Šī tēma atbalstīs nacionālo sadarbības platformu izveidi, lai stiprinātu esošos regulatīvos un finanšu satvarus nacionālā un vietējā līmenī, tādējādi veicinot plaša mēroga siltumsūkņu un saules termālo iekārtu uzstādīšanu esošajās ēkās, tostarp kombinācijā ar fotoelektriskajām (PV) vai fotoelektriskajām termālajām (PVT) sistēmām.

Siltumsūkņi un saules termālās tehnoloģijas ir nobriedušas tehnoloģijas, kurām būs izšķiroša nozīme 2030. gada ES enerģētikas un klimata mērķu sasniegšanā, kā arī virzībā uz ES ēku, kā arī apkures un dzesēšanas sektoru klimatneitralitāti līdz gadsimta vidum.

Tomēr augstās sākotnējās izmaksas par iegādi un uzstādīšanu esošajās ēkās, kā arī sadalītie stimuli var būt šķērslis daudziem patērētājiem visos ēku segmentos. Turklāt augstās elektroenerģijas cenas salīdzinājumā ar dabasgāzes cenām ir vēl viens būtisks šķērslis, jo īpaši tajos ES tirgos, kur elektroenerģijai ir augstāki nodokļi un nodevas nekā dabasgāzei.

Parādās alternatīvas finansēšanas shēmas un uzņēmējdarbības modeļi, piemēram, apkure kā pakalpojums, līzings, "viss iekļauts" piedāvājumi, kopienu finansēšana vai agregatori, kas monetizē siltumsūkņu elastību. Daži no šiem modeļiem samazina vai pārvirza investīciju izmaksas, riskus un administratīvo slogu no patērētāja uz pakalpojuma sniedzēju. Šajā kontekstā LIFE CET un citas ES programmas ir finansējušas projektus, kuros tiek izvērtēti, testēti un replicēti alternatīvi uzņēmējdarbības modeļi un/vai risinājumi tehniskiem enerģijas piegādes modeļiem.

Šie projekti ir izstrādājuši, cita starpā, standartizētus līgumu modeļus un metodes/rīkus, kas vienkāršo procesus un novērtējumus, nodrošinot, ka iekārtas ir augstas kvalitātes un piemērotas izvēlētajām ēkām pirms jebkādas uzstādīšanas.

Neskatoties uz to, šo alternatīvo modeļu plaša mēroga ieviešanu kavē, cita starpā, dažādi nacionālie un vietējie regulatīvie un tirgus šķēršļi. Tie cita starpā attiecas uz atļauju izsniegšanu, pilsētplānošanas, būvniecības un īres noteikumiem, trešo pušu īpašumtiesībām un pakalpojumu līgumu raksturu, pieprasījuma reakcijas valorizāciju elektroenerģijas tirgos un elektroenerģijas un gāzes cenas attiecību.

Ņemot vērā šo kontekstu, šīs tēmas specifiskie mērķi ir identificēt, detalizēti izvērtēt un risināt (ne vairāk kā trīs līdz piecos nacionālajos tirgos vienam pieteikumam) iespējas, kā novērst konkrētus regulatīvos un tirgus šķēršļus, kas kavē alternatīvo uzņēmējdarbības modeļu plaša mēroga ieviešanu, kā arī stiprināt valsts iestāžu un citu attiecīgo ieinteresēto personu kapacitāti.

Šī tēma atbalsta ES enerģētikas un klimata tiesību aktu īstenošanu. Apbūvētā vide ir daudzu to politikas izaicinājumu centrā, ar kuriem Eiropa saskaras šodien: klimata ārkārtas situācija, energoapgādes drošība, mājokļu pieejamība un ES konkurētspēja. Tēma risina šos jautājumus, radot apstākļus, lai cita starpā stiprinātu piegādes ķēdi ES, kā arī atbalstītu gaidāmo Apkures un dzesēšanas stratēģiju un Elektrifikācijas rīcības plānu. Turklāt tēma pievērsīsies arī konkrētiem šķēršļiem, kas paliek ārpus ES tiesību aktu tiešās ietekmes.

ES saskaras ar būtisku enerģijas cenu pieaugumu, ko veicina tirgus svārstīgums un ko saasina atkarība no importētajiem fosilajiem kurināmajiem. ES galvenā prioritāte ir stiprināt savas enerģētikas sistēmas noturību pret ģeopolitiskām krīzēm, kas ietekmē globālo enerģijas tirgu. Tāpēc šīs tēmas ietvaros pieteikumu iesniedzēji tiek aicināti, kur iespējams, izstrādāt un īstenot ilgtermiņa strukturālus ilgtspējīgus un energoefektivitātes pasākumus, lai uzlabotu ES enerģētikas sistēmas noturību pret nākotnes krīzēm, saskaņā ar īstermiņa enerģētikas atbalsta pasākumiem, kas nepieciešami, lai reaģētu uz pašreizējo satricinājumu globālajos enerģijas tirgos.

Priekšlikumos jāuzrāda konkrēti rezultāti, kurus nodrošinās darbības, un jāpierāda, kā šie rezultāti veicinās konkrētajai tēmai specifisko ietekmi. Šim pamatojumam jābalstās uz pamatīgu pašreizējās situācijas analīzi, reālistiskiem pieņēmumiem un bāzes rādītājiem, kā arī jāizveido skaidras cēloņsakarības starp darbībām, rezultātiem un ietekmi.

Runājot par kvalitatīvo ietekmi, priekšlikumos šīs tēmas ietvaros jāpierāda, kā tie palīdzēs stiprināt valsts mēroga sistēmas uzņēmējdarbības un finansēšanas modeļiem, kas samazina vai pārvirza augstās investīciju izmaksas siltumsūkņu un saules termālo sistēmu uzstādīšanai esošajās ēkās.

Runājot par kvantitatīvo ietekmi, priekšlikumos rezultāti un ietekme jākvantificē, izmantojot tēmai paredzētos rādītājus, ja tie ir attiecināmi uz piedāvātajām darbībām. Netiek sagaidīts, ka priekšlikumi aptvers visus uzskaitītos ietekmes veidus un rādītājus. Rezultāti un ietekme jākvantificē projekta beigās un 5 gadus pēc projekta beigām. Šīs tēmas kvantitatīvie rādītāji ietver:

• To attiecīgo ieinteresēto personu skaits, kuras piedalās valsts sadarbības platformās
• To valsts iestāžu skaits, kuras izmanto darbības rezultātā radītos un sniegtos resursus un informāciju
• To valsts iestāžu un citu attiecīgo ieinteresēto personu skaits, kuras atbalsta identificētos pasākumus
• To attiecīgo ieinteresēto personu skaits visā vērtību ķēdē, tostarp patērētāji, kuru prasmes/zināšanas ir uzlabojušās darbības laikā

Priekšlikumos jāiekļauj arī rādītāji, kas ir specifiski to piedāvātajām darbībām.

Priekšlikumos jākvantificē arī to ietekme saistībā ar šādiem kopējiem LIFE Clean Energy Transition apakšprogrammas rādītājiem:

• Projekta rosinātais primārās enerģijas ietaupījums GWh/gadā
• Projekta rosinātais galīgās enerģijas ietaupījums GWh/gadā
• Projekta rosinātā atjaunojamās enerģijas ražošana (GWh/gadā)
• Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājums (tCO2-eq/gadā)
• Projekta rosinātās investīcijas ilgtspējīgā enerģētikā (energoefektivitāte un atjaunojamā enerģija) (kumulatīvi, miljonos euro).

Finansējuma likme

Citi darbības granti (OAGs) — 95% 

Balstoties uz darbību un gūtajām atziņām no pašreizējiem LIFE CET projektiem^[1] un citām iniciatīvām, priekšlikumos jāvēršas pie trim līdz piecām LIFE atbilstīgām valstīm (vienā priekšlikumā), lai izveidotu vai pielāgotu esošās nacionālās platformas/forumus galvenajām iesaistītajām pusēm, lai:

• Katrai mērķa valstij detalizēti novērtētu šķēršļus un labvēlīgus nosacījumus alternatīvu uzņēmējdarbības modeļu un finansēšanas shēmu ieviešanai uz vietas uzstādāmiem siltumsūkņiem un saules termālajām sistēmām, tostarp hibrīdsistēmām, ēkās;
• Katrai mērķa valstij apzinātu, novērtētu un modelētu konkrētu regulatīvo un neregulatīvo risinājumu ietekmi identificēto šķēršļu novēršanai;
• Novērtētu iespējas:
  • piesaistīt plašāku ekonomisko dalībnieku loku siltumsūkņu, saules termālo sistēmu un PVT ieviešanai un jaunu uzņēmējdarbības modeļu piedāvāšanai;
  • pielāgot valsts stimulus alternatīviem uzņēmējdarbības modeļiem;
  • atjaunināt esošos un izveidot jaunus rīkus izmaksu pārredzamības un konkurences uzlabošanai;
  • izveidot tirgus un alianses, kas palielina tirgus pārredzamību, atvieglo patērētāju lēmumu pieņemšanu un atbalsta uzstādītājus, lai uzlabotu patērētājiem paredzētos piedāvājumus.

Priekšlikumos jāapraksta, kā tie plāno organizēt nacionālās platformas, lai sasniegtu iepriekš minēto, un tie tiek mudināti uzsākt un uzraudzīt izvēlēto pasākumu īstenošanas pirmo posmu darbības laikā.

Priekšlikumos jāsniedz skaidrs un detalizēts pārskats par situāciju katrā mērķa tirgū, alternatīvo finansēšanas shēmu un uzņēmējdarbības modeļu ieviešanas līmeni, kurus tie plāno risināt, kā arī par novēršamajiem šķēršļiem.

Aplūkotajiem uzņēmējdarbības modeļiem un finansēšanas shēmām jākoncentrējas vismaz uz telpu apsildes nodrošināšanu; tomēr tas neizslēdz iespēju apsvērt papildu pakalpojumus, piemēram, ūdens uzsildīšanu un telpu dzesēšanu, tostarp brīvo dzesēšanu. Konkrēti attiecībā uz siltumsūkņiem darbības var risināt arī nelabvēlīgo elektroenerģijas un gāzes cenu attiecību. Savukārt uzņēmējdarbības modeļi un finansēšanas shēmas jauniem siltumapgādes un dzesēšanas tīkliem, tostarp maza mēroga tīkliem, nav šīs jomas tvērumā.

Nacionālajās sadarbības platformās jāiekļauj tādi tirgus dalībnieki kā apkures sistēmu nodrošinātāji un uzstādītāji, investori un ekonomiskie dalībnieki, finanšu kopiena, komunālo pakalpojumu sniedzēji, patērētāju asociācijas un attiecīgās kompetentās valsts vai reģionālās publiskās iestādes (piemēram, no dažādām attiecīgajām ministrijām), regulatori, enerģijas piegādātāji un sadales sistēmu operatori. Priekšlikumu iesniegšanas stadijā jāpierāda iepriekš minēto dalībnieku interese un saistību raksturs, izmantojot tiešu dalību konsorcijā vai pielāgotas un detalizētas atbalsta vēstules. Pēdējās minētajās iestādēm arī skaidri jānorāda to kompetence šajā jautājumā.

Priekšlikumiem, kur tas ir būtiski, jāsadarbojas un/vai jāsniedz ieguldījums European Energy Efficiency Financing Coalition nacionālajos centros vai citās attiecīgās ilgtspējīga finansējuma darba grupās.

Lai gan darbību fokuss galvenokārt ir nacionālā līmenī, priekšlikumos var paredzēt arī pieredzes apmaiņu starp galvenajām iesaistītajām pusēm no iesaistītajām valstīm.

Priekšlikumi jāiesniedz vismaz 3 pieteikuma iesniedzējiem (labuma guvējiem; nevis saistītajām vienībām) no 3 dažādām atbilstīgām valstīm.

Komisija uzskata, ka priekšlikumi, kuros pieprasīts ES ieguldījums līdz 2 miljoniem EUR, ļautu atbilstoši risināt konkrētos mērķus. Tomēr tas neizslēdz iespēju iesniegt un atlasīt priekšlikumus, kuros pieprasītas citas summas.

Priekšlikumiem, kas vērsti uz vietējo siltumapgādes un dzesēšanas plānošanu, lūdzu, apsveriet iespēju pieteikties saskaņā ar tēmu LIFE-2026-CET-HEATCOOLPLAN.

[1] Skatīt priekšlikumus, kas atlasīti saskaņā ar LIFE-2022-CET-HEATPUMPS, LIFE-2023-CET-HEATPUMPS un LIFE-2024-CET-HEATPUMPS.