Šī tēma sniedz ieguldījumu ES Renovation Wave stratēģijas^[1] mērķu sasniegšanā un tās mērķis ir palīdzēt īstenot pašreizējo ēku politiku un stratēģiskos plānus, jo īpaši pārstrādāto Ēku energoefektivitātes direktīvu (EPBD)^[2] un Eiropas Affordable Housing Plan^[3] elementus, kas ir būtiski ēku renovācijai. Šī tēma atbalsta energoefektivitātes renovācijas, kas nodrošina mērogojamus, augstas veiktspējas un cenas ziņā pieejamus risinājumus, lai masveidā īstenotu renovācijas, uzlabotu ēku energoefektivitāti un pieejamību, kā arī padarītu ēkas par aktīviem energoapgādes sistēmas elementiem.

Šī tēma skar jomas, kas ir būtiskas, lai sasniegtu vērienīgos ES mērķus ēku dekarbonizācijas jomā, kā arī uzlabotu energoapgādes drošību un rūpniecisko konkurētspēju ES un enerģijas pieejamību. Šī tēma atbalsta Better Homes partnerības^[4], kas apvieno ieinteresētās personas no sadrumstalotas renovācijas ķēdes, lai sadarbotos, konceptualizētu un īstenotu renovācijas projektus uz vietas. Tās mērķis ir ieviest pieejas, kas apvieno tirgus dalībniekus un politikas satvarus, lai atbalstītu renovācijas risinājumu plaša mēroga ieviešanu. Tēmas mērķis ir palielināt ēku energoefektivitātes uzlabojumu pievilcību un izmaksu lietderību, kā arī samazināt administratīvo, loģistikas un finansiālo slogu, kas joprojām ir saistīts ar ēku pārbūvi.

Tēmas mērķis ir arī nodrošināt progresīvu ēku politikas un informācijas instrumentu ieviešanu tirgū un integrāciju politikas satvarā, palielināt to sabiedrisko atzīšanu un demonstrēt to vērtību ēku renovācijas un uzlabošanas pārbaudei un finansēšanai. Priekšlikumos, attiecīgā gadījumā, būtu jāizpēta sinerģija ar projektiem, kas finansēti saskaņā ar citām ES programmām, jo īpaši Horizon 2020 un Horizon Europe, jābalstās uz tiem vai jāpapildina tie, kā arī jāveicina to rezultātu ieviešana tirgū.

ES saskaras ar būtisku enerģijas cenu pieaugumu, ko veicina tirgus svārstīgums un saasina atkarība no importētā fosilā kurināmā. Viena no galvenajām ES prioritātēm ir stiprināt savas energoapgādes sistēmas noturību pret ģeopolitiskām krīzēm, kas ietekmē globālo enerģijas tirgu. Tāpēc šīs tēmas ietvaros pieteikuma iesniedzēji tiek aicināti, kur vien iespējams, izstrādāt un īstenot ilgtermiņa strukturālus ilgtspējīgus un energoefektivitātes pasākumus, lai uzlabotu ES energoapgādes sistēmas noturību pret turpmākām krīzēm, saskaņā ar īstermiņa enerģētikas atbalsta pasākumiem, kas nepieciešami, lai reaģētu uz pašreizējo satricinājumu globālajos enerģijas tirgos.

Priekšlikumos jāuzrāda konkrēti rezultāti, kurus nodrošinās darbības, un jāpierāda, kā šie rezultāti veicinās konkrētajai tēmai specifisko ietekmi. Šim pamatojumam jābalstās uz pamatīgu pašreizējās situācijas analīzi, reālistiskiem pieņēmumiem un bāzes rādītājiem, kā arī jāizveido skaidras cēloņsakarības starp darbībām, rezultātiem un ietekmi.

Attiecībā uz A darbības jomu:

Kvalitatīvās ietekmes ziņā priekšlikumiem šajā tēmā jāpierāda, kā tie veicinās šādus rezultātus, ciktāl tas ir attiecināms:

• Palielināts pieprasījums pēc energoatjaunošanas un palielināti energoatjaunošanas tempi
• Pieprasījuma apkopošanas stratēģiju īstenošana
• Dzīvotspējīgi uzņēmējdarbības modeļi atjaunošanai ar samazinātām izmaksām un laiku, kas ir replicējami plašā mērogā
• Uzlabota ēku atjaunošanas sektora uzņēmumu kapacitāte nodrošināt augstas kvalitātes atjaunošanu.

Kvantitatīvās ietekmes ziņā priekšlikumos rezultāti un ietekme jākvantificē, izmantojot tēmai paredzētos rādītājus, ja tie ir attiecināmi uz piedāvātajām darbībām. Netiek sagaidīts, ka priekšlikumi risinās visus uzskaitītos ietekmes veidus un rādītājus. Rezultāti un ietekme jākvantificē projekta beigās un 5 gadus pēc projekta beigām. Šīs tēmas kvantitatīvie rādītāji ietver:

• Atjaunoto ēku vienību skaits un/vai palielināti atjaunošanas tempi projekta mērķteritorijās
• Ēku vienību skaits, kurām veikta dziļā atjaunošana un/vai palielināti dziļās atjaunošanas tempi
• Atjaunošanas izmaksu procentuālais samazinājums salīdzinājumā ar bāzes līmeni, iespējams, detalizēti pa ēku tipoloģiju un iejaukšanās veidu
• Ierosinātās investīcijas ēku energoatjaunošanā
• To uzņēmumu skaits, kuriem uzlabota tehniskā, organizatoriskā un uzņēmējdarbības kapacitāte energoatjaunošanas nodrošināšanai, ieviešot jaunus produktus, materiālus, pakalpojumus un procesus tēmas ietvaros.

Priekšlikumos jāsniedz arī rādītāji, kas ir specifiski to piedāvātajām darbībām.

Attiecībā uz B darbības jomu:

Kvalitatīvās ietekmes ziņā priekšlikumiem šajā tēmā jāpierāda, kā tie veicinās šādus rezultātus:

• Uzlabota tirgus ieviešana un efektīva EPC, SRI, RPs, DBL un IEQ izmantošana
• Esošo shēmu un rīku ieviešana, kas ļauj veikt uzlabotus, integrētus, izmaksu ziņā efektīvus ēku novērtējumus un pakāpeniskas atjaunošanas stratēģijas
• Uzlabota ēku snieguma datu izmantošana faktiskajā atjaunošanā vai ēku pārvaldībā, ko veic finanšu iestādes, pakalpojumu sniedzēji un ēku īpašnieki/apsaimniekotāji.

Kvantitatīvās ietekmes ziņā priekšlikumos rezultāti un ietekme jākvantificē, izmantojot tēmai paredzētos rādītājus, ja tie ir attiecināmi uz piedāvātajām darbībām. Netiek sagaidīts, ka priekšlikumi risinās visus uzskaitītos ietekmes veidus un rādītājus. Rezultāti un ietekme jākvantificē projekta beigās un 5 gadus pēc projekta beigām. Šīs tēmas kvantitatīvie rādītāji ietver:

• Izsniegto un faktiskajos atjaunošanas projektos pielietoto Renovation Passports skaits
• To atjaunošanas vai ēku pārvaldības projektu skaits, kuros izmantotas uzlabotas un integrētas ēku novērtēšanas shēmas (EPC, SRI un IEQ) un datu krātuves (DBL)
• To attiecīgo ieinteresēto personu skaits (piem., ēku īpašnieki, pakalpojumu sniedzēji, finanšu iestādes, vienas pieturas aģentūras), kas aktīvi izmanto uzlabotus ar ēkām saistītus datus un pakalpojumus.

Priekšlikumos jāsniedz arī rādītāji, kas ir specifiski to piedāvātajām darbībām.

Attiecībā uz abām A un B darbības jomām

Priekšlikumos jākvantificē arī to ietekme saistībā ar šādiem kopīgiem rādītājiem LIFE Clean Energy Transition apakšprogrammai:

• Projekta ierosinātais primārās enerģijas ietaupījums GWh/gadā
• Projekta ierosinātais galīgās enerģijas ietaupījums GWh/gadā
• Projekta ierosinātā atjaunojamās enerģijas ražošana (GWh/gadā)
• Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājums (tCO2-eq/gadā)
• Projekta ierosinātās investīcijas ilgtspējīgā enerģētikā (energoefektivitāte un atjaunojamā enerģija) (kumulatīvi, miljonos Euro).

Finansējuma likme

Citas darbības dotācijas (OAGs) — 95% 

Pieteikumu iesniedzējiem ir jākoncentrējas uz vienu no divām turpmāk noteiktajām jomām (A vai B). Ievadā pieteikumos skaidri jānorāda joma, kurā pieteikums tiks izvērtēts. Gadījumā, ja pieteikums aptver elementus no vairāk nekā vienas jomas, tas ir pienācīgi jāpamato.

A joma: Augstas kvalitātes un konkurētspējīgu energoefektivitātes renovāciju mērogošana

A jomas ietvaros darbībām jābūt vērstām uz renovācijas tempu palielināšanu un progresa nodrošināšanu ceļā uz pilnībā dekarbonizētu ēku fondu ar nulles emisiju līmeni līdz 2050. gadam, kā noteikts EPBD. Pieteikumos galvenā uzmanība jāpievērš tirgus šķēršļu novēršanai, pieprasījuma stimulēšanai un energoefektivitātes renovāciju mērogošanai.

Pieteikumos jāizmanto renovācijas stratēģijas un uzņēmējdarbības modeļi, kurus var replicēt dažādās ēkās un tirgos, palielinot pašreizējos renovācijas tempus, apkopojot pieprasījumu pēc produktiem un pakalpojumiem, lai veicinātu ātrākas, izmaksu ziņā efektīvākas, pieejamākas, vienkāršākas un lietderīgākas renovācijas.

Pieteikumos jāatbalsta tādu risinājumu, modeļu un pieeju plaša mēroga ieviešana, kas nodrošina augstas kvalitātes renovāciju ar energoefektivitātes garantijām vai citiem uzņēmējdarbības modeļiem, veicinot tirgus uzticēšanos un stimulējot ieguldījumus. Tajos jāatbalsta būvniecības uzņēmumu konkurētspēja un produktivitāte, piemēram, izmantojot industrializētus un standartizētus procesus, digitālos rīkus, uzlabotu koordināciju visā piegādes ķēdē un aprites un mazoglekļa risinājumu izmantošanu.

Pieteikumos jāņem vērā visi attiecīgie renovācijas vērtības ķēdes dalībnieki, jo īpaši ēku īpašnieki, energoefektivitātes risinājumu sniedzēji un investori, iemītnieki, publiskās iestādes, finanšu institūcijas, būvniecības nozares pārstāvji, elektroenerģijas tirgus operatori u. c.

Saskaņā ar 2050. gada vīziju par ēku fondu, papildus energoefektivitātes uzlabošanai, iekštelpu vides kvalitātei un enerģijas patēriņa dekarbonizācijai ēkās, pieteikumi var sniegties tālāk un apsvērt visa dzīves cikla emisiju samazināšanu, pievēršoties materiāliem vai paaugstinātai noturībai pret klimata riskiem renovācijas procesā.

Pieteikumos jāpaskaidro, kā piedāvātās darbības ir pielāgotas konkrētajam kontekstam un tirgu un/vai valstu brieduma pakāpei, uz kurām tās attiecas, un jāsaskaņo ar esošo atbalstu, finansēšanas instrumentiem, vienas pieturas aģentūrām vai esošajiem renovācijas veicināšanas pakalpojumiem to darbības jomā. Pieteikumos var apsvērt tehnisko ēku sistēmu un elastību nodrošinošu stratēģiju ieviešanu.

B joma: Informācijas instrumentu stiprināšana saskaņā ar EPBD

Pieteikumiem ir jāstiprina galveno EPBD instrumentu, jo īpaši ēku energoefektivitātes sertifikātu (EPC), renovācijas pasu (RP) un attiecīgā gadījumā viedgatavības rādītāja (SRI), kā arī digitālo ēku žurnālu (DBL) un iekštelpu vides kvalitātes (IEQ), tirgus un politikas izmantošana, lietojamība un efektivitāte.

Pieteikumos jāpierāda šo instrumentu uzticamība un tirgus nozīmīgums to paredzētajiem lietotājiem un klientiem, kā arī jāstiprina to ieguldījums EPBD politikas mērķu sasniegšanā. Šai ieviešanai būtu jārezultējas ar palielinātu un uzlabotu ēku enerģijas datu izmantošanu renovācijai un/vai enerģijas pārvaldībai.

Pieteikumos jāpievēršas esošo shēmu un rīku uzlabotai īstenošanai un paātrinātai ieviešanai tirgū, kas, no vienas puses, uzlabo EPC, RP un, attiecīgā gadījumā, SRI, DBL un IEQ precizitāti un kvalitāti, un, no otras puses, to integrāciju un konsekvenci.

Pieteikumos sīki jāizklāsta to īpašā pieeja, attiecīgā gadījumā, pārredzamības uzlabošanai, renovācijas vajadzību un enerģijas izmaksu novērtēšanai, iekštelpu vides kvalitātes uzlabošanai un ēku veiktspējas uzlabojumu ietekmes mērīšanai. Šiem instrumentiem būtu jāstiprina energoefektivitātes tirgus vērtība, sasaistot tās uzlabojumus ar ēku novērtēšanu un ieguldījumu lēmumiem.

Renovācijas pasu ieviešanai un izmantošanai tirgū saskaņā ar pārstrādāto EPBD būtu jānodrošina skaidri, pakāpeniski renovācijas ceļveži ēku īpašniekiem, nodrošinot saskaņotību ar EPC un attiecīgā gadījumā ar SRI novērtējumiem, DBL un IEQ. Tas varētu ietvert darbības, lai uzlabotu praktiskos tirgus ieviešanas aspektus, kā arī pasākumus pieprasījuma radīšanai un RP izmantošanas veicināšanai.

Piedāvātajām darbībām jābūt saderīgām ar visām īstenošanas izvēlēm, ko dalībvalstis izdara EPBD transponēšanas kontekstā, un tādēļ tām attiecīgi jāseko politikas attīstībai un satvariem. Pieteikumos jāņem vērā arī esošās finansēšanas shēmas, kā arī attiecīgie renovācijas atbalsta pakalpojumi, tostarp vienas pieturas aģentūras.

Tehnoloģiskus, tostarp inovatīvus, risinājumus var izmantot kā veicinātājus, taču tie nedrīkst būt darbības centrā.

Abām jomām A un B:

Visiem pieteikumiem ir jāīsteno izmēģinājuma darbības reālās ēkās vai renovācijas projektos, demonstrējot piedāvāto risinājumu un instrumentu praktisko pielietojumu, efektivitāti un replicējamību.

Pieteikumi jāiesniedz vismaz 3 pieteikuma iesniedzējiem (labuma guvējiem; nevis saistītām vienībām) no 3 dažādām atbilstošām valstīm.

Komisija uzskata, ka pieteikumi, kuros pieprasīts ES ieguldījums līdz 2 miljoniem EUR, ļautu atbilstoši risināt konkrētos mērķus. Tomēr tas neizslēdz iespēju iesniegt un atlasīt pieteikumus, kuros pieprasītas citas summas.

[1] Paziņojums Renovācijas vilnis Eiropai – ēku atjaunināšana, darbvietu radīšana, dzīves kvalitātes uzlabošana, COM(2020) 662 final

[2] DIREKTĪVA (ES) 2024/1275

[3] COM(2025) 1025 final

[4] Eiropas pieejamu mājokļu plāns: 3. darbība. Pieejamības, ilgtspējas un kvalitātes apvienošana mājokļu jomā