Enerģētikas kopienas ir plaši atzītas par nozīmīgiem ES energosistēmas dalībniekiem, ņemot vērā to potenciālo ieguldījumu Savienības 2030. un 2050. gada enerģētikas un klimata mērķu sasniegšanā. Kā daļu no Iedzīvotāju enerģētikas pakotnes^[1], Eiropas Komisija sniedza dalībvalstīm norādījumus par pasākumiem, lai atraisītu enerģētikas kopienu un enerģijas pašpatēriņa potenciālu, un apņēmās publicēt Enerģētikas kopienu rīcības plānu.

Dažas enerģētikas kopienas jau sniedz profesionālus pakalpojumus biedriem un citām kopienām plašā mērogā. Tomēr lielākā daļa enerģētikas kopienu Eiropā joprojām ir salīdzinoši nelielas un galvenokārt koncentrējas uz saules fotoelektriskajiem projektiem. Lai gan šīs iniciatīvas ir bijušas noderīgas iedzīvotāju un vietējo pašvaldību iesaistīšanā atjaunojamās enerģijas ražošanā, daudzas saskaras ar grūtībām, mēģinot dažādot vai profesionalizēt savu darbību, ieviest jaunus uzņēmējdarbības modeļus vai paplašināt savas darbības. Tāpēc ir nepieciešams mērķtiecīgs atbalsts, lai palīdzētu enerģētikas kopienām attīstīties tālāk par pirmās paaudzes saules enerģijas projektiem — piemēram, virzoties uz kolektīvām apkures un dzesēšanas sistēmām, elastības un uzglabāšanas pakalpojumiem, integrētu vietējo enerģijas pārvaldību vai vienas pieturas aģentūras pakalpojumiem citām kopienām.

Enerģētikas kopienu iniciatīvas ļauj iedzīvotājiem, uzņēmumiem un vietējām pašvaldībām tieši investēt atjaunojamās enerģijas un energoefektivitātes projektos, vienlaikus veicinot vietējo īpašumtiesību uz energoresursiem. Tajā pašā laikā enerģētikas kopienas var sniegt papildu sabiedriskos ieguvumus, tostarp zemākas enerģijas izmaksas, vietējo darbvietu radīšanu, kā arī uzlabotu sociālo kohēziju un iekļaušanu. Mūsdienās visā Eiropā darbojas vairāk nekā 8000 kopienu enerģētikas iniciatīvu, taču to attīstība dalībvalstīs joprojām ir nevienmērīga, un vairāki daudzsološi uzņēmējdarbības modeļi, kuros enerģētikas kopienas varētu radīt pievienoto vērtību, joprojām ir nepietiekami izpētīti.

Iepriekšējo projektu pieredze liecina, ka mentorings, savstarpēja sadarbība un zināšanu apmaiņa starp kopienu dalībniekiem ir ļoti efektīvi līdzekļi attīstības šķēršļu pārvarēšanai un mērogošanas centienu atbalstīšanai. No vienas puses, savstarpējais atbalsts var atraisīt enerģētikas kopienu potenciālu sarežģītās jomās, piemēram, apkures sistēmās vai elastības pakalpojumos, kur mērķtiecīgs mentorings var palīdzēt pārvarēt tehniskos un organizatoriskos izaicinājumus. No otras puses, sekundārās struktūras vai enerģētikas kopienu federācijas, kuras bieži atbalsta valsts iestādes, ir izrādījušās efektīvas citu atbalstīšanā, apvienojot resursus un pakalpojumus. Šīs tā sauktās "otrā līmeņa kopienas" sniedz pievienoto vērtību, piemēram, piedāvājot tehnisko palīdzību, kopīgi izmantojot darbības un uzturēšanas pakalpojumus, uzlabojot piekļuvi finansējumam un inovatīviem uzņēmējdarbības modeļiem, kā arī veidojot stratēģiskas partnerības, lai nodrošinātu, ka regulatīvie satvari efektīvi atspoguļo vietējās vajadzības.

ES saskaras ar būtisku enerģijas cenu pieaugumu, ko veicina tirgus svārstīgums un ko pastiprina atkarība no importētajiem fosilajiem kurināmajiem. ES galvenā prioritāte ir stiprināt savas energosistēmas noturību pret ģeopolitiskajām krīzēm, kas ietekmē globālo enerģijas tirgu. Tāpēc pieteikuma iesniedzēji šajā jomā tiek aicināti, kur iespējams, izstrādāt un īstenot ilgtermiņa strukturālus ilgtspējīgus un energoefektivitātes pasākumus, lai uzlabotu ES energosistēmas noturību pret turpmākām krīzēm, saskaņā ar īstermiņa enerģētikas atbalsta pasākumiem, kas nepieciešami, lai reaģētu uz pašreizējo satricinājumu globālajos enerģijas tirgos.

Priekšlikumos jāuzrāda konkrēti rezultāti, ko sniegs darbības, un jāpierāda, kā šie rezultāti veicinās konkrētajai tēmai specifisko ietekmi. Šim pamatojumam jābalstās uz pamatīgu pašreizējās situācijas analīzi, reālistiskiem pieņēmumiem un bāzes rādītājiem, kā arī jāizveido skaidras cēloņsakarības starp ierosinātajām darbībām, rezultātiem un ietekmi.

Attiecībā uz kvalitatīvo ietekmi priekšlikumos šīs tēmas ietvaros jāpierāda, kā tie veicinās turpmāk minētos rezultātus, ciktāl tas ir attiecināms:

• A joma: Otrā līmeņa kopienu sniegto pakalpojumu izveide (vai paplašināšana) to dalībniekiem un citām kopienām. Jaunajiem kopīgajiem pakalpojumiem jābūt pārbaudītiem un darbotiesspējīgiem līdz projekta beigām, un atbalstam jauniem enerģētikas kopienu projektiem ir jābūt novedušam pie sākotnējiem rezultātiem projektu īstenošanas jomā.
• B joma: Izmērāms progress enerģētikas kopienu projektu īstenošanā iepriekš uzskaitītajās fokusa jomās, pateicoties pielāgotai savstarpējai (peer-to-peer) mācīšanās pieredzei un mērķtiecīgai palīdzībai.

Attiecībā uz kvantitatīvo ietekmi priekšlikumos rezultāti un ietekme jākvantificē, izmantojot tēmai paredzētos rādītājus, ja tie ir attiecināmi uz ierosinātajām darbībām. Rezultāti un ietekme jākvantificē uz projekta beigām un 5 gadus pēc projekta beigām. Kvantitatīvie rādītāji abām jomām ietver:

• Pateicoties projektam ierosināto enerģētikas kopienu projektu skaits
• Enerģētikas kopienu skaits, kas gūst labumu no projekta atbalsta
• Ieinteresēto personu skaits un veids ar uzlabotām prasmēm

A jomai pretendentiem būs arī jādefinē un jākvantificē rādītāji, kas saistīti ar otrā līmeņa kopienu izveidi un paplašināšanu, tostarp:

• Pateicoties projektam izveidoto otrā līmeņa kopienu skaits
• Enerģētikas kopienu projektu izstrādātājiem pieejamā tiešā un personalizētā atbalsta apjoms (pilna laika ekvivalenta cilvēkmēneši)

B jomai pretendentiem būs arī jādefinē un jākvantificē iespējamie papildu rādītāji:

• kas saistīti ar savstarpējās (peer-to-peer) mācīšanās procesu
• kas saistīti ar projekta īstenošanu (piemēram, uzstādītā jauda MWth/MW, renovētās ēkas, pateicoties projekta darbībai kopienās iesaistītie jaunie dalībnieki, to dalībnieku skaits, kas gūst labumu no jaunām/paplašinātām darbībām, elastības programmās iesaistīto mājsaimniecību skaits, enerģētiskajā nabadzībā nonākušie vai mazaizsargātie iedzīvotāji, kas gūst labumu no projektiem).

Priekšlikumos abās jomās jāsniedz arī rādītāji, kas ir specifiski to ierosinātajām darbībām.

Visos priekšlikumos jākvantificē arī to ietekme saistībā ar šādiem kopīgiem LIFE CET apakšprogrammas rādītājiem:

• Projekta ierosinātais primārās enerģijas ietaupījums GWh/gadā
• Projekta ierosinātais galīgās enerģijas ietaupījums GWh/gadā
• Projekta ierosinātā atjaunojamās enerģijas ražošana (GWh/gadā), norādot ierosinātās atjaunojamās enerģijas veidu
• Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājums (tCO2-eq/gadā)
• Projekta ierosinātās investīcijas ilgtspējīgā enerģētikā (energoefektivitāte un atjaunojamā enerģija) (kumulatīvi, miljonos Euro).

Finansējuma likme

Citas darbības dotācijas (OAG) — 95%

Priekšlikumiem jāattiecas tikai uz vienu no divām turpmāk izklāstītajām darbības jomām. Konkrētā darbības joma ir skaidri jānorāda priekšlikumā.

A darbības joma: Atbalsts „otrā līmeņa kopienām”

Šī darbības joma ir vērsta uz „otrā līmeņa kopienām”, kas ir koalīcijas, kuras pārstāv, apvieno un apkalpo vairākas enerģētikas kopienas pilsētas, reģiona vai valsts līmenī.

Priekšlikumi var būt vērsti uz jaunu otrā līmeņa kopienu izveidi UN/VAI esošo otrā līmeņa kopienu konsolidāciju un profesionalizāciju. Pamatojumam jaunu struktūru izveidei jābūt balstītam uz rūpīgu to valsts un reģionālā konteksta analīzi, un to pievienotā vērtība ir skaidri jāizskaidro.

Priekšlikumos skaidri jāapraksta pārvaldības struktūras, lēmumu pieņemšanas procesi un tas, kā dalīborganizācijas piedalās un īsteno demokrātisku kontroli.

Priekšlikumos jādefinē skaidri mērķi otrā līmeņa kopienām, kuras paredzēts izveidot vai stiprināt. Jo īpaši tajos jāprecizē, ko tās plāno sasniegt šādās jomās:

• pakalpojumu koplietošana dalīborganizācijām (piem., juridiski, tehniski, finansiāli, komunikācijas pakalpojumi),
• atbalsts jaunu enerģētikas kopienu projektu izstrādei un īstenošanai, un
• ilgtermiņa loma, ko tās plāno ieņemt savā ekosistēmā (piem., „vienas pieturas aģentūra”, administratīvo pakalpojumu sniedzējs enerģētikas kopienām, zināšanu centrs utt.).

Priekšlikumos jā:

• Izstrādā pakalpojumu portfelis, kas atbilst pašreizējo un potenciālo dalīborganizāciju vajadzībām. Izvēlētie pakalpojumi ir skaidri jāpamato, un priekšlikumos jāpierāda, ka pēc tiem ir pieprasījums.
• Definē mērķa skaitu un to kopienu veidus, kuras plānots atbalstīt ar plānotajām darbībām.
• Ja priekšlikumos paredzētas strukturētas kapacitātes stiprināšanas darbības dalīborganizācijām un potenciālajām kopienām, tās ir skaidri jāizskaidro un jābalsta uz esošajiem materiāliem.
• Attiecīgos gadījumos priekšlikumos var aprakstīt pieejas, kā padarīt enerģētikas kopienas iekļaujošākas.
• Attiecīgos gadījumos pieteikuma iesniedzēji var aprakstīt, kā tie veicinās sadarbību finansēšanas jomā, piemēram, apvienojot projektu kopumus, koordinējot kopīgus pieteikumus finansēšanas programmām, atbalstot piekļuvi finansējumam vai izstrādājot kopīgus ieguldījumu instrumentus un standartizētus līgumus.
• Attiecīgos gadījumos priekšlikumos var izskaidrot, kā tie palīdzēs iniciēt un inkubēt jaunas enerģētikas kopienas teritorijās, kurās nav esošu iniciatīvu, un stiprināt esošās kopienas, izmantojot apmācību, koučingu un savstarpējo mācīšanos.

Priekšlikumos jāprezentē arī finansiāli dzīvotspējīgs ekonomiskais modelis, tostarp darbības izmaksu un sagaidāmo ieņēmumu novērtējums otrā līmeņa kopienām, kuras paredzēts turpināt pēc projekta darbības laika beigām, un jāizskaidro, kā pakalpojumi un rezultāti tiks izstrādāti mērogojamībai un replicēšanai.

B darbības joma: Atbalsts enerģētikas kopienām projektu īstenošanai jaunās jomās

Priekšlikumiem jābūt vērstiem uz enerģētikas kopienu vadītu enerģētikas projektu īstenošanas veicināšanu vismaz vienā no šādām prioritārajām jomām:

• Atjaunojamā siltumenerģija un aukstumenerģija^[2]
• Energoefektivitātes pasākumi ēkās
• Elastības pakalpojumu nodrošināšana (pieprasījuma reakcija, kopienas enerģijas uzglabāšana, viedā uzlāde, dalība dinamiskajos tarifos, dalībnieku aktīvu agregēšana un savstarpējā tirdzniecība kopienas ietvaros vai starp kopienām)
• Elektromobilitātes pakalpojumi, kas atbalsta atjaunojamo energoresursu integrāciju

Projekta sniegtā atbalsta mērķiem kopienām jābūt konkrētiem, izmērāmiem un skaidri saistītiem ar iepriekš uzskaitīto risinājumu īstenošanu.

Priekšlikumos skaidri jāidentificē konkrēti enerģētikas kopienu projekti, kurus var atbalstīt ar savstarpējās mācīšanās darbībām. Plānotajam atbalstam jāietver savstarpējās apmaiņas un, attiecīgos gadījumos, cita mērķtiecīga palīdzība konkrētas īstenošanas veicināšanai. Ja ir paredzēts ārējo ekspertu atbalsts, to lomai jābūt savstarpējās mācīšanās atbalstīšanai un papildināšanai, nevis tās aizstāšanai.

Kapacitātes stiprināšanas darbības var būt vērstas uz kopienām, taču var ietvert arī citus attiecīgus vietējos dalībniekus (pašvaldību amatpersonas, mājokļu nodrošinātājus, sadales sistēmu operatorus, uzstādītājus).

Skaidri jādefinē iesaistīto kopienu lomas. Izveidotām enerģētikas kopienām ar pieredzi piedāvātajā(-ās) iejaukšanās jomā(-ās) un enerģētikas kopienām, kas vēlas sākt projekta vai darbības izstrādi šajās jomās, jābūt vai nu tieši iesaistītām konsorcijā, vai arī to konkrētajai apņemšanās un iesaistei projektā jābūt skaidri pierādītai priekšlikumā. Tiek veicināta savstarpējā mācīšanās starp valstīm vai reģioniem, ja tā var skaidri radīt pievienoto vērtību.

Tiek veicinātas pieejas, kuru mērķis ir veicināt iekļaušanu un enerģētiskās nabadzības mazināšanu.

Priekšlikumos jāpierāda, kā to piedāvātās darbības ir iekļautas attiecīgajās vietējās un valsts stratēģijās un ir ar tām saskaņotas (piem., vietējie siltumapgādes un aukstumapgādes plāni).

Abām darbības jomām A un B:

• Projektiem jābūt vērstiem uz atjaunojamo energoresursu kopienu (RECs) atbalstīšanu saskaņā ar grozīto Atjaunojamo energoresursu direktīvu^[3] un/vai iedzīvotāju enerģētikas kopienu (CECs) atbalstīšanu saskaņā ar EU Electricity Market Design Directive^[4].
• Priekšlikumos jāizmanto jau esošās sistēmanalīzes (piem., tiesiskajam regulējumam, ko jau nodrošinājusi European Energy Communities Facility un Citizen Energy Advisory Hub), un tajos nav jāparedz papildu analīzes, ja vien to pievienotā vērtība nav skaidri izskaidrota.
• Priekšlikumos nedrīkst izstrādāt jaunus rīkus, datubāzes vai digitālās platformas, ja vien to pievienotā vērtība salīdzinājumā ar esošajām nav skaidri pamatota un to potenciālā mērogošana ārpus projekta nav pārliecinoši risināta.
• Pieteikuma iesniedzēju konsorcijiem jāpierāda ieinteresēto personu atbalsts, kas nepieciešams projekta panākumu nodrošināšanai, un pārliecinoša stratēģija citu stratēģisko ieinteresēto personu, piemēram, pašvaldību, reģionu, finanšu iestāžu, mājokļu nodrošinātāju, NVO un sociālo dienestu, iesaistīšanai. Attiecīgos gadījumos var plānot arī darbības sadarbības veicināšanai ar sadales sistēmu operatoriem un citiem tirgus dalībniekiem, piemēram, komerciālajiem piegādātājiem vai agregatoriem.

Priekšlikumi jāiesniedz vismaz 3 pieteikuma iesniedzējiem (labuma guvējiem; nevis saistītām vienībām) no 3 dažādām atbilstošām valstīm.

Komisija uzskata, ka priekšlikumi, kuros pieprasīts ES ieguldījums līdz 1,75 miljoniem EUR, ļautu atbilstoši risināt konkrētos mērķus. Tomēr tas neizslēdz iespēju iesniegt un atlasīt priekšlikumus, kuros pieprasītas citas summas.

[1] COM/2026/115 final

[2] Kā definēts EPBD (Direktīva (ES) 2024/1275).

[3] (ES) 2023/2413

[4] (ES) 2024/1711