Šīs tēmas mērķis ir palielināt privātā finansējuma apjomu, kas tiek piešķirts energoefektivitātei un atjaunojamiem energoresursiem, izveidojot īpašas finansēšanas shēmas.

Lai sasniegtu mērķus, kas noteikti Energoefektivitātes direktīvā, Ēku energoefektivitātes direktīvā, Atjaunojamo energoresursu direktīvā, Tīrās rūpniecības darījumā (Clean Industrial Deal) un Pieejamas enerģijas rīcības plānā (Affordable Energy Action Plan), kā arī mērķi samazināt ES atkarību no fosilā kurināmā importa, kas izklāstīts REPowerEU plānā^[1], ir jāmobilizē ievērojamas investīcijas energoefektivitātē un atjaunojamajos energoresursos. Lai sasniegtu nepieciešamo investīciju līmeni, ir nepieciešams pakāpeniski maksimāli palielināt privātā kapitāla piesaisti, izmantojot publiskos līdzekļus kā katalizatoru, un izveidot labvēlīgu regulatīvo sistēmu. Tas ir viens no galvenajiem nesen izveidotās Eiropas Energoefektivitātes finansēšanas koalīcijas (European Energy Efficiency Financing Coalition)^[2] mērķiem, kā arī nesen publicētā Komisijas ieteikuma par privāto investīciju piesaisti energoefektivitātei^[3] mērķis.

Turklāt pārskatītās Energoefektivitātes direktīvas un Ēku energoefektivitātes direktīvas mērķis ir palielināt publiskā finansējuma izmaksu lietderību un privāto investīciju piesaisti energoefektivitātes pasākumiem, tostarp veicinot īpašus finansēšanas mehānismus. Nacionālie enerģētikas un klimata plāni nodrošina stabilu sistēmu, kurā dalībvalstis var izvērtēt un ziņot par investīciju vajadzībām un nepilnībām, lai sasniegtu savus 2030. gada nacionālos enerģētikas un klimata mērķus, tostarp attiecībā uz privāto investīciju piesaisti.

Lai gan ievērojami publiskā sektora izdevumi tiek novirzīti privātā finansējuma piesaistei energoefektivitātei un atjaunojamiem energoresursiem (piemēram, izmantojot InvestEU instrumentu), vairums privāto investoru joprojām uzskata šāda veida ieguldījumus par riskantiem, sarežģītiem un/vai nepietiekami ienesīgiem. Tas ir saistīts ar ierobežotu investīciju iespēju pieejamību, kas atbilstu finanšu iestāžu prasībām attiecībā uz apjomu, mērogu, standartizāciju un darījumu izmaksām.

Ir nepieciešams izveidot un ieviest privātā finansējuma shēmas, kuras var paplašināt un/vai replicēt plašākā mērogā un kuras sniedz ieguldījumu nacionālajās stratēģijās 2030. gada energoefektivitātes mērķu sasniegšanai un ēku renovācijas politikas mērķu īstenošanai. Šīm shēmām jābūt pielāgotām energoefektivitātes investīciju profilu specifikai, kā arī atjaunojamo energoresursu specifikai ēkās, SME, centralizētajā siltumapgādē un citās attiecīgajās nozarēs.

Finansēšanas shēmas var iniciēt privātā sektora ieinteresētās personas vai vietējās un reģionālās iestādes, kā arī cita veida dalībnieki; tām ir jāsadarbojas un jāizmanto pieejamie publiskie līdzekļi kā katalizators un/vai jaukta finansējuma pieejās. Šīs tēmas mērķis ir jo īpaši stimulēt sinerģiju un attīstīt ilgtermiņa partnerības starp finanšu iestādēm un energoefektivitātes pakalpojumu tirgus dalībniekiem.

ES saskaras ar būtisku enerģijas cenu pieaugumu, ko veicina tirgus svārstīgums un ko saasina atkarība no importētā fosilā kurināmā. ES galvenā prioritāte ir stiprināt savas enerģētikas sistēmas noturību pret ģeopolitiskajām krīzēm, kas ietekmē globālo enerģijas tirgu. Tāpēc pieteikuma iesniedzēji šīs tēmas ietvaros tiek aicināti, kur iespējams, izstrādāt un īstenot ilgtermiņa strukturālus, ilgtspējīgus un energoefektivitātes pasākumus, lai uzlabotu ES enerģētikas sistēmas noturību pret nākotnes krīzēm, saskaņā ar īstermiņa enerģētikas atbalsta pasākumiem, kas nepieciešami, lai reaģētu uz pašreizējo satricinājumu globālajos enerģijas tirgos.

Priekšlikumos jāuzrāda konkrēti rezultāti, ko sniegs darbības, un jāpierāda, kā šie rezultāti veicinās konkrētajai tēmai specifisko ietekmi. Šim pamatojumam jābalstās uz pamatīgu pašreizējās situācijas analīzi, reālistiskiem pieņēmumiem un bāzes rādītājiem, kā arī jāizveido skaidras cēloņsakarības starp darbībām, rezultātiem un ietekmi.

Attiecībā uz kvalitatīvo ietekmi priekšlikumos šīs tēmas ietvaros jāpierāda, kā tie veicinās turpmāk minētos rezultātus, ciktāl tas ir attiecināms:

• tādu finansēšanas shēmu izveide, kas ir darbotiesspējīgas un gatavas finansēt ieguldījumus, ar ticamu piekļuvi finansējuma avotiem un perspektīvu ieguldījumu plānu;
• energoefektivitātes projektu (iespējams, apvienojumā ar atjaunojamo energoresursu izmantošanu un enerģijas uzglabāšanu) investīciju pievilcības palielināšana privātā finansējuma avotiem;
• ieguldījumu energoefektivitātē paātrināšana.

Attiecībā uz kvantitatīvo ietekmi priekšlikumos rezultāti un ietekme jākvantificē, izmantojot tēmai paredzētos rādītājus, ja tie ir attiecināmi uz piedāvātajām darbībām. Netiek sagaidīts, ka priekšlikumi aptvers visu uzskaitīto ietekmi un rādītājus. Rezultāti un ietekme jākvantificē projekta beigās un 5 gadus pēc projekta beigām. Šīs tēmas kvantitatīvie rādītāji ietver:

• projekta laikā (t.i., izmēģinājuma testēšanas fāzē) apstrādāto investīciju projektu skaitu un apjomu, kurus paredzēts finansēt ar finansēšanas shēmu nākamo 5 gadu laikā; prognoze pēc projekta beigām ir detalizēti jāpamato, pamatojoties uz piedāvātajām darbībām un detalizētu tirgus analīzi;
• finansēšanas shēmu izmantojošo investoru un projektu attīstītāju skaitu;
• projekta rosinātos ieguldījumus ilgtspējīgā enerģētikā (energoefektivitāte un atjaunojamā enerģija) (kumulatīvi, miljonos euro);
• investīciju projektu mērķēto primārās enerģijas ietaupījumu vidējo procentuālo daļu.

Priekšlikumos jāsniedz arī rādītāji, kas ir specifiski piedāvātajām darbībām.

Priekšlikumos jākvantificē arī to ietekme saistībā ar šādiem kopējiem LIFE Clean Energy Transition apakšprogrammas rādītājiem:

• projekta rosinātais primārās enerģijas ietaupījums GWh/gadā;
• projekta rosinātais galīgās enerģijas ietaupījums GWh/gadā;
• projekta rosinātā atjaunojamās enerģijas ražošana (GWh/gadā);
• siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājums (tCO2-eq/gadā).

Finansējuma likme

Citas darbības dotācijas (OAGs) — 95%

Priekšlikumos jāizveido finansēšanas shēma, kas piesaista privāto finansējumu ieguldījumiem energoefektivitātē, iespējams, apvienojumā ar atjaunojamiem energoresursiem un enerģijas uzkrāšanu.

Finansēšanas shēma jāizveido vismaz 1 atbilstīgā valstī saskaņā ar LIFE programmu, lai nodrošinātu pamatota un stabila investīciju plūsmas izstrādi.

Finansēšanas shēmai jābūt darbotiesspējīgai līdz projekta beigām, ar ticamu piekļuvi finansējuma avotiem un perspektīvu investīciju plūsmu. Saistītie ieguldījumi var tikt īstenoti pēc projekta pabeigšanas, taču no priekšlikumiem tiek sagaidīts, ka tie izmēģinās finansēšanas shēmu projekta laikā.

Priekšlikumi var balstīties uz iepriekš veiksmīgi pārbaudītām finansēšanas shēmām un/vai tās paplašināt, kam jābūt attiecīgi dokumentētam. Finansēšanas shēmas var ietvert, piemēram, bet ne tikai:

• Pašu kapitālu un aizņēmuma kapitālu, iespējams, apvienojumā ar neatmaksājamiem grantiem ("jauktais finansējums"), jo īpaši mājsaimniecībām ar zemiem ienākumiem vai SME
• Garantijas, risku sadali, apdrošināšanu vai citus riska mazināšanas instrumentus
• Energoapgādes pakalpojumus, piemēram, energoefektivitātes līgumus, efektivitāti kā pakalpojumu un to variantus, tostarp pieprasījuma puses elastības integrāciju, ja pakalpojums ietver finansējuma nodrošināšanu ieguldījumiem
• Balto sertifikātu shēmas, energoefektivitātes izsoles un citus konkurētspējīgus piedāvājumu mehānismus un tirgus instrumentus, kas veicina izmaksu ziņā efektīvu un konkurētspējīgu finansējuma sadali energoefektivitātes uzlabojumiem
• Rēķinu, nodokļu un ēku bāzes finansēšanu, kur parādsaistības ir piesaistītas enerģijas skaitītājam vai ēkai, nevis mājsaimniecībai vai uzņēmumam
• Shēmas, kas ar īpašu finansēšanas komponentu papildina jau esošās vietējās un reģionālās tehniskās palīdzības iespējas, jo īpaši integrētus māju renovācijas pakalpojumus
• Shēmas, kas vērstas uz sekundāro tirgu, tostarp refinansēšanas mehānismus, specializētus vērtspapīrošanas instrumentus un zaļo obligāciju shēmas
• Vietējās investīciju struktūras, tostarp iedzīvotāju finansējumu (piemēram, kolektīvo finansēšanu) energoefektivitātei
• Tirgus instrumentus, kas ir būtiski ilgtspējīgai enerģētikai (piemēram, oglekļa finansēšanas instrumentus, energoefektivitātes saistības utt.)
• Starpniecības, agregēšanas vai klīringa centrus, kas atvieglo ilgtspējīgas enerģētikas finansējuma pieprasījuma un piedāvājuma saskaņošanu.

Priekšlikumos jāņem vērā visi šādi elementi:

• Izveidot darbotiesspējīgu finansēšanas shēmu, kas atbalsta ieguldījumus energoefektivitātē, iespējams, apvienojumā ar atjaunojamiem energoresursiem un enerģijas uzkrāšanu, vismaz 1 atbilstīgā valstī. Priekšlikumi, kas attiecas tikai uz atjaunojamo enerģiju, pāreju uz atjaunojamo degvielu un/vai enerģijas uzkrāšanu, nepievēršoties energoefektivitātei, tiks uzskatīti par neatbilstošiem darbības jomai.
• Nodrošināt finansējuma pieejamību, kā arī garantēt pieprasījuma esamību projektu plūsmas veidā, kas atbilst shēmas prasībām, jo īpaši reģionālā un valsts līmenī. Plūsma nav obligāti jārada ar piedāvātajām darbībām.
• Definēt mērķa reģionu(-us) un nozari(-es) un skaidri pierādīt piedāvātās shēmas biznesa pamatojumu un finansiālo dzīvotspēju (tostarp, piemēram, tirgus analīzi, mērķa investīciju apjomus, darījumu un pārvaldības izmaksas, paredzamos enerģijas/izmaksas ietaupījumus un citu atdevi utt.).
• Plānot shēmas replicēšanu un/vai ieviešanu ārpus reģiona(-iem), kas paredzēts(-i) tās izveidei, tostarp juridisko un tirgus apstākļu analīzi replicēšanai.
• Demonstrēt mērķa ieinteresēto pušu grupu atbalstu un detalizēti izklāstīt, kā tās tiks iesaistītas visā projekta laikā.
• Demonstrēt piedāvātās finansēšanas shēmas papildināmību un/vai inovāciju salīdzinājumā ar pašreizējo tirgus praksi mērķa nozarē(-ēs) un reģionā(-os).
• Attiecīgā gadījumā demonstrēt papildināmību ar pieejamajiem publiskajiem līdzekļiem, jo īpaši saskaņā ar ES kohēzijas fondiem, ņemot vērā daudzgadu finanšu shēmas 2028.–2034. gadam sagatavošanu. Pretendentiem jāpaskaidro, kā tie balstās uz esošajām finansēšanas programmām un iniciatīvām, kas ir būtiskas mērķa reģionam/nozarei, jo īpaši saistībā ar vienas pieturas aģentūrām un projektu izstrādes palīdzību. Ja piedāvātajā finansēšanas shēmā ir iesaistīts publiskais finansējums, priekšlikumos jāpierāda attiecīgo vadošo iestāžu atbalsts.
• Koordinēt darbību ar European Energy Efficiency Financing Coalition nacionālajiem centriem un, ja nepieciešams, piedalīties tajos.

Priekšlikumus var iesniegt viens pretendents vai pretendenti no vienas atbilstīgas valsts.

Komisija uzskata, ka priekšlikumi, kuros pieprasīts ES ieguldījums līdz 1,5 miljoniem EUR, ļautu atbilstoši sasniegt konkrētos mērķus. Tomēr tas neizslēdz iespēju iesniegt un atlasīt priekšlikumus, kuros pieprasītas citas summas.

[1] Skat. Komisijas ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par energoefektivitātes finansēšanu Eiropā. Publiskā finansējuma novērtējums energoefektivitātei un ēku energoefektivitātei, COM/2026/118 final

[2] https://energy.ec.europa.eu/topics/funding-and-financing/european-energy-efficiency-financing-coalition_en

[3] Komisijas Ieteikums (ES) 2026/537