Starpdisciplināras, uz datiem balstītas pētniecības attīstīšana bioloģiskās daudzveidības un veselības saskarsmes punktā, izmantojot One Health pieeju

Projekta pieteikumiem ir jāsniedz ieguldījums visos turpmāk minētajos sagaidāmajos rezultātos:

• valsts iestādēm, pētniekiem un politikas veidotājiem ir pieejami pamatoti zināšanu pamati un analītiskie satvari, kas nodrošina starpdisciplināru un transdisciplināru ar bioloģisko daudzveidību saistītu pētniecību un sadarbību, risina savstarpējās atkarības un stiprina One Health un Planetary Health pieeju operacionalizāciju;
• pētniekiem, valsts iestādēm un globālām organizācijām ir pieejami atrodami, pieejami, savietojami un atkārtoti izmantojami (FAIR) dati^[1], ko atbalsta uzlabotas digitālās infrastruktūras. Šie dati balstīsies uz uzlabotu esošo datu identificēšanu, mobilizāciju un savietojamību dažādās tematiskajās jomās, kas ir būtiskas ekosistēmu un savvaļas dzīvnieku veselībai, bioloģiskās daudzveidības samazināšanās galvenajiem virzītājspēkiem un to ietekmei uz cilvēku un dzīvnieku veselību;
• pētnieki, skartās kopienas, pārtikas ražotāji, datu zinātnieki, valsts iestādes, veselības aprūpes speciālisti un dzīvnieku veselības speciālisti, politikas veidotāji, riska novērtētāji, pilsoniskās sabiedrības organizācijas, privātā sektora dalībnieki, sabiedriskie partneri un citas ieinteresētās personas var novērtēt ieguvumus veselībai un riska novēršanu, kas saistīta ar ekosistēmu veselības uzturēšanu, uzlabošanu un atjaunošanu. Šīs ieinteresētās personas tiks arī atbalstītas uz pierādījumiem balstītu un pārbaudītu ieteikumu, rīku un risinājumu piemērošanā, lai efektīvi integrētu bioloģisko daudzveidību One Health un Planetary Health pieeju operacionalizācijā, izmantojot bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas un atjaunošanas pasākumus un vairāku saimniekorganismu slimību profilaksi.

Holistiska pieeja dzīvības un vides zinātnēs, kas aizsargā ekosistēmu, cilvēku un dzīvnieku veselību, obligāti jāņem vērā savstarpējā atkarība starp bioloģiskās daudzveidības un veselības jomām. Starpdisciplināri un transdisciplināri pētījumi, kas atbalsta holistiskas pieejas, piemēram, One Health un Planetary Health, saskaras ar pastāvīgiem šķēršļiem, kas saistīti ar datu kvalitāti, sadrumstalotību, pieejamību un savietojamību, kuri būtu jārisina saskaņā ar FAIR principiem.

Šī tēma ir paredzēta, lai atbalstītu ES bioloģiskās daudzveidības stratēģijas līdz 2030. gadam^[2], Dabas atjaunošanas regulas^[3], Eiropas Datu savienības stratēģijas^[4], Eiropas dzīvības zinātņu stratēģijas^[5], ES globālās veselības stratēģijas^[6], Kunminas-Monreālas globālās bioloģiskās daudzveidības sistēmas^[7], ES One Health pieejas un globālās One Health programmas mērķus.

Projekta pieteikumiem šajā tēmā būtu jākoncentrējas uz tādu lietošanas gadījumu izstrādi, kas risinās galvenos šķēršļus starpdisciplināru pētījumu un pētījumu rezultātu operacionalizācijai savvaļas dzīvnieku un ekosistēmu veselības, lopkopības, dzīvnieku, augu un cilvēku veselības saskarsmes punktos.

Projekta pieteikumiem būtu jāaptver visi turpmāk minētie aspekti (lietošanas gadījumi, datu koplietošana un savietojamība, koncepcijas pierādījums) un lielākā daļa savstarpēji saistīto darbību:

• Izstrādāt tematiskus lietošanas gadījumus: Izstrādāt tematiskus lietošanas gadījumus (vismaz sešus), lai pārbaudītu un risinātu kritiskus izaicinājumus bioloģiskās daudzveidības jomā vērstiem starpdisciplināriem un transdisciplināriem pētījumiem. Kopumā sešiem papildinošajiem lietošanas gadījumiem būtu kolektīvi jārisina nozīmīgākie bioloģiskās daudzveidības zuduma virzītājspēki (tostarp to iespējamā mijiedarbība) (zemes un jūras izmantošanas maiņa, tieša izmantošana, klimata pārmaiņas, gaisa, ūdens un augsnes piesārņojums, invazīvas svešzemju un invazīvas sugas) un to ietekme uz veselību. Veselības rezultātiem būtu jāietver, bet ne tikai, cilvēku veselība (infekcijas slimības un neinfekcijas slimības, tostarp garīgā veselība). Lietošanas gadījumos, kas ietver infekcijas slimības, būtu jāņem vērā savvaļas un mājdzīvnieku saskarsme, tostarp daudzsaimnieku patogēni un to pārnese. Attiecīgos gadījumos projekta pieteikumos var apsvērt liela mēroga dabas vai antropogēno traucējumu vai vides ārkārtas situāciju ietekmi uz ekosistēmu, dzīvnieku un cilvēku veselību. Lietošanas gadījumiem ir jābūt skaidri balstītiem uz bioloģisko daudzveidību un ekosistēmu veselību, un tiem jābūt izstrādātiem tā, lai atbalstītu starpdisciplināru un transdisciplināru analīzi attiecīgajās tematiskajās jomās, tostarp iekļaujot obligātu saikni ar cilvēku veselību. Lietošanas gadījumiem kopumā būtu jāaptver vismaz trīs dažādi ekosistēmu tipi sauszemes, saldūdens un jūras vidē, kā arī dažādi bioģeogrāfiskie reģioni.
• Uzlabot datu koplietošanu un savietojamību starp tematiskajām jomām, lai atbalstītu lietošanas gadījumus:
  • Atlasīt un mobilizēt esošās datu kopas (jaunas datu kopas drīkst vākt tikai tad, ja tās identificētas kā būtiskas zināšanu nepilnības) visās jomās lietošanas gadījumiem; un identificēt kritiskās datu nepilnības, tostarp ņemot vērā Eiropas datu suverenitāti. Veicināt starpdisciplinārus un transdisciplinārus pētījumus starp tematiskajām jomām un datu koplietošanas praksi.
  • Veicināt starpdisciplinārus un transdisciplinārus pētījumus starp tematiskajām jomām, jo īpaši starp dzīvības zinātņu un vides jomām, kas iespējami, pateicoties sadarbībai European Open Science Cloud (EOSC)^[8] federācijā un ar citām iniciatīvām, piemēram, kopējām Eiropas datu telpām.
  • Izstrādāt un validēt analītiskos un datu avotu integrācijas rīkus (tostarp izmantojot AI modeļus, kad tas ir lietderīgi), veidojot saskaņotas ontoloģijas un izveidojot ziņošanas standartus, kas atvieglo jomu savietojamību.
  • Sniegt ieteikumus par datu un programmatūras pārvaldību un iestrādāt FAIR principus (un CARE^[9] principus, kad tas ir būtiski) visā datu un rīku pārvaldībā.
• Izstrādāt koncepcijas pierādījumu holistiskai One Health pieejai:
  • Balstīties uz lietošanas gadījumu rezultātiem, lai izstrādātu koncepcijas pierādījumu, kas balstīts uz pilnīgu integrāciju starp jomām, lai demonstrētu, kā holistiskas pieejas, piemēram, One Health vai Planetary Health, var uzlabot noturību pret tādiem draudiem kā bioloģiskās daudzveidības zudums, ekosistēmu degradācija, slimības/kaitēkļi, piesārņojums un klimata pārmaiņas.
  • Izstrādāt uz pierādījumiem balstītus, īstenojamus rezultātus, piemēram, ieteikumus, vadlīnijas, savietojamus rādītājus un lēmumu atbalsta rīkus, lai uzlabotu un atbalstītu One Health un bioloģiskās daudzveidības iniciatīvu integrāciju un īstenošanu, ko veic politikas veidotāji un attiecīgās valsts iestādes.

Pieteikuma iesniedzējiem ir vēlams izmantot EOSC un/vai citas kopējās Eiropas datu telpas digitālo pakalpojumu un analītisko rīku izstrādei, kā arī to infrastruktūru un datu kopu izmantošanai un uzlabošanai, nodrošinot stabilus, validētus un augstas kvalitātes datus, kas atbalsta ilgtspēju, savietojamību un integrāciju starp jomām. Pieteikuma iesniedzējiem turklāt ir vēlams izmantot attiecīgās Eiropas pētniecības infrastruktūru^[10] iespējas un pakalpojumus, kas atbalsta starpdisciplinārus pētījumus, kuri sniedz ieguldījumu One Health pieejā, tostarp izmantojot to savienojumu ar EOSC.

Pieteikuma iesniedzējiem ir vēlams piemērot daudzu iesaistīto pušu pieeju, tostarp iesaistot datu sniedzējus un sociālo un humanitāro zinātņu disciplīnas, lai atbalstītu iepriekš minēto sistēmisko One Health un bioloģiskās daudzveidības integrāciju un uz pierādījumiem balstītu lēmumu pieņemšanu, kā arī radītu nozīmīgu un būtisku ietekmi, kas uzlabo saistīto pētniecības darbību ietekmi uz sabiedrību. Projekta pieteikumos būtu jātiecas uz agrīnu un strukturētu sadarbību ar attiecīgajām ieinteresētajām personām, lai atbalstītu izstrādāto vadlīniju ieviešanu, tostarp ar attiecīgajām starptautiskajām organizācijām, kas atbalsta One Health sistēmu, un ES un valstu aģentūrām, kas atbildīgas par cilvēku, dzīvnieku un vides riska novērtēšanu. Starptautiskā sadarbība un attālāko reģionu dalība ir vēlama.

Projekta pieteikumiem būtu jāizmanto pētījumu rezultāti, datu kopas un rīki no neseniem vai pašreizējiem ES finansētiem projektiem un iniciatīvām, kā arī jāņem vērā attiecīgajās pētniecības programmās^[11] identificētās nepilnības.

Projekta pieteikumos var apsvērt Eiropas Komisijas JRC iesaistīšanu. JRC ir plaša pieredze vides datu starpdisciplinārā analīzē un to ietekmē uz cilvēku un ekosistēmu veselību, un tā var sniegt ieguldījumu projektā, daloties ar zināšanām un rīkiem. Šajā ziņā JRC apsvērs iespēju sadarboties ar jebkuru veiksmīgu projekta pieteikumu, un šī sadarbība, kad tas ir būtiski, būtu jāizveido pēc projekta pieteikuma apstiprināšanas.

Lai palielinātu sinerģiju un projektu ietekmi, visiem finansējumam atlasītajiem projekta pieteikumiem ir jāveido klasteris, un ir paredzams, ka tie piedalīsies kopīgā tīklošanā un kopīgās darbībās, tostarp ar projektiem no citiem uzsaukumiem, ja tas tiek uzskatīts par lietderīgu. Šīs darbības būtu jāiekļauj īpašā darba paketē, kurai piešķirts pietiekams budžets. Šīs darbības var ietvert:

• kopīgu izplatīšanas un komunikācijas stratēģiju;
• kopīgu datu pārvaldības stratēģiju un kopīgu politikas stratēģiju (tostarp kopīgus politikas pārskatus);
• tematiskus seminārus/apmācības/darba grupas par kopīgu interešu jautājumiem (piemēram, datu pārvaldība un apmaiņa);
• ciešu sadarbību ar EC Knowledge Centre for Biodiversity (KCBD)^[12] un tā zinātnes dienestu, tostarp piedalīšanos atbilžu sniegšanā uz zinātnes un politikas pieprasījumiem.

[1] FAIR dati ir dati, kas atbilst atrodamības, pieejamības, savietojamības un atkārtotas izmantojamības principiem. Dati var ietvert, cita starpā, informācijas izmantošanu, darbības laikā ģenerētus digitālos pētniecības datus, datus no Eiropas pētniecības infrastruktūrām un programmām, piemēram, Copernicus, Eiropas Kosmosa aģentūras un GEO iniciatīvas. Sīkāku informāciju skatīt FAIR principu tīmekļa vietnē (https://www.go-fair.org/fair-principles), FAIR pavārgrāmatā (https://faircookbook.elixir-europe.org/content/home.html) un pētniekiem paredzētajos ceļvežos par to, kā padarīt datus FAIR (https://www.openaire.eu/how-to-make-your-data-fair).

[2] https://environment.ec.europa.eu/strategy/biodiversity-strategy-2030_en

[3] https://environment.ec.europa.eu/topics/nature-and-biodiversity/nature-restoration-regulation_en

[4] https://digital-strategy.ec.europa.eu/en/policies/data-union

[5] https://research-and-innovation.ec.europa.eu/strategy/strategy-research-and-innovation/jobs-and-economy/towards-strategy-european-life-sciences_en; https://ec.europa.eu/commission/presscorner/detail/en/ip_25_1686

[6] ES globālā veselības stratēģija: Labāka veselība visiem mainīgajā pasaulē - Eiropas Komisija: https://health.ec.europa.eu/publications/eu-global-health-strategy-better-health-all-changing-world_en

[7] https://www.cbd.int/gbf

[8] https://research-and-innovation.ec.europa.eu/strategy/strategy-2020-2024/our-digital-future/open-science/european-open-science-cloud-eosc_en

[9] Kolektīvs labums, kontroles pilnvaras, atbildība, ētika.

[10] Eiropas Pētniecības infrastruktūru stratēģiskā foruma (ESFRI) pētniecības infrastruktūru portfeļa katalogu var pārlūkot ESFRI tīmekļa vietnē: https://ri-portfolio.esfri.eu

[11] Piemēram, līdzfinansētā Eiropas partnerība One Health antimikrobiālās rezistences jomā - EUP OHAMR (https://ohamr.eu), Stratēģiskā pētniecības un inovāciju programma veselības un klimata pārmaiņu jomā (https://op.europa.eu/en/publication-detail/-/publication/616cce9c-39e5-11f0-8a44-01aa75ed71a1), IPBES tematiskais novērtējuma ziņojums par bioloģiskās daudzveidības, ūdens, pārtikas un veselības savstarpējām saitēm (https://www.ipbes.net/nexus-assessment) u.c.

[12] https://knowledge4policy.ec.europa.eu/biodiversity-knowledge-centre_en