās daudzveidības uzraudzības shēmas, kas balstās uz progresīvām tehnoloģijām un plašāku datu klāstu;
• politikas veidotāju un attiecīgo kompetento iestāžu rīcībā ir efektīvāki un lietotājam draudzīgāki rīki, lai īstenotu un izvērtētu ES vides tiesību aktu rezultātus, kas sekmē politikas īstenošanas vienkāršošanu un labāku ekosistēmu aizsardzību un atjaunošanu.

ES vides tiesību aktu, jo īpaši Dabas atjaunošanas regulas (NRR), Augsnes monitoringa likuma (SML) un ES Ūdens pamatdirektīvas (WFD), īstenošanai ir nepieciešams precīzs bioloģiskās daudzveidības monitorings, lai nodrošinātu mērķu sasniegšanu. Piemēram, saskaņā ar NRR dalībvalstīm ir jāveic apputeksnētāju sugu skaita un daudzveidības ikgadējs monitorings, izmantojot īpašu monitoringa metodi. WFD īstenošanas ietvaros saldūdens ekosistēmu ekoloģiskā stāvokļa noteikšana balstās uz bioloģiskās daudzveidības monitoringu. Saskaņā ar SML dalībvalstīm obligāti jāuzrauga sēņu un baktēriju daudzveidība augsnē, izmantojot DNS metabarkodēšanu, un pēc izvēles – arheju, protistu un citu attiecīgo augsnes organismu daudzveidība. Dati no šīm monitoringa shēmām, ja tie ir iegūti saskaņā ar FAIR principu, var dot ieguldījumu citās monitoringa sistēmās, piemēram, Kopējās lauksaimniecības politikas (CAP) vides mērķu progresa uzraudzībai.

Iepriekšējie un pašreizējie projekti^[1], kā arī tādas iniciatīvas kā Eiropas partnerība Biodiversa+ vai ES misija “A Soil Deal for Europe”, ir izpētījušas un/vai demonstrējušas jaunu tehnoloģiju, rīku un metožu potenciālu bioloģiskās daudzveidības monitoringam uz vietas, kam ir potenciāls nodrošināt labāku datu precizitāti, lielāku efektivitāti un plašāku datu vākšanas mērogu. Tomēr šis potenciāls nav pilnībā integrēts pašreizējās saistošajās bioloģiskās daudzveidības monitoringa shēmās, kuras varētu ievērojami iegūt no pieejamo datu palielināšanas, kas ļautu precīzāk novērtēt ekosistēmu stāvokli. Šie inovatīvie risinājumi joprojām ir jāpārbauda, jāpadara operatīvi un jāizmēģina ES tiesību aktu konkrētas īstenošanas kontekstā.

Projekta pieteikumos būtu jāpievēršas A jomai: Dabas atjaunošanas regula, proti, ES apputeksnētāju monitoringa shēmai^[2], B jomai: Augsnes bioloģiskā daudzveidība Augsnes monitoringa likumam vai C jomai: Ūdens pamatdirektīva. Joma (A, B vai C) ir skaidri jānorāda pieteikumā. Projekta pieteikumos visās 3 jomās:

• jāizstrādā mērogojamas pieejas bioloģiskās daudzveidības monitoringam, lai uzlabotu juridiski saistošo monitoringa shēmu izmaksu efektivitāti. Sinerģiski jāintegrē dažādas tehnoloģijas un metodes, kā arī jāiesaista galalietotāji, lai pielāgotu pieejas viņu vajadzībām;
• jāizstrādā demonstrācijas gadījumi, lai pārbaudītu, padarītu operatīvas un izmēģinātu dažādas bioloģiskās daudzveidības monitoringa pieejas, lai izpildītu praktiskās monitoringa vajadzības saskaņā ar ES tiesību aktiem, piemēram, NRR, SML vai WFD; kur iespējams, jāizstrādā un jāpārbauda automatizētas un reāllaika monitoringa sistēmas, ko atbalsta AI izmantošana;
• jānovērtē un jāsalīdzina dažādas pieejas attiecībā uz to potenciālo mērogojamību, esošajām nepilnībām, ierobežojumiem vai iespējamiem trūkumiem;
• jābalstās uz jau identificētām metodēm, rīkiem un/vai tehnoloģijām, kā arī uz to integrāciju sugu identificēšanai un kvantitatīvai noteikšanai, piemēram, DNS pieejām, lai novērstu nepilnības to izmaksu ziņā efektīvai un praktiskai piemērošanai monitoringa sistēmās saskaņā ar ES tiesību aktiem;
• jāveicina genoma metožu izmantošana to sugu populāciju skaita uzraudzībā, kas ir būtiskas katrai jomai (A, B vai C), lai tās integrētu uz rādītājiem balstītās monitoringa sistēmās saskaņā ar ES tiesību aktiem.

Turklāt projekta pieteikumos katrā jomā (A, B vai C) ir jāpapildina vai būtiski jāattīsta DNS bibliotēkas, kā norādīts, tostarp izstrādājot papildu marķierus, ja noteiktie standarta DNS barkodēšanas marķieri nav pietiekami sugu līmeņa identifikācijai:

• A jomā jāpapildina DNS bibliotēkas galvenajām apputeksnētāju grupām (bitēm, ziedmušām, tauriņiem un naktstauriņiem) un būtiski jāattīsta citas attiecīgās apputeksnētāju kukaiņu grupas (piemēram, mušas, kas nav ziedmušas, lapsenes, vaboles, skudras utt.);
• B jomā jāpapildina DNS bibliotēkas galvenajām sēņu un baktēriju grupām un būtiski jāattīsta DNS bibliotēkas arhejām, protistiem un citiem attiecīgajiem augsnes organismiem;
• C jomā jāpapildina DNS bibliotēkas bioloģiskās kvalitātes elementiem saskaņā ar WFD (piemēram, zivīm, makroinvertebrātiem, fitobentosam, tostarp jo īpaši diatomejām, fitoplanktonam, makrofītiem, makroaļģēm un angiospermām).

Projekta pieteikumiem jābalstās uz iepriekšējo un pašreizējo projektu un iniciatīvu rezultātiem, kas ir būtiski bioloģiskās daudzveidības monitoringam, piemēram, Eiropas Bioloģiskās daudzveidības novērošanas un koordinācijas centru (EBOCC), paredzot pietiekamus resursus sadarbībai ar tiem, lai nodrošinātu efektīvu dažādu metožu un tehnoloģiju integrāciju.

Ir jāpieliek konkrētas pūles, lai nodrošinātu, ka finansētā projekta kontekstā iegūtie dati ir FAIR (atrodami, pieejami, savietojami un atkārtoti izmantojami), izpētot darbplūsmas, kas var nodrošināt “FAIR-by-design” datus, t.i., datus, kas ir FAIR jau no to ģenerēšanas brīža. Attiecīgā gadījumā jāapsver iespējas, ko piedāvā Eiropas atvērtās zinātnes mākonis (EOSC) un attiecīgās Eiropas pētniecības infrastruktūras, piemēram, eLTER^[3].

Lai palielinātu sinerģiju un projektu ietekmi, visiem finansējumam atlasītajiem projekta pieteikumiem ir jāveido kopums, un ir paredzams, ka tie piedalīsies kopīgos tīklošanas un sadarbības pasākumos, tostarp ar projektiem no citiem uzsaukumiem, ja tas tiek uzskatīts par lietderīgu. Šīs darbības ir jāiekļauj īpašā darba paketē, kurai ir piešķirts pietiekams budžets. Šīs darbības var ietvert:

• kopīgu izplatīšanas un komunikācijas stratēģiju;
• kopīgu datu pārvaldības stratēģiju un kopīgu politikas stratēģiju (tostarp kopīgus politikas pārskatus);
• tematiskus seminārus/apmācības/darba grupas par kopīgu interešu jautājumiem (piemēram, datu pārvaldība un apmaiņa);
• ciešu sadarbību ar EK Bioloģiskās daudzveidības zināšanu centru (KCBD)^[4] un tā Zinātnes dienestu, tostarp piedalīšanos atbilžu sniegšanā uz zinātnes un politikas pieprasījumiem.

[1] Piemēram, EuropaBON, MAMBO, BGE u.c.

[2] ES apputeksnētāju monitoringa shēma, t.i., apputeksnētāju monitoringa metode, kas noteikta Komisijas Deleģētajā regulā (ES) 2025/2188.

[3] https://elter-ri.eu/.

[4] https://knowledge4policy.ec.europa.eu/biodiversity-knowledge-centre_en