Ņemot vērā paātrināto pāreju uz tīru enerģiju, profesionāļu trūkums ar atbilstošām prasmēm kļūst par īstu šķērsli gan enerģētikas pārkārtošanai, gan Eiropas ekonomiskās izaugsmes potenciālam.

2011. gadā uzsāktā BUILD UP Skills initiative^[1] mērķis ir palielināt kvalificētu profesionāļu (strādnieku un biroja darbinieku) skaitu būvniecības un renovācijas vērtību ķēdēs. BUILD UP Skills ir arī iesaistījusi valsts iestādes, ēku īpašniekus un īrniekus, lai veicinātu izpratni par kvalificēta darbaspēka nozīmi.

BUILD UP Skills atbalsta ES Prasmju pakta mērķus, jo īpaši Būvniecības ekosistēmas liela mēroga partnerību, kuras mērķis ir panākt, lai līdz 2030. gadam 30 % darbinieku ik gadu piedalītos prasmju pilnveides vai pārkvalifikācijas pasākumos, kā arī Atjaunojamās enerģijas prasmju liela mēroga partnerību.

Kopš 2011. gada atbalstītie projekti ir izveidojuši sistēmu, lai paaugstinātu energoefektivitātes profesionāļu prasmju līmeni, kas nepieciešams visā Eiropā, lai īstenotu energoefektīvu renovāciju un gandrīz nulles enerģijas ēkas tādā mērogā, kādu paredz ES mērķi energoefektivitātes un ēku energoefektivitātes jomā. Viens no galvenajiem izaicinājumiem to sasniegšanā ir atbildības sadalījums un koordinācijas trūkums starp valsts iestādēm, mācību iestādēm, būvniecības nozares asociācijām un būvniecības profesionāļiem. Lai izstrādātu valsts prasmju ceļvežus, kuros formulētas šīs valsts mēroga prasmju pilnveides darbības, BUILD UP Skills projekti izveidoja nacionālās platformas, pulcējot galvenās ieinteresētās personas. Pirmajā posmā visas ES dalībvalstis izstrādāja šādu platformu un ceļvedi^[2]. Nesen 15 dalībvalstīm bija iespēja paplašināt savu platformu un atjaunināt savu nacionālo ceļvedi ar 2030. gada perspektīvu^[3]. Šī tēma sniedz iespēju papildu atbilstīgām valstīm veikt šādu atjaunināšanu.

Saskaņā ar Energoefektivitātes direktīvas (ES/2023/1791) 28. pantu dalībvalstīm ir jāizveido tīkls, lai nodrošinātu atbilstošu kompetenču līmeni ar energoefektivitāti saistītās profesijās, kā arī jāveicina sertifikācija, apmācība un izglītība šā mērķa sasniegšanai. Komisija atbalstīs šos centienus, izpētot veidus, kā popularizēt energoefektivitātes profesijas, tostarp atbalstot kampaņas un vienota piekļuves punkta platformas izveidi, pēc iespējas izmantojot esošās iniciatīvas. Turklāt dalībvalstīm būtu jānovērtē prasmju trūkums savos nacionālajos tirgos saistībā ar energoefektivitātes profesijām, jāpadara novērtējums un ieteikumi publiski pieejami un jāiesniedz tie Komisijai, izmantojot tiešsaistes platformu, kas izveidota saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1999 28. pantu^[4].

Saskaņā ar Ēku energoefektivitātes direktīvas (ES/2024/1275) 17. panta 12. punktu dalībvalstis ievieš pasākumus un finansējumu, lai veicinātu izglītību un apmācību ar mērķi nodrošināt pietiekamu darbaspēku ar atbilstošu prasmju līmeni, kas atbilst būvniecības nozares vajadzībām, īpaši vēršoties pie SME, tostarp mikrouzņēmumiem, attiecīgā gadījumā. Tam būtu jāatspoguļojas nacionālajos ēku renovācijas plānos, kas ik pēc pieciem gadiem jāiesniedz Komisijai.

Atjaunojamo energoresursu direktīvas (ES/2023/2413) 18. pants arī nosaka stingrākas prasības attiecībā uz prasmēm, kvalifikāciju un sertifikāciju.

ES Pieejamu mājokļu plānā ir atzīta nepieciešamība risināt darbaspēka un prasmju trūkumu būvniecības nozarē, un Komisija atbalstīs attiecīgo apmācības programmu liela mēroga īstenošanu, jo īpaši ar BUILD UP Skills initiative starpniecību^[5].

Kā daļu no Energoefektivitātes ceļveža Komisija aktīvi atbalstīs ES valstis prasmju trūkuma novēršanā, tostarp izmantojot nacionālos apmācības plānus un rīkkopas^[6].

Ņemot vērā šo politikas satvaru, tēmas mērķis ir balstīties uz BUILD UP Skills nacionālajām platformām, lai palielinātu kvalificētu profesionāļu skaitu Eiropā, uzlabojot izpratni un sadarbību starp galvenajām publiskā un privātā sektora ieinteresētajām personām, īstenojot nepieciešamos prasmju pilnveides un pārkvalifikācijas pasākumus, kā arī popularizējot un piesaistot vairāk cilvēku energoefektivitātes profesijām nacionālā līmenī.

Priekšlikumu galvenajam uzsvaram jābūt uz prasmēm un profesijām, kas ir būtiskas būvniecības un renovācijas vērtību ķēžu enerģētikas pārkārtošanai, atjaunojamo energoresursu integrācijai ēkās, kā arī paplašinot darbību uz citām energoefektivitātes profesijām, kas uzskaitītas EED 28. panta 1. punktā^[7], ja tas ir būtiski un nacionālā platforma to ir noteikusi par prioritāti, ņemot vērā arī trūkumus, ko dalībvalstis identificējušas nacionālajos ziņojumos, kuri iesniegti saskaņā ar EED 28. panta 6. punktu.

Priekšlikumos jāuzrāda konkrēti rezultāti, ko sniegs paredzētās darbības, un jāpamato, kā šie rezultāti veicinās konkrētajai tēmai specifisko ietekmi. Šim pamatojumam jābalstās uz pamatīgu pašreizējās situācijas analīzi, reālistiskiem pieņēmumiem un bāzes rādītājiem, kā arī jāizveido skaidras cēloņsakarības starp piedāvātajām darbībām, rezultātiem un ietekmi.

Attiecībā uz kvalitatīvo ietekmi priekšlikumos šīs tēmas ietvaros jāparāda, kā tie veicinās šādus rezultātus:

• Pastiprināta sadarbība starp galvenajām ieinteresētajām personām, tostarp valsts iestādēm, lai sasniegtu mērķi pilnveidot profesionāļu prasmes būvniecības un renovācijas vērtību ķēdēs
• Valsts prasmju ceļvedis ar detalizētiem pasākumiem un rīcības plānu identificēto prasmju trūkumu novēršanai, ko apstiprinājušas galvenās ieinteresētās personas
• Energoefektivitātes profesiju redzamības un pievilcības palielināšana, izmantojot komunikācijas un informētības veicināšanas kampaņas.

Attiecībā uz kvantitatīvo ietekmi priekšlikumos rezultāti un ietekme jākvantificē, izmantojot visus turpmāk sniegtos rādītājus. Rezultāti un ietekme jākvantificē projekta beigās un 5 gadus pēc projekta beigām. Šīs tēmas kvantitatīvie rādītāji ietver:

• Valsts platformā iesaistīto galveno ieinteresēto personu skaits
• Platformas sanāksmju skaits, tostarp organizētās tematiskās darba grupas
• To attiecīgo valsts ieinteresēto personu skaits, kuras apstiprina atjaunināto valsts ceļvedi
• Personu skaits, kuras ietekmējusi komunikācijas un informētības veicināšanas kampaņa (mērāms, izmantojot specifiskus rādītājus, piemēram, bruto sasniedzamību, neto sasniedzamību, atpazīstamību, palielinātas zināšanas, to auditorijas procentuālo daļu, kura kampaņas rezultātā veica kādu darbību)
• Piesaistītā finansējuma apjoms (publiskais un/vai privātais) apmācību un kvalifikācijas programmu īstenošanai.

Priekšlikumos var iekļaut arī rādītājus, kas ir specifiski to piedāvātajām darbībām.

Priekšlikumos jākvantificē arī to ietekme saistībā ar šādiem kopīgiem rādītājiem LIFE Clean Energy Transition apakšprogrammai:

• Projekta rosinātais primārās enerģijas ietaupījums GWh/gadā
• Projekta rosinātais galīgās enerģijas ietaupījums GWh/gadā
• Projekta rosinātā atjaunojamās enerģijas ražošana (GWh/gadā)
• Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājums (tCO2-eq/gadā)
• Projekta rosinātās investīcijas ilgtspējīgā enerģētikā (energoefektivitāte un atjaunojamā enerģija) (kumulatīvi, miljonos eiro).

Finansējuma likme

Citas darbības dotācijas (OAGs) — 95% 

Šī tēma ir vērsta uz atbilstošām valstīm, kuras vēl nav atjauninājušas savu nacionālo prasmju platformu un ceļvedi^[8].

Priekšlikumos jāveic šādas darbības.

• (no)dibināt nacionālo prasmju platformu un nodrošināt galveno ieinteresēto personu iesaisti. Labs sākumpunkts varētu būt darbs, kas tika atbalstīts Intelligent Energy Europe programmas ietvaros, kuras laikā tika mobilizēta pirmā nacionālo ieinteresēto personu grupa^[9], taču tas ir jāpaplašina, ņemot vērā arī citas energoefektivitātes profesijas, kas uzskaitītas EED 28. panta 1. punktā.

  Priekšlikumos skaidri jāizskaidro ierosināto darbību sākumpunkts, piem., attiecīgo ieinteresēto personu vajadzības un ierobežojumi, kā arī jāizstrādā informācija par jebkuru iepriekš izveidotu nacionālo platformu vai tīklu (piem., struktūra, sastāvs, gūtā pieredze).

  Platformai jādarbojas kā pastāvīgai struktūrai, kas pulcē nacionālos ekspertus no visām attiecīgajām ieinteresēto personu organizācijām, tostarp, bet ne tikai, valdības iestādēm, kas atbildīgas par izglītību un enerģētiku, profesionālajām kamerām, izglītības un apmācības sniedzējiem, arodbiedrībām un akadēmiskajām aprindām.

  Platformas mērķim jābūt tīras enerģijas pārejas prasmju dimensijas izgaismošanai attiecīgajiem politikas veidotājiem un lēmumu pieņēmējiem no privātā sektora, kā arī regulāru tematisko darba grupu vadīšanai ar attiecīgajām ieinteresētajām personām, koncentrējoties uz specifiskiem jautājumiem.

  Jābūt skaidram mērķim institucionalizēt nacionālo prasmju platformu, pamatojoties uz formalizētiem koordinācijas mehānismiem, lai saskaņotu centienus un apvienotu resursus starp galvenajām nacionālajām ieinteresētajām personām.

  Digitālās platformas var tikt atbalstītas tikai tad, ja tās ir būtiskas projekta darbībām un atbilstoši atbalsta koordinētu pieeju visiem attiecīgajiem dalībniekiem nacionālā līmenī.

• veikt prasmju izpētes darbības (tostarp jebkura iepriekšējā nacionālā ceļveža efektivitātes novērtēšanu, tirgus izpēti, datu vākšanu, esošās darba tirgus statistikas un datubāžu analīzi, mērķtiecīgas intervijas ar nacionālajām ieinteresētajām personām, līdzdalības seminārus, aptaujas...), lai sniegtu visaptverošu nacionālā būvniecības, energoefektivitātes un izglītības sektora analīzi, kā arī detalizētu darbaspēka (profesiju), prasmju un kvalifikāciju trūkumu kartēšanu. Iegūtajai "esošās situācijas analīzei" jāaptver sākotnējā izglītība, profesionālā izglītība, kā arī augstākā izglītība.
• izstrādāt nacionālo ceļvedi, lai risinātu identificētās nepilnības un šķēršļus. Nacionālajā ceļvedī jo īpaši jāiekļauj: prioritāro pasākumu kopums, kas saistīts ar dažādām profesijām, lai sasniegtu noteiktos mērķus; rīcības plāns, tostarp īstenošanas termiņi identificētajiem pasākumiem; dalībnieku, resursu un finansējuma identifikācija, kas nepieciešama īstenošanas virzīšanai; sinerģija ar atbalsta mehānismiem, kas palielina pieprasījumu pēc prasmēm energoefektivitātes sektorā, piemēram, vienas pieturas aģentūras māju īpašniekiem vai publiskā iepirkuma noteikumi; pasākumi un rādītāji ierosināto darbību īstenošanas uzraudzībai.
• plaši popularizēt esošās situācijas analīzes rezultātus un ceļvedī iekļautos pasākumus, kā arī veikt nepieciešamos pasākumus, lai sagatavotu ceļu ceļveža īstenošanai. Priekšlikumos jo īpaši jāiekļauj darbības, kas nodrošina ceļveža oficiālu apstiprināšanu no attiecīgo nacionālo ieinteresēto personu, tostarp valsts iestāžu, puses.
• izstrādāt un vadīt liela mēroga nacionālo komunikācijas un informētības veicināšanas kampaņu, kuras mērķis ir 1) popularizēt kvalificētu speciālistu ieguldījumu tīras enerģijas pārejā; 2) pamatot nepieciešamību pēc energoefektivitātes speciālistu pārkvalifikācijas; un 3) piesaistīt vairāk cilvēku energoefektivitātes profesijām, īpaši tām profesijām un prasmēm, kurās dalībvalstis ir identificējušas trūkumus nacionālajos ziņojumos, kas iesniegti saskaņā ar EED 28. panta 6. punktu, un izstrādātajā nacionālajā ceļvedī un rīcības plānā, kad tas ir piemēroti.

Tiek sagaidīts, ka kampaņa veidos būtisku daļu no ierosinātajām darbībām, indikatīvi vismaz 30% no projekta resursiem.

Kampaņas dizains un fokuss uz specifiskām nepilnībām un profesijām ir pienācīgi jāpamato, tostarp sniedzot skaidrojumu par plānoto darbību atbilstību un pievienoto vērtību.

Kampaņai jāmobilizē visas attiecīgās ieinteresētās personas, jo īpaši energoefektivitātes speciālisti, apmācību sniedzēji un nodarbinātības aģentūras. Tai jāpiesaista arī attiecīgi profili ārpus enerģētikas sektora, piem., speciālisti no citām nozarēm, kas piedāvā pārkvalifikācijas potenciālu, kā arī nepietiekami pārstāvētas grupas, piemēram, sievietes un jaunieši, tostarp studenti no profesionālās un augstākās izglītības iestādēm.

Kampaņa jāīsteno gan tiešsaistes, gan klātienes kanālos un darbībās, kurām jābūt pielāgotām konkrētām mērķa grupām. Klātienes darbību ietvaros jāorganizē izbraukuma pasākumi īpašās pilsētās^[10].

Priekšlikumiem jāpierāda būtisks provizorisks ieinteresēto personu loks no dažādām attiecīgajām nacionālajām ieinteresētajām personām, tostarp valsts iestādēm, izmantojot atbalsta vēstules.

Priekšlikumos jāiekļauj neliela daļa darbību pieredzes apmaiņai ar līdzīgām platformām visā Eiropā; šo apmaiņu koordinēs Komisijas dienesti.

Priekšlikumiem jābalstās uz esošajām nacionālajām iniciatīvām apmācību jomā par prasmēm tīras enerģijas pārejai, tostarp tām, kuras atbalsta BUILD UP Skills iniciatīva un EU Pact for Skills. Jāuztur cieša sadarbība ar BUILD UP Skills Community of Practice (BUSUnited projekts^[11]).

Priekšlikumus var iesniegt viens pieteikuma iesniedzējs vai pieteikuma iesniedzēji no vienas atbilstošas valsts.

Fokusam jābūt uz ietekmīgas nacionālās iniciatīvas izveidi, lai gan viens priekšlikums var aptvert vairākas atbilstošas valstis. Konkrētajā valstī galu galā tiks atbalstīta tikai viena platforma.

Komisija uzskata, ka priekšlikumi, kuros pieprasīts ES ieguldījums no 1 līdz 1,5 miljoniem EUR, ļautu atbilstoši sasniegt specifiskos mērķus. Tomēr tas neizslēdz iespēju iesniegt un atlasīt priekšlikumus, kuros pieprasītas citas summas.

[1] https://build-up.ec.europa.eu/en/bup-skills

[2] Intelligent Energy Europe programmas ietvaros. Attiecīgie nodevumi ir pieejami šeit: https://build-up.ec.europa.eu/en/skills/skills-projects?f%5B0%5D=programme%3Aieepillar1

[3] LIFE Clean Energy Transition 2021. un 2022. gada uzaicinājuma ietvaros: https://build-up.ec.europa.eu/en/skills/skills-projects?f%5B0%5D=programme%3Alifecet2030

[4] https://policy-reporting-platform.ec.europa.eu/Reporting/web/screen/home

[5] COM(2025) 1025 final

[6] https://energy.ec.europa.eu/topics/energy-efficiency/new-impetus-energy-efficiency_en#energy-efficiency-roadmap

[7] Energoefektivitātes pakalpojumu sniedzēji, energoauditu veicēji, energoenerģētikas vadītāji, neatkarīgi eksperti, ēku elementu uzstādītāji, kā minēts Direktīvā 2010/31/EU, un integrētu renovācijas darbu sniedzēji.

[8] Tas ietver šādas ES dalībvalstis: Beļģija, Kipra, Dānija, Igaunija, Somija, Vācija, Latvija, Luksemburga, Malta, Portugāle, Slovēnija, Zviedrija; un valstis, kas ir asociētas LIFE Programme: Islande, Moldova, Ziemeļmaķedonija, Melnkalne, Ukraina.

[9] Galvenie rezultāti ir pieejami šeit: https://build-up.ec.europa.eu/en/skills/skills-projects?f%5B0%5D=programme%3Aieepillar1

[10] Labs šādas kampaņas piemērs ir nZEB Roadshow projekta (H2020) paveiktais darbs: https://cordis.europa.eu/article/id/443072-on-the-road-with-energy-efficient-buildings

[11] https://descargas.five.es/archivos/EUprojects/BUSUnited/BUSUnited_summary.pdf