Pāreja uz tīru enerģiju prasa modernizētu, viedu energosistēmu, kas spēj pārvaldīt decentralizētus un mainīgus enerģijas avotus, nodrošināt tīkla stabilitāti un piegādes drošību, kā arī uzlabot energoefektivitāti un kopējo sistēmas efektivitāti, tostarp izmantojot digitalizācijas nodrošinātu pieprasījuma elastību. Elektroenerģijas sadales sistēmu operatoru (DSO) digitalizācija saskaņā ar Elektroenerģijas tirgus modeli^[2] un Enerģētikas digitalizācijas rīcības plānu^[3] nodrošina viedāku sadales tīklu darbību, veicina aktīvu patērētāju līdzdalību un elastības tirgus, kā arī atbalsta ES ilgtermiņa mērķi sasniegt klimatneitralitāti līdz 2050. gadam.

Tomēr pāreja uz digitalizāciju rada daudzus izaicinājumus DSO, jo īpaši mazajiem un vidējiem DSO. Modernizējot savus tīklus un integrējot jaunas tehnoloģijas, DSO ir jārisina sarežģīti tehniski, operatīvi un organizatoriski ierobežojumi. Šos izaicinājumus veicina paātrinātā enerģētikas pārkārtošanās, straujā atjaunojamo energoresursu iekārtu uzstādīšana, pieaugošais elektroenerģijas pieprasījums, sadalītās slodzes un nepieciešamība līdzsvarot inovācijas ar sistēmas uzticamību un (kiber)drošību. Vienlaikus ieinteresētās personas, jo īpaši tirgus dalībnieki, tostarp enerģētikas kopienas, viedo ēku īpašnieki, regulatori un klienti, arvien vairāk sagaida lielāku datu pieejamību, pārredzamību un veiktspēju.

Šīs tēmas mērķis ir atbalstīt kapacitātes palielināšanu digitālo tehnoloģiju un procesu ieviešanai DSO, aptverot datu pārvaldības sistēmas, tīkla novērojamību, kā arī drošu mākslīgā intelekta (AI) tehnoloģiju izvēršanu un darbību. Priekšlikumiem jākoncentrējas uz pieejamajām tehnoloģijām un risinājumiem; jaunu tehnoloģiju izstrāde un demonstrēšana nav šīs tēmas tvērumā. Tēma atbalsta ES tiesību aktu galveno noteikumu īstenošanu saskaņā ar Stratēģisko ceļvedi digitalizācijai un AI enerģētikas nozarē^[4], Atjaunojamo energoresursu^[5] un Energoefektivitātes^[6] direktīvām, kā arī paziņojumu par Prasmju savienību^[7].

ES saskaras ar būtisku enerģijas cenu pieaugumu, ko izraisa tirgus svārstīgums un ko saasina atkarība no importētā fosilā kurināmā. ES galvenā prioritāte ir stiprināt savas energosistēmas noturību pret ģeopolitiskām krīzēm, kas ietekmē globālo enerģijas tirgu. Tāpēc pretendenti šīs tēmas ietvaros tiek aicināti, kur iespējams, izstrādāt un īstenot ilgtermiņa strukturālus ilgtspējīgus un energoefektivitātes pasākumus, lai uzlabotu ES energosistēmas noturību pret nākotnes krīzēm, saskaņā ar īstermiņa enerģētikas atbalsta pasākumiem, kas nepieciešami, lai reaģētu uz pašreizējo satricinājumu globālajos enerģijas tirgos.

Priekšlikumos jāuzrāda konkrēti rezultāti, kurus sniegs darbības, un jāpierāda, kā šie rezultāti veicinās konkrētajai tēmai specifisko ietekmi. Šim pamatojumam jābalstās uz pamatīgu pašreizējās situācijas analīzi, reālistiskiem pieņēmumiem un bāzes rādītājiem, kā arī jāizveido skaidras cēloņsakarības starp piedāvātajām darbībām, rezultātiem un ietekmi.

Runājot par kvalitatīvo ietekmi, priekšlikumiem šīs tēmas ietvaros jāpierāda, kā tie veicinās:

• Uzlabotu sadales tīklu darbības efektivitāti, noturību un elastību, izmantojot paātrinātu un mērķiem atbilstošu DSO digitalizāciju
• Stiprinātu DSO, jo īpaši mazo/vietējo DSO, institucionālo un cilvēkresursu kapacitāti digitālās transformācijas plānošanā, īstenošanā un pārvaldībā saskaņā ar ES enerģētikas un digitālās politikas ietvariem
• Uzlabotu DER integrāciju un pieprasījuma puses pasākumus, kā arī aktīvo patērētāju iesaisti.

Runājot par kvantitatīvo ietekmi, priekšlikumos rezultāti un ietekme jākvantificē, izmantojot tēmai paredzētos rādītājus, ja tie ir attiecināmi uz piedāvātajām darbībām. Netiek sagaidīts, ka priekšlikumi aptvers visus uzskaitītos ietekmes veidus un rādītājus. Rezultāti un ietekme jākvantificē projekta beigās un 5 gadus pēc projekta beigām. Šīs tēmas kvantitatīvie rādītāji ietver:

• Izstrādāto digitalizācijas ceļvežu skaitu
• Digitalizācijas ceļvežu skaitu, kas attiecīgi iekļauti DNDP^[1]
• DSO skaitu, kas tieši iesaistīti apmācībās, semināros u.c.
• Sekotāju/saistīto DSO skaitu, kas netieši iesaistīti kapacitātes stiprināšanas pasākumos (piemēram, tīklošanās, sadarbības veidošanas ceļā)
• Apmācību pasākumu skaitu un tajos iesaistītā personāla skaitu
• Digitalizācijas investīcijas, ko rosinājusi projekta ietvaros izstrādāto investīciju plānu īstenošana (kumulatīvi, miljonos euro).

Priekšlikumos jāsniedz arī rādītāji, kas ir specifiski to piedāvātajām darbībām.

Priekšlikumos jākvantificē arī to ietekme saistībā ar šādiem kopīgiem rādītājiem LIFE Clean Energy Transition apakšprogrammai:

• Primārās enerģijas ietaupījums, ko rosinājis projekts (GWh/gadā)
• Galīgās enerģijas ietaupījums, ko rosinājis projekts (GWh/gadā)
• Atjaunojamās enerģijas ražošana, ko rosinājis projekts (GWh/gadā)
• Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājums (tCO2-eq/gadā)
• Investīcijas ilgtspējīgā enerģētikā (energoefektivitāte un atjaunojamā enerģija), ko rosinājis projekts (kumulatīvi, miljonos euro).

Finansējuma likme

Citas darbības dotācijas (OAGs) — 95% 

Paredzams, ka projektu pieteikumi sniegs atbalstu sadales sistēmas operatoriem (DSO), jo īpaši maziem/vietējiem DSO, lai izveidotu nepieciešamo iekšējo kapacitāti, zināšanas un prasmes savas darbības modernizēšanai un digitalizēšanai, tādējādi ļaujot tiem ieņemt būtisku lomu pārejā uz tīru enerģiju. Lai to panāktu, projektu pieteikumiem būtu jāatbalsta DSO Digitalizācijas ceļveža izstrādē un jāpalīdz tiem pilnībā vai daļēji integrēt šo ceļvedi DSO Sadales tīkla attīstības plānā (DNDP)^[8].

Digitalizācijas ceļvedim nevajadzētu būt standartizētam dokumentam, tam jābūt pielāgotam katra DSO lielumam, tīkla tipoloģijai un digitālās gatavības līmenim. Digitalizācijas ceļvedim jāaptver vismaz šādas jomas atkarībā no katra DSO specifikas:

• Datu apmaiņa un savietojamība: Radīt nosacījumus, lai DSO varētu apmainīties ar datiem ar citiem elektroenerģijas tirgus dalībniekiem, piemēram, pārvades sistēmas operatoriem (TSO), patērētājiem vai sadalītās enerģijas ražotājiem, lai uzlabotu energosistēmas efektivitāti un uzticamību, piemēram:
  • Integrēt datus no dažādiem avotiem vienotā darbības sistēmā (piemēram, no viedajiem skaitītājiem, GIS, SCADA, sensoriem utt.)
  • Uzlabot datu pārvaldību plānošanas un darbības procesos, uzlabot datu kvalitāti, definēt datu arhitektūras, informācijas modeļus un standartus
  • Uzlabot datu savietojamību un nodrošināt reāllaika datu apmaiņu ar citiem DSO, TSO vai attiecīgajiem tirgus dalībniekiem
• Tīkla novērojamība: Palielināt sadales tīklu novērojamību, ļaujot DSO labāk plānot un pārvaldīt tīklu, prognozēt pieprasījumu un integrēt sadalītās enerģijas resursus, vienlaikus samazinot ierobežojumus un enerģijas zudumus, tostarp:
  • Sadales tīkla aktīvu reāllaika uzraudzība un kontrole, piemēram, izmantojot IoT sensorus, IKT sistēmas, digitālos dvīņus
  • Nodrošināt sadalītās enerģijas resursu (DER), piemēram, saules paneļu, akumulatoru, siltumsūkņu un EV uzlādes staciju, novērojamību un integrāciju
  • Izstrādāt nepieciešamos rīkus, piemēram, tirgus platformas un enerģijas pārvaldības sistēmas (EMS), lai koordinācijā ar TSO, DSO un tirgus dalībniekiem nodrošinātu elastību un citus pieprasījuma puses pakalpojumus
• Mākslīgais intelekts (AI): Atbalstīt AI risinājumu ieviešanu sadales pārvaldības sistēmās, ļaujot DSO optimizēt tīkla darbību, prognozēt enerģijas pieprasījumu un uzlabot klientu apkalpošanu, tostarp:
  • Integrēt AI modeļus uzlabotās sadales pārvaldības sistēmās (ADMS): piemēram, tīkla noslogojuma, sprieguma kontroles, slodzes un laikapstākļu prognozēšanai utt.
  • Izmantot AI, lai uzlabotu sadales tīkla drošību (un kiberdrošību), piemēram, prognozējot ekstremālus notikumus
  • Atbalsts augsta riska AI sistēmu ieviešanā: AI sistēmu testēšana un validācija, juridiskais atbalsts un atbilstība normatīvajiem aktiem
  • Izmantot AI un digitālos risinājumus tīkla pieslēgumu procedūrās, lai vajadzības gadījumā paātrinātu pieslēgumu apstrādi

Citas jomas, kurās digitalizācija varētu uzlabot DSO un sadales tīkla efektivitāti un veicināt konkursa paredzamo ietekmi, arī var tikt iekļautas darbības jomā, piemēram, tīkla plānošana, iepirkumi, atļauju izsniegšana, energoefektivitātes pakalpojumi, klientu apkalpošana utt.

Lai atbalstītu DSO to Digitalizācijas ceļvežu izstrādē, jāaptver šādas darbības:

1. Projektu pieteikumos jāapraksta mērķa DSO digitalizācijas pašreizējais stāvoklis (piemēram, tehnoloģiskā infrastruktūra, digitālie rīki, prasmes utt.) un jātiecas uz skaidru progresu, pārvarot plaisu starp plānošanu, darbības tehnoloģijām un informācijas tehnoloģijām.
2. Projektu pieteikumiem jāstiprina DSO personāla kapacitāte plānot, noteikt prioritātes un īstenot digitalizācijas pasākumus, ļaujot tiem iegūt nepieciešamās prasmes, zināšanas un stratēģisko ieskatu tehniskajā, ekonomiskajā, organizatoriskajā un regulatīvajā dimensijā, tostarp iepirkumu aspektos, un definēt kontekstam specifiskus digitalizācijas ceļus.
3. Projektu pieteikumos jādefinē kapacitātes palielināšanas pasākumi un tehniskās palīdzības pakalpojumi DSO, tostarp mērķtiecīgi izmēģinājuma projekti, lai pārbaudītu piedāvāto digitālo risinājumu īstenojamību un vērtību. Var izmantot arī tīklošanu, sadarbību pārī un pieredzes apmaiņu.
4. Projektu pieteikumu mērķim jābūt sasniegt lielu skaitu DSO mērķa valstīs, censties apvienot resursus DSO ar līdzīgām vajadzībām vai ģeogrāfiskā tuvumā, būt vērienīgiem apmācīto dalībnieku skaita, kā arī apmācību piedāvājuma apjoma un dziļuma ziņā, nodrošinot ilgstošu ietekmi un pielāgošanos specifiskām vajadzībām un valsts valodām, attiecīgā gadījumā. Vajadzības gadījumā var atbalstīt arī individuālas apmācības.
5. Projektu pieteikumos jāveicina sadarbības aktivitātes un zināšanu apmaiņa starp DSO un attiecīgajām ieinteresētajām personām, tostarp, bet ne tikai, tehnoloģiju nodrošinātājiem, regulatoriem, klientiem un enerģētikas kopienām.

Projektu pieteikumiem jāatbalsta ievērojams skaits DSO un jāstrādā ar sekotājiem/saistītajiem DSO, attiecībā uz kuriem zināšanu nodošana jāapraksta un efektīvi jānodrošina projekta darbības laikā. Pieteikumā skaidri jāizskaidro un jāpamato izvēlētie DSO un teritorijas, kuras tie plāno aptvert. Tiek veicināta mazo DSO sadarbība, kas darbojas teritoriālā tuvumā. Tiek veicināta Eiropas/valsts/reģionālo DSO asociāciju dalība. Pretendentiem jāpiedāvā pieejas, kuras var mērogot valsts vai pārrobežu līmenī ar DSO, kuriem ir līdzīgi apstākļi.

Projektu pieteikumos skaidri jāidentificē mērķa DSO un jāpierāda to iesaiste un apņemšanās, piemēram, ar dalību konsorcijā vai ar specifiskām un pielāgotām atbalsta vēstulēm vadības līmenī. Pieteikumos arī jāizskaidro sniedzamā atbalsta saturs un tas, kā konsorcijs nodrošinās šo atbalstu uz vietas.

Projektu pieteikumi tiek aicināti izpētīt sinerģiju ar liela mēroga partnerību enerģētikas sistēmas digitalizācijai Prasmju paktā (Renewables)^[9], ņemot vērā veiksmes faktorus un esošo akadēmiju pārskatu, tostarp Net-Zero Industry Academies^[10], kas norādītas Prasmju savienības paziņojumā.

Projektu pieteikumi jāiesniedz vismaz 3 pretendentiem (labuma guvējiem; nevis saistītām vienībām) no 3 dažādām atbilstošām valstīm.

Komisija uzskata, ka projektu pieteikumi, kuros pieprasīts ES ieguldījums līdz 2 miljoniem EUR, ļautu atbilstoši risināt specifiskos mērķus. Tomēr tas neizslēdz iespēju iesniegt un atlasīt pieteikumus, kuros pieprasītas citas summas.

[1] Projekta laikā vai pēc tā beigām, atkarībā no katra DSO DNDP grafika.

[2] https://energy.ec.europa.eu/topics/markets-and-consumers/electricity-market-design_en

[3] https://energy.ec.europa.eu/topics/eus-energy-system/digitalisation-energy-system_en#eu-action-plan-for-digitalising-energy

[4] https://energy.ec.europa.eu/news/commission-presents-measures-digitalise-europes-energy-system-while-ensuring-sustainable-2026-06-03_en

[5] Direktīva (ES) 2023/241

[6] Direktīva (ES) 2023/179

[7] https://commission.europa.eu/topics/competitiveness/union-skills_en

[8] Sadales tīkla attīstības plāns (DNDP) ir stratēģisks dokuments, kuru saskaņā ar ES Direktīvu 2019/944 Eiropas DSO ir pienākums izstrādāt, publicēt un atjaunināt reizi divos gados.

[9] https://pact-for-skills.ec.europa.eu/about/industrial-ecosystems-and-partnerships/renewables_en

[10] Skatīt European Battery Academy, European Solar Academy un European Raw Materials Academy