Energoefektivitāte un būvētā vide ir daudzu to politikas izaicinājumu centrā, ar kuriem Eiropas Savienība saskaras mūsdienās: ES konkurētspēja, Eiropas energoapgādes drošība, mājokļu pieejamība, siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana un noturības stiprināšana. Galvenie tiesību aktu dokumenti no Fit for 55 pakotnes un REpowerEU ir izstrādāti, lai risinātu šos izaicinājumus. LIFE-2026-CET-POLICY tēmas mērķis ir atbalstīt dažu galveno tiesību aktu īstenošanu ilgtspējīgas enerģētikas jomā, jo īpaši Energoefektivitātes direktīvu^[1] (EED) un Ēku energoefektivitātes direktīvu^[2] (EPBD).

Priekšlikumos jāuzrāda konkrēti rezultāti, ko sniegs darbības, un jāpierāda, kā šie rezultāti veicinās konkrētajai tēmai specifisko ietekmi. Šim pamatojumam jābalstās uz pamatīgu pašreizējās situācijas analīzi, reālistiskiem pieņēmumiem un bāzes rādītājiem, kā arī jāizveido skaidras cēloņsakarības starp darbībām, rezultātiem un ietekmi.

Attiecībā uz kvalitatīvo ietekmi priekšlikumos šīs tēmas ietvaros jāpierāda, kā tie veicinās turpmāk minētos rezultātus, ciktāl tas ir attiecināms:

• Padziļināta izpratne un praktiskās zināšanas valsts pārvaldes iestādēs, kas atbildīgas par Eiropas enerģētikas tiesību aktu īstenošanu; uzlabota īstenošanas iestāžu sadarbība gan dalībvalstu iekšienē, gan starp tām
• Efektīvāka noteikumu īstenošana, tostarp labāka politikas pasākumu plānošana, izstrāde, īstenošana un izvērtēšana; konsekventāka tiesību normu īstenošana enerģētikas tiesību aktu, enerģētikas politikas un enerģētikas nozaru ietvaros
• Atbilstošu rīku un metožu izmantošana, kas veicina datu pieejamību un piekļuvi tiem; uzlabota datu kvalitāte visās galapatēriņa nozarēs un labāka uzraudzība; precīzāku aprēķinu un Measurement & Verification metodoloģiju izmantošana, tostarp enerģijas izmantošanai starp nozarēm; uzlabota ziņošanas kvalitāte; uzlabota izpratne par politikas pasākumu ietekmi un ar enerģētiku nesaistītiem ieguvumiem, arī ņemot vērā aprites ekonomiku.

Attiecībā uz kvantitatīvo ietekmi priekšlikumos rezultāti un ietekme jākvantificē, izmantojot tēmai paredzētos rādītājus, ja tie ir attiecināmi uz piedāvātajām darbībām. Netiek sagaidīts, ka priekšlikumi aptvers visu uzskaitīto ietekmi un rādītājus. Rezultāti un ietekme jākvantificē projekta beigās un 5 gadus pēc projekta beigām.

• To valsts pārvaldes iestāžu skaits, kurām ir palielināta kapacitāte un labāka piekļuve informācijai un datiem
• To valsts pārvaldes iestāžu un ieinteresēto personu skaits, kuras izmanto projekta izstrādātos un nodrošinātos rīkus, resursus, informāciju un datus
• To politikas pasākumu, īstenošanas aktu un saistīto dokumentu skaits, kurus projekts ir uzlabojis
• To uzraudzības un ziņošanas rīku un dokumentu skaits, kurus projekts ir uzlabojis
• Atsauču skaits politikai nozīmīgos dokumentos, piemēram, ietekmes novērtējumos, vadlīnijās utt.

Priekšlikumos jāsniedz arī rādītāji, kas ir specifiski to piedāvātajām darbībām.

Priekšlikumos jākvantificē arī to ietekme saistībā ar šādiem kopīgiem rādītājiem LIFE Clean Energy Transition apakšprogrammai:

• Projekta rosinātais primārās enerģijas ietaupījums GWh/gadā
• Projekta rosinātais galīgās enerģijas ietaupījums GWh/gadā
• Projekta rosinātā atjaunojamās enerģijas ražošana (GWh/gadā)
• Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājums (tCO2-eq/gadā)
• Projekta rosinātās investīcijas ilgtspējīgā enerģētikā (energoefektivitāte un atjaunojamā enerģija) (kumulatīvi, miljonos euro).

Finansējuma likme

Citas darbības dotācijas (OAGs) — 95% 

Paredzams, ka priekšlikumi atbalstīs dalībvalstis šādu direktīvu īstenošanā:

• Energoefektivitātes direktīva (A darbības joma).
• Ēku energoefektivitātes direktīva (B darbības joma).

Paredzams, ka priekšlikumi koncentrēsies uz vienu no 2 darbības jomām, kā sīkāk izklāstīts turpmāk. Aplūkotā darbības joma ir jānorāda priekšlikuma ievadā. Priekšlikumi var aptvert elementus no vairāk nekā vienas darbības jomas; šādā gadījumā ir pienācīgi jāizskaidro transversālas pieejas saskaņotība un pievienotā vērtība.

Paredzams, ka priekšlikumi:

• Veicinās un nodrošinās atziņu apmaiņu un paraugprakses dalīšanos dalībvalstīs un starp tām
• Sniegs atbalstu, tehniskas konsultācijas un rīkus direktīvu prasību īstenošanai atbilstoši valsts un reģionālajam kontekstam
• Atbalstīs politikas īstenošanas uzraudzību un izvērtēšanu
• Izstrādās, atbalstīs un piemēros metodoloģijas, lai precīzāk mērītu, aprēķinātu un uzskaitītu ieguldījumu, kas veikts saskaņā ar konkrētiem politikas pasākumiem un programmām, tostarp datu vākšanu energoefektivitātes un ēku sektoram
• Izstrādās un atbalstīs integrētas metodoloģijas jomām un sektoriem, kurus skar dažādas politikas un tiesību akti, jo īpaši pieejas integrētai datu vākšanai, aprēķināšanai/uzskaitei, pārbaudei, uzraudzībai, izvērtēšanai un ziņošanai, kā arī integrētu risinājumu enerģētiskās un neenerģētiskās ietekmes modelēšanai un uzraudzībai.

Ja priekšlikumi ir vērsti tieši uz vietējiem siltumapgādes un aukstumapgādes plāniem, lūdzu, apsveriet iespēju pieteikties saskaņā ar tēmu LIFE-2026-CET-HEATCOOLPLAN: Atbalsts īstenojamu, integrētu un visaptverošu vietējo siltumapgādes un aukstumapgādes plānu izstrādei.

Ja priekšlikumi ir vērsti tieši uz informācijas instrumentu uzlabošanu saskaņā ar EPBD, lūdzu, apsveriet iespēju pieteikties saskaņā ar tēmu LIFE-2026-CET-BETTERRENO.

A darbības joma: Atbalsts Energoefektivitātes direktīvas īstenošanai

Paredzams, ka darbības A darbības jomā risinās Energoefektivitātes direktīvas pamatnoteikumus un aspektus, jo īpaši vismaz vienu no šiem:

• principu "energoefektivitāte pirmajā vietā", atbalstot dalībvalstis šā principa efektīvā īstenošanā un palīdzot izstrādāt viegli apgūstamas, standartizētas vai vienkāršotas (izmakslietderīgas) novērtēšanas metodoloģijas, rīkus, kritērijus un procesus, tostarp šā principa piemērošanai politikas izstrādē un plānošanas lēmumos energoinfrastruktūrā, valsts politikās, kas atbalsta enerģētikas pārkārtošanu, valsts atbalsta shēmās, kā arī plānošanas un investīciju lēmumos reģionālā un vietējā līmenī
• publiskā sektora lomu konkrētu šim sektoram noteikto mērķu sasniegšanā, piemēram, atbalstot dalībvalstis stratēģiju izstrādē, publisko ēku kartēšanā un datu vākšanā un aprēķināšanā no publiskām iestādēm
• enerģijas ietaupījuma saistības un energoefektivitātes pienākumu shēmas, atbalstot dalībvalstis šo shēmu izstrādē un īstenošanā, kā arī ieguldījumu aprēķināšanā un pasākumu izvērtēšanā
• dalībvalstu atbalstīšanu visaptverošiem siltumapgādes un aukstumapgādes novērtējumiem saskaņā ar EED 25. pantu, sniedzot valsts līmeņa vadlīnijas, rīkus un struktūras reģionālo un vietējo iestāžu atbalstam, izstrādājot siltumapgādes pārkārtošanas pārvaldību, kas sasaista reģionālo, vietējo un valsts līmeni, vācot nepieciešamos datus siltumapgādes pārkārtošanas plānošanai (pamatojoties arī uz vietējiem siltumapgādes un aukstumapgādes plāniem) un nodrošinot datu vākšanas un siltumapgādes pārkārtošanas plānošanas saskaņotību starp Energoefektivitātes direktīvas visaptverošo siltumapgādes un aukstumapgādes novērtējumu un politiku (EED 25. pants) un (iv) vietējiem siltumapgādes un aukstumapgādes plāniem (EED 25. panta 6. punkts), kā arī citu attiecīgu plānošanu un datu vākšanu (piemēram, valsts ēku renovācijas plāni (EPBD 3. pants), valsts ēku energoefektivitātes datubāzes (EPBD 22. pants))
• dalībvalstu atbalstīšanu EED 11. panta noteikumu īstenošanā saistībā ar energoauditiem un energopārvaldības sistēmām, jo īpaši, lai veicinātu uzņēmumu rīcības plānos uzskaitīto ieteicamo pasākumu ātrāku īstenošanu, izmantojot saskaņotu pieeju audita metodēm visās ES dalībvalstīs un sektoros.

B darbības joma: Atbalsts Ēku energoefektivitātes direktīvas īstenošanai

EPBD mērķis ir nodrošināt energoefektivitāti, pieejamākas enerģijas izmaksas ēkās un stiprināt noturību. EPBD transponēšanas termiņš ir 2026. gada 29. maijs, un dalībvalstis tiecas pēc saskaņotām un efektīvām īstenošanas darbībām visos pārvaldības līmeņos, tostarp reģionālā un vietējā līmenī. EPBD transponēšana un īstenošana prasa stingru politisko un praktisko apņemšanos no dalībvalstu puses. Šajā kontekstā paredzams, ka darbības B darbības jomā risinās Ēku energoefektivitātes direktīvas (EPBD) pamatnoteikumus un praktiskos īstenošanas aspektus.

Darbībām būtu jārisina viena no trim turpmāk minētajām fokusa jomām, pat ja tās neaprobežojas tikai ar tām:

1. Darbības, lai uzlabotu sabiedrības izpratni par EPBD noteikumu īstenošanas ieguvumiem, kā arī par instrumentu efektivitāti un saskaņotību, kas izstrādāti ēku energoefektivitātes uzlabošanai, veicot vairāk un dziļākas renovācijas
2. Darbības, lai atbalstītu visu EPBD politikas instrumentu īstenošanu pārejai uz klimatneitrālu ēku fondu
3. Darbības, lai atbalstītu optimālu ēku datu un informācijas rīku ieviešanu EPBD kontekstā.

Abām darbības jomām A un B:

Priekšlikumi jāiesniedz vismaz 3 pieteikuma iesniedzējiem (labuma guvējiem; nevis saistītām vienībām) no 3 dažādām atbilstošām valstīm.

Komisija uzskata, ka priekšlikumi, kuros pieprasīts ES ieguldījums līdz 2 miljoniem EUR, ļautu atbilstoši risināt konkrētos mērķus. Tomēr tas neizslēdz iespēju iesniegt un atlasīt priekšlikumus, kuros pieprasītas citas summas.

[1] Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2023/1791 (2023. gada 13. septembris) par energoefektivitāti un ar ko groza Regulu (ES) 2023/955 (pārstrādāta redakcija)

[2] Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2024/1275 (2024. gada 24. aprīlis) par ēku energoefektivitāti