Paredzams, ka projekta rezultāti sniegs ieguldījumu visos turpmāk minētajos sagaidāmajos rezultātos:

• Politikas veidotājiem, vietējām administrācijām un apkaimju^[1] dalībniekiem visā Eiropā un ārpus tās ir pieejami uz pierādījumiem balstīti norādījumi un ieteikumi, lai atbalstītu sabiedrības līdzdalību apkaimju zaļajā pārkārtošanā^[1], tostarp to dabai labvēlīgā^[3] pārveidē.
• Līdzpārvaldības^[1] pieejas, kas saskaņotas ar NEB, palīdz līdzsvarot intereses, varas un zināšanu asimetriju un ieviest vairāk nekā cilvēkcentrētas^[1] pieejas apkaimes līmenī; kā arī sniedz informāciju politikas, tiesiskajiem, regulatīvajiem un institucionālajiem satvariem valsts un ES līmenī.

Sabiedrības līdzdalība apkaimju zaļās pārkārtošanās pārvaldībā sniedz iespēju uzlabot iedzīvotāju dzīves kvalitāti, vienlaikus risinot klimata, bioloģiskās daudzveidības un piesārņojuma problēmas. Piemēram, kopīga pārvaldība var palīdzēt uzlabot pārstāvību, leģitimitāti, pārredzamību un atbildību, kā arī līdzsvarot intereses, mazināt zināšanu hierarhijas, veicināt iekļaušanu un vienlīdzību, kā arī veidot līdzsvarotākas attiecības starp cilvēku un dabu. Tomēr, neskatoties uz pārliecinošiem pierādījumiem, saikne starp kultūru un demokrātiju kopīgas pārvaldības pieejās joprojām tiek izmantota nepietiekami. Kā pilsoniskās līdzdalības platformas kultūras iestādes un dalībnieki var ieņemt būtisku lomu iesaistes un kohēzijas veicināšanā starp dažādiem dalībniekiem un kopienām^[1]. Digitālie rīki (piemēram, ar AI atbalstītas līdzdalības platformas, atvērto datu vides un interaktīvas modelēšanas sistēmas) var atvieglot kopīgu pārvaldību, nodrošinot reāllaika atgriezenisko saiti, plašāku iesaisti un uz pierādījumiem balstītu lēmumu pieņemšanu.

Šajā tēmā tiks pētīts, kā kopīga pārvaldība var atbalstīt taisnīgu zaļo pārkārtošanos apkaimēs, vienlaikus izraisot pozitīvas pārmaiņas sabiedrībā, kultūrā, mākslā, dabiskajā vidē, kā arī šo apkaimju sabiedriskajā uztverē un reputācijā.

No priekšlikumiem tiek sagaidīts, ka tie risinās visus turpmāk minētos uzdevumus:

• Pilnveidot un demonstrēt kopīgas pārvaldības pieejas vismaz desmit apkaimēs. Paredzams, ka izvēlētās apkaimes atradīsies vismaz trīs dažādās dalībvalstīs un/vai asociētajās valstīs, kā arī ietvers dažādus kontekstus (t.i., pilsētu, piepilsētu un lauku teritorijas) un pieredzi (t.i., apkaimes ar un bez pieredzes sabiedrības līdzdalībā pārkārtošanās procesu pārvaldībā).
• Nodrošināt, ka kopīgas pārvaldības pieejas veicina apkaimju iekļaujošu, kultūras, vides un ilgtspējīgu^[1] attīstību, veicot šādas darbības:
  • Piešķirot dabai balsi, izmantojot "vairāk nekā cilvēka" (more-than-human) pieejas un risinot klimata, bioloģiskās daudzveidības un piesārņojuma problēmas.
  • Līdzsvarojot intereses, varas un zināšanu asimetrijas starp dažādiem apkaimes dalībniekiem (piemēram, iedzīvotājiem, nekustamā īpašuma attīstītājiem, kultūras iestādēm, sociālās ekonomikas dalībniekiem, uzņēmumiem utt.).
  • Iespējojot iedzīvotājus (īpaši neaizsargātā situācijā esošas un/vai marginalizētas grupas) aktīvi piedalīties zaļajā pārkārtošanās procesā savā apkaimē.
  • Izmantojot digitālās tehnoloģijas (piemēram, pilsoniskās tehnoloģijas, atvērto datu platformas, citus līdzdalības digitālos rīkus), lai visi apkaimes dalībnieki varētu padarīt līdzdalības procesus iekļaujošākus, pārredzamākus, pieejamākus un efektīvākus.
  • Iesaistot kultūras jomas dalībniekus un izmantojot neformālas un vietējas^[3] zināšanu sistēmu formas (piemēram, tās, kas ietvertas kultūras mantojumā, kopienās utt.).
• Izvērtēt un salīdzināt, cik lielā mērā demonstrētās kopīgas pārvaldības pieejas efektīvi un izmērāmi nodrošina iepriekšējā punktā uzskaitītos aspektus.
• Pamatojoties uz savāktajiem pierādījumiem, izstrādāt vadlīnijas un ieteikumus politikas veidotājiem un apkaimju dalībniekiem par kopīgu pārvaldību (tostarp par labāko praksi; kopīgas pārvaldības ieguvumiem apkaimju zaļajai pārkārtošanai, tostarp to dabai labvēlīgu pārveidi un klimata noturību, kā arī citiem pārvaldības līmeņiem; administratīvām, likumdošanas un regulatīvām izmaiņām kopīgas pārvaldības veicināšanai).

Lai to sasniegtu, projektu konsorciji var sniegt finansiālu atbalstu valsts pārvaldes iestādēm, SME, izglītības vai pētniecības iestādēm un citiem attiecīgiem dalībniekiem (piemēram, bezpeļņas organizācijām) finansiāla atbalsta trešajām personām veidā. Ņemot vērā darbības veidu un tās vērienīgumu, katrai trešajai personai piešķiramā summa var būt ne vairāk kā 150 000 EUR, lai nodrošinātu kopīgas pārvaldības pieeju demonstrēšanu apkaimēs.

No priekšlikumiem tiek sagaidīts, ka tie ievēros līdzdalības^[1] un transdisciplināru^[1] pieeju, integrējot dažādus dalībniekus un disciplīnas.

Šī tēma prasa efektīvu sociālo un humanitāro zinātņu (SSH)^[1] disciplīnu ieguldījumu un SSH ekspertu, iestāžu iesaisti, kā arī attiecīgas SSH ekspertīzes iekļaušanu, lai radītu nozīmīgu un būtisku ietekmi, kas uzlabo saistīto pētniecības darbību sabiedrisko ietekmi.

No priekšlikumiem tiek sagaidīts, ka tie atvēlēs vismaz 0,8 % no sava budžeta sadarbībai ar Horizon Europe finansēto 'New European Bauhaus hub for results and impact', lai dalītos ar saviem starprezultātiem, galīgajiem rezultātiem, atziņām un mācībām, kā arī lai sniegtu ieguldījumu ietekmes novērtēšanā.

[1] Skatīt definīciju NEB daļas vārdnīcas sadaļā HE WP26-27.

[2] Skatīt definīciju NEB daļas vārdnīcas sadaļā HE WP26-27.

[3] Skatīt definīciju NEB daļas vārdnīcas sadaļā HE WP26-27.

[4] Skatīt definīciju NEB daļas vārdnīcas sadaļā HE WP26-27.

[5] Skatīt definīciju NEB daļas vārdnīcas sadaļā HE WP26-27.

[6] Skatīt definīciju NEB daļas vārdnīcas sadaļā HE WP26-27.

[7] Skatīt definīciju NEB daļas vārdnīcas sadaļā HE WP26-27.

[8] Skatīt definīciju NEB daļas vārdnīcas sadaļā HE WP26-27.

[9] Skatīt definīciju NEB daļas vārdnīcas sadaļā HE WP26-27.

[10] Skatīt definīciju NEB daļas vārdnīcas sadaļā HE WP26-27.

[11] Skatīt definīciju NEB daļas vārdnīcas sadaļā HE WP26-27.