Šī tēma atbalsta vietējās un reģionālās pašvaldības īstenojamu un integrētu vietējo siltumapgādes un aukstumapgādes plānu (LHCP) izstrādē un īstenošanā kā efektīvus instrumentus tīras un ilgtspējīgas enerģētikas plānošanai un investīcijām vietējā un reģionālā līmenī.

Siltumapgāde un aukstumapgāde veido pusi no galīgā enerģijas patēriņa^[1] ES, no kā aptuveni 70 % joprojām tiek iegūti no importēta fosilā kurināmā, galvenokārt fosilās gāzes^[2]. Daudzas mājsaimniecības joprojām paļaujas uz cieto kurināmo, kas kaitē gaisa kvalitātei. Aukstumapgādes pieprasījums pieaug, paaugstinoties temperatūrai un biežāk sastopamiem karstuma viļņiem, kā arī pieaugot datu centru pieprasījumam. Mājsaimniecībām siltumapgāde un aukstumapgāde veido lielāko daļu enerģijas patēriņa un ietekmē komfortu, veselību un labklājību. Pāreja uz tīru, drošu un pieejamu siltumapgādi un aukstumapgādi prasa būtiskas izmaiņas enerģētikas infrastruktūrā un ēkās, integrētu plānošanu, telpiski pielāgotus dekarbonizācijas pasākumus un mērķtiecīgas investīcijas.

Vietējām un reģionālajām pašvaldībām ir izšķiroša nozīme energoefektīvas, uz atjaunojamo enerģiju balstītas un noturīgas siltumapgādes un aukstumapgādes nozares plānošanā. Energoefektivitātes direktīva (EED)^[3] nosaka konkrētu mērķi vietējām un reģionālajām pašvaldībām sagatavot LHCP vismaz tajās pašvaldībās, kuru kopējais iedzīvotāju skaits pārsniedz 45 000.

LHCP ir galvenie politikas un pārvaldības instrumenti, lai veicinātu siltumapgādes un aukstumapgādes dekarbonizāciju. Tie var vadīt ilgtermiņa lēmumus par politiku, infrastruktūru un investīcijām taisnīgai un efektīvai pārejai uz dekarbonizētām ēkām un integrētākām, elastīgākām un noturīgākām enerģētikas sistēmām.

LHCP var identificēt un izmantot vietējos atjaunojamos un atlikuma siltuma avotus, izvietot un integrēt atjaunojamās siltumapgādes un aukstumapgādes sistēmas un infrastruktūru, nodrošināt kaimiņattiecību un rajona līmeņa integrētas renovācijas programmas un siltumapgādes un aukstumapgādes risinājumus, kā arī īstenot izmaksu ziņā efektīvus un sociāli pieņemamus pasākumus fosilā kurināmā izmantošanas pārtraukšanai ēkās. Līdz ar to tie var sniegt ievērojamus ekonomiskus, vides un sociālos ieguvumus un stiprināt ES enerģētisko neatkarību, konkurētspēju un klimatnoturību.

Efektīviem LHCP ir nepieciešama enerģētikas, klimata un telpiskās plānošanas pieeju, instrumentu un politiku integrācija, kā arī iedzīvotāju un galveno ieinteresēto personu iesaistes un atbalsta veicināšana. Lai LHCP būtu īstenojami, ir nepieciešams arī politisks atbalsts, piekļuve attiecīgiem datiem un atbalsta mehānismi, kas palīdzētu pašvaldībām un reģioniem sagatavot, finansēt, īstenot un uzraudzīt LHCP. Šīm darbībām ir jāatspoguļo teritoriju, pašvaldību un reģionu specifiskie apstākļi, vajadzības un ierobežojumi.

ES saskaras ar būtisku enerģijas cenu pieaugumu, ko izraisa tirgus svārstīgums un ko saasina atkarība no importētā fosilā kurināmā. ES galvenā prioritāte ir stiprināt savas enerģētikas sistēmas noturību pret ģeopolitiskām krīzēm, kas ietekmē globālo enerģijas tirgu. Tāpēc pieteikuma iesniedzēji šīs tēmas ietvaros tiek aicināti, kur iespējams, izstrādāt un īstenot ilgtermiņa strukturālus ilgtspējīgus un energoefektivitātes pasākumus, lai uzlabotu ES enerģētikas sistēmas noturību pret turpmākām krīzēm, saskaņā ar īstermiņa enerģētikas atbalsta pasākumiem, kas nepieciešami, lai reaģētu uz pašreizējo satricinājumu globālajos enerģijas tirgos.

Ierosinātajās darbībās jāņem vērā savstarpēja papildināmība un saskaņotība ar attiecīgiem vietējiem, reģionālajiem un valsts plāniem, stratēģijām, iniciatīvām un plānošanas sistēmām. Tie ietver, bet neaprobežojas ar Ilgtspējīgas enerģētikas un klimata rīcības plāniem (SECAP) vai līdzīgiem, klimata pārmaiņu pielāgošanās plāniem, Nacionālajiem enerģētikas un klimata plāniem (NECP), Nacionālajiem ēku renovācijas plāniem (NBRP), Nacionālajiem visaptverošajiem siltumapgādes un aukstumapgādes novērtējumiem^[4] un gaidāmo ES siltumapgādes un aukstumapgādes stratēģiju^[5].

Priekšlikumos jāuzrāda konkrēti rezultāti, ko sniegs darbības, un jāpierāda, kā šie rezultāti veicinās konkrētajai tēmai specifisko ietekmi. Šim pamatojumam jābalstās uz pamatīgu pašreizējās situācijas analīzi, reālistiskiem pieņēmumiem un bāzes rādītājiem, kā arī jāizveido skaidras cēloņsakarības starp piedāvātajām darbībām, rezultātiem un ietekmi.

Attiecībā uz kvalitatīvo ietekmi priekšlikumos šīs tēmas ietvaros jāpierāda, kā tie veicinās turpmāk minētos rezultātus, ciktāl tas ir attiecināms:

• īstenojamu un integrētu LHCP izstrāde, kas saskaņoti ar ES un dalībvalstu vadlīnijām un prasībām
• vietējo un reģionālo iestāžu pilnvarošana un atbalstīšana ilgstošu un institucionalizētu plānošanas un pārvaldības sistēmu izveidē
• publisko un privāto ieinteresēto personu iesaistīšana, lai paātrinātu siltumapgādes un aukstumapgādes dekarbonizāciju vietējā līmenī.

Attiecībā uz kvantitatīvo ietekmi priekšlikumos rezultāti un ietekme jākvantificē, izmantojot tēmai paredzētos rādītājus, ja tie ir attiecināmi uz piedāvātajām darbībām. Netiek sagaidīts, ka priekšlikumi aptvers visu uzskaitīto ietekmi un rādītājus. Rezultāti un ietekme jākvantificē projekta beigās un 5 gadus pēc projekta beigām. Šīs tēmas kvantitatīvie rādītāji ietver:

• Vietējā, starpnovadu vai reģionālā līmenī izveidoto plānošanas un pārvaldības sistēmu skaits
• Izstrādāto LHCP skaits, vēlams, pieņemti kā vietējie, starpnovadu vai reģionālie politikas dokumenti
• To politikas veidotāju/valsts amatpersonu skaits, kuru prasmes siltumapgādes un aukstumapgādes plānošanā ir uzlabojušās, un vidējais apmācību stundu skaits uz vienu dalībnieku kapacitātes stiprināšanas programmās
• To publisko un privāto ieinteresēto personu skaits, kas iesaistītas LHCP plānošanas procesos un strukturētos dialogos par vietējo siltumapgādes un aukstumapgādes plānošanu vietējā, reģionālā un valsts līmenī
• Darbības laikā citās pašvaldībās uzsākto LHCP procesu skaits.

Priekšlikumos jāsniedz arī rādītāji, kas ir specifiski to piedāvātajām darbībām.

Priekšlikumos jākvantificē arī to ietekme saistībā ar šādiem kopīgiem rādītājiem LIFE Clean Energy Transition apakšprogrammai.

• Projekta rosinātais primārās enerģijas ietaupījums GWh/gadā
• Projekta rosinātais galīgās enerģijas ietaupījums GWh/gadā
• Projekta rosinātā atjaunojamās enerģijas ražošana (GWh/gadā)
• Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājums (t CO2-eq/gadā)
• Projekta rosinātās investīcijas ilgtspējīgā enerģētikā (energoefektivitāte un atjaunojamā enerģija) (kumulatīvi, miljonos eiro).

Finansējuma likme

Citas darbības dotācijas (OAGs) — 95%

Priekšlikumiem šajā jomā būtu jāsniedz mērķtiecīgs atbalsts, lai palīdzētu vietējām un reģionālajām iestādēm izstrādāt īstenojamus un integrētus LHCP, kas aptver dažādus enerģijas nesējus, infrastruktūras un ekonomikas nozares.

Atbalstam jābūt skaidri pielāgotam mērķtiecīgiem vietējiem un reģionālajiem kontekstiem, un to jāizmanto pašvaldībām un reģionālajām iestādēm. Līdz darbības beigām priekšlikumiem ir jārezultējas ar faktisku LHCP izstrādi mērķtiecīgajās pašvaldībās vai reģionos. Plāniem jāatbilst ES un dalībvalstu vadlīnijām un prasībām, un tie jāizstrādā, izmantojot augsti līdzdalīgus procesus.

Priekšlikumiem būtu jākalpo vairākām pašvaldībām katrā mērķtiecīgajā reģionā un valstī. Tiem būtu jāvirza LHCP izstrāde, atbalstot datu vākšanu un rīku izmantošanu, veidojot tehnisko kapacitāti, iesaistot iedzīvotājus un ieinteresētās personas, kā arī atbalstot dekarbonizācijas pasākumu finansēšanu. Priekšlikumos jāiekļauj detalizēta analīze par pašreizējo apkures un dzesēšanas plānošanas stāvokli un saistītajiem izaicinājumiem mērķtiecīgajos reģionos un valstīs.

Priekšlikumiem jānodrošina, ka atbalsta pasākumi ir pieejami pašvaldībām mērķtiecīgajās teritorijās, tostarp tām, kurās ir mazāk nekā 45 000 iedzīvotāju. Tiem arī jāveicina kopīga rīcība starp pašvaldībām reģionālā vai citā atbilstošā pārvaldības un teritoriālajā līmenī, lai apvienotu prasmes un resursus un atbalstītu starppašvaldību un/vai reģionālo energosistēmu plānošanu.

Īpašiem atbalsta pasākumiem vietējām un reģionālajām iestādēm būtu jāietver:

• Tehnisko prasmju un zināšanu veidošana, lai sagatavotu, finansētu, īstenotu un uzraudzītu LHCP
• Granulāru un kontekstam specifisku ģeotelpiskas, tehniskas, klimatiskas^[6] un sociālekonomiskas informācijas vākšana LHCP sagatavošanai^[7], izmantojot valsts pieejas/standartus, ja tādi ir, vai pieejas, kas atvieglo vietējo datu turpmāku saderību ar valsts datubāzēm
• Visaptverošu enerģijas pieprasījuma un piedāvājuma perspektīvu izstrāde un telpiski pielāgotu dekarbonizācijas pasākumu identificēšana, piemēram, apkures un dzesēšanas tīklu potenciāls pilsētu un rūpniecības teritorijās
• Finansēšanas iespēju identificēšana un novērtēšana LHCP pasākumiem, ņemot vērā publisko un privāto finansējumu, vietējos un reģionālos budžetus, enerģijas izmaksas galalietotājiem, sociālo pieņemamību un enerģētiski nabadzīgo un neaizsargāto mājsaimniecību vajadzības
• Līdzdalības procesu īstenošana, lai racionalizētu plānošanas un administratīvās procedūras, tostarp atļauju izsniegšanu, lai novērstu regulatīvos šķēršļus un iesaistītu galvenās ieinteresētās personas, tostarp publiskās iestādes, infrastruktūras operatorus, iedzīvotājus, enerģētikas kopienas, asociācijas, nozares, uzņēmumus un pakalpojumu sniedzējus, enerģijas ražotājus, energoapgādes pakalpojumu sniedzējus, komunālo pakalpojumu uzņēmumus un sadales sistēmas operatorus (DSOs)
• LHCP koordinēšana ar elektroenerģijas un apkures un dzesēšanas sadales tīklu un infrastruktūras attīstības plāniem, un, kur tas ir būtiski, ar dabasgāzes tīklu ekspluatācijas pārtraukšanas plāniem ^[8]
• Strukturēta dialoga un sadarbības izveide ar kompetentajām reģionālajām un valsts iestādēm, tostarp lai informētu valsts līmeņa plānošanu, piemēram, NECPs un valsts visaptverošos apkures un dzesēšanas novērtējumus.

Priekšlikumos jāiekļauj īpašas darbības zināšanu un pieredzes nodošanai, lai palīdzētu uzsākt LHCP procesus ārpus mērķtiecīgajām teritorijām.

Priekšlikumos arī jāpaskaidro, kā tie palīdzēs izveidot ilgstošus un institucionalizētus LHCP plānošanas un pārvaldības ietvarus mērķtiecīgo pašvaldību un reģionu atbildībā. Tas var ietvert, bet neaprobežoties ar īpašām struktūrām, centriem vai darba grupām, lai atbalstītu LHCP īstenošanu aptvertajās teritorijās.

Priekšlikumos var izmantot esošos digitālos rīkus, piemēram, tos, ko izstrādājušas valsts iestādes vai ES finansēti projekti, lai atbalstītu LHCP izstrādi. Priekšlikumi, kuru galvenais mērķis ir izstrādāt jaunus digitālos rīkus, ir ārpus šīs tēmas darbības jomas.

Priekšlikumi, kas koncentrējas tikai uz centralizētās siltumapgādes un dzesēšanas investīciju plāniem, ir ārpus šīs tēmas darbības jomas.

Priekšlikumos skaidri jāidentificē mērķtiecīgās teritorijas un iesaistītās pašvaldības un reģionālās iestādes. Tiem jāpierāda to aktīva iesaistīšanās un stingra politiskā apņemšanās, piemēram, iekļaujot tās konsorcijā vai sniedzot pielāgotas atbalsta vēstules, kurās skaidri norādīta to apņemšanās un loma projektā.

Priekšlikumi jāiesniedz vismaz 3 pieteikuma iesniedzējiem (labuma guvējiem; nevis saistītām vienībām) no 3 dažādām atbilstošām valstīm.

Komisija uzskata, ka priekšlikumi, kuros pieprasīts ES ieguldījums līdz 2 miljoniem EUR, ļautu atbilstoši risināt konkrētos mērķus. Tomēr tas neizslēdz iespēju iesniegt un atlasīt priekšlikumus, kuros pieprasītas citas summas.

[1] Decarbonising heating and cooling — a climate imperative, Eiropas Vides aģentūra (EEA), 2023

[2] Aicinājums iesniegt pierādījumus ES apkures un dzesēšanas stratēģijai

[3] Skatīt jo īpaši 25.6. pantu, Direktīva (ES) 2023/1791

[4] Skatīt 25.1. pantu, Direktīva (ES) 2023/1791

[5] https://energy.ec.europa.eu/topics/energy-efficiency/heating-and-cooling_en

[6] Ņemot vērā mainīgos klimatiskos apstākļus, kas izriet no klimata pārmaiņām, tostarp palielinātu ekstremāla karstuma epizožu biežumu

[7] Ietverot datus par apkures un dzesēšanas pieprasījumu, vietējiem atjaunojamās siltumenerģijas un atlikušā siltuma avotiem, energoapgādes infrastruktūru, ēku apkures un dzesēšanas ierīcēm un ēku energoefektivitāti (Direktīva (ES) 2024/1275)

[8] Direktīva (ES) 2024/1788