Līgumslēdzēja iestāde plāno piešķirt tikai 1 grantu šajā finansēšanas jomā.

Pārvaldības regulā^[1] ir noteikti noteikumi par Enerģētikas savienības un klimata politikas plānošanu, ziņošanu un uzraudzību. Tā pieprasa dalībvalstīm nodrošināt saprātīgus termiņus, kuros sabiedrība var tikt informēta, piedalīties un paust savu viedokli Nacionālo enerģētikas un klimata plānu (NECP) un ilgtermiņa stratēģiju sagatavošanā. Tā arī pieprasa dalībvalstīm izveidot pastāvīgu daudzlīmeņu klimata un enerģētikas dialogu, pulcējot vietējās pašvaldības, pilsoniskās sabiedrības organizācijas, uzņēmēju kopienu, investorus un citas attiecīgās ieinteresētās personas, lai apspriestu enerģētikas un klimata politiku.

Tomēr 2025. gada Eiropas Komisijas ES mēroga novērtējumā^[2] par galīgajiem NECP tika konstatēts, ka šo noteikumu īstenošana dalībvalstīs ir bijusi nevienmērīga. Eiropas Komisija^[3] mudina tās uzturēt un uzlabot dialoga procesus visos sabiedrības līmeņos, lai nodrošinātu efektīvu politikas īstenošanu. Tas ietver dažādu pārvaldības līmeņu koordinēšanu līdztekus pilsoniskās sabiedrības organizācijām, uzņēmēju kopienai, investoriem un citām attiecīgajām ieinteresētajām personām – ņemot vērā NECP atjaunināšanu, kā arī to uzraudzību un ziņošanu, kas paredzēta katru otro gadu.

Gaidāmā Enerģētikas savienības un klimata politikas pārvaldības regulas pārskatīšana, kas plānota 2026. gada 4. ceturksnī, pārskatīs NECP kā pārvaldības instrumentu laikposmam pēc 2030. gada. Šajā kontekstā Eiropas Komisija strādās pie minētās regulas vienkāršošanas, stiprināšanas un modernizēšanas. NECP ir jāpārtop par stratēģiskiem investīciju plāniem, kas veicina investīciju paredzamību un uzticamību, patērētāju uzticēšanos, inovācijas un tirgus izaugsmi tīrajām tehnoloģijām.

Priekšlikumos jāuzrāda konkrēti rezultāti, ko sniegs darbības, un jāpierāda, kā šie rezultāti veicinās konkrētajai tēmai specifisko ietekmi. Šim pamatojumam jābalstās uz pamatīgu pašreizējās situācijas analīzi, reālistiskiem pieņēmumiem un bāzes rādītājiem, kā arī jāizveido skaidras cēloņsakarības starp ierosinātajām darbībām, rezultātiem un ietekmi.

Attiecībā uz kvalitatīvo ietekmi priekšlikumos šīs tēmas ietvaros jāpierāda, kā tie veicinās turpmāk minētos rezultātus, ciktāl tie ir attiecināmi:

• Uzlaboti dalībvalstu daudzlīmeņu dialogi saistībā ar Savienības klimatneitralitātes mērķa sasniegšanu un dažādiem scenārijiem, kas paredzēti enerģētikas un klimata politikai, tostarp ilgtermiņā, un progresa izvērtēšana.
• Uzlabota saskaņotība un sinerģija stratēģijās un pasākumos starp dažādām ieinteresētajām personām un pārvaldības līmeņiem.
• Uzlabota dažādu administratīvo līmeņu un ieinteresēto personu iesaiste enerģētikas un klimata jautājumos, lai nodrošinātu efektīvu un kopīgu politikas īstenošanu un saistīto investīciju veikšanu.
• Uzlabota informācijas un labās prakses apmaiņa efektīvam un savlaicīgam daudzlīmeņu dialogam.

Attiecībā uz kvantitatīvo ietekmi priekšlikumos rezultāti un ietekme jākvantificē, izmantojot tēmai paredzētos rādītājus, ja tie ir attiecināmi uz ierosinātajām darbībām. Netiek sagaidīts, ka priekšlikumi risinās visus uzskaitītos ietekmes veidus un rādītājus. Rezultāti un ietekme jākvantificē projekta beigās un 5 gadus pēc projekta beigām. Šīs tēmas kvantitatīvie rādītāji ietver:

• No jauna izstrādātas/stiprinātas pārvaldības struktūras/dialoga platformas, lai uzlabotu apmaiņu starp dažādiem administratīvajiem līmeņiem un ieinteresētajām personām.
• No jauna izstrādāti/stiprināti pārvaldības vai procesu modeļi, kas izveido stabilu ziņošanas mehānismu NECPs.
• Institucionalizēto sadarbību skaits enerģētikas pārkārtošanas jomā starp publiskajām iestādēm dažādos administratīvajos līmeņos (vietējā, reģionālā, valsts) un ieinteresētajām personām (pilsoniskā sabiedrība, kopienas, jaunatne, akadēmiskās aprindas, rūpniecība un uzņēmējdarbība).
• Atjaunināto NECPs skaits, kuros integrēti projekta pasākumu rezultāti.
• Citu Eiropas un nacionālo iniciatīvu ietvaros izveidoto ieguldījumu/sinerģiju skaits (piemēram, valsts un reģionālie partnerības plāni, valsts ēku renovācijas plāni, sociālā klimata plāni, EU Agenda for Cities, siltumapgādes un aukstumapgādes plāni).
• Procesā iesaistīto ieinteresēto personu (organizāciju) skaits, sadalīts pa administratīvajiem līmeņiem un ieinteresēto personu grupām.

Priekšlikumos jāsniedz arī rādītāji, kas ir specifiski to ierosinātajām darbībām.

Priekšlikumos jākvantificē arī to ietekme saistībā ar šādiem kopīgiem rādītājiem LIFE Clean Energy Transition apakšprogrammai:

• Primārās enerģijas ietaupījums, ko radījis projekts, GWh/gadā.
• Galīgās enerģijas ietaupījums, ko radījis projekts, GWh/gadā.
• Atjaunojamās enerģijas ražošana, ko radījis projekts (GWh/gadā).
• Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājums (t CO2-eq/gadā).
• Investīcijas ilgtspējīgā enerģētikā (energoefektivitāte un atjaunojamā enerģija), ko radījis projekts (kumulatīvi, miljonos euro).

Specifiskas konsorcija prasības: Priekšlikumi jāiesniedz vismaz 3 pieteikuma iesniedzējiem (labuma guvējiem; nevis saistītām vienībām) no 3 dažādām atbilstošām valstīm.

Paredzamais projekta ilgums: Indikatīvi 36 mēneši

Maksimālā finansējuma likme un maksimālais ES ieguldījums:

Maksimālā finansējuma likme: 90%

Maksimālais ES ieguldījums: Komisija uzskata, ka priekšlikumi, kuros pieprasīts ES ieguldījums līdz 2 miljoniem EUR, ļautu atbilstoši risināt specifiskos mērķus. Tomēr tas neizslēdz iespēju iesniegt un atlasīt priekšlikumus, kuros pieprasītas citas summas.

Priekšlikumiem ir:

• Jāizveido pastāvīgs dialogs un jārada/jāstiprina strukturēta sinerģija starp dažādiem administratīvajiem līmeņiem (reģioniem, pilsētām, valstu valdībām) un ieinteresētajām personām, lai sasniegtu vērienīgus un kopīgus dekarbonizācijas mērķus. Mērķis ir labāk definēt reģionālā/vietējā līmeņa lomu un ieguldījumu valsts enerģētikas un klimata politikā, nodrošinot dažādu dalībnieku savstarpēju papildināmību un politisko vadību, lai piešķirtu dialoga procesam leģitimitāti un nepārtrauktību.
• Jāpalielina stratēģiju un pasākumu kopīga definēšana un saskaņotība dažādos pārvaldības līmeņos, kā arī jāuzlabo ziņošanas shēmas vietējā līmenī (piemēram, apkures un dzesēšanas plāni, ilgtspējīgas enerģētikas un klimata rīcības plāni (SECAPs), European Energy Award (EEA) u.c.) un valsts līmenī (piemēram, NECPs, valsts ēku renovācijas plāni, sociālie klimata plāni), lai atbalstītu Enerģētikas savienības pārvaldības regulu, palielinātu labas prakses apmaiņu, institucionalizētu uzlabotos pārvaldības procesus un stiprinātu politisko apņemšanos.
• Jāizstrādā pārvaldības vai procesu modeļi, kas nodrošina stabilus un konsekventus ziņošanas mehānismus, integrējot vertikālos un horizontālos administratīvos slāņus un nodrošinot inovatīvas uzraudzības un verifikācijas shēmas, kas apvieno dažādas pieejas (piemēram, "no augšas uz leju" un "no apakšas uz augšu"), un jāpiemēro šādi modeļi NECPs atjaunināšanai atbilstošā laika posmā.
• Jāveido saiknes ar citām notiekošajām iniciatīvām un esošajiem dialoga forumiem, kuru mērķis ir uzlabot un īstenot saistītu un atbilstošu politiku (piemēram, valsts ēku renovācijas plāni, sociālie klimata plāni) un/vai iniciatīvas (piemēram, European Energy Efficiency Financing Coalition valstu centri).

No priekšlikumiem netiek gaidīta jaunu rīku, datubāzu vai digitālo platformu izstrāde, ja vien to pievienotā vērtība nav skaidri pamatota un to potenciālā mērogojamība ārpus projekta nav pārliecinoši risināta.

Priekšlikumos jācenšas nodrošināt jaunizveidoto dialoga struktūru ilgtspēju vai ilgtermiņā stiprināt esošās dialoga struktūras, piemēram, ar to institucionalizāciju. Priekšlikumos jāpierāda, ka to koncepcijā tiek plaši izmantota iepriekšējās ES iniciatīvās un projektos^[4] izstrādātā veiksmīgā prakse un/vai citas jau esošas valsts iniciatīvas, kuru mērķis ir stiprināt daudzlīmeņu pārvaldību valsts enerģētikas un klimata politikā.

Priekšlikumu mērķim jābūt pastāvīga daudzlīmeņu klimata un enerģētikas dialoga izveidei vai stiprināšanai 6 līdz 10 ES dalībvalstīs. Tajos jāsniedz skaidrs pamatojums katras valsts izvēlei, tostarp pašreizējais daudzlīmeņu klimata un enerģētikas dialoga attīstības līmenis, esošo mehānismu analīze un tas, kā piedāvātās darbības tos papildinās. Priekšroka tiks dota priekšlikumiem, kas vērsti uz ģeogrāfiskajiem apgabaliem, kuros daudzlīmeņu klimata un enerģētikas dialogs ir mazāk attīstīts. Priekšlikumos jānorāda, uz kurām ieinteresētajām personām tiks paļauts, lai nodrošinātu neitrālu veicināšanas procesu, kas ļauj iesaistīt visas attiecīgās ieinteresētās personas. Piedāvātajai pieejai jābūt pilnībā līdzdalīgai, piešķirot ieinteresētajām personām aktīvu lomu daudzlīmeņu dialogos.

[1] https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/PDF/?uri=CELEX:32018R1999&from=EN

[2] https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/PDF/?uri=CELEX:52025SC0140

[3] https://eur-lex.europa.eu/resource.html?uri=cellar:61de6ed0-3b8d-11f0-8a44-01aa75ed71a1.0001.02/DOC_1&format=PDF

[4] piemēram, LIFE21-CET-GOV-NECPlatform