Paredzams, ka projekta rezultāti sniegs ieguldījumu visos turpmāk minētajos sagaidāmajos rezultātos:

• Ieinteresētajām personām, kas iesaistītas cīņā pret bezpajumtniecību, ir pieejami pierādījumi par strukturālo sociālo infrastruktūru^[1] un pakalpojumiem, kas nepieciešami bezpajumtniecības^[1] risināšanai apkaimes^[1] līmenī.
• Uzlabota galvenās sociālās infrastruktūras un pakalpojumu pieejamība un sasniedzamība bezpajumtnieku grupām mērķa apkaimēs.

Pamatojoties uz 2024. gada datiem, tiek lēsts, ka Eiropā vairāk nekā 1,2 miljoni cilvēku saskaras ar bezpajumtniecību^[4], turklāt ievērojama daļa (45 %) aptaujāto bezpajumtnieku atrodas hroniskas bezpajumtniecības situācijā ilgāk par diviem gadiem^[5].

Lai gan uz mājokli orientētas pieejas^[1] ir izšķirošas cīņā pret bezpajumtniecību, bezpajumtniecības strukturālo un daudzdimensionālo cēloņu risināšana prasa arī sistēmiskas iejaukšanās, kas vērstas uz sociālo infrastruktūru un pakalpojumiem apkaimēs. Sociālā infrastruktūra un pakalpojumi ietver gan fiziskas vietas, gan publiskā un kopienas^[1] sektora iestādes un pakalpojumus, kas atbalsta un nodrošina piekļuvi veselības aprūpei, nodarbinātībai, izglītībai, integrācijai kopienā un citiem sociālajiem pakalpojumiem. Tie ir jāizstrādā un jādara pieejami koordinētā veidā, kas ilgtermiņā mazina savstarpēji saistītos bezpajumtniecības pamatcēloņus un atbalsta indivīdu reintegrāciju un sociālo iekļaušanu kopienās, izvairoties no ilgtermiņa atkarības no ārkārtas atbalsta. Tas ir īpaši svarīgi, ņemot vērā, ka hronisku bezpajumtniecību bieži pavada sarežģīts vajadzību kopums, kā arī fiziskas un psiholoģiskas funkcionālās variācijas.

Ir nepieciešama izpēte par to, kā analizēt savstarpēji saistītos, kontekstuālos apstākļus, kas veicina un mazina bezpajumtniecību apkaimes līmenī, un kā informēt stratēģijas bezpajumtniecības strukturālai risināšanai.

Pieteikumos ir jārisina visi turpmāk minētie uzdevumi:

• Izstrādāt uz sistēmu balstītu pieeju bezpajumtniecības mazināšanai un indivīdu reintegrācijas atbalstam kopienās, koordinējot galveno sociālo infrastruktūru un pakalpojumus (tostarp veselības aprūpi, izglītību, nodarbinātību, integrāciju kopienā un citus attiecīgos sociālos pakalpojumus) apkaimes līmenī. Pieejai jāaptver vismaz šādi aspekti:
  • Vietējās apkaimes konteksta un esošās būvētās vides^[1] analīze attiecībā uz pieejamību un vienlīdzīgu piekļuvi attiecīgajām sociālajām infrastruktūrām un pakalpojumiem, jo īpaši hroniskas bezpajumtniecības gadījumā un marginalizētām grupām vai personām neaizsargātā situācijā.
  • Infrastruktūras un pakalpojumu dizaina ietekmes un iespējamās korelācijas novērtējums būvētajā vidē un bezpajumtniecības līmeņa apkaimēs.
  • Stratēģiju izstrāde, lai pārvarētu galvenās sociālās infrastruktūras un pakalpojumu koordinēšanas izaicinājumus apkaimes līmenī (piemēram, datu ierobežojumi un sadrumstalotība, izolētas un sadrumstalotas sociālo pakalpojumu sistēmas, kā arī finansējuma izaicinājumi mērogojamībai).
  • Bezpajumtnieku grupu, īpaši to, kas piedzīvo hronisku bezpajumtniecību, uzskatu, vēlmes un spējas iesaistīties un gūt labumu no nodrošinātajām sociālajām infrastruktūrām un pakalpojumiem analīze.
  • Potenciālās ietekmes uz kopienas (re)integrāciju un līdzdalību^[9], labklājību, sociālo kohēziju un piederības sajūtu apkaimēs novērtējums gan bezpajumtnieku grupām, gan plašākai kopienai apkaimēs.
  • Uz sistēmu balstītās pieejas sociālekonomiskās ietekmes novērtējums, izmantojot izmērāmus rādītājus par sociālās infrastruktūras un pakalpojumu pieejamību un izmantošanu.
  • Ieteikumu un vadlīniju sniegšana pieejas piemērošanai citās apkaimēs, ņemot vērā kontekstuālos faktorus, piemēram, nevienlīdzīgu ģeogrāfisko sadalījumu un piekļuvi sociālajai infrastruktūrai un pakalpojumiem (ņemot vērā tādus faktorus kā dzimums, seksuālā orientācija, vecums, fiziskas un psiholoģiskas funkcionālās variācijas vai citi būtiski sociālie faktori), kā arī vietējos bezpajumtniecības apstākļus.
• Izstrādāt un validēt pieeju vismaz piecās apkaimēs, kas atrodas dažādās dalībvalstīs un/vai asociētajās valstīs.

Pieteikumos ir jāizmanto līdzdalības^[1] un transdisciplināra^[1] pieeja, integrējot dažādus dalībniekus un disciplīnas.

Šī tēma prasa efektīvu sociālo un humanitāro zinātņu (SSH)^[1] disciplīnu ieguldījumu un SSH ekspertu, iestāžu iesaisti, kā arī attiecīgās SSH ekspertīzes iekļaušanu, lai radītu nozīmīgu un būtisku ietekmi, uzlabojot saistīto pētniecības darbību sabiedrisko ietekmi.

Pieteikumi tiek mudināti izmantot sinerģiju ar veiksmīgiem pieteikumiem tēmā „HORIZON-NEB-2026-01-PARTICIPATION-01: Addressing homelessness through housing-led approaches aligned with the New European Bauhaus”, lai izvairītos no dublēšanās un izmantotu iespējas palielināt ietekmi.

Pieteikumos ir jāparedz vismaz 0,8 % no budžeta iesaistei Horizon Europe finansētajā 'New European Bauhaus hub for results and impact', lai dalītos ar starprezultātiem, galīgajiem rezultātiem, atziņām un mācībām, kā arī lai sniegtu ieguldījumu ietekmes novērtēšanā.

[1] Skatīt definīciju NEB daļas vārdnīcas sadaļā HE WP26-27.

[2] Skatīt definīciju NEB daļas vārdnīcas sadaļā HE WP26-27.

[3] Skatīt definīciju NEB daļas vārdnīcas sadaļā HE WP26-27.

[4] Šis skaitlis atspoguļo cilvēkus, kas nakšņo uz ielas, uzturas nakts patversmēs un pagaidu mītnēs bezpajumtniekiem visā Eiropā, tostarp Apvienotajā Karalistē.

[5] FEANTSA, „Homelessness in Europe The State of Play“, DEVĪTAIS PĀRSKATS PAR MĀJOKĻA IZSLĒGŠANU EIROPĀ, 1. nodaļa, 2024, "https://www.feantsa.org/public/user/Activities/events/2024/9th_overview/EN_Chap/1.pdf"https://www.feantsa.org/public/user/Activities/events/2024/9th_overview/EN_Chap/1.pdf

[6] Skatīt definīciju NEB daļas vārdnīcas sadaļā HE WP26-27.

[7] Skatīt definīciju NEB daļas vārdnīcas sadaļā HE WP26-27.

[8] Skatīt definīciju NEB daļas vārdnīcas sadaļā HE WP26-27.

[9] Skatīt ”līdzdalības procesa” definīciju NEB daļas vārdnīcas sadaļā HE WP26-27.

[10] Skatīt definīciju NEB daļas vārdnīcas sadaļā HE WP26-27.

[11] Skatīt definīciju NEB daļas vārdnīcas sadaļā HE WP26-27.

[12] Skatīt definīciju NEB daļas vārdnīcas sadaļā HE WP26-27.