Paredzams, ka projektu rezultāti sniegs ieguldījumu visos turpmāk minētajos sagaidāmajos rezultātos:

• Pagarināts kalpošanas laiks un samazināta ēku dzīves cikla ietekme uz vidi, tādējādi veicinot ilgtspējīgāku^[1] būvēto vidi^[1].
• Vieglāka prognozējamās tehniskās apkopes piemērošana un biežāka tās izmantošana esošajās ēkās.

Esošo ēku kalpošanas laika pagarināšana un to veiktspējas uzlabošana ir viena no galvenajām stratēģijām jaunu būvniecības apjomu samazināšanai, kas palīdzēs mazināt izejvielu ieguvi, jaunu būvizstrādājumu ražošanu, radīt mazāk atkritumu un tādējādi samazināt SEG emisijas, veicinot ilgtspējīgāku būvēto vidi. Nesenās tiesību aktu un politikas norises, piemēram, pārstrādātā Ēku energoefektivitātes direktīva (EPBD), pastiprina esošo ēku saglabāšanas un modernizācijas nozīmi kā daļu no Eiropas klimata un aprites ekonomikas^[1] mērķiem. Tomēr uzturēšanas un remonta pasākumi bieži vien ir reaktīvi, kas var radīt neefektivitāti un vides ilgtspējas trūkumu. Tie var arī aizņemt laiku, būt dārgi un traucējoši ēkas lietotājiem un iemītniekiem, jo var izraisīt trokšņa un gaisa piesārņojumu, komunālo pakalpojumu pārtraukumus vai īslaicīgu telpu vai pakalpojumu nepieejamību. Tāpēc ir nepieciešams izstrādāt risinājumus, kas nodrošina efektīvu, ilgtspējīgu, savlaicīgu un kvalitatīvu esošo ēku uzturēšanu un remontu, lai pagarinātu to kalpošanas laiku.

Projektu pieteikumos ir jāpievēršas visiem turpmāk minētajiem aspektiem:

• Izstrādāt vismaz vienu perspektīvu uz LCA balstītu lēmumu atbalsta rīku esošo ēku prognozējamai uzturēšanai un remontam.
• Izstrādāt vismaz vienu uzturēšanas un remonta pasākumu kopumu esošo ēku paredzamā kalpošanas laika pagarināšanai, kas:
  • integrē aprites principus, ir videi ilgtspējīgs un finansiāli īstenojams ēkas(-u) atlikušajā dzīves ciklā;
  • iesaista ēkas iemītniekus, lietotājus un īpašniekus uzturēšanas un remonta pasākumu izstrādē un īstenošanā;
  • atbilst Eiropas un valstu normatīvajām prasībām;
  • samazina traucējumus ēkas iemītniekiem vai lietotājiem attiecībā uz troksni un darbu ilgumu.
• Demonstrēt šos risinājumus (gan lēmumu atbalsta rīku(-us), gan pasākumu kopumu(-us)) trīs ēkās, tostarp vismaz vienā kultūras mantojuma ēkā un vismaz vienā sociālā un pieejamā mājokļa projektā^[4], kas atrodas trīs dažādās dalībvalstīs un/vai asociētajās valstīs.
• Izpētīt prognozējamās uzturēšanas plaša mēroga piemērošanas potenciālu esošajām ēkām, identificēt šķēršļus, kas kavē prognozējamās uzturēšanas ieviešanu esošajās ēkās, un ierosināt risinājumus to pārvarēšanai.

Projektu pieteikumos ir jāizmanto līdzdalības^[5] un transdisciplināra pieeja^[1], integrējot dažādus dalībniekus un disciplīnas.

Šī tēma prasa efektīvu sociālo un humanitāro zinātņu (SSH)^[1] disciplīnu ieguldījumu un SSH ekspertu, institūciju iesaisti, kā arī attiecīgās SSH kompetences iekļaušanu, lai radītu nozīmīgu un būtisku ietekmi, kas uzlabotu saistīto pētniecības darbību sabiedrisko ietekmi.

Projektu pieteikumos ir jāparedz vismaz 0,8 % no budžeta sadarbībai ar Horizon Europe finansēto 'New European Bauhaus hub for results and impact', lai dalītos ar starprezultātiem, galīgajiem rezultātiem, atziņām un mācībām, kā arī lai sniegtu ieguldījumu ietekmes novērtēšanā.