Ekodizains un energomarķējums^[1] attiecībā uz ar enerģiju saistītiem ražojumiem gūst plašu piegādātāju, mazumtirgotāju, patērētāju un iedzīvotāju atbalstu. Likvidējot tirgū viszemākās veiktspējas ražojumus un sniedzot būtisku informāciju par ražojumu ilgtspēju un enerģijas patēriņu, šie politikas instrumenti palīdz patērētājiem pieņemt pamatotākus lēmumus par pirkumiem un rada tiem ekonomiskus ieguvumus, atbalsta ražotājus to ilgtspējīgo un energoefektīvo ražojumu labākā popularizēšanā un tirdzniecībā, kā arī sniedz ieguldījumu nozīmīgu ES politikas mērķu (Green Deal, ES enerģētiskā neatkarība u.c.) sasniegšanā.

Tomēr neatbilstība prasībām joprojām rada bažas, jo ievērojama daļa ražojumu Eiropas tirgū joprojām neatbilst informācijas un veiktspējas prasībām. Ekonomikas dalībniekiem, piemēram, ražotājiem, piegādātājiem un (tiešsaistes) tirgotājiem (piem., mazumtirgotājiem, uzstādītājiem), pārāk bieži trūkst izpratnes, zināšanu vai detalizētas sapratnes par tiesību aktu noteikumiem. Turklāt nesenie politikas ziņojumi, piemēram, Letta^[2] un Draghi^[3] ziņojumi par ES vienoto tirgu un konkurētspēju, kā arī Ecodesign for Sustainable Products and Energy Labelling Working Plan 2025-2030^[4], uzsver, cik svarīgi ir nodrošināt atbilstību ražojumu tiesību aktiem un efektīvu tirgus uzraudzību, lai garantētu tirgus integritāti un vienlīdzīgus konkurences apstākļus ekonomikas dalībniekiem, kas darbojas Eiropas tirgū.

Šīs tēmas mērķis ir galu galā palielināt Eiropas tirgū esošo ražojumu atbilstību ekodizaina un energomarķējuma prasībām, proaktīvi uzrunājot un iesaistot ekonomikas dalībniekus, veicinot labāku izpratni par ražojumu veiktspējas un informācijas prasībām un to īstenošanu, kā arī atvieglojot pieejamo (esošo) resursu izmantošanu.

Priekšlikumos jāuzrāda konkrēti rezultāti, ko sniegs darbības, un jāpierāda, kā šie rezultāti veicinās konkrētajai tēmai specifisko ietekmi. Šim pamatojumam jābalstās uz pamatīgu pašreizējās situācijas analīzi, reālistiskiem pieņēmumiem un bāzes rādītājiem, kā arī jāizveido skaidras cēloņsakarības starp ierosinātajām darbībām, rezultātiem un ietekmi.

Runājot par kvalitatīvo ietekmi, priekšlikumos šīs tēmas ietvaros jāpierāda, kā tie veicinās ekonomikas dalībnieku izpratni par ES ekodizaina un energomarķējuma tiesību aktiem un to ievērošanu.

Runājot par kvantitatīvo ietekmi, priekšlikumos rezultāti un ietekme jākvantificē, izmantojot tēmai paredzētos rādītājus, ja tie ir būtiski ierosinātajām darbībām. Netiek sagaidīts, ka priekšlikumi aptvers visus uzskaitītos ietekmes veidus un rādītājus. Rezultāti un ietekme jākvantificē projekta beigās un 5 gadus pēc projekta beigām. Šīs tēmas kvantitatīvie rādītāji ietver:

• To ekonomikas dalībnieku skaits, kuri iesaistīti un informēti, izmantojot darbības, kuru mērķis ir uzlabot viņu izpratni par jauniem tiesību aktiem, vismaz 5 000 uz katru miljonu EUR no ES finansējuma.
• Projekta rosinātais primārās enerģijas ietaupījums (GWh/gadā).
• Projekta rosinātā atjaunojamās enerģijas ražošana (GWh/gadā).
• Projekta rosinātās investīcijas ilgtspējīgā energoefektivitātes renovācijā (kumulatīvi, miljonos euro).

Priekšlikumos jāsniedz arī rādītāji, kas ir specifiski ierosinātajām darbībām.

Šī ietekme jāpierāda projekta laikā un 5 gadu laikā pēc projekta darbības beigām.

Īpašas konsorcija prasības: Priekšlikumi jāiesniedz vismaz 3 pieteikuma iesniedzējiem (labuma guvējiem; nevis saistītām vienībām) no 3 dažādām atbilstošām valstīm.

Paredzamais projekta ilgums: Indikatīvi 36 mēneši

Maksimālā finansējuma likme un maksimālais ES ieguldījums:

Maksimālā finansējuma likme: 90%

Komisija uzskata, ka priekšlikumi, kuros pieprasīts ES ieguldījums līdz 2,5 miljoniem EUR, ļautu atbilstoši risināt noteiktos mērķus. Tomēr tas neizslēdz iespēju iesniegt un atlasīt priekšlikumus, kuros pieprasītas citas summas.

Ierosinātajai darbībai ir jāizveido mehānisms, kas apvieno gan reaktīvu, gan proaktīvu palīdzību ekonomikas dalībniekiem, jo īpaši ražotājiem, piegādātājiem un (tiešsaistes) tirgotājiem (piemēram, mazumtirgotājiem, uzstādītājiem), sniedzot mērķtiecīgu un savlaicīgu informāciju, lai palielinātu to informētību, zināšanas un izpratni par attiecīgajiem ekodizaina un energomarķējuma noteikumiem. Uzmanība jāpievērš mazo un vidējo uzņēmumu (SME) piegādātāju un tirgotāju iesaistīšanai, piemēram, tiem, kas nav iesaistīti tirdzniecības asociācijās un/vai atrodas attālos reģionos.

Priekšlikumiem jāaptver vismaz turpmāk minētais, izmantojot gan reaktīvu, gan proaktīvu pieeju:

• Palielināt ražotāju, piegādātāju un (tiešsaistes) tirgotāju (piemēram, mazumtirgotāju, uzstādītāju) kapacitāti ekodizaina un energomarķējuma prasību un attīstības jomā, izmantojot mērķtiecīgu un savlaicīgu komunikāciju, izplatīšanu un kapacitātes stiprināšanas pasākumus.
• Izveidot palīdzības dienestu, lai risinātu ekonomikas dalībnieku jautājumus (kas bieži vien ir pārāk specifiski, lai tos efektīvi risinātu ar Eiropas Komisijas Europe Direct dienesta starpniecību). Jautājumus, uz kuriem vēl nav autoritatīvu vai skaidru atbilžu, var vienkārši reģistrēt kā tādus un "nodot tālāk" iestādēm.
• Izstrādāt un īstenot efektīvas komunikācijas un izplatīšanas stratēģijas un kanālus, lai mērķtiecīgi sasniegtu attiecīgos ekonomikas dalībniekus visā Eiropā, tostarp importētājus, kuri laiž Savienības tirgū produktus no trešām valstīm.
• Izplatīt, izveidot un/vai pielāgot esošos tehniskos norādījumus un reklāmas materiālus, ja nepieciešams, piemēram, aptverot jaunas (un pārskatītas) produktu grupas saskaņā ar spēkā esošajiem un gaidāmajiem tiesību aktiem. Ierosinātajam mehānismam nevajadzētu izgudrot vai uzņemties atbildību par tiesību aktu vai citu oficiālu norādījumu interpretāciju, bet gan atbalstīt ekonomikas dalībniekus attiecīgās informācijas un norādījumu iegūšanā un piemērošanā, kā arī novirzīt jautājumus, uz kuriem nav atbilžu vai norādījumu, kompetentajām valsts iestādēm, tostarp tirgus uzraudzības iestādēm vai Eiropas Komisijai.
• Veicināt EPREL - European Product Registry for Energy Labelling^[5] izmantošanu un ieviešanu ekonomikas dalībnieku vidū. Turklāt veicināt EPREL izmantošanu plašākai sabiedrībai un valsts iestādēm kā atsauces punktu informētiem pirkuma lēmumiem, kā arī kā rīku vairumtirgotājiem un publiskajam iepirkumam. Priekšlikumi tiek aicināti izklāstīt savu veicināšanas stratēģiju šim mērķim.
• Veicināt attiecīgo pieejamo norādījumu/resursu, piemēram, Eiropas Komisijas efektīvu produktu portāla^[6], izmantošanu, izmantojot atbilstošus kanālus (piemēram, tīmekļa vietnes, mērķtiecīgas kampaņas, vebinārus, konferences, nozaru tirdzniecības gadatirgus, nozaru asociācijas, specializētus tīklus utt.) ar mērķi palielināt piegādātāju un tirgotāju informētību un stimulēt to potenciālo lomu kā multiplikatoriem.
• Atbilstības atbalsts, izmantojot tiešsaistes pārbaudes: organizēt 2 izmēģinājuma energomarķējuma pārbaudes tiešsaistes veikalos vairākās dalībvalstīs vienlaikus, viena un tā paša ceturkšņa laikā, koncentrējoties uz (dažām) produktu grupām, tostarp divpusēju turpmāko saziņu ar tiešsaistes veikaliem, kuros konstatētas problēmas ar atbilstību, lai piedāvātu atbalstu apmācību un padomu veidā labākai atbilstībai.
• Izstrādāt atbilstošus uzraudzības un mērīšanas pasākumus, lai adekvāti fiksētu ierosinātās darbības ietekmi, piemēram, palielinātu atbilstību, informētību, zināšanas un ekonomikas dalībnieku iesaisti ekodizaina un energomarķējuma noteikumos.

Lai nodrošinātu pilnīgu saskaņotību ar ekodizaina un energomarķējuma noteikumiem, kā arī ar attīstību un attiecīgo informāciju, ko sniedz ierosinātā darbība, veiksmīgie labuma guvēji tiek aicināti proaktīvi sadarboties un cieši koordinēt darbības ar Eiropas Komisiju un/vai kompetentajām valsts iestādēm, tostarp valsts tirgus uzraudzības iestādēm, attiecīgā gadījumā.

Priekšlikumiem jānodrošina, ka izstrādātā informācija, pakalpojumi un rīki ir pieejami mērķvalstu nacionālajās valodās, lai nodrošinātu pieejamību un ieviešanu.

Attiecīgās ieinteresētās personas (piemēram, Eiropas un valsts līmeņa organizācijas), kas nepieciešamas darbības veiksmīgai īstenošanai, būtu jāiesaista projekta konsorcijā ar atbilstošu interešu līdzsvaru, tostarp vismaz:

• Eiropas organizācijas, kas pārstāv attiecīgos ekonomikas dalībniekus dažādās nozarēs, piemēram, piegādātāju asociācijas un tirgotāju asociācijas, ar vismaz 5 partneriem, kas kopā ar savu dalību aptver vismaz 2/3 no ES dalībvalstīm.
• Eiropas organizācijas, kas pārstāv attiecīgos dalībniekus publiskajā vai bezpeļņas sektorā, ar vismaz 3 partneriem, kas pārstāv patērētāju asociācijas, standartizācijas institūcijas un tirgus uzraudzības iestāžu organizācijas, kopā ar savu dalību aptverot vismaz 2/3 no ES dalībvalstīm.

Ir nepieciešama piekļuve ekspertiem (un to tīkliem) ar tehniskām zināšanām par attiecīgajiem produktiem, noteikumiem un standartiem, kā arī plašāku tiesisko regulējumu, un tas ir jāpierāda priekšlikumā. Mehānismam ir jābūt pietiekami nodrošinātam ar resursiem, lai sniegtu ātru turpmāko atbalstu ekonomikas dalībniekiem, izmantojot efektīvus kanālus, piemēram, palīdzības dienestu. Priekšlikumā ir nepieciešams arī pierādīt kompetenci komunikācijas un informēšanas jomā.

Priekšlikumā skaidri jāparāda, kā tas balstās uz esošo pieredzi un gūtajām atziņām no LIFE ComplianceServices^[7], EEPLIANT4^[8] un citiem attiecīgiem projektiem un iniciatīvām.

[1] https://energy-efficient-products.ec.europa.eu/ecodesign-and-energy-label_en

[2] https://www.consilium.europa.eu/media/ny3j24sm/much-more-than-a-market-report-by-enrico-letta.pdf

[3] https://commission.europa.eu/topics/competitiveness/draghi-report_en

[4] https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/PDF/?uri=CELEX:52025DC0187

[5] https://eprel.ec.europa.eu/screen/home

[6] https://energy-efficient-products.ec.europa.eu/index_en

[7] https://www.product-compliance-services.eu/

[8] https://www.eepliant.eu/