Paredzams, ka projektu rezultāti sniegs ieguldījumu visos turpmāk minētajos sagaidāmajos rezultātos:

• Demonstrēto metodoloģiju izmanto arhitekti, telpiskās plānošanas speciālisti, dizaineri un citi attiecīgie dalībnieki, lai noteiktu, cik lielā mērā apkaimes^[1] un kopienas^[1] ir starppaaudžu^[1].
• Demonstrētie risinājumi starppaaudžu apkaimēm un kopienām ir pieejami valsts iestādēm, publiskā/privātā sektora nekustamā īpašuma attīstītājiem un īpašniekiem, kā arī ieinteresētajām personām, kas iesaistītas apkaimju zaļajā pārkārtošanās procesā^[1].
• Demonstrētie risinājumi sniedz būtisku ieguldījumu starppaaudžu dzīvesveidā un izmērāmi veicina zaļo pārkārtošanos apkaimēs (piemēram, ilgtspējīgas mobilitātes, pieejamības, klimatnoturības, ūdens noturības un/vai bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas jomā).

Pētījumi liecina, ka valstīs ar mazāku ar vecumu saistītu nevienlīdzību ir augstāks vispārējais dzīves apmierinātības līmenis^[5], un valdības, kas līdzsvaro pašreizējo un nākamo paaudžu vajadzības un intereses, bauda augstāku uzticēšanās līmeni^[6].

Pieaug pētījumu skaits par tādiem risinājumiem kā „neatkarīga dzīve”, „vecumam draudzīgs mājoklis” un „viedas starppaaudžu apkaimes”, kā arī to sniegtajiem ieguvumiem. Lai gan gadu gaitā ir izstrādāti dažādi izmaksu ziņā efektīvāki risinājumi, investīciju fokuss joprojām tiek vērsts uz dārgiem, vecuma ziņā nošķirtiem mājokļiem un kopienām vecāka gadagājuma cilvēkiem (piemēram, lieliem pansionātiem un lielām aprūpes iestādēm).

Šī tēma atbalstīs tādu starppaaudžu apkaimju un kopienu attīstību, kas labāk atbilst dažādu vecuma grupu vajadzībām, vienlaikus risinot dažādus vietējos izaicinājumus (tostarp, bet ne tikai, demogrāfiskās pārmaiņas, klimata pārmaiņas, piesārņojumu, bioloģiskās daudzveidības zudumu, kultūras mantojuma zudumu, nedrošības sajūtu).

Paredzams, ka priekšlikumos tiks risināti visi turpmāk minētie aspekti:

• Demonstrēt metodoloģiju, lai mērītu un uzraudzītu, cik lielā mērā apkaimes un kopienas ir starppaaudžu. Tās var ietvert digitālās platformas, viedās sensoru sistēmas vai līdzdalības datu vākšanas metodes, kas uzlabo iekļautību^[1], pieejamību un reāllaika ieskatu. Cita starpā ir paredzēts, ka metodoloģija:
  • Identificēs šķēršļus (piemēram, juridiskus, regulējošus, institucionālus) starppaaudžu dzīvošanai apkaimēs un kopienās.
  • Izpētīs dažādu paaudžu uztveri.
  • Noteiks neformālo pakalpojumu (tostarp kultūras, sociālās un veselības aprūpes, kā arī izglītības) lomu starppaaudžu apkaimju un kopienu veicināšanā.
• Demonstrēt vismaz trīs risinājumus, kas veicina starppaaudžu dzīvošanu vismaz trīs apkaimēs (pilsētu, piepilsētu un lauku teritorijās), kuras atrodas dažādās dalībvalstīs un/vai asociētajās valstīs. Paredzams, ka risinājumi:
  • Pārveidos apkaimes telpas, funkcijas un/vai pakalpojumus, kur iespējams, balstoties uz kultūras un radošajām nozarēm un analizējot lietotāju uztveri. Tas ietver multisensoru uztveri, kā arī uztverto skaistumu.
  • Būs pielāgojami dažādiem vietējiem kontekstiem.
• Uzraudzīt, izvērtēt un dokumentēt demonstrētos risinājumus. Pamatojoties uz pierādījumiem, ierosināt rekomendācijas to adaptācijai un ieviešanai.

Paredzams, ka priekšlikumos tiks ievērota līdzdalības^[1] un starpdisciplināra^[1] pieeja, integrējot dažādus dalībniekus un disciplīnas.

Šī tēma prasa efektīvu sociālo un humanitāro zinātņu (SSH)^[1] disciplīnu ieguldījumu un SSH ekspertu, institūciju iesaisti, kā arī attiecīgās SSH ekspertīzes iekļaušanu, lai radītu nozīmīgu un būtisku ietekmi, uzlabojot saistīto pētniecības darbību sabiedrisko ietekmi.

Lai sasniegtu gaidītos rezultātus, tiek veicināta starptautiskā sadarbība^[11].

Priekšlikumi tiek mudināti izmantot sinerģiju ar veiksmīgiem priekšlikumiem no tēmām „HORIZON-NEB-2027-01-BUSINESS-03: Anticipating the long-term future of neighbourhoods in line with the New European Bauhaus” un „HORIZON-CL2-2025-01-TRANSFO-10: Intergenerational fairness in the context of demographic change in the EU”.

Paredzams, ka priekšlikumos vismaz 0,8 % no budžeta tiks atvēlēti sadarbībai ar Horizon Europe finansēto „New European Bauhaus hub for results and impact”, lai dalītos ar starpposma un gala rezultātiem, atziņām un mācībām, kā arī lai sniegtu ieguldījumu ietekmes novērtēšanā.

[1] Skatīt definīciju NEB daļas vārdnīcas sadaļā HE WP26-27.

[2] Skatīt definīciju NEB daļas vārdnīcas sadaļā HE WP26-27.

[3] Skatīt definīciju NEB daļas vārdnīcas sadaļā HE WP26-27.

[4] Skatīt definīciju NEB daļas vārdnīcas sadaļā HE WP26-27.

[5] OECD, ’How’s Life? 2020 Measuring Well-being', 2020, https://www.oecd.org/en/publications/how-s-life/volume-/issue-_9870c393-en/full-report.html

[6] OECD, ’OECD Survey on Drivers of Trust in Public Institutions – 2024 Results: Building Trust in a Complex Policy Environment‘, OECD Publishing, 2024, https://doi.org/10.1787/9a20554b-en.

[7] Skatīt definīciju NEB daļas vārdnīcas sadaļā HE WP26-27.

[8] Skatīt definīciju NEB daļas vārdnīcas sadaļā HE WP26-27.

[9] Skatīt definīciju NEB daļas vārdnīcas sadaļā HE WP26-27.

[10] Skatīt definīciju NEB daļas vārdnīcas sadaļā HE WP26-27.

[11] Starptautiskā sadarbība un valstu dalība ārpus ES dalībvalstīm, asociētajām valstīm vai trešajām valstīm Horizon Europe programmas ietvaros.