Šīs tēmas vispārējais mērķis ir atbalstīt rūpniecības konkurētspēju, pāreju uz tīru enerģiju un dekarbonizāciju, mazinot plaisu starp nulles neto emisiju enerģijas tehnoloģiju pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī veicinot sadarbības pieejas starp uzņēmumiem, kas darbojas ģeogrāfiski tuvu viens otram.

2023. gadā rūpniecības sektors veidoja 25 % no kopējā EU-27 galīgā enerģijas patēriņa, no kura energoietilpīgie uzņēmumi veido gandrīz 40 %. Enerģijas cenu svārstības, pieaugošā globālā konkurence, kā arī iespējamie pārejas riski, kas saistīti ar mainīgo regulējumu, tirgus pieprasījumu un pircēju/piegādātāju iepirkuma kritērijiem, palielina spiedienu uz ES uzņēmumiem.

Šī iemesla dēļ rūpniecības sektora modernizācija un dekarbonizācija, vienlaikus uzlabojot konkurētspēju, joprojām ir galvenā prioritāte, lai gūtu panākumus pārejā uz tīru enerģiju, kā uzsvērts ziņojumā Future of European Competitiveness^[1]. Ir nepieciešami jauni uzņēmējdarbības modeļi un finanšu shēmas, lai veicinātu lēmumu pieņemšanu par ieguldījumiem energoefektivitātē un atjaunojamajā enerģijā.

Izmantojot Net-Zero Industry Act^[2], Eiropas Komisija tiecas palielināt stratēģisko nulles neto emisiju tehnoloģiju ražošanas jaudu, lai līdz 2030. gadam nodrošinātu vismaz 40 % no ES ikgadējām ieviešanas vajadzībām. Turklāt Komisija ir pieņēmusi paziņojumu Clean Industrial Deal^[3] un Affordable Energy Action Plan^[4], kuru mērķis, cita starpā, ir veicināt energoietilpīgo nozaru konkurētspēju, izveidojot sadarbības iniciatīvas (piemēram, rūpniecisko klasteru līmenī). ES ports strategy^[5], kas pieņemta 2026. gada 4. martā, paziņoja par Komisijas atbalstu, tostarp ar šī projektu uzsaukuma starpniecību, partnerībām ar ostām un rūpnieciskajiem klasteriem, kas veicina atjaunojamo energoresursu ieviešanu, enerģijas koplietošanu, atkritumu siltuma atkārtotu izmantošanu, uzglabāšanas risinājumus un uz ostām orientētu enerģijas kopienu attīstību un integrāciju ar vietējiem siltumapgādes un dzesēšanas tīkliem.

ES saskaras ar būtisku enerģijas cenu pieaugumu, ko izraisa tirgus nepastāvība un ko saasina atkarība no importētā fosilā kurināmā. ES galvenā prioritāte ir stiprināt savas enerģētikas sistēmas noturību pret ģeopolitiskām krīzēm, kas ietekmē globālo enerģijas tirgu. Tāpēc šīs tēmas ietvaros pieteikuma iesniedzēji tiek aicināti, kur iespējams, izstrādāt un īstenot ilgtermiņa strukturālus ilgtspējīgus un energoefektivitātes pasākumus, lai uzlabotu ES enerģētikas sistēmas noturību pret turpmākām krīzēm, saskaņā ar īstermiņa enerģētikas atbalsta pasākumiem, kas nepieciešami, lai reaģētu uz pašreizējo satricinājumu globālajos enerģijas tirgos.

Priekšlikumos jāuzrāda konkrēti rezultāti, kurus nodrošinās darbības, un jāpierāda, kā šie rezultāti veicinās konkrētajai tēmai specifisko ietekmi. Šim pamatojumam jābalstās uz pamatīgu pašreizējās situācijas analīzi, reālistiskiem pieņēmumiem un bāzes rādītājiem, kā arī jāizveido skaidras cēloņsakarības starp ierosinātajām darbībām, rezultātiem un ietekmi.

Attiecībā uz kvalitatīvo ietekmi priekšlikumos šīs tēmas ietvaros jāpierāda, kā tie veicinās turpmāk minētos rezultātus, ciktāl tas ir būtiski un atkarībā no darbības jomas (A vai B):

• ES tiesību aktu (jo īpaši Energoefektivitātes direktīvas un Atjaunojamo energoresursu direktīvas) īstenošana, kas vērsta uz uzņēmējdarbības sektoru
• Dzīvotspējīgi uzņēmējdarbības modeļi konkrētu risinājumu ieviešanai vai rūpnieciskai enerģētikas sadarbībai, kas ir gatavi izplatīšanai tirgū
• Rūpniecības dalībnieki, kas savos procesos integrē ilgtspējīgus enerģijas risinājumus
• Ar enerģētiku saistītas infrastruktūras, enerģētikas pakalpojumu un/vai enerģijas apmaiņas izvēršana, kas veicina uzņēmumu pāreju uz tīru enerģiju
• Ilgtspējīgi enerģētikas tehnoloģiskie risinājumi, kas pielāgoti rūpniecisko procesu prasībām
• Projektu paātrināšana un racionalizēšana, lai veicinātu tīras, pieejamas un ilgtspējīgas enerģijas izmantošanu reģionālā/vietējā līmenī

Attiecībā uz kvantitatīvo ietekmi priekšlikumos rezultāti un ietekme jākvantificē, izmantojot tēmai paredzētos rādītājus, ja tie ir būtiski ierosinātajām darbībām. Netiek sagaidīts, ka priekšlikumi aptvers visu uzskaitīto ietekmi un rādītājus. Rezultāti un ietekme jākvantificē projekta beigās un 5 gadus pēc projekta beigām. Atkarībā no darbības jomas (A vai B) un attiecīgā gadījumā šīs tēmas kvantitatīvie rādītāji ietver:

• To standartizēto tehnoloģisko risinājumu skaits, kas izstrādāti sadarbībā, pielāgojot tos konkrētas rūpniecības nozares vajadzībām
• Projekta ierosināto jauno nulles enerģijas tehnoloģiju iekārtu skaits (tostarp saistības)
• To ieguldījumu plānu skaits rūpnieciskajos klasteros, kurus apstiprinājušas attiecīgās ieinteresētās personas (piemēram, ar saprašanās memoranda starpniecību)
• To uzņēmumu skaits, kas īsteno enerģētikas sadarbības pieejas
• To vērtību ķēžu galveno dalībnieku skaits, kuru prasmes/zināšanas ir uzlabojušās darbības rezultātā, sadalījumā pa attiecīgajām kategorijām
• To uzrunāto un mobilizēto attiecīgo ieinteresēto personu skaits, sadalījumā pa attiecīgajām kategorijām.

Priekšlikumos jāsniedz arī rādītāji, kas ir specifiski to ierosinātajām darbībām.

Priekšlikumos, kas iesniegti šīs tēmas ietvaros, jākvantificē arī to ietekme saistībā ar šādiem kopīgiem rādītājiem LIFE Clean Energy Transition apakšprogrammai:

• Projekta ierosinātais primārās enerģijas ietaupījums GWh/gadā
• Projekta ierosinātais galīgās enerģijas ietaupījums GWh/gadā
• Projekta ierosinātā atjaunojamās enerģijas ražošana (GWh/gadā)
• Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājums (tCO2-eq/gadā)
• Projekta ierosinātās investīcijas ilgtspējīgā enerģētikā (energoefektivitāte un atjaunojamā enerģija) (kumulatīvi, miljonos euro).

Finansējuma likme

Citas darbības dotācijas (OAGs) — 95% 

Priekšlikumiem jāattiecas tikai uz vienu no divām tālāk minētajām jomām. Attiecināmā joma ir skaidri jānorāda priekšlikuma ievadā.

Abās jomās priekšlikumi tiek mudināti veidot saikni ar finanšu dalībniekiem un investoriem, lai validētu piedāvāto pieeju, kā arī radīt sinerģiju ar European Energy Efficiency Financing Coalition nacionālajiem centriem.

A joma: Sadarbība starp rūpniecības nozarēm un tehnoloģiju nodrošinātājiem tīras enerģijas tehnoloģiju optimizācijai un ieviešanai

Šīs jomas mērķis ir izveidot jaunu sadarbību starp vienu vai vairākām rūpniecības nozarēm/apakšnozarēm, kurām ir līdzīgi procesi un ar enerģētiku saistītas vajadzības, un ilgtspējīgas enerģētikas tehnoloģiju ražotājiem un nodrošinātājiem. Pretendentiem jākoncentrējas uz skaidri identificētu tīras enerģijas tehnoloģiju vai saskaņotu tehnoloģiju kopumu, kas veicina augstāku energoefektivitāti mērķa rūpniecības nozarē(-ēs)/procesā(-os).

Attiecīgās tehnoloģijas varētu ietvert, piemēram: vietējo atjaunojamās enerģijas integrāciju, atkritumsiltuma reģenerāciju, siltuma elektrifikācijas risinājumus, tostarp izmantojot siltumsūkņus, kā arī energoefektivitātes un uzglabāšanas risinājumus, energoefektīvas elektromotoru sistēmas un vispārīgāk – atjaunojamās enerģijas un energoefektivitātes tehnoloģijas, uz kurām attiecas Net-Zero Industry Act. Šai jomai ir piemērojamas komerciāli pieejamas tehnoloģijas un nesen izstrādātas inovācijas, kas ir gatavas ieviešanai tirgū (TRL 8-9).

Priekšlikumiem, kas attiecas uz nozarēm, kuras jau aptver līdzīgas īstenotās iniciatīvas, ir jāprecizē to piedāvāto darbību pievienotā vērtība un/vai savstarpējā papildināmība; pašlaik notiek sadarbība^[6] starp rūpniecisko siltumsūkņu ražotājiem un celulozes un papīra, pārtikas un dzērienu nozarēm, kā arī vairākām ķīmijas apakšnozarēm.

Lietotāju pusē konkrētajai rūpniecības nozarei(-ēm) būtu jāapzina un jāapkopo attiecīgo rūpniecības uzņēmumu/objektu tehnoloģiskās un enerģētiskās vajadzības visās LIFE Programme iesaistītajās valstīs un jāpārskata tās ciešākā apmaiņā ar tehnoloģiju piegādātājiem un ražotājiem, lai kopīgi izstrādātu un optimizētu standartizētāku un racionalizētāku tehnoloģisko risinājumu, kā arī izstrādātu tehniski ekonomiskās vadlīnijas un projektēšanas rīkus, kas atbalstītu koncepcijas risinājumu pielāgošanu Eiropas rūpniecības uzņēmumu specifiskajām vajadzībām.

Piegādes pusē Eiropā bāzētiem ražotājiem un tehnoloģiju nodrošinātājiem kopā ar citiem attiecīgajiem ieinteresētajiem dalībniekiem visā vērtību ķēdē būtu jāoptimizē un jāstandartizē savi esošie tehnoloģiskie piedāvājumi, produkti un risinājumi, lai apmierinātu rūpniecības nozares vajadzības.

Mērķis ir pāriet no individuāli izstrādātas, projektu pa projektam pieejas katram konkrētam rūpniecības uzņēmumam un procesam uz racionalizētākiem, standartizētiem risinājumiem un projektēšanas rīkiem rūpniecības klientiem, kas izmanto vienādus procesus. Šai sadarbībai būtu jāsniedzas tālāk par vienkāršu "bizness-klientam" pieeju un jāatbalsta "bizness-biznesam-klientam" sadarbības modeļi.

Paredzams, ka priekšlikumi atbalstīs konkrētu sadarbības iniciatīvu izveidi, tostarp pārvaldības struktūru un to sākotnējo darbību. Darbībām jābūt vērstām uz uzņēmējdarbības modeļu izstrādi un validāciju konkrētu risinājumu ieviešanai attiecīgajā nozarē(-ēs), izplatīšanu, izmantojot vairākus kanālus, un kapacitātes palielināšanas pasākumiem risinājumu ieviešanai un uzstādīšanai, tostarp ar multiplikatoru, piemēram, nacionālo enerģētikas aģentūru un energoauditoru, palīdzību.

Priekšlikumos jāiesniedz skaidra stratēģija tehnisko risinājumu ieviešanai mērķa rūpniecības nozarē/procesos, tostarp piekļuve publiskajam un privātajam finansējumam.

Attiecīgo pārstāvniecības organizāciju iesaistīšana Eiropas līmenī gan gala lietotāju rūpniecības nozarē(-ēs), gan tehnoloģiju nodrošinātāju vidū ir jānodrošina, tieši piedaloties konsorcijā, lai nodrošinātu lietotāju nozares(-u) vajadzību apspriešanu visā Eiropā, ātrāku tirgus akceptēšanu un kopīgi izstrādātā risinājuma ieviešanu līdztekus piedāvātajiem kritērijiem un standartiem. Papildus Eiropas pārstāvniecības organizācijām priekšlikumos var iesaistīt arī nacionālos un reģionālos dalībniekus, kas pārstāv mērķa gala lietotājus, ja tas tiek uzskatīts par nepieciešamu darbības īstenošanai.

Priekšlikumiem jākoncentrējas uz tehnoloģijām, kas ir gatavas tirgum vai ir veiksmīgi ieviestas reālos darbības apstākļos, un jāpamato mērķa nozares(-u)/procesu izvēle, pamatojoties uz skaidru tirgus vajadzību kvantitatīvu novērtējumu un detalizētu šķēršļu un piedāvāto risinājumu analīzi. Piedāvāto risinājumu demonstrēšana nav šīs tēmas ietvaros, un potenciālās iekārtu izmaksas būs attiecināmas tikai ļoti nelielā apmērā, ja tas ir pamatoti.

B joma: Enerģētiskā sadarbība starp ģeogrāfiski tuvumā esošām nozarēm, tostarp ostām, lai veicinātu tīras, pieejamas un ilgtspējīgas enerģijas izmantošanu

Priekšlikumiem šajā jomā būtu jāatbalsta rūpniecisko procesu rentabla un energoefektīva pāreja uz atjaunojamiem un mazoglekļa enerģijas avotiem, tostarp procesu elektrifikāciju un atkritumsiltuma reģenerāciju, izmantojot enerģētiskās sadarbības pieejas starp uzņēmumiem, jo īpaši energoietilpīgām nozarēm, kas atrodas ģeogrāfiskā tuvumā (vietējie/reģionālie rūpniecības klasteri, industriālie parki/objekti, jūras un iekšzemes ostas).

Enerģētiskā sadarbība var attiekties uz procesu, kurā tiek koplietoti ar enerģiju saistīti aktīvi (piemēram, atjaunojamās un mazoglekļa enerģijas ražošana, enerģijas uzglabāšana), koplietoti enerģijas pakalpojumi, īstenota enerģijas apmaiņa (piemēram, atkritumsiltuma reģenerācija un izmantošana no rūpnieciskajiem un ražošanas procesiem, vai elastīgs elektroenerģijas pieprasījums un savstarpēja papildināmība starp rūpniecisko ražotāju-patērētāju pieprasījuma profiliem), kā arī brīvprātīga rūpniecisko enerģijas ražotāju-patērētāju saskarne ar sistēmu operatoriem (piemēram, elektroenerģijas, siltuma, ūdeņraža, CO₂) infrastruktūras plānošanai. Enerģētiskā sadarbība var notikt viena industriālā klastera, parka/teritorijas ietvaros vai starp tiem (piemēram, reģionālā līmenī starp dažādiem industriālajiem klasteriem/teritorijām), kā arī industriālo ostu teritorijās. Zaļo reģionālo/vietējo industriālo teritoriju/klasteru attīstība var arī veicināt labāku piekļuvi finansējumam, enerģijas pakalpojumiem, izmantojot ESCO līgumus un elektroenerģijas pirkuma līgumus.

Priekšlikumiem būtu jāveicina enerģētiskās sadarbības mehānismu izveide projekta termiņā, tostarp, bet ne tikai, identificējot, izpētot un validējot ekonomiski dzīvotspējīgus uzņēmējdarbības modeļus (pamatojoties uz konkrētu mijiedarbību ar iesaistītajiem uzņēmumiem), nodrošinot pievienoto vērtību katram iesaistītajam dalībniekam (piemēram, pircējiem/piegādātājiem/galalietotājiem). Priekšlikumiem jāstrādā arī pie to šķēršļu novēršanas, kas kavē enerģētisko sadarbību, piemēram, organizatorisko (koordinācija, uzticēšanās, pienākumi, datu pārvaldība, risku sadale), juridisko (atjaunināšanas vajadzību identificēšana vai regulatīvās smilškastes, kur tas ir būtiski) vai sociālo.

Priekšlikumiem jāiesniedz investīciju plāni, tostarp īstenojamu projektu kopums, kuru mērķis, cita starpā, ir paātrināt enerģijas pieprasījuma elektrifikāciju un energoefektivitātes uzlabojumus mērķa industriālajās teritorijās/klasteros. Piedāvātie investīciju plāni ir jāapstiprina galvenajām attiecīgajām ieinteresētajām personām (uzņēmumiem, valsts iestādēm, tostarp ostu pārvaldēm, kur tas ir piemērojams, industriālo parku pārvaldniekiem, investoriem, TSO, DSO, ESCO utt.).

Priekšlikumos var izpētīt brīvprātīgu nacionālo vai reģionālo nolīgumu izmantošanu, lai mobilizētu privātos un publiskos resursus, kas ir būtiski investīciju plānu īstenošanai. Paredzams, ka iecerētie plāni papildinās un veicinās vietējo, reģionālo un nacionālo stratēģiju sagatavošanu klimatneitralitātes un energoefektivitātes jomā (piemēram, ilgtspējīgas enerģētikas un klimata rīcības plānus (SECAPS) vai līdzīgus).

Priekšlikumos skaidri jāizskaidro sava pieeja sadarbībai ar uzņēmumiem un tas, kā tā ir pielāgota mērķa teritoriju/klasteru specifiskajām vajadzībām. Priekšlikumiem jādemonstrē augsta replicējamības pakāpe, jāprezentē un jāapņemas īstenot skaidru stratēģiju rezultātu izplatīšanai citās industriālajās un ostu teritorijās, kā arī skaidru rīcības plānu pieredzes, kritisko veiksmes faktoru un rezultātu paziņošanai attiecīgajiem enerģētiskās sadarbības dalībniekiem un ieinteresētajām personām visā ES.

Abām A un B jomām

Priekšlikumi jāiesniedz vismaz 3 pretendentiem (labuma guvējiem; nevis saistītajām vienībām) no 3 dažādām atbilstošām valstīm.

Komisija uzskata, ka priekšlikumi, kuros pieprasīts ES ieguldījums līdz 2 miljoniem EUR, ļautu atbilstoši risināt konkrētos mērķus. Tomēr tas neizslēdz iespēju iesniegt un atlasīt priekšlikumus, kuros pieprasītas citas summas.

[1] https://commission.europa.eu/topics/competitiveness/draghi-report_en

[2] https://single-market-economy.ec.europa.eu/industry/sustainability/net-zero-industry-act_en

[3] https://commission.europa.eu/topics/competitiveness/clean-industrial-deal_en

[4] https://energy.ec.europa.eu/strategy/affordable-energy_en

[5] https://transport.ec.europa.eu/transport-modes/maritime/eu-ports-and-industrial-maritime-strategies_en

[6] EXQUISHEAT (101215816) un HP4INDUSTRY (101215522) projekti