Eiropas mājsaimniecības joprojām tērē lielu daļu savu ienākumu enerģijai, kas palielina enerģētiskās nabadzības^[2] līmeni un negatīvi ietekmē dzīves apstākļus, labklājību un veselību. Jaunākie aprēķini liecina, ka 9,2 % eiropiešu nespēj uzturēt savus mājokļus pietiekami siltus^[3]. Augstākas enerģijas cenas apvienojumā ar zemiem ienākumiem un ēku un ierīču zemo energoefektivitāti ir enerģētiskās nabadzības pamatcēloņi. Turklāt pēdējos gados biežāk novērotie ekstremālie vasaras karstuma viļņi vēl vairāk saasina problēmas, ar kurām saskaras enerģētiski nabadzīgas mājsaimniecības, un palielina mājsaimniecību vajadzību pēc dzesēšanas, datiem liecinot, ka vairāk nekā 20 % Eiropas mājsaimniecību vasarā nespēja uzturēt savu mājokli komfortabli vēsu^[4] („vasaras enerģētiskā nabadzība”^[5]). Papildus cēloņu daudzdimensionālajam raksturam enerģētiskā nabadzība skar dažādas politikas jomas ārpus enerģētikas, piemēram, veselības, mājokļu un sociālo politiku, kas prasa koordinētus, holistiskus centienus visos pārvaldības līmeņos, iesaistot dažādus nozaru dalībniekus.

European Green Deal^[6] mērķis ir nodrošināt enerģētikas pārkārtošanu, kas ir sociāli taisnīga un iekļaujoša. Saskaņā ar Fit for 55 paketi un jo īpaši pārstrādāto Energy Efficiency Directive (EED)^[7], dalībvalstīm ir jāveic atbilstoši pasākumi, lai sniegtu iespējas un aizsargātu enerģētiski nabadzīgus cilvēkus, un kā prioritāti jāīsteno energoefektivitātes uzlabošanas pasākumi starp cilvēkiem, kurus skārusi enerģētiskā nabadzība, neaizsargātiem patērētājiem, cilvēkiem ar zemiem ienākumiem un, attiecīgā gadījumā, cilvēkiem, kas dzīvo sociālajos mājokļos. Turklāt pārskatītā EPBD^[8] pieprasa dalībvalstīm vispirms vērsties pret vismazāk efektīvo ēku fondu saskaņā ar „sliktākā stāvoklī esošā ēka vispirms” principu, un EED (pārstrādātā) uzsver nepieciešamību risināt šķelto stimulu dilemmu un novērst šķēršļus energoefektivitātes pasākumiem daudzdzīvokļu īpašumos. Energy Union sociālā dimensija ir vēl vairāk nostiprināta Citizens Energy Package^[9], izmantojot vērienīgākas saistības mazināt enerģētisko nabadzību un balstoties uz Fit for 55 paketes īstenošanu. Lai nodrošinātu koordinētāku rīcību enerģētiskās nabadzības jomā, EC ir publicējusi arī norādījumus par EED prasību īstenošanu^[10], un EC Recommendation on Energy Poverty un pievienotais Staff Working Document tālāk izklāsta virkni pasākumu un politiku, kurus var pieņemt^[11].

Šajā kontekstā ēku renovācijas pasākumu, tostarp dzesēšanas risinājumu, ieviešanas palielināšana var sniegt ievērojamus ilgtermiņa ieguvumus enerģētiski nabadzīgām mājsaimniecībām un radīt zemākus enerģijas rēķinus, uzlabotus dzīves apstākļus un veselību, kā arī uzlabot sociālo iekļaušanu. Centieniem jābūt vērstiem uz atbalsta piedāvāšanu, lai pārvarētu šķēršļus renovācijas pasākumu ieviešanai dzīvojamās daudzdzīvokļu ēkās, kas prasa koordinētu rīcību starp māju īpašniekiem un īrniekiem, kā arī atbalstot attiecīgos dalībniekus, tostarp dažādas valsts iestādes, ilgtermiņa stratēģiju un koordinācijas sistēmu izstrādē, lai mazinātu enerģētisko nabadzību dažādos pārvaldības līmeņos.

ES saskaras ar būtisku enerģijas cenu pieaugumu, ko veicina tirgus nepastāvība un ko saasina tās atkarība no importētajiem fosilajiem kurināmajiem. Galvenā prioritāte ES ir stiprināt sava enerģētikas sistēmas noturību pret ģeopolitiskām krīzēm, kas ietekmē globālo enerģijas tirgu. Tāpēc pieteikuma iesniedzēji šajā tēmā tiek aicināti, kur iespējams, izstrādāt un īstenot ilgtermiņa strukturālus ilgtspējīgus un energoefektivitātes pasākumus, lai uzlabotu ES enerģētikas sistēmas noturību pret nākotnes krīzēm, saskaņā ar īstermiņa enerģijas atbalsta pasākumiem, kas nepieciešami, lai reaģētu uz pašreizējo šoku globālajos enerģijas tirgos.

Priekšlikumos jāuzrāda konkrēti rezultāti, kurus sniegs darbības, un jāpierāda, kā šie rezultāti veicinās konkrētajai tēmai specifisko ietekmi. Šim pamatojumam jābalstās uz pamatīgu pašreizējās situācijas analīzi, reālistiskiem pieņēmumiem un bāzes rādītājiem, kā arī jāizveido skaidras cēloņsakarības starp darbībām, rezultātiem un ietekmi.

Runājot par kvalitatīvo ietekmi, priekšlikumos šīs tēmas ietvaros jāpierāda, kā tie veicinās (vasaras) enerģētiskās nabadzības mazināšanu mērķa mājsaimniecībām (B darbības joma) un sekmīgu koordinācijas struktūru izveidi (A darbības joma), kuras var replicēt citos reģionos vai dalībvalstīs. Attiecīgajos gadījumos ietekmes kvantitatīvajā novērtējumā jāņem vērā un jāiekļauj iepriekšējie/atkārtotie efekti.

Runājot par kvantitatīvo ietekmi, priekšlikumos rezultāti un ietekme jākvantificē, izmantojot tēmai paredzētos rādītājus, ja tie ir būtiski piedāvātajām darbībām. Netiek sagaidīts, ka priekšlikumi aptvers visus uzskaitītos ietekmes veidus un rādītājus. Rezultāti un ietekme jākvantificē uz projekta beigām un 5 gadus pēc projekta beigām. Šīs tēmas kvantitatīvie rādītāji ietver:

• To enerģētiski nabadzīgo mājsaimniecību skaits, kurām samazinājušās enerģijas izmaksas (A un B darbības joma)
• To enerģētiski nabadzīgo patērētāju skaits, kuri gūst labumu no darbībām (A un B darbības joma)
• Renovēto daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku skaits (vai renovācijas, kas ierosinātas līdz projekta beigām) (B darbības joma)
• To pārvaldības un lēmumu pieņemšanas struktūru skaits, kas stiprinātas/pielāgotas daudzdzīvokļu dzīvojamām ēkām, lai veicinātu ieguldījumus energoefektivitātes renovācijā (B darbības joma)
• Izstrādāto pielāgoto finansēšanas stratēģiju skaits daudzdzīvokļu ēku renovācijai ar enerģētiski nabadzīgiem iedzīvotājiem (B darbības joma)
• Noslēgto vienošanos skaits starp māju īpašniekiem un īrnieku asociācijām, kas apliecina apņemšanos veikt ieguldījumus energoefektivitātes renovācijā (B darbības joma)
• Izveidoto vai stiprināto enerģētiskās nabadzības koordinācijas struktūru skaits (A darbības joma)
• Izstrādāto/pielāgoto tiesību aktu vai īstenošanas aktu, politiku vai stratēģiju skaits enerģētiskās nabadzības jomā, tostarp vasaras enerģētiskās nabadzības jomā, kur tas ir būtiski (A un B darbības joma)
• To valsts iestāžu un ieinteresēto personu skaits, kuru kapacitāte un prasmes ir palielinājušās (galvenokārt A darbības joma)
• Apmācību stundu skaits uz vienu dalībnieku kapacitātes palielināšanas programmās (A darbības joma)
• Palielināta enerģētiski nabadzīgo mājsaimniecību spēja uzturēt mājokli zem kritiskā siltuma sliekšņa (A un B darbības joma)
• Kvantificēti ieguvumi enerģētiski nabadzīgām mājsaimniecībām, piemēram, uzlabota fiziskā un garīgā veselība, komforts un iekštelpu vide, labāka iekštelpu gaisa kvalitāte, uzlabota sociālā iekļaušana, samazināti sabiedrības veselības izdevumi (A un B darbības joma).

Priekšlikumos jāsniedz arī rādītāji, kas ir specifiski to piedāvātajām darbībām.

Priekšlikumos jākvantificē arī to ietekme saistībā ar šādiem kopīgiem rādītājiem LIFE Clean Energy Transition apakšprogrammai:

• Projekta ierosinātais primārās enerģijas ietaupījums GWh/gadā^[1]
• Projekta ierosinātais galīgās enerģijas ietaupījums GWh/gadā
• Projekta ierosinātā atjaunojamās enerģijas ražošana (GWh/gadā)
• Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājums (tCO2-eq/gadā)
• Projekta ierosinātie ieguldījumi ilgtspējīgā enerģētikā (energoefektivitāte un atjaunojamā enerģija) (kumulatīvi, miljonos eiro).

Finansējuma likme

Citi darbības granti (OAGs) — 95%

Darbībām ir jāsniedz ieguldījums enerģētiskās nabadzības aktīvā mazināšanā, balstoties uz esošo iniciatīvu rīkiem, rādītājiem un resursiem, piemēram, Energy Poverty Advisory Hub^[12] un Covenant of Mayors enerģētiskās nabadzības pīlāru^[13].

Tiek rosināts iesniegt priekšlikumus darbībām, kas īpaši vērstas uz enerģētiskās nabadzības mazināšanu vasaras periodā un/vai darbībām, kas koncentrējas uz ģeogrāfiskajiem apgabaliem ar mazāk attīstītiem enerģētiskās nabadzības mazināšanas pasākumiem un sistēmām.

Priekšlikumiem jāaptver tikai viena no divām turpmāk minētajām jomām, vai nu A joma, vai B joma. Priekšlikuma ievadā jānorāda, kura joma tiek risināta.

A joma: Politikas un koordinācijas atbalsts valsts iestādēm un ieinteresētajām personām

Darbībām jāatbalsta valsts, reģionālās un/vai vietējās iestādes un attiecīgās ieinteresētās personas formālu, ilgtermiņa, starpnozaru koordinācijas struktūru izveidē enerģētiskās nabadzības apkarošanai. Koordinācijas struktūrām jāveicina sadarbība starp departamentiem un nozarēm valsts, reģionālā un/vai vietējā pārvaldes līmenī, iesaistot attiecīgas publiskās iestādes un privātā/publiskā sektora ieinteresētās personas, piemēram, pilsoniskās sabiedrības organizācijas, veselības aprūpes sniedzējus, saimnieciskās darbības veicējus vai akadēmiskās aprindas. Priekšlikumā jāizklāsta organizatoriskā struktūra (tostarp iesaistīto dalībnieku piesaistes stratēģija), galvenās darbības metodes un galvenie mērķi (piemēram, definīciju, kritēriju vai rādītāju izstrāde, datu vākšana, konsultācijas par atbalsta metodēm vai shēmām enerģētiskās nabadzības mazināšanai utt.). Priekšlikumā jāidentificē arī konkrētie vietējie/reģionālie/valsts mēroga izaicinājumi vai nepilnības, kurus koordinācijas struktūra(-as) vēlas novērst. Ja līdzīgas koordinācijas struktūras (piemēram, enerģētiskās nabadzības observatorijas) jau pastāv vai tiek izstrādātas^[14], priekšlikumā skaidri jāpamato nepieciešamība pēc jaunām koordinācijas struktūrām un to pievienotā vērtība, kā arī jāpierāda atbalsts no esošajām struktūrām vai sadarbība ar tām.

Lai veicinātu šādu struktūru izveidi un izveidotu nepieciešamo organizatorisko kompetenci, priekšlikumos jāiekļauj arī pielāgotu kapacitātes stiprināšanas pasākumu nodrošināšana konkrētām valsts, reģionālajām un/vai vietējām iestādēm un koordinācijas struktūrās iesaistītajām ieinteresēto personu organizācijām. Kapacitātes stiprināšanai jāsastāv no strukturētām, padziļinātām apmācībām, kas pielāgotas koordinācijas struktūras dalībnieku īpašajām vajadzībām un valodai, nodrošinot prasmju un kapacitātes uzlabošanos ilgtermiņā.

Paredzams, ka koordinācijas struktūru sastāvs pārstāvēs visas attiecīgās nozares, tostarp enerģētikas, sociālo, veselības un mājokļu nozari, lai nodrošinātu holistisku un līdzdalības pieeju enerģētiskās nabadzības mazināšanai ilgtermiņā.

Priekšlikumā jāidentificē galvenās koordinācijas struktūrā(-ās) iesaistītās publiskās iestādes. Publiskajām iestādēm un ieinteresētajām personām, piemēram, patērētāju vai sociālajām organizācijām, mājokļu nozarei, energoapgādes uzņēmumiem vai veselības aprūpes sniedzējiem, jābūt vai nu tieši iesaistītiem konsorcijā, vai arī to konkrētajai apņemšanās un iesaistei koordinācijas struktūrās jābūt pierādītai priekšlikumā, piemēram, ar pielāgotām atbalsta vēstulēm lēmumu pieņemšanas līmenī.

Priekšlikumā jābūt skaidram, vai piedāvātās koordinācijas struktūras risina valsts, vietējā un/vai reģionālā līmeņa jautājumus. Ja tiek risināti vairāki pārvaldības līmeņi, priekšlikumā tas ir jāpamato.

Priekšlikumā jāizklāsta pārliecinošs plāns, kā nodrošināt koordinācijas struktūru ilgtermiņa ilgtspēju pēc projekta beigām, tostarp norādot paredzētās uzņemošās vienības.

B joma: Daudzdzīvokļu dzīvojamo māju renovācijas veicināšana

B jomas darbībām jāatbalsta daudzdzīvokļu dzīvojamo māju energoefektivitātes renovācija telpiski saistītos neaizsargātos rajonos/apkaimēs, kurās dzīvo galvenokārt enerģētiski nabadzīgi iedzīvotāji, ar mērķi samazināt un optimizēt to apkures un dzesēšanas vajadzības, kā arī uzlabot enerģētiski nabadzīgo iedzīvotāju veselību un komfortu.

Lai veicinātu renovācijas pasākumu īstenošanu, paredzams, ka piedāvātās darbības konkrēti atbalstīs daudzdzīvokļu māju renovāciju, ieviešot stratēģijas un pieejas, kas var ietvert ēku apsaimniekošanas un māju īpašnieku vai īrnieku biedrību pārvaldības un lēmumu pieņemšanas struktūru stiprināšanu un/vai pielāgošanu, ar to saistīto regulējošo šķēršļu, piemēram, īpašuma/īres likumu un/vai dzīvokļu īpašnieku likumu risināšanu, atbilstošu finansēšanas stratēģiju definēšanu konkrētajai mērķgrupai, sadalīto stimulu problēmas risināšanu (attiecīgā gadījumā), kā arī attiecīgo atbalsta vai konsultatīvo pakalpojumu (piemēram, resursu centru, vienas pieturas aģentūru) izveidi un/vai koordinēšanu. Ja šādi atbalsta/konsultatīvie pakalpojumi jau darbojas, priekšlikumos jāparāda, kā tie balstās uz esošajiem, nevis izveido jaunus pakalpojumus.

Piedāvātajās darbībās ieteicams ņemt vērā gan ziemas, gan vasaras enerģētisko nabadzību un, kur tas ir lietderīgi, integrēt ēkas līmeņa pasākumus ar kopienas vai apkaimes līmeņa pieejām. Šīs pieejas var ietvert, piemēram, ilgtspējīgu aktīvās dzesēšanas risinājumu integrāciju ar pasīvās dzesēšanas pasākumiem (piemēram, dabā balstīti risinājumi, pilsētvides apzaļumošana) vai sociālās līzinga shēmas.

Neatkarīgi no piedāvātajiem konkrētajiem pasākumiem, priekšlikumā jāpierāda to pieejamība enerģētiski nabadzīgiem iedzīvotājiem gan attiecībā uz sākotnējām, gan ilgtermiņa izmaksām.

Atbalstītajiem renovācijas pasākumiem jānodrošina arī iedzīvotāju iespēja palikt savos mājokļos pēc darbu veikšanas, tādējādi izvairoties no tā sauktās renovācijas izraisītās izlikšanas (renovictions).

Paredzams, ka māju īpašnieku vai īrnieku biedrības un mājokļu organizācijas, jo īpaši, papildus citiem attiecīgajiem dalībniekiem (piemēram, finanšu iestādēm), ir vai nu tieši iesaistītas konsorcijā, vai arī to konkrētā apņemšanās un iesaiste projektā ir skaidri pierādīta priekšlikumā, piemēram, ar pielāgotām atbalsta vēstulēm.

Gan A, gan B jomai

Priekšlikumos jāņem vērā energoefektivitātes un atjaunojamās enerģijas sniegtie daudzējādie ieguvumi dažādām enerģētiski nabadzīgām mērķgrupām, piemēram, uzlabota veselība, komforts, gaisa kvalitāte, labāka sociālā iekļaušana utt. Īpaša uzmanība var tikt pievērsta konkrētām grupām, kuras ir vairāk pakļautas enerģētiskās nabadzības riskam vai ir jutīgākas pret enerģētiskās nabadzības nelabvēlīgo ietekmi, attiecīgā gadījumā ņemot vērā dzimumu aspektu. No priekšlikumiem netiek gaidīta jaunu IT rīku, datubāžu vai platformu izstrāde, ja vien nav pamatota to pievienotā vērtība salīdzinājumā ar esošajiem un pārliecinoši risināts to potenciālais mērogojums ārpus projekta.

Priekšlikumi jāiesniedz vismaz 3 pieteikuma iesniedzējiem (labuma guvējiem; nevis saistītām vienībām) no 3 dažādām atbilstošām valstīm.

Komisija uzskata, ka priekšlikumi, kuros pieprasīts ES ieguldījums līdz 1,75 miljoniem EUR, ļautu atbilstoši risināt konkrētos mērķus. Tomēr tas neizslēdz iespēju iesniegt un atlasīt priekšlikumus, kuros pieprasītas citas summas.

Priekšlikumiem, kas vērsti uz ēku renovācijas darbībām bez skaidra fokusa uz enerģētiski nabadzīgām mājsaimniecībām, lūdzam apsvērt pieteikšanos tēmai LIFE-2026-CET-BETTERRENO.

Priekšlikumiem, kas vērsti uz vienas pieturas aģentūrām renovācijai, lūdzam apsvērt pieteikšanos tēmai LIFE-2026-CET-OSS.

Priekšlikumiem, kas vērsti uz atbalsta pakalpojumiem enerģētikas kopienām, lūdzam apsvērt pieteikšanos tēmai LIFE-2026-CET-ENERCOM.

[1] Saskaņā ar pētījumiem daudzas enerģētiski nabadzīgas mājsaimniecības jau patērē mazāk enerģijas nekā vidējās mājsaimniecības. Tāpēc šajā tēmā radīto enerģijas ietaupījumu var aprēķināt, pamatojoties uz teorētisko enerģijas patēriņu, kas ļautu sasniegt standarta komforta līmeni pirms energoefektivitātes pasākumu ieviešanas.

[2] Saskaņā ar EED (pārstrādāta redakcija) 2. panta 52. punktu "enerģētiskā nabadzība" nozīmē mājsaimniecības nespēju piekļūt būtiskiem enerģijas pakalpojumiem, ja šādi pakalpojumi nodrošina pamatlīmeņus un pienācīgus dzīves un veselības standartus, tostarp atbilstošu apkuri, karsto ūdeni, dzesēšanu, apgaismojumu un enerģiju ierīču darbināšanai, attiecīgajā valsts kontekstā, esošajā valsts sociālajā politikā un citās attiecīgajās valsts politikās, ko izraisa faktoru kopums, tostarp vismaz nepieejamība, nepietiekami rīcībā esošie ienākumi, augsti enerģijas izdevumi un mājokļu zema energoefektivitāte.

[3] Eurostat, 2025. gada jūnijs.

[4] EU-SILC, 2023.

[5] Šīs tēmas vajadzībām enerģētiskā nabadzība vasarā attiecas uz mājsaimniecību nespēju atļauties vai piekļūt atbilstošai dzesēšanai, lai uzturētu termisko komfortu ekstremāla karstuma laikā.

[6] COM(2019) 640 final, tostarp Renovation Wave Strategy un Komisijas Ieteikums (ES) 2020/1563 (2020. gada 14. oktobris) par enerģētisko nabadzību.

[7] Direktīva (ES) 2023/1791

[8] Direktīva (ES) 2024/1275

[9] COM/2026/115 final

[10] Komisijas Ieteikums (ES) 2024/2481

[11] Komisijas Ieteikums (ES) 2023/2407 (2023. gada 20. oktobris) par enerģētisko nabadzību (C/2023/4080) un Komisijas dienestu darba dokuments (SWD/2023/647 final).

[12] Energy Poverty Advisory Hub

[13] Darbībās jāņem vērā arī iniciatīvas vai atbalsta shēmas, kas izveidotas saskaņā ar citu attiecīgo ES finansējumu, piemēram, Social Climate Fund vai Just Transition Mechanism.

[14] Papildinformāciju var skatīt, piemēram, valstu pārskatos, ko publicējis Energy Poverty Advisory Hub.